Krievijas kara laika ekonomika, pakārtota militārajai rūpniecībai, ieroču ražošanai, balstīta ienākumos no energoresursu eksporta, sākotnēji izrādījās pārsteidzoši noturīga kara apstākļiem, taču tagad tā arvien vairāk saskaras ar sistēmiskām ilgtermiņa attīstības problēmām.
Kremlim tuvais Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centrs (ЦМАКП) modelēja Krievijas ekonomikas nākotnes scenārijus pēc karadarbības beigām Ukrainā un secināja, ka sekas būs jūtamas gadiem ilgi, arvien uzstājīgāk iesakot Vladimiram Putinam karu izbeigt. Par to brīdināja arī Putina valdības ekonomiskais bloks - Centrālā banka, Finanšu un Ekonomiskās attīstības ministrija, kas pārvalda Krievijas budžeta finanses un tautsaimniecību.
Putins neieklausās - izvēlas finansēt karu
Kremļa saimnieks brīdinājumus ignorējis un Finanšu ministrijai devis rīkojumu sagatavot priekšlikumus budžeta izdevumu samazinājumam visos ekonomikas civilā sektora izdevumu posteņos, izņemot militāro jomu. Augsta ranga Krievijas ierēdņi Putinam skaidroja, ka budžetam un ekonomikai Ukrainas kara izdevumi var kļūt nepaceļami, ziņoja “Bloomberg”, atsaucoties uz avotiem Krievijas valdībā. Kamēr Aizsardzības ministrija pieprasa militāro budžetu palielināt, Finanšu ministrijas un Centrālās bankas vadība Putinam noziņoja, ka budžeta deficīts ir tuvu kritiskam līmenim, un ieteica kara izdevumus samazināt, jo citādi “valsts finanses līdzsvarot būs grūti”. Tikmēr armijas finansēšanu atbalsta amatpersonas, kuras stingri apņēmušās karu Ukrainā turpināt un uzskata, ka aizsardzības budžeta samazinājums ekonomikai tikai kaitēs.
Budžeta problēmas
Finanšu ministrija 2026. gadā plānoto 5,8 triljonu RUR (~ 80 mljrd. USD) budžeta deficītu centās samazināt līdz 3,8 triljoniem (~ 52 mljrd. USD). Lai robu aizpildītu, valdībai otro reizi astoņu gadu laikā nācās paaugstināt PVN likmi un uzsākt radikālu mazo uzņēmumu nodokļu reformu. Tomēr plānotais gada budžeta iztrūkums izveidojās jau aprīļa beigās, pārsniedzot 2025. gada kopējo deficītu, kas bija 5,6 triljoni RUR (~ 77 mljrd. USD). Finanšu ministrija veica aprēķinus cerībā, ka karš Ukrainā beigsies un kara izdevumi samazināsies, 2026. otrajā pusgadā plānojot deficītu 1,2-1,5 triljonu RUR (16-20 mljrd. USD) apmērā. Cerības nepiepildījās, un situācija strauji pasliktinājās: Ekonomiskās attīstības ministrija (Минэкономразвития) iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 2026. gadam pazemināja no 1,2% līdz 0,4%. “Krievijas valdībai tuvie avoti” ziņu aģentūrai “Bloomberg” pastāstīja, ka Irānas kara seku rezultātā gūtie papildu naftas eksporta ieņēmumi budžeta problēmas neatrisinās, turklāt naftas cenām tad vismaz gadu būtu jānoturas aptuveni 100 USD līmenī par barelu, un jebkurā gadījumā tas neglābtu no ekonomikas strukturālām, banku sistēmas problēmām vai inflācijas.
Dārgā nafta nelīdz
“Karš turpinās, karadarbības intensitāte pieaug. Kaut arī Krievijas militārie izdevumi iepriekš palielinājās, 2026. gadā tiešās kara izmaksas saglabājās aptuveni 2025. gada līmenī un līdz ar inflāciju reālā izteiksmē pirmo reizi samazinājās,” komentē “Telegram” kanāls “artjockey”.
“Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) analītiķis Džulians Kūpers aprēķinājis - ja faktiskais izdevumu samazinājums tiktu iekļauts budžetā, tie būtu 13%. Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs jau gada sākumā runāja par kara izdevumu apcirpšanu, taču pēc straujā naftas cenu kāpuma to atlika. Krievijas budžeta situāciju tas būtiski neuzlaboja - naftas un gāzes eksporta ieņēmumi no augstajām naftas cenām joprojām nesedz kara izdevumus. Aprīlī naftas un gāzes ieņēmumi palielinājās par aptuveni 450 miljardiem RUR (~ 6 mljrd. USD), apmēram puse iztērēta degvielas demfera maksājumos (valsts mehānisms degvielas cenu regulēšanai) - budžetā ieskaitīti papildus 250 mljrd. RUR (~ 3,4 mljrd. USD), maijā - 678 miljardi RUR (~ 9,2 mljrd. USD) - par 166 mljrd. RUR (~ 2,3 mljrd. USD) vairāk nekā 2025. gada maijā. Tomēr budžeta deficīts aprīļa beigās bija 5,8 triljoni RUR (~ 80 mljrd. USD), lai gan kopējais gada deficīts tika plānots 3,77 triljonu RUR (~ 52 mljrd. USD) apmērā. Bez papildu naftas eksporta ieņēmumiem deficīts būtu 6,1 triljons RUR (~ 84 mljrd. USD) - diezgan neliela starpība. Dārgā nafta pat tuvu nesedz budžeta deficīta pieauguma tempu, tas tikai lēnāk aug.”
Karš vairs nav pa kabatai
Centrālās bankas un Finanšu ministrijas pārstāvji informēja Putinu, ka kara izdevumi jāsamazina, atzīstot acīmredzamo: Krievijas ekonomika “karu nevelk”, jo netiek galā ar pieaugošo budžeta deficītu, un lietas labā kaut kas steidzami jādara, vēstīja “Bloomberg”. Vadonis atbildēja, ka militārie izdevumi jākontrolē un finansējuma avoti jāmeklē citur. Citiem vārdiem sakot, Kremlis apcirps visus citus, izņemot militāros izdevumus. Krievijas Centrālā banka un valsts attīstības korporācija ВЭБ (iepriekš “Внешэкономбанк”), kas specializējas liela mēroga infrastruktūras, rūpniecības un sociālekonomisko projektu finansēšanā, jau paziņojušas par 15% darbinieku atlaišanu. Aizsardzības ministrija izdevumu samazināšanai pretojas, pieprasot papildu finansējumu. Gada sākumā no valdības struktūrām noplūda informācija, ka ministrijas finansējuma deficīts varētu sasniegt 3 triljonus RUR (~ 40 mljrd. USD). Finanšu ministrs Siluanovs vēl februārī vicepremjeram Dmitrijam Grigorenko ziņoja, ka bāzes scenārijā tam jābūt 2 triljoniem RUR (~ 27 mljrd. USD), negatīvajā - 4 triljoniem (~ 55 mljrd. USD), plānotais gada deficīts jau 2026. gada pirmajos četros mēnešos tika pārsniegts 1,5 reizes.
“Te būtu jāatceras arī daudzu Krievijas reģionu budžetu bēdīgais stāvoklis. Pieticīgos līdzekļus tie spiesti tērēt līgumkaravīru algošanai un pildīt rekrutēšanas plānus. Kopš maija federālā budžeta aizdevumu un nodokļu parādi reģioniem tiek automātiski norakstīti, tātad reģionālo budžetu deficītus sedz federālais. Tikmēr frontei vajadzīga lielgabalu gaļa, reģioni palielina līgumkaravīru atalgojumu un budžeta slogu. Pēc tikšanās ar Putinu “brīvprātīgās” iemaksas “speciālās militārās operācijas” vajadzībām sākuši pārskaitīt tā dēvētie Kremļa oligarhi, pildot “patriotisma uzplūdos” solīto. Līdz 27. maijam tie bija 220 miljardi RUR, līdz gada beigām Putina valdība no viņiem cer iekasēt 300 miljardus (~ 4 mljrd. USD), sedzot aptuveni 5% pašreizējā budžeta deficīta,” raksta “artjockey”.
