Mediji: ASV un Irānas 60 dienu pamiers atgriež pirmskara “status quo” Tuvo Austrumu reģionā, toties panāk Krievijas naftas eksporta papildu ieņēmumu un sankciju atvieglojumu beigas.
Amerikas Savienotās Valstis un Irāna - ASV prezidents Donalds Tramps, viceprezidents Džeimss Deivids Venss un Irānas parlamenta spīkers Mohammads Bagers Galibafs - elektroniski parakstījuši saprašanās memorandu - provizorisku 14 punktu vienošanos, lai izbeigtu militāro konfliktu un normalizētu situāciju Tuvajos Austrumos, 15. jūnijā ziņoja “Reuters”. Dokumenta oficiāla parakstīšana notiks Šveices kalnu kūrortā Birgenštokā 19. jūnijā, apstiprināja Šveices Ārlietu ministrija.
Vienošanās nosacījumi Provizoriskā vienošanās par Tuvo Austrumu kara beigām paredz pamieru, sankciju atcelšanu un reģionālās kuģošanas atjaunošanu, apstiprināja Irānas ārlietu ministra vietnieks Kazems Garibaldi. Galvenais nosacījums ir tūlītēja un pastāvīga karadarbības izbeigšana visās frontēs, ieskaitot Libānu. ASV pārtrauks ostu blokādi, Irāna uz 60 dienām atjaunos kuģu satiksmi Hormuza šaurumā bez maksas. Neoficiālo dokumenta tekstu 16. jūnijā publicēja Saūda Arābijas ziņu kanāls “Al Arabiya” un Irānas valsts ziņu aģentūra “Mehr News Agency”. Memoranda 14 punktos iekļauta sankciju apturēšana Irānas naftas eksportam, dažu Irānas iesaldēto aktīvu atbloķēšana, ASV apņemšanās izvest karaspēku no Irānas “apkārtējām teritorijām”, “atkārtota Irānas apņemšanās atteikties no kodolieroču ražošanas atbilstoši kodolieroču neizplatīšanas līgumam” un nodot uzraudzībā urāna krājumus. Pusēm 60 dienu laikā jāvienojas par galīgo miera līgumu un jāizstrādā vismaz 300 miljardu ASV dolāru liels reģionālās atjaunošanas plāns.
Tramps: tas ir “grandiozs darījums”
12. jūnijā par vienošanos vispirms informēja sarunu vidutājs, Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs. ASV prezidents Donalds Tramps par to paziņoja 15. jūnijā platformā “Truth Social”: viņš “atļāvis” atvērt Hormuza šaurumu un atcelt Irānas jūras blokādi - Irāna turpmāk vairs neiekasēs samaksu no kuģiem, kas šķērso vienu no pasaulē svarīgākajiem naftas jūras tranzīta ceļiem. “Vienošanās ar Irānas Islāma Republiku ir noslēgta. Apsveicu visus! Ar šo es pilnībā pilnvaroju Hormuza šauruma kuģošanas atvēršanu bez nodevām un nekavējoties atceļu Amerikas Savienoto Valstu Jūras spēku veikto blokādi. Pasaules kuģi, iedarbiniet dzinējus. Ļaujiet naftai plūst!” Vēlāk ASV prezidents pievienoja ierakstu, ka “grandiozais darījums” tiks parakstīts piektdien: “Šis lieliskais darījums nesīs mieru un drošību reģionā. Mieru ar Irānu mēģinājuši panākt daudzi prezidenti, un pirms manis visi cietuši neveiksmi. Reģiona līderi pirmo reizi sagaidījuši tādu prezidentu, kurš spēj panākt īstu mieru (..) visā pasaulē atkal plūdīs nafta! Prezidents Donalds Dž. Tramps.”
Trampa intereses
ASV prezidenta steiga un paziņojumi pirmām kārtām skaidrojami ar benzīna cenu kāpumu ASV, kas apdraud republikāņu izredzes Kongresa starpvēlēšanās novembrī. Degvielas cenas ASV joprojām pārsniedz pirmskrīzes līmeni, benzīna vidējā cena mazumtirdzniecībā 8. jūnijā bija 4,28 USD par galonu, salīdzinot ar 3,07 USD 2026. gada februāra beigās, vidējās dīzeļdegvielas cenas bija attiecīgi 5,21 un 3,81 USD, liecina ASV valdības statistikas un analīzes aģentūras EIA (Enerģētikas informācijas administrācija) dati. Naftas iepirkumu īpatsvars benzīna mazumtirdzniecības cenā 2026. gada martā bija 57%, dīzeļdegvielai - 42%. ASV joprojām ir naftas importētājvalsts, pārstrādes rūpnīcas arī no vietējiem uzņēmumiem naftu pērk par tirgus cenām. Benzīna sadārdzinājums palielina demokrātu izredzes novembra vēlēšanās, kas draud Trampam ar atstādināšanu, tāpēc viņš ieinteresēts kuģošanu Hormuza šaurumā atjaunot un Tuvo Austrumu krīzi izbeigt pēc iespējas ātrāk. Atbilstoši "Reuters" un "Ipsos" aptauju datiem, Trampa popularitātes reitings ASV 2026. gada 15. jūnijā bija tikai 36%.
