Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.
Izdevumi kategorijā “valsts aizsardzība” pieaugs no 12,9 triljoniem rubļu šogad līdz 17,1 triljonam jeb aptuveni 180 miljardiem eiro nākamgad, trīs gadu laikā sasniedzot 50 triljonus RUR - aptuveni 530 miljardus EUR. Tas ir rekordliels rādītājs Krievijas mūsdienu vēsturē.
Kopumā Krievijas federālā budžeta projektā 2027.-2029. gadam nākamgad paredzēti 43,3 triljonu RUR (~ 460 mljrd. EUR) ieņēmumi, 48,8 triljonu RUR (~ 518 miljardu EUR) izdevumi, aptuveni 5,5 triljonu RUR (~ 58 mljrd. EUR) deficīts 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā un gandrīz 16 triljonu RUR (~170 miljardu EUR) deficīts turpmāko trīs gadu laikā.
“Valsts aizsardzības” izdevumi kopā ar budžeta sadaļu “Nacionālā drošība” veidos vismaz 43% no visiem izdevumiem. Turklāt liela daļa reālo militāro izmaksu ir noslepenota vai paslēpta citās civilo izdevumu pozīcijās un neatspoguļo faktiskos Krievijas bruņošanās izdevumus, kas tiek finansēti uz citu budžeta pozīciju rēķina, piemēram, sociālām programmām un izdevumiem okupētajās Ukrainas teritorijās, norādījis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI). Putina valdība budžeta projektu raksturoja kā sabalansētu, par prioritātēm nosakot sociālās saistības, militāros izdevumus un tehnoloģisko suverenitāti.
Putina valdība izdevumus finansē, turpinot palielināt parādsaistības. Pretēji ierēdņu paziņojumiem, valsts vairs nespēj sabalansēt izdevumus tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina un būs spiesta aizņemties arvien lielākas summas, radot papildu slogu budžetam: līdz 2027. gadam valsts parāds pārsniegs 20% no IKP - robežu, ko Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs līdz nesenam laikam bija solījis nepārkāpt, komentē tīmekļa izdevums “The Bell”.
Budžeta deficīta pieaugums 2026. gadā tiek lēsts 3,2% apjomā no IKP plānoto 1,6% vietā. 2025. gadā Krievijas oficiāli atzītie militārie izdevumi bija aptuveni 16 triljoni RUR (~ 170 miljardi EUR) jeb 7,5% no IKP - aptuveni piektā daļa no Krievijas kopējiem izdevumiem, vēl šī gada septembra sākumā Putins budžeta deficītu raksturoja kā nekritisku, to pamatojot ar nelielo valsts parādu.Neto aizņēmumu apjoms nākamgad palielināsies par 43%, sasniedzot 7,7 triljonus RUR (~ 82 mljrd. EUR). Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, 2027. gadā parāda attiecība pret IKP pieaugs no 19,9% līdz 21,7%, bet trīs gadu plānošanas perioda beigās - līdz 24,1%, pārsniedzot līmeni, ko valdībā iepriekš uzskatīja par drošu.
Budžeta izdevumi valsts parāda apkalpošanai nākamgad pieaugs līdz 4,6 triljoniem RUR (~ 49 mljrd. EUR), kas ir 9,4% no kopējiem tēriņiem, pēc iepazīšanās ar budžeta projektu secināja ziņu aģentūra “Reuters”. Aptuveni tikpat lielu summu paredzēts atvēlēt visai “tautsaimniecības nozarei”, ieskaitot ceļu būvniecību, transportu, lauksaimniecības subsīdijas un atbalstu rūpniecībai.
Tiek prognozēts, ka 2028. gadā parāda apkalpošanas maksājumi pieaugs līdz 5,3 triljoniem RUR (~ 56,5 mljrd. EUR), kas ir 10,4% no kopējiem izdevumiem, 2029. gadā - līdz 5,7 triljoniem RUR (~ 60,1 mljrd. EUR) - 10,6% izdevumu, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu ir 5,2 reizes vairāk, kad parāda procentu maksājumi budžetā veidoja 4,4%.
