Ukrainas vēstnieks Lielbritānijā, bijušais Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs uzskata, ka NATO nav gatava Ukrainas uzņemšanai aliansē, nepieciešamas citas savienības.
Ukrainas vēstnieku sanāksmē 3. augustā Kijivā diskusijas gaitā par eiroatlantisko integrāciju, atbildot kolēģu lūgumam precizēt savus izteikumus par valsts izredzēm pievienoties NATO, Zalužnijs paudis skeptisku nostāju, ziņoja “Iнтерфакс-Україна”. Viņš apstiprināja, ka aliansi atbalsta, taču blokam ir jāpārveidojas, un paziņoja, ka pašreizējā formātā Ukrainas dalībai nekādas perspektīvas neredz. Ukrainas Bruņotajiem spēkiem nav lietderīgi iestāties organizācijā, kas joprojām vadās pēc Otrā pasaules kara doktrīnām, un Zalužnijs aicināja pievērsties citām aliansēm, ierosinot apsvērt iespēju izveidot jaunu Eiropas militāro bloku. Kā reālāku drošības garantu nākotnē viņš minēja Ukrainas dalību jaunās Eiropas militārās un drošības savienībās, piemēram, Ziemeļeiropas valstu koalīcijā Lielbritānijas vadībā - Apvienotajos ekspedīcijas spēkos (JEF).
Zalužnijs atzina, ka 12 gadus personīgi nodarbojies ar NATO standartu ieviešanu, taču ticību dalībai organizācijā zaudējis - alianses prasības neatbilst pašreizējām Ukrainas armijas spējām un kaujas pieredzei, kas tehnoloģiskā ziņā NATO sāk apsteigt. Zalužnija izteikumi izraisīja plašu rezonansi, jo tie ir pretrunā ar NATO oficiālo nostāju, ka Ukrainas ceļš uz dalību aliansē ir neatgriezenisks un Ukraina agri vai vēlu kļūs par tās dalībvalsti, ar piebildi, ka iestāšanās process nav iespējams līdz brīdim, kamēr valstī turpinās karš.
Zalužnijs: “Esmu par NATO”, bet blokam ir jāmainās
NATO ir pilnībā jāpārskata sava militārā doktrīna un standarti, kas vairs neatbilst mūsdienu karadarbības realitātei. Krievija jau atradusi iespējas neitralizēt praktiski visus bruņojuma veidus, ko Ukraina saņēmusi no saviem Rietumu sabiedrotajiem, tāpēc Ziemeļatlantijas aliansei jāpāriet uz principiāli jaunu modeli. Kijiva jau izsmēlusi taktisko un tehnoloģisko inovāciju resursus kaujas laukā. “2026. gadā Ukraina izmantoja gandrīz visu veidu NATO bruņojumu, izņemot kodolieročus, “Tomahawk” spārnotās raķetes, lidmašīnu bāzes kuģus un F-35 iznīcinātājus. Maskava ir atradusi pretlīdzekļus it visam. Resursi ir izsmelti,” paziņoja bijušais virspavēlnieks. Zalužnijs neuzskata Ukrainas virzību ceļā uz dalību NATO par daudzsološu, raksta Ukrainas tīmekļa izdevums “Європейська правда”. Vēstnieku kopsapulcē viņš paziņoja: “Man nav nekas pret Ziemeļatlantijas aliansi, bet es to ļoti labi pazīstu. Apmēram 12 gadus personīgi strādāju pie NATO standartu ieviešanas un katru gadu dzirdēju pasakas par to, ka mēs tūlīt, tūlīt tai pievienosimies. Diemžēl mēs nekad nepievienosimies! Jo ar Ukrainas bruņoto spēku sasniegto attīstības līmeni nav iespējams iestāties militārā savienībā, kas vadās pēc Otrā pasaules kara doktrīnām. NATO bezcerīgi atpaliek no zinātnes un