Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska “40 dienu plāns” darbībā: Ukrainas dronu triecieni turpina graut agresorvalsts ekonomiku un iedzīvotāju uzticību Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Zelenskis 25. jūnijā apstiprināja 40 dienu ilgu Drošības dienesta (СБУ) pret Krieviju vērstas “ietekmes operācijas” plānu, izmantojot tālās darbības triecienus ar mērķi palielināt militāro un ekonomisko spiedienu agresorvalstij un piespiest Maskavu izbeigt karu.
Ukrainas kaujas lidroboti 18. un 20.jūlijā uzbruka Krievijā lielākā interneta tirdzniecības uzņēmuma “Wildberries” noliktavām, loģistikas centriem Piemaskavā (Elektrostaļa, Podoļska),Tambovas apgabalā (Kotovska), naftas bāzei Maskavas apgabala Noginskā un citiem objektiem. 22. jūlija naktī sekoja dronu triecieni "Wilbberries" loģistikas centriem Krasnodarā un Stavropoles apgabala Ņevinnomiskā. Uzņēmuma dibinātāja un vadītāja Tatjana Kima (Bakaļčuka) zaudējumus pēc uzbrukumiem objektiem Piemaskavā un Tambovas apgabalā lēš vismaz 2,3 miljardu USD apmērā, kas pielīdzināms "Wilbberries" 2,2 miljardu USD peļņai 2025. gadā, informē izdevums "The Moscow Times".
Zelenskis paziņojumā apstiprināja, ka tā bijusi atbilde Krievijas triecieniem Ukrainas civilajai infrastruktūrai, nevis nejaušu pretgaisa aizsardzības sistēmu raķešu “atlūzu” izraisīti bojājumi: “Reaģējot uz Krievijas triecieniem mūsu civilajai infrastruktūrai, mūsu cilvēkiem, mūsu pilsētām, tika trāpīts svarīgiem loģistikas objektiem. Agresors tos izmantoja, lai nodrošinātu sankcionētu komponentu piegādi bezpilota lidaparātu un navigācijas iekārtu ražošanai.”
Civilās noliktavas izmanto kara vajadzībām
“Zelenskis nemelo: “Wildberries” loģistikas centri ir pilni ar divējāda lietojuma precēm, sākot no kaujas FPV droniem un to komponentēm, kas kļuvuši par izšķiroši svarīgu bruņojuma veidu modernajā karadarbībā, līdz pat termiskajām attēlveidošanas kamerām, bruņuvestēm, rācijām un daudz ko citu. Agresors nepārtraukti uzbrūk Ukrainas loģistikas centriem, kur Krievijas ieskatā montē dronus Ukrainas armijai. Zelenskis atbildēja simetriski - izsīkuma karā, kad abas puses viena otrai mēģina nodarīt maksimālu ekonomisko kaitējumu, triecienus izmanto par pamatojumu un universālu attaisnojumu politiskiem lēmumiem. Uzbrukums “Wildberries” noliktavām ir apzināta Kijivas stratēģija ar mērķi piespiest Maskavu piekrist mierizlīgumam. Iepriekš notika triecieni naftas pārstrādes rūpnīcām un Krimas blokāde, pašlaik tiek iznīcinātas Krievijā lielākās tiešsaistes tirdzniecības platformas noliktavas,” raksta “Telegram” kanāls “artjockey”.
Dronu uzbrukumi samaitā miljoniem Krievijas iedzīvotāju dzīvi
“Wildberries” cietis zaudējumus, tāpat kā daudzi uzņēmēji pēkšņi zaudējuši savu preci un bankrotējuši, bet par nākamo Ukrainas uzbrukumu mērķi var kļūt “Ozon” - viena no lielākajām e-komercijas platformām Krievijā, ko nereti dēvē par Krievijas “Amazon”. Paredzot tālāko notikumu gaitu, tirgotāji būs spiesti pārstrukturēt uzņēmējdarbību un atlikušās preces no “Wildberries” noliktavām izņemt, tautsaimniecības dzinējspēkam - mazumtirdzniecības sektoram, kas jau tāpat ar grūtībām panes nodokļu slogu, gaidāmi lieli zaudējumi. Laika gaitā izveidojusies pircēju kategorija, kuriem preču iegāde tīmeklī ar piegādi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa. Ukrainas uzbrukumi preču loģistikas centriem var izprovocēt satricinājumus, kas būs salīdzināmi ar degvielas deficīta krīzi. Kremlim līdzās ekonomikas krituma problēmām jārēķinās ar sabiedrības rūgšanu un iekšpolitisko saspīlējumu, jo, tāpat kā rindas degvielas uzpildes stacijās, preču piegādes traucējumi ietekmēs lielāko iedzīvotāju daļu.