Salīdzinājumam, atbilstoši budžeta projektam, Krievijas nodokļu maksātājiem karš Ukrainā jeb tā dēvētā speciālā militārā operācija nākamgad izmaksās vidēji 1,42 triljonus RUR (~15 mljrd. EUR) mēnesī, 46,9 miljardus RUR (~500 milj. EUR) dienā jeb gandrīz 2 miljardus RUR (~21,4 milj. EUR) stundā. 2028. gadā Krievijas militārai agresijai paredzēts tērēt 16,6 triljonus RUR (~175 mljrd. EUR) jeb 32,6% no kopējiem budžeta izdevumiem, 2029. gadā - 16,3 triljonus RUR (~171 mljrd. EUR) jeb 30,4%.
Pirms gada, pieņemot trīs gadu budžetu, valdība 2027. gadam “aizsardzības izdevumus” paredzēja 13,5 triljonu RUR (~142 mljrd. EUR) apmērā pašreizējo 17,1 triljona vietā, kas ir par 3,6 trilj. RUR (~38 mljrd. EUR) vairāk. Ziņas par militāro izdevumu rekordlielo pieaugumu Finanšu ministrijai liedza iespēju piesaistīt līdzekļus budžeta aizņēmumam ar federālo aizņēmuma obligāciju (ОФЗ) emisiju, jo 30. septembrī paredzētā federālo aizņēmuma obligāciju izsole nenotika. Finanšu ministrijai bija jāatzīst, ka “uz izsoli neviens neieradās”, komentēja izdevums “The Moscow Times”.
Summējot militāro budžetu, izdevumus valsts drošības iestādēm un tiesībaizsardzības sistēmai, tie ir vismaz 21,4 triljoni RUR (~225 mljrd. EUR) jeb apmēram 43% no 2027. gada Kremļa plānotiem izdevumiem, kas kopā ar valsts parāda apkalpošanas izmaksām ir vairāk kā puse, aprēķinājusi Aleksandra Prokopenko, Kārnegi Krievijas un Eirāzijas centra Berlīnē vecākā pētniece, bijusī Krievijas Centrālās bankas analītiķe.
“Budžeta projekts balstīts makroekonomiskajās prognozēs, ietekmējot valsts ieņēmumus un izdevumus. Tomēr jau šobrīd top skaidrs, ka tēriņus noteiks faktiskā situācija, nevis budžeta dokumenti. 2027. gada budžetu sagaida tāds pats liktenis kā iepriekšējos. 2026. gadā izdevumu griesti tika pārsniegti jau februārī, bet sākotnējais militārais budžets kara gaitā tika vairākkārt pārskatīts, arī 2025. gadā tas bija jādara divreiz,” atgādina pētniece.
Kara izdevumu segšanai Krievijas valdība spiesta krasi samazināt izdevumus sociālajai aizsardzībai, budžeta deficīta segšanai vienlaikus plānojot turpmāku nodokļu paaugstināšanu. Salīdzinot ar 2026. gada budžeta likuma redakciju, 2027. gadā izdevumi sociālajai politikai tiks samazināti par 7%, 2028. gadā - par 5,4%.
Paredzēts, ka finansējums tautsaimniecības nozarēm nākamajos divos gados samazināsies attiecīgi par 7,4% un 9,9%, izglītībai - par 6% un 9,5%, veselības aprūpei - par 6,8% un 5,9%, vides aizsardzībai - par 5,8% un 6,1%. Krievijas reģionos notiek sociālo izmaksu apcirpšana par labu bruņošanās vajadzībām, kamēr visās publiskajās uzstāšanās reizēs finanšu ministrs Siluanovs, premjers Mišustins un pats Putins uzsvēruši, ka līdzās militārajiem izdevumiem sociālie izdevumi joprojām ir valdības prioritāte.