Jāgatavojas “fiskālai konsolidācijai” - rosina budžetu lāpīt uz pensionāru rēķina Krievijas Zinātņu akadēmija (РАН) Kremlim iesaka “budžeta līdzsvarošanai” samazināt pensiju izdevumu slogu. Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos valstij trūkst līdzekļu, šogad izdevumus daļēji segs naftas cenu kāpums, taču turpmāk nāksies “no kaut kā atteikties”, Putinam signalizēja Ekonomiskās prognozēšanas institūta (ИНП РАН) speciālisti. Izvairīties no vēl viena nodokļu paaugstinājuma un panākt iepriekš izvirzītos mērķus - pensiju un algu indeksāciju valsts sektorā atbilstoši inflācijas līmenim, saglabāt minimālu valsts investīciju pieaugumu un budžeta deficīta samazinājumu saprātīgās robežās būs iespējams, tikai “būtiski izmainot izdevumu struktūru”, brīdināja РАН akadēmiķi, rosinot samazināt pārskaitījumus ārpusbudžeta fondos, pirmkārt, Pensiju un sociālās apdrošināšanas fondā (СФР). Atbilstoši Krievijas Valsts kontroles jeb Skaitīšanas palātas (Счетная палата) publicētajiem datiem, 2025. gadā budžeta pārskaitījumi СФР jau samazinājās par 37,4% - budžeta likums paredzēja fondam piešķirt 4 triljonus RUR (~ 55 mljrd. USD), bet faktiski saņēma 3,2 triljonus. Šogad fonds, kas pensijas izmaksā 40 miljoniem Krievijas iedzīvotāju, no budžeta plāno saņemt 4,7; 2027. gadā - 4,4; 2028. gadā - 4,5 triljonus RUR.
Naftas cenu pieaugums pēc kara Tuvajos Austrumos budžeta sistēmas problēmas atrisināja vien daļēji, turpmāk uz to paļauties nevarēs, norāda ИНП speciālisti. 2026. gada pirmajos četros mēnešos federālā budžeta ieņēmumi pat nominālā izteiksmē bija par 4,5% zemāki nekā 2025. gadā, konsolidētā budžeta - par 1% (neskaitot ārpusbudžeta līdzekļus). ИНП ceļ trauksmi, ka vērojama ar naftu un gāzi nesaistīto ieņēmumu “būtiska nestabilitāte”, jo pēc uzņēmumu peļņas krituma gada sākumā iekasētie peļņas nodokļi aprīlī samazinājās par trešdaļu salīdzinājumā ar 2025. gadu, komentē izdevums “The Moscow Times”. Rubļa vērtības pieaugums ietekmēja importa nodokļu ieņēmumus (PVN, akcīzi, citas nodevas), savukārt PVN likmes pieaugums pat pēc IKP krituma tos palielināja, taču pat lielāki nodokļi nespēj pilnībā kompensēt naftas un gāzes eksporta ieņēmumu kritumu. Zinātņu akadēmija secina: tā kā budžeta “izdevumu ierobežojumi joprojām ir diezgan stingri”, turpmāko trīs gadu laikā jāgatavojas “fiskālā budžeta konsolidācijai”.
Investīciju krituma barometrs
Krievijas valsts statistikas dienests “Росстат” ziņoja par straujāko investīciju apjoma kritumu uzņēmumu pamatkapitālā aizvadīto 16 gadu laikā: salīdzinot ar pagājušo gadu, 2026. gada pirmajā ceturksnī tas samazinājies par 14,3% jeb 6,6 triljoniem RUR (~ 90 mljrd. USD). Šāds kritums nebija pieredzēts kopš 2009. gada krīzes. “Un tas ir daudz svarīgāk nekā optimistiski stāsti par “adaptāciju” un “jaunām iespējām”. Investīcijas nav tikai abstrakts skaitlis valdības ziņojumu ailēs, bet parāda kapitāla tirgus aktivitāti un uzņēmumu ticību nākotnei - nodomus celt jaunas rūpnīcas, iegādāties iekārtas, paplašināt ražošanu, algot darbiniekus, gatavoties ne tikai kārtējam nodokļu auditam, bet plānot biznesu vismaz vairākus gadus uz priekšu. Investīciju apjoms sarūk, jo bizness strikti nošķir realitāti no propagandas. Ekonomikā nav nekādu pozitīvu tendenču: dārgi kredīti, sankcijas, nodokļu pieaugums, pieprasījuma kritums, budžeta deficīts, jaunu maksājumu un nodevu risks, autoritāra vara un karš, kas resursus aprij ātrāk, nekā valsts tos spēj atjaunot. Īpaši amizanti tas izskatās runu fonā par “tehnoloģisko suverenitāti”. Nav iespējams būvēt “tehnoloģisko lielvaru”, ja kapitāls dreb bailēs par izdzīvošanu, nevis domā par attīstības plāniem. Var cik uziet rīkot prezentācijas par importa aizstāšanu, bet bez investīcijām tas viss kļūst par butaforiju. Putina ekonomika nonākusi krīzes stadijā, Kremļa vara turpina pieprasīt mobilizāciju, izaugsmi un “izrāvienu” tādā biznesa vidē, kur valda piesardzība, bailes un neticība nākotnei. Investīciju krahs nav īslaicīga neveiksme, bet nāves spriedums sistēmai, kas nākotnes plānus uzskata par pārāk toksisku aktīvu,” komentē “Telegram” kanāls” “Запретное мнение”.
