Agresorvalsts izraisītā kara bumerangs: Krievijas ekonomika un militārā rūpniecība stagnē, Ukraina gūst pārsvaru frontē, dronu triecieni sasniedz Maskavu jau 15 km attālumā no Kremļa.
Krievijas militāri rūpnieciskais komplekss (MRK) darbojas tuvu savu iespēju maksimumam, turpmāk bruņojuma ražošanas jaudu palielināšanai būs nepieciešami vairāki gadi, laikrakstam “Financial Times” (FT) pauda Rietumu izlūkdienestu amatpersonas. Kombinācijā ar Krievijas uzbrukuma tempa palēnināšanos frontes līnijās un Ukrainas pārākumu bezpilota lidaparātu izmantošanā par vienīgo Maskavas iespēju kļūst mobilizācija, FT atzina kāds specdienesta pārstāvis un Ukrainas mierizlīguma kuluāru sarunu dalībnieks. Neskaitot MRK jomas, kur Maskava koncentrē resursus - dronu un tāla darbības rādiusa ieroču ražošanu, kopumā Krievijas militārā rūpniecība stagnē, secina izlūki. Savukārt rekordzemais bezdarba līmenis apgrūtina kvalificētu speciālistu piesaisti augsto tehnoloģiju nozarēs.
“Militārā rūpniecība ir sasniegusi savu spēju maksimumu, pat neraugoties uz kopējo bruņojuma ražošanas apjomu pieaugumu,” uzskata viens no FT uzrunātajiem avotiem Rietumu specdienestos. “Viņi pilnībā izsmēluši savas jaudas. Nav iespējams palielināt ražošanas apjomus bez investīcijām, būs vajadzīgi gadi.” Tas notiek vienlaikus ar strauju vidēja un tāla darbības rādiusa bezpilota lidaparātu sistēmu nozares attīstību Ukrainā, kas būtiski samazina Krievijas dzīvā spēka pārsvara efektu frontē.
Ukraina grauj okupantu loģistiku, Krievija zaudē pārsvaru
Praktiski apstājusies Krievijas armijas virzība frontē. Atbilstoši Ukrainas OSINT projekta “DeepState” datiem, maija beigās Krievija zaudējusi 19 kvadrātkilometrus okupētās teritorijas. Šis ir Maskavas lielākais teritoriālais zaudējums kopš 2023. gada septembra. Militārie analītiķi un Ukrainas armijas komandieri uzskata, ka frontē noticis lūzums. Vienlaikus Ukrainas Bruņotie spēki aktīvi iznīcina Krievijas loģistiku okupētajās teritorijās, traucējot piegādes Krimai. Ukraina ir nogriezusi alternatīvo “sauszemes koridoru” uz Krimu un izraisījusi pussalas energoapgādes traucējumus. Krievijai ir divi Krimas apgādes ceļi: “sauszemes tilts” caur okupētajiem Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem, Kerčas šauruma tilts un prāmji. Ukrainas 21. jūnija uzbrukuma rezultātā Krasnodaras novadā uz laiku prāmju satiksme starp Krieviju un Krimu slēgta, tā tika izmantota pirmās nepieciešamības preču, degvielas un militāro kravu piegādēm okupētajai Krimai.