“Vairums no tiem, kuri sev iestāstīja, ka “speciālā militārā operācija” viņus neskars, pēkšņi sākuši apjaust, ka karš pieklauvējis pie viņu mājas durvīm. Putina pavalstnieki, kuriem karš Ukrainā vienmēr ir bijis kaut kas abstrakts un tāls, kara sekas sāk izjust uz savas ādas un prātot, kāpēc gan viņiem būtu jānīkst benzīna rindās, kāpēc nav iespēju iegādāties preces ar piegādi internetā vai jāzaudē bizness tikai viena cilvēka - Putina dēļ, kurš jau četrarpus gadus iestrēdzis Donbasā? Turklāt nespēj izskaidrot, kāpēc tas viss sākās un, pats galvenais, kāpēc tas viss joprojām turpinās, ja nespēj aizsargāt pat Maskavu?”, komentē “artjockey”. “Tomēr sev raksturīgā manierē vadonis paziņo, ka gaisa pamieru personīgi noraidījis, jo uzskata, ka Krievijas triecieni ir postošāki par Ukrainas. Pat ja tā būtu taisnība, Krievijas uzņēmējam, kurš zaudējis visu, nav svarīgi, cik spēcīgi ir triecieni Ukrainai. Putina rīcības loģika, ka viena mana viena govs nosprāga, toties kaimiņam divas, ir margināla un acīmredzami normāliem cilvēkiem nepieņemama. Ukrainas mērķis nav tikai iedragāt Krievijas ekonomiku, bet arī mainīt mietpilsoņu ierasto dzīvesveidu. Kijiva vēlas panākt, lai vidusmēra Krievijas iemītnieka dzīve, kurš dzīvo simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no frontes, 2026. gadā mainītos tāpat, kā vidusmēra Ukrainas iedzīvotāja dzīve mainījās 2022. gadā.”
Kara realitāte
“Kas attiecas uz Krievijas plaša mēroga atbildes reakciju, tad tādas nemaz nebūs. Krievija jau tāpat nepārtraukti uzbrūk, raķešu un dronu triecieni vērsti pret daudziem un dažādiem mērķiem, ieskaitot tādas pašas Ukrainas uzņēmumu privātās noliktavas, “bezprecedenta graujošai atbildei” Krievijai tik daudz raķešu nav atlicis. Neatkarīgi no Ukrainas gaisa uzbrukumu intensitātes gandrīz visi Krievijas ražotie droni un raķetes no rūpnīcām uzreiz nonāk kaujas vienībās un tiek palaisti Ukrainas virzienā. Protams, Krievija kaut kur uzbruks, Aizsardzības ministrija paziņos par “atbildes triecieniem”, bet tie īpaši neatšķirsies no ikdienas apšaudēm, kas turpinās jau četrarpus gadus,” uzskata “artjockey”.
Ukrainā nav tādu tirdzniecības platformu kā “Ozon” un “Wildberries”, lai ar vienu uzbrukumu varētu iedragāt valsts mazumtirdzniecības sektoru un izputināt tūkstošiem uzņēmēju. Pateicoties Eiropas sabiedrotajiem un salīdzinājumā ar Krieviju relatīvi nelielai teritorijai, Ukrainai tā nav tik liela problēma. Pat ja vairums lielo komerciālo noliktavu tiktu iznīcinātas, tās var izvietot kaimiņvalstīs. Piemēram, Ukrainas lielākajam interneta veikalam “Rozetka” ir noliktavas Polijā. Tāpēc Krievijas atbildes triecieniem nav lielas praktiskas nozīmes - Ukrainā tie nerada tik lielu psiholoģisku un politisku ietekmi. Savukārt triecieni “Wildberries” noliktavām nav tikai ekonomisks kaitējums vai Ukrainas Bruņoto spēku spēju demonstrācija. Tas ir nākamais solis, lai karadarbība no ierakumiem novirzītos ienaidnieka aizmugurē, kur Ukraina var izmantot sava bruņojuma priekšrocības. Kara iznākumu vairs nenosaka uzbrukuma temps Donbasā vai karoga pacelšana virs Slovjanskas drupām, bet ekonomika un sabiedrības noturība, tāpēc triecieniem “Wildberries” sekos nākamie. Jauni uzbrukuma ieroči Ukrainai šobrīd pieejami pietiekamā daudzumā, tā pati veic atbildes triecienus, tāpēc Kremlim, reaģējot uz Kijivas rīcību, būtu prātīgi no runām par “atbildes triecieniem” atturēties.