“Putinomikas” drūmā realitāte
Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (ЦМАКП) 29. maija apskatā atzīts, ka pēc “speciālās militārās operācijas” beigām sekos demobilizācija, strauji samazināsies maksājumi “silovikiem”, bruņojuma valsts iepirkumi un nodarbinātība rūpniecībā, proti, mākslīgi radītais darbaspēka trūkums veicinās bezdarbu, ieroču ražošanas nozares burbulis plīsīs, atstājot ekonomiku “pie sasistas siles”. Risinājuma meklējumos ЦМАКП eksperti rosina pārstrukturēt monetāro un fiskālo politiku cerībā uzkraut budžeta izdevumu slogu uzņēmējiem. Taču “realitāte ir daudz drūmāka - Krievijas biznesa ekonomikas pamati jau ir iznīcināti”, uzskata “Telegram” kanāls “Тенденции эпохи”.
“Ņemsim kaut vai oficiālās statistikas problēmu, kas pārsvarā ir safabricēta. Putina paziņojumi par “IKP izaugsmi” izraisa skepsi visā pasaulē. Pat Ķīnas partneri atklāti kritizē Kremli par katastrofāli zemo oficiālās statistikas kvalitāti un viltošanu. Milzīga ekonomikas problēma ir zemais maksātspējīgais pieprasījums, stagnē patēriņa līmenis. Inflācijas un dārgo kredītu iespaidā mazumtirdzniecības apjoms piedzīvo strauju kritumu, reālais pieprasījums ar katru dienu samazinās, un nav brīnums, ka sarūk biznesa aktivitāte, pazeminās uzņēmējdarbības aktivitātes indekss. Rūpniecībā vērojams akūts tehnoloģiju un importēto komponenšu trūkums, savukārt “importa aizvietošana” kļuvusi par pilnīgu fikciju, kam sekos tikai ilgstoša stagnācija un strupceļš, kurā valsti iedzinis Putina režīms.”
Jākoriģē kara mērķi
Krievija turpina karu Ukrainā, lai izbeigtu uzbrukumus savā (Krievijas) teritorijā, paziņoja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, komentējot Ukrainas bezpilota lidaparātu masveida triecienus Ļeņingradas apgabalam un Sanktpēterburgai Starptautiskā ekonomikas foruma (ПМЭФ) atklāšanas dienā 3. jūnija naktī. “Speciālā militārā operācija notiek, lai šādus tālas darbības uzbrukumus novērstu.” Kremļa pārstāvis piedraudēja, ka Maskavas atbilde “būs sistēmiska”. Pirms pasākuma, acīmredzot garastāvokļa uzlabošanai, Putins ticis informēts par “sabiedrības noskaņojumu” - viņam noziņots, ka “speciālās militārās operācijas” mērķu labad Krievijas tauta gatava dzīvot bez degvielas, interneta, badoties vai pat mirt, “Telegram” kanālam “Кремлевская табакерка” pastāstīja kāds “labi informēts avots” Kremlī. “Putins, maigi sakot, saņēma apšaubāmas ticamības ziņojumu ar šādām pamattēzēm: “Kara izbeigšana Krievijas ekonomikas perspektīvas ilgtermiņā ietekmē minimāli; budžeta sistēmas spējas turpināt karu ir neizsmeļamas; problēmas ekonomikā viena, trīs, līdz pat piecu gadu griezumā ir maz ticamas.” Tas pats attiecas uz internetu - ieviesti stingri, bet “tik ļoti vajadzīgi ierobežojumi, cilvēki izturas ar sapratni”. Mēs nevēlamies, lai kāds mirtu badā, bet, kamēr turpinās “speciālā militārā operācija”, cilvēki tam esot gatavi, teikts ziņojumā, kas balstīts “nopietnu sociologu sabiedriskās domas izpētes darbos”, Putins ar to bijis ļoti apmierināts.
