Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Kopumā apdrošinātājiem šis gads būs rentabls, lai gan atsevišķi apdrošināšanas veidi varētu būt mīnusos, intervijā aģentūrai LETA atzīst Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents un Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Viņš norāda, ka joprojām lielākais apdrošināšanas veids Latvijā ir veselības apdrošināšana un tur ir nopietni jūtama inflācijas ietekme. Tādēļ darba devēji bieži nespēj nopirkt apdrošināšanas polises, kas segtu visus ar veselību saistītos riskus.
Gada inflācija eirozonā augustā pieaugusi līdz 2,1% salīdzinājumā ar 2% jūlijā, liecina otrdien publiskotais Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums.
Atsākot regulārās valdības sēdes, Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa secinājusi, kā "pārtikas cenas Latvijā pamazām krītas," liecina Siliņas paziņojums sociālajā vietnē "X".
Latvijā patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūliju - palielinājās par 3,8%, kas ir tāds pats inflācijas rādītājs kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pasaules kafijas tirgū briest satricinājumi, kas var būtiski ietekmēt arī patērētājus Latvijā. ASV ir nolēmušas no 1. augusta piemērot 50% muitas tarifu visam Brazīlijas eksportam, kas izraisījis bažas gan tirgotāju, gan patērētāju vidū. Brazīlija kā pasaulē lielākā kafijas ražotājvalsts jau tagad izjūt spiedienu, un iespējams, ka šis lēmums vēl vairāk saasinās cenu kāpumu, vēsta "360TV Ziņas".
Pārtikas cenas vidējā termiņā, visdrīzāk, turpinās mērenu pieaugumu, energoproduktu cenām nevajadzētu pieaugt, un inflācija kopumā šogad turpinās svārstīties 3-4% robežās, norāda banku ekonomisti, komentējot inflācijas datus par jūniju.
Arī turpmāk cenu izmaiņas Latvijā būtiski ietekmēs globālās cenu svārstības un pasaules ekonomiskā attīstība, īpaši ģeopolitiskā situācija un tās ietekme uz energoresursu un pārtikas cenām, kā arī ASV tarifu politika, aģentūrai LETA prognozēja Ekonomikas ministrijas (EM) Analītikas dienestā.
Latvijā patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2024.gada jūniju - palielinājās par 3,8%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā pārtikas tirdzniecības nozarē acīmredzot ir tirgus līderi, kas nav gatavi iesaistīties konkurences cīņā, un nosaka augstās pārtikas cenas, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Kopumā Latvijas inflāciju joprojām ietekmē vietējais pārtikas cenu kāpums, kas palielina inflācijas līmeni, un pasaules ekonomiskās izaugsmes pazemināšanās, kas ar pieprasījuma mazināšanos palēnina cenu pieaugumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijā patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli saruka par 0,1%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2024.gada maiju - palielinājās par 3,6%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas dienesta "Eurostat" galīgajiem datiem, 2025. gada aprīlī gada inflācija Igaunijā bija 4,4%, kas ir otrā augstākā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm un pirmā starp eirozonas valstīm, ziņo Igaunijas Nacionālā raidorganizācija ERR savā interneta portālā "err.ee".
Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.