"Bloomberg" skaidro, vai Maskavu gaida krahs

© Pixabay.com

Analītiķi uzskata, ka 2025. gadā Krievijas ekonomikas gada izaugsme varētu būt aptuveni 1%, raksta “Bloomberg”.

“Bloomberg” analītiķi uzskata, ka Krievijas ekonomikas izaugsme ir sasniegusi maksimumu - pat aktīvā militārā ražošana, lai atbalstītu karu pret Ukrainu, nevar glābt situāciju.

Militārā ražošana, kas veicināja straujo ekonomikas izaugsmi, turpina pieaugt, taču vairs nespēj kompensēt kritumu citās ekonomikas nozarēs.

Krievijas rūpniecība septembrī saruka pirmo reizi kopš 2022. gada aprīļa. Augustā ekonomika pieauga par 2,4%, galvenokārt ražas novākšanas perioda kavēšanās dēļ. Tas ir lēnākais temps kopš lejupslīdes, kas sekoja Krievijas armijas iebrukumam Ukrainā 2022. gadā.

Izaugsmes palēnināšanās ārpus militāri rūpnieciskā sektora liecina par Krievijas pāreju uz militāro ekonomiku, raksta “Bloomberg” analītiķi. Lai arī valsts ātri atguvās no recesijas 2023. gadā, palielinot ekonomiku par 3,6% gadā ar aizsardzības izdevumiem, tagad pastāv bažas, ka militārās ražošanas pieaugums var notikt uz civilās rūpniecības rēķina.

Procentu likmes Krievijā jau ir krīzes līmenī, un piektdien, 25. oktobrī, Krievijas centrālā banka varētu tās paaugstināt vēl līdz 20%, cenšoties ierobežot inflāciju. Ekonomika ir gandrīz sasniegusi savu ražošanas potenciālu, norāda banka.

Krievijas centrālā banka ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 3,5-4% apmērā, un Krievija cenšas piebremzēt ekonomikas pārkaršanu, jo ražošanas palielināšanai nepieciešamie resursi ir gandrīz izsmelti. Tomēr realitātē ir sagaidāms, ka izaugsme gada otrajā pusē palēnināsies ražošanas ierobežojumu un “saspīlēta darbaspēka piedāvājuma” dēļ, bet pēc tam - 2025. un 2026. gadā - turpinās palēnināties līdz aptuveni 1% gadā.

Arī Starptautiskais valūtas fonds otrdien pazemināja Krievijas ekonomikas prognozes - tiek atzīmēts, ka 2025. gadā izaugsme būs 1,3% pret 1,5%, kas bija iepriekš.

Pasaulē

Kustības ir svarīgas ne tikai ķermenim, bet arī smadzenēm. Jauns pētījums, kas publicēts žurnālā “Annals of Behavioral Medicine”, liecina, ka fiziskās aktivitātes var paātrināt informācijas apstrādi un uzlabot kognitīvo darbību, samazinot risku saslimt ar demenci.

Svarīgākais