tehnoloģiju progresa tempa un nevar atrast neko tādu, uz ko Krievija nevarētu pienācīgi reaģēt.” Zalužnijs atgādināja, ka 2019. gadā, būdams armijas reformas autors, aktīvi atbalstīja Ukrainas Bruņoto spēku pāreju no padomju laika uz NATO standartiem, par ko ticis nežēlīgi kritizēts: “Jūsu priekšā ir cilvēks, kurš 2019. gadā pilnībā sarakstījis visu reformu un grozījumus 37 likumdošanas aktos, lai Ukrainas stratēģiskā līmeņa komandvadības sistēmu pielāgotu NATO standartiem un principiem. Esmu ieguvis tik daudz ienaidnieku, ka jūs pat iedomāties nevarat. Es esmu par NATO.” Taču piebilda: “No politiskā viedokļa raugoties, rodas daudzi jautājumi NATO kā blokam, kas sargāja veco pasauli. Zinātniski tehnoloģiskā progresa un kara apstākļos Ukrainas armija sasniegusi jaunu tehnoloģisko un operacionālo līmeni (..) Un tagad NATO nekas cits neatliek kā vien pāriet uz pilnīgi citiem standartiem un izstrādāt pilnīgi jaunu militāro doktrīnu. Tad NATO būs gatava Ukrainas uzņemšanai aliansē.” Zalužnijs uzsvēra, ka regulāri apmeklē NATO komandvadības un štāba mācības Apvienotajā Karalistē, jo tās demonstrē alianses kultūru un karadarbības filozofiju. Tomēr šim blokam ir jāmainās, lai stātos pretī mūsdienu draudiem. “Es jau teicu, ka mums ir nepieciešams pilnīgi jauns militārais bloks, visticamāk, ar teritoriālu piesaisti Eiropai. Absolūti jauns,” sacīja ģenerālis, runājot par JEF, kas “no politiskā viedokļa ir diezgan daudzsološa organizācija”, desmit valstu militārā koalīcija Lielbritānijas vadībā: Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Islande, Nīderlande, Igaunija, Lietuva un Latvija. “Nebūdama NATO dalībvalsts, Ukraina karo ar Krieviju. Lai NATO pasaka godīgi, vai viņi ir gatavi karot pret Krieviju bez Ukrainas pieredzes,” rezumēja Zalužnijs.
Zalužnija izteikumus skaidro Ukrainas Ārlietu ministrija
Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Ukrainas vēstnieka Apvienotajā Karalistē teiktais ir izrauts no konteksta, izraisot lielu satraukumu, lai gan vairāk attiecas uz Apvienotajiem ekspedīcijas spēkiem, nevis dalību aliansē, paziņoja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Heorhijs Tihijs. “Tas ir loģiski, jo Lielbritānija ir JEF vadītājvalsts un dibinātāja, kā arī vairāku NATO starptautisko iniciatīvu ietvarvalsts.” Viņš pauda pārliecību, ka Ukrainas dalībai NATO alternatīvas nav, ja vien sabiedrotie tiecas panākt garantētu drošību un mieru eiroatlantiskajā telpā. “Pievienošanās aliansei ir Ukrainas misijas Briselē atbildības joma. Lai novērstu manipulācijas, atkārtošu mūsu ilgstoši pausto oficiālo nostāju: Ukrainas oficiālais kurss joprojām ir nemainīgs - integrācija un pilntiesīga dalība Ziemeļatlantijas aliansē,” 5. jūlija preses konferencē atgādināja Tihijs. Ukrainas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka pašlaik neeksistē citas efektīvas kolektīvās drošības sistēmas, izņemot Vašingtonas līguma organizāciju.