Rietumu mediji vienisprātis ar Kremli: tā ir ASV neveiksme
Militārā operācija sākās ar solījumiem visu pabeigt “dažu nedēļu laikā” un palīdzēt protestētājiem Irānā, kas Trampa sākotnēji deklarētajiem un mainīgajiem kara mērķiem pilnīgi neatbilst - neviens no tiem nav sasniegts, 14. jūnijā komentēja “The New York Times”. Karš Tuvajos Austrumos beigsies, Irānas līderi paliks savās vietās, bet kodolprogrammas nākotne joprojām būs sarunu darba kārtībā, 15. jūnijā rakstīja “The Washington Post”. Laikraksts vienošanos vērtē kā atgriešanos pie pirmskara “status quo”. Nespēja panākt ātru uzvaru Irānā mazinājusi uzticamību ASV militārajai varenībai, uzskata Fiona Hila, bijusī Donalda Trampa palīdze (2017-2019), Eiropas un Krievijas lietu direktore ASV Nacionālās drošības padomē. ASV militārās operācijas neveiksmi Irānā viņa salīdzināja ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Tam piekrīt pat Kremļa ārpolitikas stratēģi: arī žurnāls “Россия в глобальной политике” (redakcijas padomē darbojas Putina palīgs Jurijs Ušakovs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs) vienošanos nodēvēja par atgriešanos pie pirmskara “status quo”: “Viņi neatrisināja nevienu jautājumu, kas militāro sadursmi izraisīja. Irāna ir iedvesmota, ka stingri turējās, kaut arī cieta lielus zaudējumus. Ir dziļi vīlusies Izraēla, toties ASV apzinājušās savu spēju robežas (..) Izraēlā jautā: ko tad mēs galu galā esam sasnieguši? Acīmredzot Izraēlas premjeru Benjaminu Netanjahu atkal gaida grūtas iekšpolitiskās kaujas (..) Viņi dabūja to pašu, kas viņiem bija pirms kara - kuģošanu Hormuza šaurumā. Viss pārējais ir tikai neskaidri solījumi un nodomi. Irānas potenciāls apšaubīts netiek, savukārt atteikšanās no kodolieročiem nav jāuztver nopietni, jo Teherāna vienmēr uzstājusi, ka kodolieročus neražo. Tāpat nav nekāda pamata ticēt ASV vēlmei atbrīvot iesaldētos Irānas aktīvus, atcelt sankcijas un, vēl jo vairāk (pilnīga utopija), maksāt reparācijas par kara postījumiem. Īsāk sakot, viņi atrada veidu, kā panākt pamieru, neatrisinot nevienu no jautājumiem, kas kļuva par kara ieganstu. Joprojām pastāv jauna konflikta perspektīvas, lai gan visiem potenciālajiem kara kurinātājiem turpmāk šādi lēmumi būs jāapsver rūpīgāk,” komentē Kremļa oficiālais izdevums.
G7 līderi vienošanos vērtē pozitīvi
Francijas kūrortpilsētā Eviānā 15.-17. jūnijā norisinājās G7 grupas valstu līderu samits, pasākums bija veltīts globālām problēmām: karam Ukrainā, Tuvajiem Austrumiem, sāncensībai ar Ķīnu, mākslīgā intelekta attīstībai, starptautiskai tirdzniecībai un enerģētiskai drošībai. Valstu vadītāji pauda gatavību palielināt palīdzību Ukrainai, ASV-Irānas vienošanās projektu novērtējot atzinīgi - tas mazinās turpmākas eskalācijas riskus saistībā ar Irānas kodolprogrammu, veicinās drošas kuģošanas atjaunošanu Hormuza šaurumā, stabilizēs naftas tirgu un ļaus turpināt agrāko sankciju politiku pret Krieviju. Donalds Tramps paziņoja par nodomiem atjaunot stingrākas sankcijas Krievijas naftas nozarei, ko daļēji atviegloja pēc konflikta ar Irānu un kuģošanas ierobežojumiem Hormuza šaurumā. Par jaunu sankciju piemērošanu Krievijas “ēnu flotei” un ar to saistītām finanšu struktūrām paziņoja Lielbritānija, stingrākas sankcijas atbalstīs Francija, Vācija, Kanāda un citas G7 dalībvalstis. Politisko procesu vērotāji uzskata - G7 paziņojumi ir signāls Maskavai: valstu politiskās domstarpības netraucēs spiedienu palielināt un panākt galvenā Ukrainas kara finansēšanas avota - Krievijas energoresursu eksporta - ieņēmumu kritumu.