Ekspertu un analītiķu vidū nav vienprātības par Krievijas ekonomikas noturību, kas balstīta bruņošanās tēriņos un valsts rezervju pārdalē, ilgtermiņā saskaroties ar nopietnām strukturālām problēmām un pārkaršanu. Pateicoties energoresursu eksporta ieņēmumiem, no finanšu krīzes līdz šim izdevies izvairīties, tomēr ekonomika cieš no milzīgām bruņošanās izmaksām, augstām procentu likmēm, darbaspēka trūkuma un sankcijām, militārās agresijas radīto izdevumu slogu izjūtot arvien vairāk.
Pēc “kara ekonomikas uzrāviena” 2023.-2024. gadā, kas tika stimulēts ar apjomīgām investīcijām militāri rūpnieciskajā kompleksā, panākot oficiālo IKP pieaugumu līdz 4,3%, ekonomikas izaugsme būtiski palēninājusies, tomēr valsts joprojām spēj finansēt militāro jomu. Tagad Putins runā par apmēram 1% izaugsmi, tiek prognozēts, ka 2026. gadā tā svārstīsies “statistiskās kļūdas robežās”.
Krievijas valdība 2026. gadā prognozē tikai 0,6% pieaugumu, jo gada pirmajā ceturksnī ekonomika saruka, daļēja atkopšanās bija vērojama otrajā, kāpums tika mākslīgi stimulēts ar milzīgiem valsts budžeta tēriņiem militārai rūpniecībai, kamēr ražošanas jaudas un darbaspēka resursi ir gandrīz izsmelti, atzina pat Krievijas Centrālās bankas vadība.
Krievijas ekonomikas “Ahilleja papēdis” ir militāro izmaksu pieaugums un izolācija no Rietumiem, kas sašaurina Kremlim pieejamo resursu bāzi un grauj režīma sociālo stabilitāti, tomēr nevajadzētu novērtēt par zemu Krievijas ekonomikas spēju īstermiņā uzturēt pašreizējo karadarbības intensitāti.
Visticamāk, ja sankciju režīms saglabāsies pašreizējā līmenī, naftas cenas turēsies vismaz 70-80 USD robežās par barelu un Ķīna īstenos stabilu politiku, agresors spēs uzturēt pašreizējo kara finansēšanas tempu vēl vismaz divu gadu garumā, uzskata ekonomikas zinātņu doktore, “Growford” institūta Ukrainā pētniecības direktore Tatjana Bogdana. Autoritārais režīms spēj pārdalīt resursus centralizēti, tāpēc ekonomiskie faktori karadarbību īstermiņā neapturēs.
Kremļa kontrolētie plašsaziņas līdzekļi saņēmuši norādījumus par militāro izdevumu straujo pieaugumu mērķauditoriju “labāk neinformēt”, pēc iepazīšanās ar Putina administrācijas “vadlīnijām” informē izdevuma “Медуза” autori. Kremļa ierēdņi aicina propagandistus pievērst uzmanību valsts sociālajām saistībām - pensiju izmaksām, skolu un bērnudārzu būvniecībai, nevis militāro izdevumu palielināšanai vai civilo budžeta izdevumu pozīciju samazināšanai. “Ieteikumu” sarakstā ir prasība salīdzināt Krievijas budžeta deficītu ar finanšu situāciju Francijā, Lielbritānijā un Vācijā.
Putina administrācijas amatpersonas “lojālo mediju darbiniekus” aicina “nenodarboties ar pašdarbību un neizrādīt iniciatīvu budžeta jautājumu atspoguļošanā”, bet uzticēties oficiāliem amatpersonu paziņojumiem presei. Komentārus drīkst sniegt tikai varas iestādēm tuvi eksperti no Finanšu universitātes, Putina pakļautībā esošās Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas (РАНХиГС) vai Augstākās Ekonomikas skolas (НИУ ВШЭ).