Krievija turpinās karot vēl nākamās “pāris desmitgades”, ПМЭФ atklāšanas dienā paziņoja valsts enerģētikas uzņēmuma “Роснефть” vadītāja Igora Sečina padomnieks Andrejs Bezrukovs. Viņš prognozē, ka izaugs vēl vismaz divas paaudzes, kurām būs jādzīvo militāru konfliktu apstākļos. Putina ierēdnis faktiski atzīst, ka režīmu var glābt tikai ilgstošs karš.
Tajā pašā laikā daudzi Kremļa avoti apgalvo, ka varas elites pārstāvju un Krievijas iedzīvotāju vidū pieaug kara pretinieku skaits, jo “bads Krievijā” var kļūt ne tikai par frazeoloģismu: “Daži varbūt tam netic, bet vai daudzi ticēja degvielas trūkumam valstī? Un jūs redzat, kas tagad notiek. Ceru, ka prezidents saņems alternatīvu informāciju. Pretējā gadījumā viss būs slikti,” situāciju komentēja avots Finanšu ministrijā. Citi avoti piekrīt, kara pretinieku vidū ir pat militārpersonas, - pasliktinoties situācijai frontē, daudzi sākuši runāt par armijas nogurumu un karavīru neizpratni par karadarbības mērķiem. Tikmēr Putina runasvīrs Peskovs no tribīnes paziņo, ka mainās “militārās operācijas” Ukrainā mērķi.
Sabiedrībā pretkara noskaņojums - tauta par Putinu mirt nevēlas
Ekonomikas forums Sanktpēterburgā sākās ar Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieniem, un izskatās, ka līdz Peskova izziņotajiem jaunajiem Kremļa karadarbības mērķiem vēl tāls ceļš ejams, turpina “Кремлевская табакерка”. Pieaug kara pretinieku skaits, īpaši Krievijas reģionos. Analītiskie vērtējumi un socioloģiskie pētījumi uzrāda, ka sabiedrības noskaņojumu Krievijā 2026. gadā raksturo nogurums no kara, uzticības mazināšanās varas iestādēm, vienlaikus pieaugot protestu gaidām un paradoksālai “normalitātes ilūzijai”, ikdienas realitāti joprojām uzskatot par stabilu un pareizu, pat ja to apdraud krīzes, manipulācijas vai vardarbība. Sabiedrībā dominē pretkara noskaņojums, taču to nomāc bailes, cenzūra un represijas. Uzticība Kremlim samazinās, arvien biežāk publiskajā telpā un internetā izskan neformāli, nievājoši varas institūciju vērtējumi. Iedzīvotājus uztrauc inflācija un nabadzība, savukārt valsts kultivētais stabilitātes tēls arvien vairāk neatbilst realitātei. Sabiedrība atomizējas, zaudējot kopības sajūtu, cilvēki izolējas, pēc Kremlim nelojālo mediju bloķēšanas un represijām baidās apspriest politiku pat ģimenes lokā, aug neapmierinātība, radot kumulatīvu efektu.