Kas gaida naftas tirgu?
Pēc ASV-Irānas vienošanās ģeopolitiskie faktori naftas tirgu ietekmēs mazāk. Neskaitot naftas cenu kritumu, jārēķinās ar Tuvo Austrumu reģiona naftas valstu “piedāvājuma sacensību”. 2026. gada februārī-maijā Saūda Arābija, Irāka, Kuveita un AAE samazināja naftas ieguves apjomus par vairāk nekā 11 miljoniem barelu dienā. Saistībā ar OPEC+ vienošanos līdz gada beigām tirgū parādīsies papildu piedāvājums. Iespējami Irānas naftas embargo atvieglojumi vai pilnīga atcelšana, turklāt pēc AAE izstāšanās no OPEC alianse vairs nevarēs regulēt un kontrolēt pasaules tirgus cenas. Bez darba paliks daļa “ēnu flotes” tankkuģu, Krievijas naftas ražotājiem palielināsies naftas pārvadājumu pakalpojumu pieejamība, vienlaikus samazināsies “Urals” markas jēlnaftas atlaide attiecībā pret “Brent”. Gada otrajā pusē “Brent” cena var noslīdēt zem 60 USD, prognozē ekonomists Kirils Rodionovs: “Tāpat kā 2026. gada martā, kad cenas strauji pārsniedza 100 USD par barelu, tirgus reaģēs nevis uz faktisko piedāvājuma dinamiku, bet notikumiem pasaulē, taču šoreiz sagaidāms cenu kritums.” Līdz ar to Krievijas “Urals” cena 2026. gada otrajā pusē var būt zemāka par 60 USD.
Ko Krievija zaudē? Tuvo Austrumu kara gaitā Maskava kļuva par vienu no lielākajiem labuma guvējiem - naftas cenu kāpums ļāva piebremzēt Krievijas budžeta deficīta pieaugumu. Piemēram, maijā Krievijas budžeta deficīts palielinājās tikai par 0,1 triljonu RUR (~ 1,2 mljrd. USD) salīdzinājumā ar 1,3 triljoniem RUR (~ 18 mljrd. USD) aprīlī. Tomēr naftas eksporta papildu ieņēmumu pļaujas laiks beidzas, raksta izdevums “Агентство. Новости”.
15. jūnijā “Brent” markas jēlnaftas fjūčeru (nākotnes līgumu) cenas nokritās par 4,5% - zem 83 USD par barelu, aktuālā cena svārstās ap 79 USD par barelu. Pašlaik tās ir zemākas nekā vidējā Krievijas naftas eksporta markas “Urals” cena, ar ko pavasarī rēķinājās Krievijas Ekonomikas ministrija: martā tie bija 77 USD par barelu, aprīlī - 95 , maijā - 86,5 USD. Budžeta deficīta segšanai Maskavai nepieciešams, lai “Urals” cena vismaz gadu saglabātos virs 100 dolāriem par barelu, intervijā laikrakstam “Financial Times” sacīja Zviedrijas militārās izlūkošanas dienesta vadītājs Tomass Nilsons. Tikmēr tirgus analītiķi un starptautiskās institūcijas uzskata, ka vidējā jēlnaftas cena 2026. gadā svārstīsies no 84 līdz 90 USD par barelu. Pat straujas Hormuza jūras šauruma atvēršanas gadījumā energoresursu krīzes sekas ietekmēs tirgu vismaz līdz 2027. gada sākumam, norāda Norvēģijas enerģētikas nozares analītikas un konsultāciju uzņēmuma “Rystad Energy” eksperti. Ekonomists Vladislavs Inozemcevs uzskata - lai gads būtu Krievijai salīdzinoši finansiāli stabils, augstām naftas cenām būtu jānoturas līdz augustam. Kara laikā tika daļēji iznīcināta Krievijas naftas ieguves infrastruktūra, tāpēc arī pēc cenu krituma “Urals” nafta būs jātirgo ar vismaz 15 USD uzcenojumu, salīdzinot ar pirmskara līmeni. Pēc eksperta domām, neskatoties uz kara izdevumu pieaugumu, Krievijas ekonomika nesabruks, bet nonāks 10 gadu stagnācijas fāzē.
