Latvijas parādu pieaugums garantē nodokļu pieaugumu

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publikācija par Latvijas valsts parādu pieaugumu sakrita ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) norādījumu Latvijai paaugstināt nodokļus.

CSP 14. jūlija publikācija par Latvijas valdības, valsts uzņēmumu un pašvaldību parādiem šā gada 1. ceturksnī iekrita tajās dienās, kad no 6. līdz 17. jūlijam Latvijā atradās SVF darbinieki (misija) Luisa Brandao-Markesa vadībā, kuri saskaņā ar SVF 4. pantu veica Latvijas ekonomikas ikgadējo izvērtēšanu. Misija noslēdzās ar izvērtējuma rezultātu kopsavilkuma publikāciju un misijas vadītāja interviju Latvijas sabiedriskajai televīzijai. Abas SVF vēstījuma formas nes vienu un to pašu saturu, ka Latvijai būs jāpalielina nodokļi. Trešo reizi to pašu SVF apliecinās vēlāk rudenī, kad SVF atsūtīs detalizētu pārskatu par to, ko Latvijā konstatējusi 2026. gada misija. Mazliet iepriekš tieši tādu pašu vēstījumu no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas "Neatkarīgā" atstāstīja zem virsraksta "OECD prasa no Latvijas celt visus nodokļus un cenas šņabim un cukuram". Tāds, lūk, Latvijas kreditoru kopējais viedoklis par nosacījumiem, ar kādiem viņi turpinās kreditēt Latviju, lai tā spētu maksāt aizvien lielākus procentus par aizvien lielāku parādu.

Latvijas valsts parādi kā ziedu pušķis

Statistiķi ir izklājuši Latvijas valsts parādu kā pušķi ar dažādiem ziediem, no kuriem katrs var izvēlēties sev tīkamāko. Palūkosimies uz četriem no tiem, kuri visi piesakāmi ar vieniem un tiem pašiem vārdiem, ka tāds esot Latvijas parāds miljardos eiro šā gada un - salīdzinājumam - dažu iepriekšējo gadu 1. ceturkšņa beigās. Pārskatīsim laika periodu no tā brīža, kad bija pienācis laiks 13. Saeimas un tās pilnvarotās valdības mantojuma izvērtējumam, līdz šai baltai dienai, kad tas pats attiecas uz 14. Saeimu:

    Tikpat krāšņu buķeti būtu iespējams izveidot no privātajiem parādiem, kas neietilpst šajā buķetē. Visi šeit uzrādītie skaitļi ņemti no CSP datu sadaļas "Valdības finanses". Nebūt neapšaubot to, ka katrs ziediņš valsts parādu buķetē ir vajadzīgs, nākas ļoti uzmanīties un lieku reizi pārbaudīt, kurai parādu rindai katrs skaitlis piederīgs. Bez šādas rūpības iespējami aplami apgalvojumi gan par valsts parāda samazināšanos, gan par pieaugšanu straujākā tempā, nekā tas notiek īstenībā.

Par atšķirību starp centrālo un vispārējo valdību skaidrojums tāds, ka centrālā valdība ir sastāvdaļa vispārējā valdībā, kurā iekļaujas arī valsts un pašvaldību budžeta iestādes, budžeta nefinansētas iestādes, no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas un to izveidotās iestādes, publiskie nodibinājumi, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības. Vienkāršāk sakot, valdība dūšīgi tērē aizlienētu naudu, bet valstij pieder vismaz daži pelnoši uzņēmumi. Pagātnē ir bijuši gadi, kuros vispārējās valdības parāds pārsniedza centrālās valdības parādu. Ir bijis skandāls, kad valstij nācās uzņemties savu atbildību par Rīgas pašvaldības aizņēmumu Dienvidu tilta celtniecībai. Parādu pieauguma tabulā pašvaldības tagad izskatās pēc samērīgas dzīves pirmrindniecēm, bet valsts var vērst uzmanību uz to, ka valsts aizņemas pašvaldību vietā un šādi iegūto naudu izdala pašvaldībām, kas dzīvo uz aizvien pieaugošu valsts dotāciju rēķina.

Parāda procenti kā dadzis acī

Starp CSP publikāciju un SVF misiju grafikiem Latvijā nekādas saistības laika ziņā nav, taču pat nejauša sakritība starp parādu sarēķināšanu un kreditoru atgādinājumu par parādu atmaksu liek saausīties un sasparoties uz tādu dzīvi, kurā aizņemšanās parādu atmaksai nekļūtu par praktiski vienīgo iemeslu, kāpēc valsts un tāpat arī cilvēki un uzņēmumi ir spiesti aizņemties. Diemžēl labas apņemšanās visbiežāk paliek bez atbilstošas rīcības. Latvijas politiķi mēdz skandināt par nepieciešamību taupīt valsts naudu rītā un vakarā, bet atlīdzību par šādiem priekšnesumiem garantēti saņem arī uz valsts parāda pieauguma rēķina.

Pirms balsojuma par Latvijas 2026. gada budžeta projektu deputāti tika iepazīstināti ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, kā turpmākajos gados pieaugs valsts parāds un kāda daļa no šī pieauguma tiks novirzīta procentiem par parāda uzturēšanu:  

      CSP informē, ka faktiski Latvija pabeigusi pērno gadu ar vispārējās valdības parādu 20,1 miljarda eiro un centrālā valdība - ar parādu 22,9 miljardu eiro apmērā.

