Kremlis biedē ar Baltijas “agresiju” un draud Ukrainai ar vēl smagākiem uzbrukumiem
Baltijas valstis gatavojoties uzbrukt Krievijai, bet ukraiņiem pašiem esot jāuzņemas atbildība par viņu pilsētu bombardēšanu – šādus vēstījumus aizvadītajā nedēļā izplatīja Kremļa propagandisti. Līdztekus draudiem Maskavas rupori līksmoja par iespējamiem ieņēmumiem no sankciju atvieglošanas un sacentās Putina slavināšanā.
Krievijas propagandas raidījumos arvien uzstājīgāk izskan doma, ka Maskavas intereses sniedzas tālāk par Ukrainu. Baltija tiek piesaukta kā Krievijas “nacionālo interešu teritorija”, savukārt Eiropas aizsardzības pasākumi pasniegti kā gatavošanās karam pret Krieviju.
Šajā ainā iederas gan militārās mācības un bruņojuma iegādes, gan civiliedzīvotāju evakuācijas plāni. Propagandisti vienlaikus ņirgājas par Baltijas valstu nelielo izmēru un iztēlo tās par bīstamu placdarmu uzbrukumam Krievijai.
Latvijas gadījumā tika izsmieta reakcija uz incidentu Baltkrievijas pierobežā, kur, kā aprakstīts apskatā, trīs bruņoti vīrieši draudēja Latvijas militārpersonām un mēģināja ievest migrantus. Krievijas raidījumos tas pasniegts kā nepamatota “panika par trīs cilvēkiem”.
Īpaša uzmanība pievērsta Igaunijai. Sižetā par Narvu propagandisti žēlojās par robežšķērsošanas ierobežojumiem, rindām un krieviem liegtām iespējām apciemot radinieku kapus. Vienlaikus tika uzsvērta Igaunijas bruņošanās, radot priekšstatu par valsti, kas apzināti apdraud Krieviju.
Uzbrukumos vaino pašus ukraiņus
Par Krievijas triecieniem Ukrainas enerģētikai propagandisti runāja ar gandarījumu, atbildību par postījumiem uzveļot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
Vladimirs Solovjovs ukraiņiem izvirzīja cinisku izvēli: vērsties pret savas valsts vadību vai piedzīvot vēl intensīvākus uzbrukumus. Tādējādi agresorvalsts triecieni tiek pasniegti kā sekas tam, ka upuri nepakļaujas Maskavas prasībām.
Propagandisti arī salīdzināja Krievijas uzbrukumus Kijivai ar NATO veikto Belgradas bombardēšanu 1999. gadā. Apskatā norādīts uz šīs retorikas pretrunu: darbības, ko Kremlis iepriekš izmantojis NATO nosodīšanai, tagad kalpo paša uzbrukumu attaisnošanai.
Cer uz naudu un Rietumu šķelšanos
Vēl viens propagandas temats bija apskatā aprakstītais Donalda Trampa paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas eksporta sankciju atvieglošanu. Maskavas rupori priecājās par iespējamu naudas pieplūdumu Krievijas budžetā, vienlaikus nedemonstrējot gatavību pamieram.
Apskatā citētie analītiķi uzsver, ka Maskavai izdevīgi būtu ne tikai papildu ieņēmumi, bet arī domstarpību padziļināšanās starp ASV un Eiropas sabiedrotajiem.
Draudus un kara slavināšanu papildināja Putina dzimšanas dienas glaimi. Krievijas Valsts domes deputāte Marina Kima apgalvoja, ka mākslīgā intelekta rīki viņu atzinuši par pievilcīgāko pasaules līderi un visas pasaules sievietes vēloties šādu prezidentu. Savu slavinājumu viņa noslēdza ar vārdiem, ka Putins esot “tikai mūsu, tāpat kā Krima”.