Krievijā iespējama jauna mobilizācija
Ukrainas amatpersonu dati liecina, ka Krievija jau sešus mēnešus zaudē vairāk karavīru nekā spēj iesaukt. Ukrainas bruņojuma inovācijām frontē Krievijai bieži vien nav ko likt pretī - lēmumi tiek pieņemti ar nokavēšanos un lielām grūtībām, vai arī risinājumi vispār netiek atrasti. Piemēram, Krievijas elitārai bezpilota lidaparātu vienībai “Рубикон” nav pieejama tehnoloģija, kas ļāva Kijivai paplašināt bezpilota lidaparātu un raķešu izmantošanu, izolējot Krievijas spēkus frontes līnijās un apgrūtinot to apgādi. “Viņi atpaliek tehniski, nespēj paplašināt sistēmas darbību, viņiem nav nepieciešamās tīmekļa infrastruktūras. Tas ir ļoti zīmīgi. Karalaukā vairs nedarbojas “šaujampulvera impērijas” metodes,” komentēja FT avots. Maskavas risinājums Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa problēmām, visticamāk, ir gaisa triecienu intensitātes palielināšana Ukrainas pilsētām, uzskata Polijas analītiskās grupas “Rochan Consulting” direktors Konrāds Muzika. Krievija “meklēs visdažādākos veidus, kā ietekmēt lēmumu pieņemšanu Ukrainā, taču, ja vien tie nebūs kodolieroči, es nedomāju, ka tuvāko mēnešu laikā Kremlis patiešām spēs mainīt kauju gaitu, ja vien neizsludinās vēl vienu daļēju mobilizāciju”, uzskata analītiķis. Maskavai kļuvis acīmredzams, ka šajā situācijā “vienīgā izeja ir palielināt ekonomisko, rūpniecisko un cilvēkresursu mobilizācijas līmeni (..) Jautājums ir par to, kādā formā tas notiks un kā viņi to mēģinās maskēt”, sacīja FT avots.
“Neskatoties uz to, Putins turpina uzskatīt, ka Ukrainas karā Krievijai ir pārsvars.” Kremļa saimnieks lielāko daļu laika personīgi pārrauga militārās operācijas un saņem ziņojumus no Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova, dažreiz pat divas reizes dienā, apliecina divas bijušās FT uzrunātās Kremļa amatpersonas. “Putinu spēcīgi ietekmē militāristi, kas ar viņu ļoti prasmīgi manipulē. Viņš to saprot, bet viņiem patiesi uzticas un ļauj viņiem to darīt. Ja es trīs reizes dienā no agra rīta līdz vakaram klausītos Gerasimova ziņojumus, arī es realitāti uztvertu citādi,” pauda kāda bijusī Kremļa amatpersona.
Maskava sēž uz pulvera mucas
Krievijas galvaspilsēta ir cietusi no vērienīgākajiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā. Droni jau trīs reizes trāpījuši Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai (МНПЗ) Kapotņā galvaspilsētas dienvidaustrumos 15 km attālumā no Kremļa, izraisot ugunsgrēkus, rūpnīcas darbība uz ilgu laiku apturēta. 18. jūnija naktī Maskavai uzbruka vairāk nekā 190 bezpilota lidaparātu, ziņoja mērs Sergejs Sobjaņins. Lidaparātu skaita ziņā uzbrukumi pārspēj citus un demonstrē Ukrainas bruņoto spēku spējas, izdevumam “Агентство. Новости” pastāstīja militārais eksperts, OSINT (atklāto avotu izlūkošanas) analītiķis Kirils Mihailovs.
Rūpnīca Kapotņā ir viens no lielākajiem industriālajiem objektiem Maskavas apgabalā. “Pilsēta faktiski atrodas uz milzīgas “pulvera mucas”. Rūpnīcā koncentrētās enerģijas rezerves salīdzināmas ar kodolbumbas jaudu. Ja rūpnīca eksplodēs, tā būs katastrofa,” brīdina “Агентство” aptaujātie eksperti. Turklāt kopš 18. jūnija Maskavā un Maskavas apgabalā sācies benzīna trūkums. Kārtējos dronu uzbrukumus Maskava piedzīvoja 22. jūnija naktī, tai skaitā Kosmosa sakaru centram Dubnā. Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka 24 stundu laikā, tuvojoties galvaspilsētai, tika notriekti 84 bezpilota lidaparāti. Krievija, iespējams, sākusi pārvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas (PGA) no frontes uz Maskavu. Atbilstoši Ukrainas militārā izdevuma “Defense Express” OSINT analītiķu datiem, dažu simtu metru attālumā no МНПЗ parādījies komplekss “Панцирь”, kas iepriekš Maskavas PGA sistēmā nav redzēts. “Man līdz šim nav zināms neviens gadījums, kad aizmugurē PGA elementi būtu aprīkoti ar aizsargtīkliem. Ukraiņi šādiem mērķiem praktiski nekad neuzbrūk, izņēmums bija Krievijas pierobežas reģioni,” komentē Kirils Mihailovs.