Politologs Belkovskis: NATO jādod ceļš jaunām militāri politiskām aliansēm
Zalužnija izteikumus komentēja pazīstamais Krievijas politologs, publicists, polittehnologs un Putina režīma kritiķis Staņislavs Belkovskis (neilgi pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā devās emigrācijā, jo Krievijā tika pasludināts par “ārvalstu aģentu”): “NATO galvenā problēma nav Krievijas iespējamie agresīvie plāni vai pat Ķīnas militārā jauda, bet pilnīgi novecojusī Ziemeļatlantijas alianses koncepcija, kas par tādu bija kļuvusi vēl 20. gs. deviņdesmito gadu sākumā. Kopš tā laika NATO vitāli nepieciešama modernizācija, vispirms jau tehnoloģiskā. Taču alianses dalībvalstis, nemaz nerunājot par NATO birokrātiju, ir izvēlējušās dzīvot pēc inerces.” Belkovskis uzskata, ka NATO aizstāšanai optimāli būtu divu hipotētisku militāri politisko savienību izveidošanas varianti: ASV, Izraēlas un arābu valstu koalīcija jeb Ābrahāma alianse (Abrahamic Alliance) un Eiropas Savienības, Kanādas, Japānas un Dienvidkorejas savienība EuCaPacT (Europe+Canada+Pacific), ar zināmiem nosacījumiem tai varētu pievienoties arī Ukraina. “Aptuveni par to pašu runāja potenciālais Ukrainas prezidenta amata kandidāts ģenerālis Zalužnijs, kad apšaubīja Ukrainas pievienošanos NATO. Un nevis tāpēc, ka Ukraina netiks uzņemta Ziemeļatlantijas aliansē, jo tam nav gatava. Gluži pretēji: pati alianse nav tik vajadzīga vai efektīva, lai Ukraina labprāt pievienotos. Putins varētu mēģināt pārbaudīt NATO kolektīvās aizsardzības gatavību ar ierobežotu uzbrukumu kādai no alianses dalībvalstīm, atsaucoties uz jauniem ASV izlūkdienestu datiem, ziņoja laikraksts “The Wall Street Journal”. Vašingtona iepriekš uzskatīja, ka Putins neprovocēs NATO, kamēr turpināsies karš Ukrainā. Tomēr, pēc WSJ ziņām, šis vērtējums 2026. gada sākumā mainījās. Amerikāņu analītiķi uzskata, ka spiediens uz Krieviju un izšķirošu panākumu trūkums Ukrainā varētu mudināt Kremli izšķirties par riskantākiem soļiem alianses vienotības un ASV reakcijas pārbaudei. Ticamākie Krievijas rīcības scenāriji ir gan plaša mēroga kiberuzbrukums un neidentificētu bruņotu grupējumu darbības, gan ierobežots iebrukums vai provokācijas NATO austrumu flangā laika posmā no 2026. gada rudens līdz 2029. gadam. Sauszemes iebrukuma iespējamība tiek vērtēta kā zema, lai gan analītiķi uzskata, ka laika gaitā tā varētu palielināties. Īpaša problēma ir Krievijas iespējamās darbības līdz “sarkanajām līnijām” ar aprēķinu, lai netiktu aktivizēts Ziemeļatlantijas līguma 5. pants, kas alianses dalībvalstu kopīgu militāru atbildi negarantē. NATO atbilde Krievijas kiberuzbrukumiem, sabotāžai vai hibrīdoperācijām ir daudzmaz paredzama, ko Maskava varētu izmantot alianses noturības pārbaudei, uzskata WSJ avoti. Vašingtonā un Eiropas galvaspilsētās jau apsver Krievijas raķešu un dronu notriekšanu Polijā un Rumānijā kā iespējamos šāda veida spiediena elementus,” secina Belkovskis.
Politologs Treņins: Krievijai ir tiesības izmantot kodolieročus
Kremļa nostāju intervijā propagandas laikrakstam “Комсомольская правда” atskaņoja Krievijas politologs, vēsturnieks un bijušais PSRS-Krievijas militārās izlūkošanas virsnieks, Putina izveidotās Krievijas Starptautisko lietu padomes (РСМД) prezidents Dmitrijs Treņins: “Krievijas (agresijas) mērķis bija nepieļaut Ukrainas pievienošanos NATO. Taču tagad Ukraina ar NATO valstīm lielā mērā integrēta militāri tehniskā un izlūkošanas ziņā. Tā ir daļa no to valstu kopējās militārās politikas un ekonomikas, kas mūs identificējušas kā savus pretiniekus. Tas, ka Ukraina oficiāli nav uzņemta NATO, nozīmē tikai to, ka alianses dalībvalstīm pret Ukrainu nav nekādu saistību. Tas ir ērti Briselei: Kijivu var izmantot, par sabiedroto neuzņemoties nekādu atbildību. ASV nav konflikta starpniece, bet dalībniece - Krievijas konflikta gaitā ar Ukrainu Amerika un Eiropa cieši sadarbojas. Ārpolitisko interešu labā ASV varētu Krieviju sev pietuvināt, taču tad Vašingtonai būtu jāpiekāpjas fundamentālos jautājumos - tas nav iespējams. Situācija attīstīsies eskalācijas virzienā, jo pašreizējā Eiropas stratēģija to tikai pasliktinās, radīs nevajadzīgu saspīlējumu un novedīs pie konfrontācijas, savukārt plaša mēroga militārs konflikts gandrīz neizbēgami beigsies ar kodolieroču izmantošanu. Saskaņā ar Krievijas kodolatturēšanas pamatprincipiem mūsu militārajā doktrīnā ierakstīts - ja konflikts apdraud valsts eksistenci, Krievija patur tiesības izmantot kodolieročus.”
