Gan statistiķu apkopotie vidējie radītāji, gan konkrēti piemēri māca, kādas algas pienākas Latvijā strādājošo cilvēku vairākumam un kurās nozarēs ir lielākas izredzes pelnīt vairāk, nekā pelna citi.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) informē, ka 2026. gada 1. ceturksnī mazliet vairāk nekā 800 tūkstoši Latvijā nodarbināto pelnījuši 1 831 eiro mēnesī pirms nodokļiem vidēji, taču strādājošo vairākumam nākas orientēties uz darba samaksas mediānu 1 457 eiro apmērā. Šāds skaitlis sadala strādājošos divās daļās: puse pelna mazāk, bet otra puse - vairāk nekā 1 457 eiro mēnesī pirms nodokļiem. Tādējādi pusotra tūkstoša mēnešalgu pelnošajiem jājūtas Latvijā vismaz apmierinoši kaut tikai maksātspējas nozīmē, jo preču un pakalpojumu pārdevēji spiesti veidot cenu līmeni tā, lai arī tie, kuri pelna līdz 1 457 eiro mēnesī un saņem vēl mazāk pēc nodokļu nomaksas, spētu kaut ko nopirkt veikalos un ar savu kolektīvo maksātnespēju neizputinātu arī komunālo pakalpojumu sniedzējus.
CSP sniedz arī tādu atalgojumu datu grupējumu, ka šā gada maijā skaitliski lielākā nodarbināto grupa ietilpa bruto algu intervālā no tūkstoša līdz pusotram tūkstotim eiro mēnesī. Šajā grupā 171,8 tūkstoši cilvēku jeb 22,2% no nodarbinātajiem. Vidējo algu uz augšu vilkusi nākamā lielākā grupa 142,7 tūkstošu cilvēku jeb 18,4% apmērā algu intervālā no pusotra līdz diviem tūkstošiem eiro. Vidējo radītāju pazeminājusi pēc skaita un īpatsvara trešā lielākā grupa algu intervālā no 700 līdz tūkstotim eiro mēnesī. Tajā 106 tūkstoši jeb 13,7% strādājošo, kuru pamanāmi vairāk nekā to, kuri iemanījušies pelnīt līdz divarpus tūkstošiem eiro: tādu 88,4 tūkstoši jeb 11,4% no strādājošajiem. Algu pieauguma secībā divās nākamajās grupās cilvēku kopā tikpat daudz, cik vienā iepriekšējā grupā. Turklāt pēc 3000 eiro mēnešalgas sliekšņa pārkāpšanas un katru nākamo grupu veido ar algu pieaugumu nevis par 500, bet par 1 000 eiro mēnesī. Katrā no nākamajām šādi veidotajām grupām cilvēku divreiz mazāk nekā iepriekšējā, līdz skala beidzas ar palielu grupu 15,4 tūkstošu cilvēku sastāvā, kuru kopīgā iezīme tāda, ka viņi pelna virs sešiem tūkstošiem eiro mēnesī. Viņu nopelnu raksturošanai jāpāriet no statistikas, kurai likums ļauj publicēt tikai anonimizētus datus, uz valsts pārvaldes noteikumiem, kas paredz publiskot valsts algoto amatpersonu algas.
Pagājušā gada atalgojumu pētīšanas pamanāmākais rezultāts ir tāds, ka 60 600 x 12 = 727 200 eiro deklarējusi kāda tiesu izpildītāja, pārstāvot amatu, kurā valsts par tās dotu pilnvaru izmantošanu nav uzlikusi atalgojuma griestus, bet ir noteikusi atalgojuma deklarēšanas pienākumu. Datus apritē palaidis žurnāls “Ir”, kur analizētas 633 valsts amatpersonu ienākumu deklarācijas par 2025. gadu. Izrādījies, ka 45 no 93 zvērinātiem tiesu izpildītājiem deklarējuši vidējos ienākumus virs 10 000 eiro mēnesī.
Zvērinātai tiesu izpildītājai pērn deleģēta loma, kādu iepriekš daudzus gadus pildīja aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Martins Gauss. Viņš, tātad, saņēma vismaz tikpat daudz, bet parasti vēl vairāk gadā no naudas, ko valsts vairākās porcijās ieguldīja uzņēmumā jeb atdeva parādu piedzinējiem, lai tie atļauj "airBaltic" turpināt pastāvēšanu. Galu galā M. Gauss no uzņēmuma un no Latvijas tika padzīts ar kaunu, bet bez pienākuma kaut simboliski piedalīties to parādu segšanā, ko uzņēmumam uzkrāvusi viņa darbošanās, tajā skaitā atalgojuma saņemšana.