Ceremoniāla laikā Ukrainas droni samaitā Putinam omu
22. jūnijā Ukraina veica raķešu triecienu Voroņežas pusvadītāju ierīču rūpnīcai, kur ražo elektroniku raķetēm “Искандер”, “Х-101” un pretgaisa aizsardzības sistēmām “Панцирь-С1”, izraisot ugunsgrēku, bojā gāja pieci cilvēki, ziņoja Ukrainas “Telegram” kanāls “Exilenova+”. Informāciju apstiprināja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs. Krievijas militārie “Telegram” kanāli, to vidū Z kanāls “Записки ветерана” un tīmekļa izdevums “Baza” ziņoja, ka triecienam tika izmantotas trīs “Storm Shadow” raķetes. Uzbrukums notika gandrīz vienlaikus ar vainagu un ziedu ceremoniju pie Nezināmā kareivja kapa memoriālā Maskavā, kad Putins nolika ziedus pie “Militārās slavas” un “Varoņu pilsētu” pieminekļiem, viens no tiem veltīts Voroņežai, bet tikai dažas stundas pirms ceremonijas Maskavai tika uzbrukts ar droniem.
Putins sašutis par pretgaisa aizsardzības sistēmas darbību un pieprasa skaidrojumus
“Kremļa saimnieks bijis patiesi šokēts par bezpilota lidaparātu uzbrukumiem Maskavai. Dronu triecieni nav bijuši negaidīti, šāds notikumu pavērsiens varas koridoros vienmēr ticis uzskatīts par diezgan ticamu. Tomēr patiesu šoku izraisīja pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmas darbība,” atsaucoties uz avotiem Kremlī, raksta “Telegram” kanāls “Insider-T”.
“18. jūnija vakarā Ķīnas blogeri Maskavā publicēja video, kur redzams, ka PGA raķete netrāpa mērķī un ietriecas Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcā. Ja videomateriāls ticams, tas liecina nevis par nejaušu kļūdu, bet nopietnu izgāšanos ne vien militārā, bet arī politiskā ziņā. Problēma ir tāda, ka Putins gadiem ilgi pozicionē Krieviju kā valsti, kas gatava konfliktam ar NATO un ASV. Tomēr, ja pat bezpilota lidaparātu uzbrukumu atvairīšana izraisa tik lielas problēmas, neizbēgami rodas jautājums: kas notiktu hipotētiskā augstāka līmeņa militārā konfliktā, ja vienlaikus pret mērķiem Krievijā tiktu palaistas desmitiem vai pat simtiem spārnoto raķešu? Un šis jautājums tiek uzdots ne vien Kremlī - arī NATO valstis un Ķīna rūpīgi seko līdzi situācijai. Ārējiem novērotājiem šādi incidenti skaidri demonstrē Kremļa oficiālo paziņojumu neatbilstību Krievijas PGA sistēmu spējām un faktiskai efektivitātei kaujas apstākļos. Putins ir pieprasījis detalizētu ziņojumu par “negadījumu” cēloņiem, īpaša uzmanība tiks pievērsta PGA sistēmām piešķirtā finansējuma izlietojumam, kas līdz nesenam laikam tika reklamētas kā viena no Krievijas galvenajām tehnoloģiskajām priekšrocībām līdzās ierastajiem bravūrīgajiem apgalvojumiem, ka tām “analogu nav”. Tiks aktualizēts jautājums par PGA spēku apmācību kvalitāti un kopējo pretgaisa aizsardzības organizāciju Maskavā. “Insider-T” avoti apgalvo, ka līdz Putinam “beidzot nonākusi informācija” par interneta darbības kontroles ārkārtīgi zemo efektivitāti, kas Ukrainas bezpilota lidaparātu darbību praktiski neietekmē, taču rada lielas neērtības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izraisot sabiedrības kurnēšanu. Tāpēc drīzumā gaidāmi “visai skarbi kadru un organizatoriskie lēmumi”, komentē kanāls.