Arvien grūtāk noturēt varas grožus
Ieilgušā kara un starptautiskās izolācijas apstākļos mīts par Kremļa varas vertikāles monolītu ir pilnībā diskreditēts. Gaidāmā haosa priekšvēstnesis ir Putina uzticības reitingu sistēmiskais kritums, pat ar visām sabiedriskās domas aptauju manipulācijām. Ārvalstu novērotāji un Krievijas sociologi ir vienisprātis, ka sabiedrība ir nogurusi, “varas tranzīts” no kontrolēta procesa pārtop par spontānu draudu pašam režīmam. Krievijas valdošā elite pārvērtusies par klasisku gerontokrātiju, kas strauji zaudē spēju saglabāt kontroli valstī. Putins turas pie varas, kara peklē iznīcinot jauno paaudzi. Saskaroties ar dinamiskiem globāliem izaicinājumiem, Kremļa novecojošo ierēdņu grupa demonstrē nespēju efektīvi plānot, organizēt un vadīt procesus, uzticības krīze padara miermīlīgu un kontrolētu varas tranzītu par praktiski neiespējamu. Krievijas sabiedrībā briest dziļas šaubas par Putina atbilstību prezidenta amatam, kurš turpina izmisīgi turēties pie varas. Vadoņa izolācija un atrautība no realitātes ir acīmredzama pat bijušajiem lojālistiem. Cenšoties saglabāt status quo, Kremlis izvēlas arhaizāciju, vedot Krieviju pretim strupceļam. Neveiklie propagandistu mēģinājumi Putinu “monarhizēt”, veidot “neaizstājamā autokrāta” kultu, 21. gadsimtā šķiet absurdi un tikai pasvītro režīma institucionālo vājumu. Kremļa varas elite to labi apzinās, par nākotnes “mantojumu” turpinās sīva cīņa, uzmanības novēršanai priekšplānā izvirzot par agresīvā, šovinistiskā patriotisma galveno nesēju ieceltā Putina vasaļa, “notriektā pilota” Dmitrija Medvedeva publiskos paziņojumus, kurš joprojām lolo cerības vēlreiz kļūt par Krievijas prezidentu. Viņa radikālā retorika ir izmisīgs mēģinājums saglabāt Putinam tuvā statusu, izraisot varas nomenklatūras cinisku ironiju. “Buldogu cīņa zem tepiķa” tikai vairo pārliecību par Putina varas vertikāles neizbēgamu sabrukumu, kas kalpo viena autokrāta un nelielas viņa līdzgaitnieku grupas interesēm,” komentē “Telegram” kanāls “Тенденции эпохи”.
Vadoņa greizā realitāte
“Putins dzīvo citā realitātē. Un pats interesantākais, ka nemaz neblefo, kad nāk klajā ar reālai situācijai neatbilstošiem paziņojumiem. Putins patiesi tic visām muļķībām, ko katru dienu pārraida Kremļa propaganda. Novecojošais diktators dzīvo informācijas burbulī, un viņam tuvie mapītēs pienes tikai informāciju, ko viņš vēlētos saņemt. “Ienaidnieks jau gatavs padoties (..) Kaitējums nav kritisks (..) Mums ir pietiekami daudz līdzekļu vēl vairākiem kara gadiem (..) Iedzīvotāji atbalsta un tic uzvarai”. Putins šobrīd sāk atgādināt nelaiķi Leonīdu Brežņevu, kādreizējo padomju impērijas nominālo līderi, vienīgā atšķirība, ka Brežņevs bija padomju kompartijas augstākās nomenklatūras marionete un lāga vectētiņš, kuram patika ar visiem apkampties un skūpstīties, kamēr Putins valdošo šķiru turpina kontrolēt un draud Krievijas ienaidniekus “pārvērst radioaktīvos pelnos”,” raksta “Telegram” kanāls “Запретное мнение”.
“Režīma norieta stadijā tā ir lielākā bīstamība. Ja diktators melo, tas ir slikti, bet pieder pie lietas. Kad diktatoram sāk melot viņam tuvie, sistēma nonāk nekontrolējamu ilūziju fāzē. Šādā realitātē lēmumi tiek pieņemti, balstoties nevis uz faktiem, bet tīkamām fantāzijām. Frontes karte tiek zīmēta nevis atbilstoši reālai situācijai, bet lai veco vadoni nesadusmotu. Problēmas ekonomikā tiek raksturotas nevis trūcīgā budžeta un peļņas krituma kontekstā, bet no “ilgtspējas” un “adaptācijas” skatupunkta. Sabiedrības patiesais noskaņojums tiek vērtēts ar mākslīgiem reitingiem un pareizi izvēlētiem citātiem, nevis patieso trauksmi, nogurumu un aizkaitinājumu. Tādā veidā vēlīnās diktatūras nonāk līdz katastrofai: nevis tāpēc, ka nesaņem informāciju, bet tāpēc, ka pašas izveidojušas sistēmu, kur netīkami signāli tiek bloķēti. Un jo ilgāk Putins šajā burbulī atrodas, jo bīstamāki viņa lēmumi kļūst apkārtējiem. Viņš nevis vienkārši kļūdās - viņš dzīvo, lemj un rīkojas savā iedomātā pasaulē, kas neeksistē. Krievija arvien vairāk kļūst atkarīga nevis no realitātes, bet mapītes satura uz diktatora galda.”
