Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā gada inflācija šogad martā varētu būt bijusi 0,7-0,8% apmērā, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.
Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no pēc decembrī prognozētajiem 2% līdz 1,8%, trešdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstināsies ne tikai planētas temperatūra, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija.
Latvijā februārī bijusi zemāka gada inflācija Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.
Patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā pieauga par 0,1%, bet gada laikā - šogad februārī salīdzinājumā ar 2023.gada februāri - palielinājās par 0,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Pēc satraukuma pilnajiem iepriekšējiem gadiem, kad patēriņa cenu līkni augšup virzīja gan ekonomikas atbalstam valstu un centrālo banku novirzītās naudas kovida laikā, gan arī Krievijas iebrukuma Ukrainā radītie cenu šoki, esam nonākuši jaunā, cenu ziņā daudz mierīgākā laikmetā. Proti, saistībā ar pašreizējām ekonomiskajām norisēm pasaulē nevar izslēgt lēnas inflācijas periodu vairāku gadu garumā.
Patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Gada inflācija Igaunijā janvārī palielinājusies līdz 4,7%, salīdzinot ar 4% iepriekšējā mēnesī, liecina Statistikas departamenta trešdien publiskotie dati.
Gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī uzskata cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, liecina "Eirobarometra" 2023.gada rudens aptauja
Augstās aizdevuma likmes un rūkošais pieprasījums atspoguļojas uzņēmēju noskaņojumā un nākotnes perspektīvu vērtējumos, kas tādās nozarēs kā rūpniecība un būvniecība šobrīd nav sevišķi augsti.
Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās samazināties, un arī vidējā inflācija 2024.gadā noslīdēs zem 2% atzīmes, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri - palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Neraugoties uz kopējā algu līmeņa pieaugumu un inflācijas samazināšanos, atsevišķi signāli vedina domāt, ka lielas sabiedrības daļas materiālā situācija turpina pasliktināties. Tādējādi ir pamats uzskatīt, ka šobrīd sabiedrības noslāņošanās notiek pat straujāk nekā agrāk un tas galu galā var novest pie plašāka mēroga sociālām problēmām.
Lētāku preču cenas procentuāli ir pieaugušas vairāk nekā dārgo preču cenas, tāpēc mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kas parasti pērk lētākas preces, piedzīvojušas augstāku pārtikas cenu inflāciju nekā turīgās mājsaimniecības, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Dans Štaermans un Boriss Siliverstovs.
Uz pirmās nepieciešamības precēm orientēts patēriņa grozs lielākajai sabiedrības daļai pagaidām neļauj runāt par vispārēju iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, neraugoties uz to, ka algas kopumā šogad bijušas ar tendenci augt straujāk nekā vidējais dārdzības līmenis valstī.