Daudzu problēmu pamatā korupcijas rēgs
Maskavu neaizsargātu padarījusi korupcija. Putina administrācijā un tiesībaizsardzības iestādēs sākuši apspriest ārkārtīgi nepatīkamo Maskavas bumbu patvertņu revīzijas iznākumu. “Insider-T” avoti ziņo, ka Maskavas aizsardzības infrastruktūras slepenais projekts, ko varas iestādes forsēja pēc Ukrainas triecieniem Krievijas pierobežas rajonos, ir cietis neveiksmi korupcijas, piesavināšanās, fiktīvas naudas izlietošanas un ierēdņu darbības imitācijas dēļ. Uz papīra galvaspilsēta saņēma objektu tīklu, kam uzbrukumu laikā bija jādarbojas kā iedzīvotāju aizsardzības rezerves sistēmai. Ierēdņu atskaites izskatījās pārliecinoši: izremontēti pagrabi, drošas patvertnes, norīkotas atbildīgās personas, remontdarbus veica Aizsardzības ministrijas struktūru apakšuzņēmēji. Pēc pārbaudes kļuva skaidrs, ka liela daļa infrastruktūras bijusi gatava tikai ierēdņu atskaitēs un galvenā problēma ir patvertņu drošības līmenis. Daudzi objekti derīgi īslaicīgam patvērumam dronu uzlidojumu vai attālinātu sprādzienu gadījumos, taču pret ballistisko raķešu uzbrukumu neaizsargās.
Lavrovs piedraud ar kodolieročiem, Eiropas valstu miera iniciatīvas nodēvējot par “ultimātu”
Komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sanāksmi Londonā ar Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderiem, lai koordinētu Krievijas militārās agresijas ierobežošanu un vienotos par kopīgu rīcību spiediena palielināšanai uz Kremli kara izbeigšanai, Putina ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja, ka, ierosinot tūlītēju pamieru, mierizlīguma sarunas un kompensāciju par Kijivai nodarīto postu, Eiropas valstis Ukrainas jautājumā Krievijai esot izvirzījušas “ultimātu”. “Ar tādiem ultimātiem, kas Krievijai tika iesniegts 7. jūnijā Londonā, nevar atjaunot uzticību un atjaunot dialogu,” teikts Lavrova 19. jūnija publikācijā “Украина, Европа и глобальная безопасность”, kas ievietota Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālajā mājaslapā. Eiropas valstis meklē ātrāku pamieru, lai “novērstu Ukrainas bruņoto spēku krahu frontē”, militāro konfliktu iesaldētu, “neatrisinot tā pamatcēloņus”, un izvietotu Ukrainas teritorijā savus militāros kontingentus. “Apvienotā Eiropa turpina sapņot par ekspansiju, grib iegūt Ukrainu un Moldovu un savā orbītā ievelk Armēniju (..) Ukraina tiek uzskatīta par nākotnes Eiropas bruņoto spēku triecienspēku,” raksta Lavrovs. Tiešas sadursmes ar NATO gadījumā viņš piedraudēja ar kodolieročiem: “Šī situācija rada nopietnus riskus globālajai drošībai, jo NATO un Krievijas tieša sadursme varētu ātri pāraugt kodoltriecienu apmaiņā ar katastrofālām sekām.” Kad izdevums “Politico” Lavrova rakstu publicēt atteicās, tas parādījās Krievijas Ārlietu ministrijas ikmēneša žurnālā “Международная жизнь”. Ministrijas pārstāve Marija Zaharova “pievērsa uzmanību” “Politico” dubultstandartiem, kas no Lavrova raksta atsakās, turpinot publicēt Eiropas Savienības valstu vadītāju viedokļus.
