Latvijā gada inflācija šogad martā varētu būt bijusi 3,4-3,5%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks aģentūrai LETA norādīja, ka 2025.gada martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 1%, tādējādi inflācijai gada laikā veidojot apmēram 3,5%.
Viņš minēja, ka veikalos, sākoties jaunās sezonas preču pārdošanai, sadārdzinājās apģērbi un apavi. Tāpat, mainoties akcīzes likmēm, varētu būt pieaugusi cena alkoholam. Vienlaikus inflāciju bremzēt palīdzēja fakts, ka biržās saruka enerģijas - elektrības, naftas un dabasgāzes - cenas.
Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka šogad martā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,9%, gada inflācijai veidojot 3,4%.
"Martā inflācijas vilnis turpinājās," sacīja Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, visdrīzāk lielākais devums inflācijā martā būs bijis apģērbu un apavu grupai, kā arī sadārdzināties turpināja pārtika un pakalpojumi. Akcīzes pieaugums atspoguļosies arī alkohola cenās. Tajā pašā laikā martā samazinājās cena elektrībai un degvielai.
Tāpat "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka šogad martā salīdzinājumā ar februāri patēriņa cenas varētu būt pieaugušas par 0,9%, gada inflācijai veidojot 3,5%.
"Tātad gada inflācija ir nedaudz samazinājusies," sacīja Strautiņš.
Viņš atzīmēja, ka februārī, kad gada inflācija Latvijā sasniedza 3,7%, varētu būt bijis augstākais punkts šogad, taču varētu arī teikt, ka šobrīd visas prognozes par ekonomiku ir iesaldētas, jo milzīgu nenoteiktību rada ASV tirdzniecības politika, kurai būs gan inflāciju samazinoši, gan palielinoši efekti.
"Tā saucamie tarifu kari samazinās ekonomisko aktivitāti kopumā, tas ir cenu līmeni pazeminošs faktors, ar krītošu naftas cenu starpniecību un arī citādi. Ražotāji kuri vairs nevarēs pārdot ASV, aktīvāk konkurēs par pircēju Eiropā. Savukārt vērtības ķēžu darbības traucēšanai var būt cenas palielinošs efekts. Kopumā ietekme varētu būt lejupvērsta," teica Strautiņš.
"Luminor Bank" ekonomists norādīja, ka martā patēriņa cenas ietekmēja akcīzes nodokļa palielināšana alkoholam, kamēr degvielas cenu izmaiņu ietekme bija neskaidra - sekojot naftas cenu kritumam, biržā dīzeļdegviela kļuva lētāka, bet benzīns tomēr sadārdzinājās.
Strautiņš atzīmēja, ka marts vēsturiski ir mēnesis ar augstāko vidējo cenu kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu. "Šajā laikā nepārtikas preču cenas aug daudz straujāk nekā jebkurā citā mēnesī. Pēc akciju perioda sadārdzinās apģērbs, tas ir mēnesis, kad visstraujāk aug ar atpūtu saistīto preču un pakalpojumu cenas, piemēram, dārza precēm, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem. Sezonālu faktoru dēļ cenas aug arī pārtikai, bet mēreni," viņš sacīja.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām martā paziņos otrdien, 8.aprīlī.
LETA jau vēstīja, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri - palielinājās par 3,7%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 1,7%.