Kamēr Krievijā trūkst benzīna, propagandisti raud par Jūrmalu
Kamēr Krievijā padziļinās degvielas deficīts, aug inflācija un ekonomikas problēmas kļūst arvien redzamākas, Kremļa televīzijas skatītāji par to uzzina vien dažas frāzes. Toties desmitiem minūšu tiek veltītas stāstiem par it kā izmirušo Jūrmalu un Latvijas grūtībām pēc attiecību saraušanas ar Krieviju. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra eksperti norāda – šāda retorika liecina nevis par spēku, bet gan par paša Kremļa vājumu.
Kamēr Ukrainas dronu triecieni arvien biežāk sasniedz Krievijas militāro infrastruktūru un enerģētikas objektus, agresorvalstī pieaug degvielas deficīts, ekonomika piedzīvo inflācijas spiedienu, bet eksperti runā par iespējamu jaunu mobilizācijas vilni. Vienlaikus Kremļa propagandas kanāli šīs problēmas cenšas pasniegt kā nebūtiskas vai vispār ignorē.
LETA norāda, ka Krievijas televīzijas raidījumā "60 minūtes" degvielas trūkumam un ārkārtas situācijai okupētajā Krimā tika atvēlētas vien dažas minūtes. Skatītājiem tika skaidrots, ka degvielas rezerves esot pietiekamas, bet īslaicīgo deficītu radījis mākslīgi izraisīts pieprasījums. Toties daudz plašāk tika stāstīts par Latvijas ekonomiskajām problēmām un it kā tukšo Jūrmalu.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra digitālās vides pētniece Nika Aleksejeva uzsver, ka Kremļa agresīvā retorika izriet no Krievijas vājuma, nevis spēka. Pēc viņas vērtējuma, propagandas mērķis ir novērst sabiedrības uzmanību no pieaugošajām ekonomiskajām grūtībām un neveiksmēm frontē.
Propagandas sižetos tika apgalvots, ka Jūrmalas ielas un pludmales esot tukšas, viesnīcās neesot klientu, bet uzņēmēji ciešot no Krievijas tūristu trūkuma. Tāpat tika pausts, ka konkursa "Jaunais vilnis" aizliegšana Jūrmalai radījusi milzīgus zaudējumus. LETA gan norāda, ka ikviens, kurš pēdējā laikā apmeklējis Jūrmalu, var pārliecināties, ka šāds priekšstats neatbilst realitātei.
Tikmēr propagandisti centās radīt iespaidu, ka Latvijā valda panika par iespējamu karu un patvertņu trūkumu, vienlaikus noklusējot, ka pašā Krievijā pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem Maskavai un Sanktpēterburgai iedzīvotāji nesaņēma ne brīdinājumus, ne skaidras instrukcijas par rīcību ārkārtas situācijās. Turklāt Krievijā par dronu uzbrukumu filmēšanu un izplatīšanu atsevišķos gadījumos draud pat kriminālatbildība.
Krievijas televīzijā izskanēja arī nepatiesa informācija, ka Latvijā nokritis Ukrainas drons esot aizdedzinājis pasažieru vilcienu Rīga-Daugavpils. Patiesībā vilciena aizdegšanās notika vairāk nekā diennakti pirms drona nokrišanas un starp abiem notikumiem nebija nekādas saistības.
Kamēr propagandisti runā par Latvijas problēmām, pats Vladimirs Putins publiski vien atzinis, ka degviela Krievijā ne vienmēr ir pieejama, solot "sistēmiskus pasākumus" situācijas stabilizēšanai. Plašākas diskusijas par degvielas krīzi vai inflāciju Krievijas publiskajā telpā faktiski nenotiek.
Savukārt starptautiskās analītiskās organizācijas un mediji norāda uz pavisam citu ainu. Domnīca ISW secina, ka Ukrainas triecieni Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām pastiprina inflācijas spiedienu.
"Bloomberg" ziņo, ka benzīna cenas vienas nedēļas laikā pieaugušas par 3%, sasniedzot straujāko kāpumu vismaz divdesmit gadu laikā, bet degvielas ražošana būtiski samazinājusies.
"Reuters" vēsta, ka Krievijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam pazemināta līdz 0,4%, bet militārie tēriņi arvien vairāk noslogo valsts ekonomiku.
