ASV tiesībaizsardzības iestāde trešdien paziņoja, ka FIB direktors Kešs Patels atradās Virdžīnijā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku novērtēšanas pasākumā, noliedzot plašsaziņas līdzekļu ziņojumus, ka viņš būtu devies uz Krieviju, raksta "The Straits Times".
Baltijas valstis gatavojoties uzbrukt Krievijai, bet ukraiņiem pašiem esot jāuzņemas atbildība par viņu pilsētu bombardēšanu – šādus vēstījumus aizvadītajā nedēļā izplatīja Kremļa propagandisti. Līdztekus draudiem Maskavas rupori līksmoja par iespējamiem ieņēmumiem no sankciju atvieglošanas un sacentās Putina slavināšanā.
Maskavas Šeremetjevo lidostas ielidošanas zonā 2. oktobrī tualetes kabīnē atrasti 30 gadus vecas sievietes un viņas jaundzimušā dēla ķermeņi. Krievijas Izmeklēšanas komitejas Maskavas apgabala galvenā izmeklēšanas pārvalde ierosinājusi krimināllietu, vēsta "Meduza".
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Secinot, ka plašāki destabilizācijas mēģinājumi nav spējuši ierobežot militāro atbalstu Kijivai, Krievija sākusi sabotāžas operācijas pret Dānijas uzņēmumiem, kas piegādā preces Ukrainai, atsaucoties uz Dānijas izlūkdienestu, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Maskava noraidījusi mediju ziņoto par otro iespējamo mēra saslimšanas gadījumu Sibīrijā, apgalvojot, ka lielākā daļa mediju ziņu par šo situāciju esot nepatiesas.
Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.
Pastāv risks, ka Vācija tiks ierauta konfliktā ar Krieviju, jo paplašinās Maskavas pasūtītie hibrīduzbrukumi, pirmdien paziņojis Vācijas Federālā izlūkdienesta (BND) vadītājs Martins Jēgers.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien paziņoja, ka armija karā pret Krieviju ir pirmoreiz izmantojusi Ukrainā izstrādātu taktisko ballistisko raķeti FP-7.
Krasnozavodskā Krievijas Maskavas apgabalā notikuši sprādzieni vienā no vietējās ķīmiskās rūpnīcas cehiem, ziņo ar krievu drošības dienestiem saistītie "Telegram" kanāli.
ASV prezidents Donalds Tramps aicinājis savu Ukrainas kolēģi Volodimiru Zelenski doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, atsaucoties uz avotiem, ziņo aģentūra "Bloomberg".
ASV ierosinājušas sākt gatavoties trīspusējām ASV, Krievijas un Ukrainas sarunām, piektdien žurnālistiem paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kremļa propagandas retorika sasniegusi jaunu bravūras līmeni – agrāko solījumu “ieņemt Kijivu trīs dienās” tagad nomainījuši draudi tikpat īsā laikā uzvarēt karā ar Eiropu. Vienlaikus Krievijas iedzīvotājiem tiek stāstīts, ka Maskavai neesot nekādu agresīvu nodomu un patiesie kara kurinātāji meklējami Rietumos
Naktī uz svētdienu Ukrainas bezpilota lidaparāti veica masveida uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam, kā rezultātā loģistikas tehnoparka "Sofjino" teritorijā un naftas pārstrādes rūpnīcā Kapotņā izcēlušies plaši ugunsgrēki.
Maskava ceturtdien paziņojusi, ka robežšķērsošanas punktos ar Poliju un trim Baltijas valstīm atvērs vēlēšanu iecirkņus balsošanai tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās.
ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) noliegusi publikācijā britu laikrakstā "Financial Times" apgalvoto, ka pārvaldes direktors Džons Retklifs gatavotos uzņemties nozīmīgāku lomu ASV centienos panākt Krievijas pret Ukrainu izvērstā kara izbeigšanu.
ASV prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners sestdienas vakarā Maskavā tiekoties ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, apsprieduši konkrētus plānus, kā varētu izbeigt karu Ukrainā, paziņoja Baltais nams.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa neizziņotās un “slepenās” vizītes mērķi Maskavā 2026. gada 25. augustā oficiāli netiek izpausti, taču ietekmīgi rietumvalstu mediji un analītiķi, atsaucoties uz avotiem valdībā un izlūkdienestos, ir izgaismojuši trīs galvenos šīs misijas uzdevumus: brīdinājums par NATO un Baltijas valstu neaizskaramību, priekšlikums par Trampa–Putina–Zelenska samitu un sadarbības pārtraukšana starp Krieviju un Irānu.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes gaitā Maskavā ierosinājis rīkot trīspusēju tikšanos, kurā piedalītos ASV prezidents Donalds Tramps, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un Krievijas diktators Vladimirs Putins, vēsta tīmekļa medijs "Axios", atsaucoties uz diviem avotiem, kas ir pazīstami ar situāciju.