Krievija aktīvi izvērtē iepriekš izstrādātos uzbrukuma plānus NATO, atsaucoties uz rietumvalstu amatpersonām, 6. jūlija publikācijā “Europe braces for a Russian provocation” (“Eiropa gatavojas Krievijas provokācijai”) raksta ietekmīgais laikraksta “The Washington Post” starptautisko lietu apskatnieks Deivids Ignatiuss, kura publikācijas tika vairākkārt pieminētas debatēs par ASV miera plānu Ukrainā.
Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.
Agresorvalsts izraisītā kara bumerangs: Krievijas ekonomika un militārā rūpniecība stagnē, Ukraina gūst pārsvaru frontē, dronu triecieni sasniedz Maskavu jau 15 km attālumā no Kremļa.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasa aizvākt no Baltkrievijas militāro aprīkojumu, ko Krievija izmanto triecieniem Ukrainas teritorijā “Citādi to izdarīsim mēs”. 19. jūnija preses konferencē Zelenskis piedraudēja ar uzbrukumiem retranslatoru torņiem Baltkrievijā, ja Minska tos nedemontēs nedēļas laikā.
Mediji: ASV un Irānas 60 dienu pamiers atgriež pirmskara “status quo” Tuvo Austrumu reģionā, toties panāk Krievijas naftas eksporta papildu ieņēmumu un sankciju atvieglojumu beigas.
Krievija zaudē savu neseno ietekmi – tuvākais sabiedrotais Baltkrievija bez Kremļa ziņas turpina sarunas par “lielo darījumu” ar ASV. Tiklīdz Minskas ekonomiskās un Kremļa ģeopolitiskās intereses nesakrīt, Lukašenko turpina ārpolitisko ekvilibristiku un vēlas drošības garantijas.
Ukrainas sarunās parādās jaunas iniciatīvas un starpnieki: mieru centīsies panākt Eiropas “trijnieks”, Somijas prezidents, Putina oligarhs un Jeruzalemes pareizticīgo patriarhs.
Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
“The Wall Street Journal” (WSJ): tas var notikt “nākamo 12 mēnešu laikā”. Eiropā pārskata prognozes par Vladimira Putina uzbrukuma plāniem NATO – pirmās būs Baltijas valstis, lai attaisnotu jaunu mobilizāciju un izsīkuma kara neveiksmes Ukrainā.
Kamēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrācija sagaida pret Krieviju vērsta informatīvā kara eskalāciju un uzskata to par “vienu no lielākajiem izaicinājumiem” Valsts domes vēlēšanu priekšvakarā, varas eliti pārņēmusi nedrošības izjūta, rūgšana un vilšanās.
IISS ziņojums: turpinoties karam Ukrainā, Krievija zaudē ekonomisko noturību. Vladimiram Putinam jāizšķiras: piekrist pamieram vai radikalizēt politisko režīmu un pāriet uz plānveida ekonomiku.
Pat dedzīgāko Krievijas “digitālās suverenitātes” atbalstītāju vidū samilzušas domstarpības: Natālija Kasperska, kura ilgus gadus iestājās par interneta lietotāju kontroli, kritizē specdienestus par nekompetenci, bet neilgi pēc tam skarbo kritiku noliedz.
Dronu incidentu fonā Eiropa rosina sarunas ar Kremli, Zelenskis aicina NATO sabiedrotos gatavoties turpmākam karam Ukrainā, bet ASV apsver iespēju pamest mierizlīguma sarunas.
Vai patiesi Vladimiru Putinu apdraud “Šoigu sazvērestība” – rietumvalstu plašsaziņas līdzekļi, to vidū CNN un laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz kāda nopludināta Eiropas izlūkdienesta ziņojuma fragmentiem, nākuši klajā ar publikācijām par situāciju Putina tuvākajā lokā. Krievijā informāciju publicējis izdevums “Важные истории”.
Taktiska maldināšana un risks Ukrainai: Krievijas prezidents Vladimirs Putins telefonsarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu uz 9. maija svinību laiku ierosinājis pasludināt Krievijas un Ukrainas pamieru.