Inflācija ir "apēdusi" vairāk nekā pusi no mūsu naudas vērtības
Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2025. gada nogalē Latvijas iedzīvotāju bankas kontos atradās 12,1 miljards eiro, un šī summa turpina augt. Dati par skaidro naudu nav pieejami, taču ir acīmredzams, ka “papīra naudā” tiek glabāti vēl vairāki miljoni.
“Naudu turēt kontā vai skaidrā ir ierasti un saprotami, taču pēdējo desmit gadu laikā kopējā inflācija Latvijā sasniegusi 56% - tas nozīmē, ka par 100 eiro 2016. gada aprīlī varēja iegādāties gandrīz divreiz vairāk nekā šodien. Līdzekļi, kas visu šo laiku vienkārši stāvējuši kontā, nemanot ir zaudējuši vairāk nekā pusi savas reālās vērtības,” skaidro Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs.
Inflācija Latvijā dažādās patēriņa grupās (2016. gada aprīlis - 2026. gada aprīlis):1
• Stomatoloģija - +123,4% (100 € → 223,40 €)
• Ambulatorās aprūpes pakalpojumi - +104,2% (100 € → 204,20 €)
• Komunālie pakalpojumi (ūdensapgāde u.c.) - +80,6% (100 € → 180,60 €)
• Elektroenerģija, gāze un citi kurināmie - +78,2% (100 € → 178,20 €)
• Personisko transportlīdzekļu ekspluatācija - +75,4% (100 € → 175,40 €)
• Mājoklis, ūdensapgāde, enerģija (kopumā) - +72,1% (100 € → 172,10 €)
• Pārtikas produkti un dzērieni - +71,7% (100 € → 171,70 €)
• Restorāni un kafejnīcas - +66,4% (100 € → 166,40 €)
• Veselības aprūpe (kopumā) - +53,8% (100 € → 153,80 €)
• Augstākā izglītība - +52,8% (100 € → 152,80 €)
• Cita izglītība - +50,2% (100 € → 150,20 €)
• Nepārtikas preces - +45,2% (100 € → 145,20 €)
• Preču pārvadājumi - +170,4% (100 € → 270,40 €) — pieauguma rekords
Ja analizē inflāciju Latvijā salīdzinājumā ar ES, redzams, ka kritiskākais bija 2022. gads: enerģētikas krīzes un kara Ukrainā dēļ inflācija sasniedza 17,3% - gandrīz divas reizes vairāk nekā vidēji ES (9,2%). Baltijas valstīs bija vieni no augstākajiem rādītājiem visā ES, to izraisīja atkarība no importētās enerģijas un lielais atvērtās ekonomikas īpatsvars.
“Faktiski tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka uzkrājumu apjoms (12,1 miljards eiro kontos) ir liels un ik gadu turpina pieaugt, šo līdzekļu pirktspēja strauji krītas. Tāpēc domāt, ka “es atlikšu naudu vecumdienām un pēc tam to vienkārši tērēšu”, ir kļūdaina stratēģija. Inflācija to apēdīs ātrāk, un jūs pat nepaspēsiet “izbaudīt” savus uzkrājumus,” skaidro eksperts.
Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju vidū joprojām ir dzīvas šaubas par banku sistēmu uzticamību un neticība investīcijām - par sevi neļauj aizmirst 90. gadi un PSRS mantojums kā neizpratne par finanšu instrumentiem. Tā rezultātā 83% Latvijas iedzīvotāju neiegulda finanšu instrumentos, izņemot pensiju un apdrošināšanas produktus. Savukārt 22% iedzīvotāju nav finanšu drošības spilvena pat trīs mēnešiem*.
Uzkrājumu un ieguldījumu eksperts uzsver: “Veidojas sava veida apburtais loks: tie, kuri jau investē, spēj labāk pasargāt savus uzkrājumus no inflācijas un pakāpeniski audzēt kapitālu, kamēr pārējie ir spiesti novērot, kā inflācija samazina viņu uzkrājumu vērtību. Protams, drošības spilvenam ir jābūt, un tam jābūt ātri pieejamam neparedzētām situācijām. Parasti pietiek, ja tas sedz 3 līdz 6 mēnešu izdevumus. Taču pārējie brīvie līdzekļi var strādāt efektīvāk, piemēram, regulāri tiekot ieguldīti. Šāda pieeja faktiski ir uzkrāšana, tikai ar lielāku potenciālo ienesīgumu. Jāņem vērā, ka investēšana vienmēr saistīta ar zināmu risku, taču mūsdienās pieejami arī automatizēti risinājumi, kas ļauj ieguldīt nelielas summas regulāri un ilgtermiņā, tādējādi risku izlīdzinot un padarot ieguldīšanu pieejamāku plašākam cilvēku lokam. Ir svarīgi saprast, ka investēšana nav tikai veids, kā kļūt turīgākam, bet gan praktisks solis, lai saglabātu uzkrājumu pirktspēju.”