Krievija glābjot pasauli un cīnoties ar globāla kara draudiem
Iebrukums Ukrainā “izglāba valsti un tās iedzīvotājus no 1941. gada traģēdijas atkārtošanās”, 22. jūnijā paziņoja Krievijas Valsts domes augšpalātas, Federācijas padomes, spīkere Valentīna Matvijenko. Ukrainā dzimusī amatpersona uzskata, ka “jaunai Rietumu kampaņai pret Krieviju” Ukrainai tika piešķirta “placdarma” loma, tāpēc “speciālā militārā operācija” Krievijai bija jāuzsāk savas drošības labad, jo “citas iespējas nebija” un, tikai sasniedzot visus “operācijas” izvirzītos mērķus, tiks pilnībā novērsti globāla kara draudi. Bet jebkurā gadījumā “nav šaubu, ka uzvara atkal būs mūsu un nacisma ideologi atkal atbildēs vēstures priekšā”, pauda augstā Krievijas amatpersona.
“Matvijenko apgalvojumi šķiet īpaši neadekvāti brīdī, kad, cenšoties steidzami pamest Krimu, tūristi iesprostoti sastrēgumos, ir beigusies degviela, notiek nepārtraukti elektrības, ūdens padeves, interneta traucējumi, pussalā kavējas pārtikas piegāde. Kerčas šauruma šķērsošanas vietās deg prāmji, “Krimas koridors” ir uzbrukumu mērķis, Maskavā liesmo ugunsgrēki, dronu uzlidojumi Krievijas pilsētām kļuvuši par ikdienu. Desmitiem Krievijas reģionu ievieš benzīna un dīzeļdegvielas tirdzniecības ierobežojumus. Sankciju un militāro izdevumu sloga dēļ ekonomika stagnē, aug cenas, samazinās reālie ienākumi, nodokļi kavē uzņēmējdarbību, finanšu tirgus uzrāda “negatīvu izaugsmi” (Krievijas akciju tirgus 22. jūnijā piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2022. gada septembra: Maskavas biržas indekss nokrita par 4,23%). Piektajā karadarbības gadā Putina militārajā kampaņā var tikt ierauta arī Baltkrievija,” komentē “Telegram” kanāls “СерпомПо”.
Vecās mantras
Sekojot vecā vadoņa iegribām, ar kārtējo “lielgabalgaļas uzbrukumu” kaut kur Konstantinovkā vai Družkovkā, par ko vairumam Putina pavalstnieku ir pirmā dzirdēšana, Krievija turpina noplicināt savu genofondu. Putina tuvākie mērķi ir ieņemt Slavjansku un Kramatorsku, lai arī tās pārvērstu drupās. “Tikmēr vadoņa tuvākie līdzgaitnieki turpina nemitīgi atkārtot vienas un tās pašas mantras, kaut paši atzinuši, ka “Ankoridžas gars” izkūpējis, jo eiropieši “savervējuši (ASV prezidentu) Trampu” un Rietumi Ukrainu nepametīs, palielinot atbalstu. Valstu līderi to apstiprināja 15.-17. jūnija G-7 samitā Francijā, kad apņēmās palīdzēt Ukrainai stiprināt pretgaisa aizsardzību un attīstīt ballistisko raķešu ražošanu. Lavrovs dusmīgi komentēja, ka eiropieši izmanto veco taktiku, “cenšoties pārliecināt Vašingtonu par tūlītēju pamieru, lai gūtu atelpu un “paceltu” militāro rūpniecību. “Ir pazīmes, ka mūsu amerikāņu kolēģi sāk šim spiedienam padoties, tas redzams jau ilgāku laiku”, turklāt ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņojis, ka “ASV nevar būt par sarunu starpnieku, jo nostājusies Ukrainas pusē”, pauda ministrs. Savukārt Putina palīgs Jurijs Ušakovs izteicās, ka Krievija negaida, kamēr tiks pildītas Putina un Trampa tikšanās laikā Aļaskā panāktās vienošanās, bet “īstenos mūsu pašu mērķus”.
“СерпомПо”: “Klausieties, putinisti! Dariet to saviem spēkiem, labi? Un tad sasniedziet visus mītiskos mērķus paši, ja reiz nevēlaties beznosacījumu pamieru, nāves un iznīcības, tostarp valsts pastāvēšanas beigas.”