Tāda ir jaunā kara realitāte - Krievija vairs nevar nesodīti apšaudīt Ukrainu, nesagaidot atbildi. Kremlis neizmantoja iespēju karu savlaicīgi izbeigt - uzbrukumi Krievijas teritorijā tagad turpināsies līdz karadarbības beigām.
Komentējot prasību pildīt Minskas vienošanās, 2022. gada februārī preses konferencē Putins Ukrainai un prezidentam Zelenskim atļāvās veltīt piedauzīgu krievu parunu, kas kļuva par politisku aforismu: “нравится, не нравится - терпи, моя красавица” (burtiski: “patīk vai nē, esi pacietīga, mana skaistule”). Tādā veidā Putins pauda, ka Ukrainai saistības jāpilda neatkarīgi no tā, patīk tās vai nepatīk. Tagad Putins pats nonācis situācijā, kad viņa izraisītā kara dēļ, patīk tas vai nepatīk, jācieš vairumam Krievijas iedzīvotāju.
Notikumu hronoloģija: Ukraina uzbrūk vairāk un efektīvāk
Ukrainas tālas darbības triecienu statistika liecina, ka janvārī pret Krieviju tika palaisti 1600 dronu, februārī - 4600, martā - 7500. Pašlaik, ja paseko kaut vai Krievijas Aizsardzības ministrijas ziņojumiem par notriektiem bezpilota lidaparātiem, Ukraina palaiž aptuveni 7000 līdz 9000 dronu mēnesī, tātad pagrieziena punkts noticis martā. Toreiz tikai retais varēja paredzēt šādu notikumu attīstības gaitu, triecienu apmērus un kaujas dronu skaita pieauguma tempus. Ukraina jau ilgu laiku uzbruka Krievijas teritorijai, mainījās tikai pieejamo resursu apjoms. Martā pasaules uzmanība tika pievērsta ASV un Izraēlas karam Irānā un strauji augošām naftas cenām, bet jau mēneša beigās - Ukrainas veiksmīgajiem uzbrukumiem Krievijas ziemeļu ostām. Naftas eksporta apjoms samazinājās, taču uzbrukumi kādu laiku neatkārtojās, un ostas samērā ātri atsāka darbību. Kurš gan toreiz varēja paredzēt, ka jau jūnijā Krieviju pārņems degvielas krīze? Uzbrukumu intensitāti Ukraina palielināja tūlīt pēc Putina 9. maija parādes “pamiera”. Pēc 20. maija Krievijā sākās runas par degvielas trūkumu, lai gan Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šīs baumas noliedza. 31. maijā Krimā parādījās benzīna taloni, taču pārsvarā loģistikas, nevis degvielas ražošanas traucējumu dēļ, tikai retais tobrīd ticēja reālam deficītam, jo Ukraina vēl 2025. un pat 2024. gadā bija veikusi virkni Krievijai sāpīgu triecienu. Tendences bija acīmredzamas, taču bija grūti paredzēt, kādā ātrumā viss sāks brukt. Jūnija sākumā Krima tika praktiski izolēta, lielākā daļa pussalas degvielas infrastruktūras iznīcināta. Ukrainas Bezpilota sistēmu spēku (СБС) komandieris Roberts Brovdi (“Madjārs”) 9. jūnijā ziņoja, ka kravu pārvadājumi pa šoseju “Новороссия” samazinājās par 71%, СБС sākusi triecienus Krimas enerģētikas infrastruktūrai. 16. un 18. jūnijā notika dronu uzbrukumi Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcai 15 km attālumā no Kremļa. Krievijas valdība sāka runāt par ekonomisko krīzi, Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina no publiskās telpas uz laiku pazuda, bet Valsts dome pilnvaroja Finanšu ministriju bez budžeta grozījumiem aizņemties naudu un turpmāk par to deputātiem neatskaitīties. 25. jūnijā Zelenskis nāca klajā ar paziņojumu par 40 dienu “ietekmes operāciju”, lai piespiestu Krieviju piekrist mieram, bet jau nākamajā dienā, 26. jūnijā, Kremlis pilnvaroja okupētās Krimas varas iestādes izsludināt ārkārtas stāvokli.