Jo īpaši procentmaksājumi, kuru kāpums līdz miljardam eiro gadā un tālāk līdz vairākiem miljardiem eiro gadā jau labi saskatāms, ir kā dadzis acīs nodokļu maksātājiem un kā vārds mutē katram - gan indivīdam, gan partijai (grupai), ko viņš pārstāv, kurš pieteicies uz vietu 15. Saeimā. Protams, ka šie vārdi nav aicinājums samest naudu, lai izpirktu Latviju no parādiem un tad visiem kopā sākt jaunu, skaistu dzīvi bez procentmaksājumiem.

Ja mēs gribētu izpirkt savu centrālo valdību, tad nāktos samest vismaz 23 429 345 000 / 1 833 400=12 779 eiro no katra Latvijas iedzīvotāja, ja CSP uzrādīto parāda apjomu šā gada 1. ceturkšņa beigās izdala ar CSP nosaukto iedzīvotāju skaitu jūnija sākumā. Diemžēl šobrīd prasītā summa jau varētu būt daudz tuvāk 13 tūkstošiem eiro no cilvēka (ak, ja nu jau nedaudz virs 13 tūkstošiem?!), jo parādi ir auguši un iedzīvotāju skaits ir samazinājies.

Valsts izdevumu pieaugums neapturams kā vulkāns

Latvijas iedzīvotājiem nav ne naudas, ne vēlēšanās atdot valdības izpirkšanai no parādiem apmēram 30-40 tūkstošus eiro no katras mājsaimniecības, kādas visbiežāk sastāv no 2-3 cilvēkiem. Pirmsvēlēšanu situācijai pietiek ar tādiem vingrinājumiem kā Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidenta Andra Bites un ģenerāldirektora Kaspara Gorkša vizīte pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ar mērķi pārrunātu valsts budžeta veidošanas procesu, t.i., šī procesa ievirzīšanu uz izdevumu samazināšanu. Tā iegadījās tieši 14. jūlijā, kad tika publiskots jaunākais pārskats par Latvijas valsts parādiem.

Uzņēmēju runasvīri uzstāja, ka publisko izdevumu pārskatīšanu nedrīkst atlikt uz brīdi, kad 15. Saeima sanāks un saņems 2027. gada budžeta projekta uzmetumu atbilstoši tam, kādu valsts izdevumu pieaugumu Latvijas pārvaldes aparāts uzskata par atbilstošu ne tikai finanšu, bet arī fizikas - vispār dabas likumiem.

Lūk, kā šie izdevumi miljardos eiro auguši pēdējo 10 gadu laikā:

Sabiedrība liek šim pieaugumam pretī retoriskos jautājumus, ko Latvijas valsts iedzīvotāji saņēmuši divreiz vairāk tāpēc, ka valsts izdevumi dubultojušies. Tas pats attiecas uz iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem un nodevām, kuru summa tajā pašā laikā vairāk nekā dubultojusies no 9,1 līdz 18,8 miljardiem eiro. Turklāt tā nav runāšana tikai pa kaktiem. Nupat te bija piesaukts svaigais piemērs, kā šādas runas skanējušas nupat Rīgas pilī, kur Valsts prezidents sirsnīgi uzklausīja uzņēmēju bažas.

Politiķi audzina viens otru, bet parāds aug pats

Tieši tādas pašas runas kā tagad ir skanējušas arī pirms desmit un pirms divdesmit gadiem. Kā liecību tam var piesaukt avīzi "Diena", kas 2004. gada 21. februārī drukāja padzītās Einara Repšes valdības finanšu ministra Valda Dombrovska žēlošanos par Saeimas jauno vairākumu, kura "haotiskie un populistiskie balsojumi rada bažas par budžeta deficīta un valsts parāda ievērojamu pieaugumu ar visām no tā izrietošām sekām". Taču tad, kad V. Dombrovskis bija atgriezies valdībā jau kā premjers, viens no viņa priekštečiem un cerības atgūt politisko varu vēl neatmetušais Andris Šķēle izmantoja "Latvijas Avīzi", ar kuras starpniecību 2010. gada 20. jūlijā skaidroja V. Dombrovskim, "ka parāda lielums, ko notērē un turpina tērēt, ir nesamērojams ar eksporta pieaugumu. (..) Tad cik gadiem jāpaiet, lai atdotu šo parādu? Valdības vienkāršotā pieeja ir faktiska mūsu paverdzināšana." A. Šķēles iecerētā auditorija bija, protams, ne V. Dombrovskis, bet jebkurš avīzes vai tās izplēsumu (atstāstījumu) lasītājs vai klausītājs, lai tas saprastu, kādu ļaunumu viņam nodara V. Dombrovska personificētais valsts parāds. Bet parāds miljardos eiro pa to laiku auga un auga, neliekoties ne zinis par politiķu zvērestiem apkarot ja ne pašu parādu, tad tā pieaugumu un vēl jo vairāk apkarot citus politiķus, kuri veicina parāda pieaugumu:

   Ja parāda pieaugumu apkarot nav iespējams, tad Latvijas iedzīvotājiem nāksies to apmaksāt caur lielākiem nodokļu un nodevu, tarifu un soda naudu maksājumiem Latvijas valstij.