Latvija algoja ārzemnieku M. Gausu arī tāpēc, lai gluži pieticīgi izskatītos valsts uzņēmumu un iestāžu vadītāju atalgojumi gada izteiksmē ap 100 tūkstošiem eiro tad, kad M. Gauss pie mums pirms gadiem piecpadsmit uzradās, un ap 200 tūkstošiem gadā tagad, kad viņš no mums aizlidoja arī vārda tiešā nozīmē.
Ārpus atalgojuma uzskaites paliek privātuzņēmēju ienākumi, kādus tie piešķir paši sev, kad savus īpašumus vai nu pārdod, vai iztukšo.
Cilvēki dzīvo vai vismaz izdzīvo ne tikai atbilstoši tam, cik viņiem naudas, bet arī ar cerībām, ka naudas kļūs vairāk. Valstis apmierina šo vajadzību, drukājot aizvien vairāk naudas papīra banknošu vai bezskaidrās naudas formās. Latvijas valsts deleģējusi naudas drukāšanas tiesības Eiropas Centrālajai bankai, kas par savu mērķi deklarējusi naudas aprites pieaugumu par 2% gadā inflācijas izteiksmē. Reālā inflācija ir daudz straujāka par deklarēto, jo inflācija nodrošina valstīm naudu, ar ko tās izpērk sevi no parādiem, kādus normālā veidā atdot nespēj tāpat, kā to nespēj "airBaltic". Bet nekas, Latvijas valdība atkal samaksās uzņēmuma vietā, t.i., pārliks uzņēmuma parādus uz saviem parādiem, kuru apkalpošanu nodrošina inflācija ar valsts ieņēmumu uzpūšanu.
Cenas un algas Latvijā augušas apmēram vienādā tempā. Piemēram, laikā no 2016. gada 1. ceturkšņa līdz 2026. gada 1. ceturksnim vidējā bruto alga augusi no 827 eiro līdz 1 457 eiro, bet cenu izmaiņu salīdzināšanai "Neatkarīgajai" ir savs pārtikas cenu grozs, kas tiek ar maksimāli līdzīgām precēm piepildīts Lieldienās. 2016. gada 29. martā "Neatkarīgā" informēja, ka iepriekšējā dienā par pārtikas preču kopumu samaksāti 11,28 eiro, bet 2026. gada 6. aprīlī atskaitījās, ka tādi paši labumi pirkti par 17,31 eiro.
No legāliem un regulāriem ieņēmumiem par darbu iztiekošo Latvijas iedzīvotāju (ģimeņu, mājsaimniecību) piekārtošanos cenu pieaugumam parāda tabula, kurā ielikti 2016. un 2026. gada dati par to, cik daudz strādājošo pēc skaita un īpatsvara strādājuši dažādās atalgojuma grupās:
| Bruto mēnešalga | 2016. g. maijā | 2026. g. maijā | ||
| eiro | skaits | % | skaits | % |
| līdz 200 | 70 786 | 8,9 | 20 729 | 2,7 |
| 400 | 139 352 | 17,6 | 22 232 | 2,9 |
| 700 | 216 074 | 27,2 | 71 274 | 9,2 |
| 1000 | 165 978 | 20,9 | 106 046 | 13,7 |
| 1500 | 120 219 | 15,2 | 171 798 | 22,2 |
| 2000 | 40 516 | 5,1 | 142 694 | 18,4 |
| 2500 | 117 567 | 2,2 | 88 426 | 11,4 |
| 3000 | 8 870 | 1,1 | 52 192 | 6,7 |
| 4000 | 7 686 | 1,0 | 50 745 | 6,5 |
| 5000 | 3 012 | 0,4 | 22 335 | 2,9 |
| 6000 | 1 350 | 0,2 | 10 859 | 1,4 |
| virs 6000 | 2 171 | 0,3 | 15 450 | 2,0 |
| kopā | 862 694 | 100% | 818 577 | 100% |
Salīdzinājumam iespējams piekārtot morāli par Latvijas ekonomisko un sociālo augšupeju, kad mikroskopisko un pieticīgo, līdz tūkstotim eiro mēnesī bruto pelnošo cilvēku skaits algu detalizētāka sadalījuma grupās sarucis 3-5 reizes un apmēram tikpat strauji audzis to cilvēku skaits grupās, kurās pirmsnodokļu algas virs diviem tūkstošiem eiro.
Sākot ar tām grupām, kurās atalgojums četri un vairāk tūkstoši eiro mēnesī, atalgoto cilvēku skaita pieaugums septiņkārtīgs, bet ar atrunu, ka 2016. gada atstātā bāze pārāk pieticīga, lai aritmētiski aprēķināmo salīdzinājuma rezultātu pasludinātu par kopējo Latvijas labklājības augšupejas rādītāju.
Atalgojuma pieauguma medus mucā darvas karote vai pat darvas spainis ir dati par valsts parāda pieaugumu ar brīdinājumu, ka "Latvijas parādu pieaugums garantē nodokļu pieaugumu".