Ukraina turpina triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām (NPR), paplašinot ģeogrāfisko tvērumu. 6. jūlijā tika uzbrukts Krievijā lielākajai NPR Omskā - Ukrainas droni nolidoja vismaz 2500 km un pārtrauca rūpnīcas darbu, 8. jūlijā Krievijas valdība ieviesa dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu. Jūnijā vairums Krievijas ekspertu uzskatīja, ka dīzeļdegvielas pārprodukcijas dēļ šāds aizliegums ieviests netiks, jo Ukraina tik lielu kaitējumu NPR nodarīt nespēs. Saskaņā ar “Reuters” datiem, jūlija sākumā naftas pārstrādes rūpnīcas saražoja aptuveni 65% no tirgus pieprasījuma, degvielas deficīts Krievijā bija 40-45 tūkstoši tonnu dienā.
6. jūlija naktī Ukraina sāka “jūras blokādi” - regulārus dronu uzbrukumus Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, vispirms Azovas, pēc tam Melnajā jūrā. Divu nedēļu laikā Ukrainas droni trāpījuši vairāk nekā 170 dažādiem kuģiem, galvenokārt tankkuģiem, bet aizvadītajās dienās arī sauskravu kuģiem. Loģistika Azovas jūrā bloķēta, tas pats sagaidāms Melnajā jūrā. Krimā ieviesti elektroenerģijas padeves pārtraukumu grafiki, bet pussalas ziemeļi ir humānās katastrofas epicentrā, kur jau vairāk nekā divas nedēļas praktiski nav elektrības. Tikmēr Sevastopolē okupantu varas iestādes “energosistēmas stabilizācijai” cenšas ievērot ciklisko “3 stundas ieslēgts, 3 izslēgts” elektrības padeves grafiku.
Tagad notikuši mērķtiecīgi triecieni “Wildberries” objektiem, ieskaitot galvenajam un Krievijā otram lielākajam loģistikas centram Podoļskā netālu no Maskavas.
Ukrainas stratēģija
“Ietekmes operācijas” 40 dienas vēl nav pagājušas - beigu termiņš ir 4. augustā, vai tiek plānots kas īpašs? Ticamākais variants būtu trieciens Krimas (Kerčas) tiltam, bet varbūt Kijivai prātā kas cits, ja reiz Kremlī neviens nesaka, ka “pacietības mērs” beidzies? Ukraina dronu uzbrukumu intensitāti palielina, kamēr Krievija turpina karot tāpat kā līdz šim. Putina vadība ir apjukusi un nezina, ko darīt tālāk. Tas pamanāms ne tikai civilo amatpersonu retorikā, vispirms par to liecina militārpersonu ekstrēmi haotiskā rīcība, kad Krievija pat nemēģina mainīt karadarbības stratēģiju, bet seko “atbildes triecienu” loģikai: atbildei Ukrainas dronu uzlidojumiem naftas pārstrādes rūpnīcām seko Ukrainas degvielas uzpildes staciju apšaudes, jūras blokādei - uzbrukumi noenkurotiem sauskravu kuģiem kopš 2022. gada slēgtajā Mikolajevas ostā, lai ziņojumos Kremlim radītu veiksmīgas karadarbības ilūziju.
“Kamēr karš noritēja lēni, izdarīt pieņēmumus un prognozes mēnešu un pat gadu garumā bija samērā viegli, bet tagad grūti pateikt, kas notiks pēc nedēļas, mēneša vai diviem. Notikumi, incidenti, triecienu skaits vai postījumu apmērs nav vairs tik svarīgi, visu nosaka karadarbības tempa izmaiņas. Ukrainai izdevies paātrināt notikumu gaitu un izraisīt Krievijā haosu. Tā ir stratēģija, kam Kremļa vadība vairs nespēj izsekot līdzi,” rezumē “artjockey”.