Vai iespējamas alternatīvas NATO?
Eiropas valstis paātrina kopīgu drošības un militāro struktūru attīstību, reaģējot uz Krievijas radītajiem draudiem un mainīgo ģeopolitisko situāciju. Līdz šim galvenā virzība nav bijusi vērsta uz NATO aizstāšanu, bet ES Aizsardzības savienības veidošanu, lai mazinātu atkarību no ASV un attīstītu militāro autonomiju ar mērķi izveidot ciešāku un vienotāku bloka militāro, industriālo un drošības sadarbību, kamēr Valērijs Zalužnijs runā par citu NATO alternatīvu - jauna militārā un drošības bloka izveidi. Padomju Savienības politiskā un militārā atbilde NATO - Varšavas līguma organizācija - beidza pastāvēt 1991. gadā līdz ar PSRS sabrukumu un Aukstā kara beigām. Savukārt “līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gadā, kad Krievija militārā konfliktā ar bloku iesaistījās pastarpināti, NATO turpināja nīkuļot. Pa šo laiku lielā mērā ASV prezidenta Donalda Trampa spiediena ietekmē alianse ir daļēji pārstrukturējusies, taču tās funkcionālās un kaujas spējas rada nopietnas bažas. Eiropas valstis šaubās par Vašingtonas gatavību ievērot NATO līguma 5. panta nosacījumus un iesaistīties karadarbībā militāra konflikta gadījumā ar Krieviju (uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu visām), jo ASV iesaistīšanās karā nav automātiska - katra valsts apņemas veikt pasākumus, ko uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņotu spēku izmantošanu.
Runa nav tikai Trampa nostāju, kurš Ovālo kabinetu pametīs pēc divarpus gadiem. ASV ignorē Eiropas intereses, reaģējot uz Amerikas politiskās elites un sabiedrības daļas prasību atteikties no “globālā policista” lomas, jo vairs nespēj šo lomu pildīt, turklāt neuzskata par nepieciešamu to darīt, jo pastāv risks iesaistīties nesaprotamā karā kaut kādu tālu un nezināmu cilvēku pusē no dīvainām Austrumeiropas valstīm, par kurām ASV pilsoņi, tostarp augsta ranga politiķi, praktiski neko nezina”, komentē “Telegram” kanāls “Украина не Россия?”.
Kas Zalužnijam prātā?
ASV ir vadošā militārā un politiskā lielvara NATO, tikai Turcijai, Polijai un Francijai ir relatīvi kaujas spējīgas armijas, pārējās ir modernizācijas ceļa sākumā, ieskaitot Vāciju, turklāt tieši ASV un Vācija ir bremzējušas Ukrainas centienus panākt tūlītēju uzaicinājumu pievienoties aliansei, kas situāciju varēja mainīt. Reaģējot uz mainīgo drošības situāciju un ASV politikas izmaiņām, Eiropa aktīvi gatavojas alianses reformai, jo pašreizējā situācijā rodas šaubas par Eiropas armiju gatavību iesaistīties karadarbībā ar Krieviju. Tiek izstrādāti plāni gan NATO stiprināšanai un sloga sadalei, gan paralēlu Eiropas aizsardzības mehānismu radīšanai, lai nodrošinātu reģiona drošību un mazinātu atkarību no ārējiem spēkiem. Pēc Zalužnija uzstāšanās vēstnieku sanāksmē uzvirmojušas kaislības par jauna Eiropas militārā bloka izveidi, kur varētu iesaistīties visas vai lielākā daļa pašreizējo Eiropas NATO dalībvalstu, iespējams Ukraina, Kanāda un citas valstis. “Jaunas militārās alianses dibināšanas nosacījumi novērstu jebkādas neskaidrības par bloka gatavību iesaistīties karā agresijas gadījumā pret kādu no dalībvalstīm. Un tikai tad, pēc šīs “Eiropas militārās alianses” izveides, ASV būtu spiestas parakstīt ar to līgumu par kopīgu agresijas atvairīšanu, jo bez Eiropas Vašingtonas militārais un ģeopolitiskais svars katastrofāli samazinātos. Acīmredzot tieši par šādu scenāriju runāja Valērijs Zalužnijs,” secina kanāls “Украина не Россия?”.