Propagandisti 2027. gada budžeta projekta izdevumu sadaļā “masu mediji” par to tiks dāsni atalgoti ar 145 miljardiem RUR (~ 1,5 mljrd. EUR), turpmākos trīs gados - 339 miljardiem RUR (~ 3,5 mljrd. EUR), vēl papildus 75 miljardus RUR (~ 788 milj. EUR) Kremlis nākamgad tērēs “patriotiskai audzināšanai”, ziņo “Novaya Gazeta Europe”. Budžeta finansējums pienākas propagandas, kara un naida kurināšanas struktūrām, piemēram, RT, ВГТРК, “Первый канал”, “Соловьёв LIVE”, ieskaitot “lojālos” “Regnum” un “Readovka”. “Patriotisma veicināšanai” 75 miljardus RUR (~ 788 milj. EUR) piešķirs projektam “Мы вместе” (“Mēs esam kopā”), kur iekļauts 46 miljardu RUR (~ 483 milj. EUR) finansējums Federālajai aģentūrai darbam ar jaunatni “Росмолодёжь”, 21 miljards RUR (~ 221 milj. EUR) organizācijai “Движение первых” un 26 miljardi RUR (~ 273 milj. EUR) “Interneta attīstības institūtam” (ИРИ), kas valsts finansējumu pārdala jauniešu auditorijai domāta “sociāli nozīmīga digitālā un video satura radīšanai tradicionālo vērtību, vēsturiskās izglītības un patriotiskās audzināšanas veicināšanas nolūkā”.
Augusta beigās ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs devās vizītē uz Maskavu, kas bija veltīta ne tikai sarunām par karu Ukrainā. Retklifs Putinam atveda CIP speciālistu vērtējumu, ka Krievija izsīkuma karā zaudēs, bet turpmāka militāro izdevumu palielināšana izraisīs sistēmisku krīzi, kas salīdzināma ar PSRS pastāvēšanas beigu posmā piedzīvoto, ziņoja laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.
Izdevuma avots apgalvo, ka tas bijis viens no CIP vadītāja vizītes uzdevumiem. Nesamērīgi dārga ārpolitiskā konfrontācija izsmeļ valsts resursus straujāk, nekā ekonomika spēj tos atjaunot, bet Maskava 2027. gadā aizsardzības vajadzībām plāno tērēt par apmēram trešdaļu vairāk nekā šogad, prognozētais budžeta deficīts palielināts līdz 3,2% no IKP, samazinātas naftas un gāzes eksporta ieņēmumu prognozes, pieaug aizņemšanās apjomi.
Krievija turpina bruņošanos, lai atjaunotu piecu gadu karā izsmeltos ieroču krājumus un reaģētu uz triecieniem Krievijas teritorijā. Ukrainas energosistēmas iznīcināšanai Krievija gatavo uzbrukumus trīs pašlaik valstī strādājošo atomelektrostaciju elektrosadales iekārtām, Kijivas, Harkivas un Odesas ūdensapgādes sistēmai, “sākusies ziemas sezonas genocīda kampaņa ar uzbrukumiem Ukrainas civilai infrastruktūrai”, komentēja “The New York Times”.
“CIP nav vienīgā institūcija, kas nāca klajā ar līdzīgām prognozēm. Andrejs Klepačs, bijušais Krievijas valsts attīstības korporācijas ВЭБ.РФ galvenais ekonomists, ir pārliecināts, ka ekonomiskajā un tehnoloģiskajā “izsīkuma karā” Krievijai izredžu nav, turklāt valsts riskē nonākt smagas sociālekonomiskās krīzes priekšā. CIP direktors ieteica Putinam par to padomāt un apstāties jau tagad, citādi pēc pusgada vai gada Kremļa pozīcija mierizlīguma sarunās tikai pasliktināsies.
Tieši tāpat Retklifa vēstījumu Maskavai septembra sākumā raksturoja laikraksta “The Washington Post” uzrunātie avoti, bet šķiet, ka Kremlis šo signālu uztvēra citādi,” secina “Telegram” kanāls “Запретное мнение”. Kremlis upurē valsts ekonomisko nākotni un iedzīvotāju labklājību, lai apmierinātu savas ģeopolitiskās ambīcijas. Karš turpināsies arī pārskatāmā nākotnē, jo tas ir Putina režīma un paša diktatora izdzīvošanas jautājums.
* Cygnea Cantio - gulbja dziesma
