ASV bruņotie spēki pēc prezidenta Donalda Trampa rīkojuma uzsākuši Irānas ostu blokādi. Tas noticis pēc tam, kad ASV un Irānas miera sarunas noslēdzās bez vienošanās, ziņoja “Al Jazeera”. Irāna piedraudējusi ar atbildes triecieniem ASV un tās sabiedroto spēkiem Persijas līcī.
Krievijas nevalstiskās socioloģisko pētījumu organizācijas “Левада-Центр” marta aptaujā vairāk nekā puse respondentu neatbalstīja Krievijas varas iestāžu lēmumu ierobežot internetu un bloķēt lietotnes “Telegram” un “WhatsApp”.
Vai Lieldienās Ukrainā iestāsies miers? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiešsaistes tikšanās laikā ar žurnālistiem 30. martā paziņoja, ka Ukraina Lieldienās gatava izsludināt pamieru.
Pirmoreiz 12 gadu laikā ASV kongresmeņi sarīkoja sarunas ar Krievijas Valsts domes deputātu delegāciju Vašingtonā. Neveiksmīgs mēģinājums atdzīvināt parlamentāro diplomātiju vai Krievijas intereses ASV politikā?
Krievija turpinās karot “par Donbasu”, sanāksmē ar tā dēvētajiem oligarhiem – Krievijas lielā biznesa pārstāvjiem – paziņoja Kremļa diktators, pieprasot veikt iemaksas budžetā kara izdevumu segšanai, ziņo izdevums “The Bell”.
Haotiskas darbības un pretrunas informatīvajā telpā par 28. februāra rītā ASV un Izraēlas alianses uzsākto karu Irānā. Kāda ir šā kara virzība un kādi ir iespējamie kara gaitas pavērsieni – pasaules medijos par to nav vienotas atbildes. Pagaidām neviena no situācijas analīzēm nevieš skaidrību par konflikta atrisinājumu.
Urzulai fon der Leienai bija vajadzīgi daudzi gadi, lai enerģētikas krīzes priekšvakarā atzītu kodolenerģētikas nozares aizlieguma politikas aprobežotību.
“Z blogeris” Iļja Remeslo publicējis virkni Putinam adresētu kritisku ierakstu, pieprasot viņa atkāpšanos un nosaucot par “kara noziedznieku un zagli”.
Vašingtonai neizdodas līdzsvarot energoresursu tirgu: Baltais nams atceļ sankcijas ar tankkuģiem transportētai Krievijas naftai uz nenoteiktu laiku, atļaujot Krievijas jēlnaftas un naftas produktu pārdošanu.
Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
2025. gada vasarā, kad ASV un Izraēla apšaudīja Irānu, Putins uz jautājumu par Irānas līdera ajatollas Ali Hamenei iespējamo nāvi atbildēja izvairīgi: “Es pat negribu par to runāt.” Deviņus mēnešus vēlāk ajatolla tika nogalināts Izraēlas un ASV triecienā.
Maskavas un Minskas sadarbības plāni paliek tikai uz papīra: pēc lēmuma par atteikšanos no dalības Trampa Miera padomē Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko 26. februārī apmeklēja Maskavu, kur tikās ar Putinu un piedalījās Krievijas un Baltkrievijas tā dēvētās Apvienotās valsts Augstākās padomes sanāksmē.
Galvenais nedēļas notikums - karš Tuvajos Austrumos joprojām pasaules uzmanības centrā. Parādās iespējamo scenāriju prognozes par ASV un Izraēlas militāro operāciju Irānā.
Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?