Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2024.gada aprīli - palielinājās par 3,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.
Gada inflācija eirozonā aprīlī saglabājusies 2,2% līmenī, liecina piektdien publiskotais Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.
Karš Ukrainā ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmējis inflāciju un pārtikas cenas Eiropā. Arī pie mums, Latvijā. Pēdējo piecu mēnešu laikā Latvijā inflācija dubultojusies un bijusi augstāka par gaidīto – no 2,1% pērn oktobrī līdz 3,5% šogad martā. Tā liecina Latvijas Bankas aprēķini. Tas ietekmējis arī pārtikas cenas veikalu plauktos – tās pagājušajā mēnesī atkal kāpušas. Vairāk skaidro 360 Ziņas.
“Neatkarīgās” Lieldienu pārtikas grozs sadārdzinājies no 17,14 eiro 2024. gada 31. martā līdz 20,39 eiro 2025. gada 20. aprīlī, kas atbilst cenu pieaugumam par 18,9%.
Sagaidāms, ka pārtikas cenu pieaugums, saglabājoties augstām pārtikas izejvielu cenām pasaulē, turpināsies visa gada garumā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ieva Opmane un Andrejs Bessonovs.
Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri pieauga par 0,9%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2024.gada martu - palielinājās par 3,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijā gada inflācija šogad martā varētu būt bijusi 3,4-3,5%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,7%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
Vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā.
Latvijā gada vidējā inflācija 2025.gadā būs augstāka nekā pērn, sasniedzot 2,5-3%, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķes Ievas Šnīderes publiskotajā prognozē.
Centrālās statistikas pārvaldes vakar atzītās 12 mēnešu inflācijas 3,7% neatbilst ne Eiropas Centrālās bankas solītajiem 2%, ne reālajai inflācijai, kas reizes divas vai pat vairāk augstāka nekā oficiālā.
Ar skumju ironiju var teikt, ka luksusa mūsu dzīvē kļūst arvien vairāk. Ir pārtikas preces, kuras vēl pirms dažiem gadiem bija pieejamas plašam pircēju lokam, tagad tās kļūst par luksusa vai vismaz diezgan dārgiem produktiem, izplatītajā paziņojumā medijiem apgalvo ekonomists Pēteris Strautiņš.
Algu pieaugums šogad Latvijā gaidāms lēnāks nekā pagājušajā gadā, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti, komentējot ceturtdien publiskotos datus par darba samaksas izmaiņām 2024.gadā.