Ukrainas Ministru kabineta restarts - notiek protesti, aizsardzības ministra atkāpšanās un konflikts ar armijas Ģenerālštābu.
Ukrainas parlaments (Augstākā Rada) 2026. gada 14. jūlijā nobalsoja par premjerministres Jūlijas Sviridenko un visu valdības ministru atbrīvošanu no amatiem, kas kļuva par otro prezidenta Volodimira Zelenska rosināto Ministru kabineta sastāva maiņu kara laika apstākļos.
12. jūlijā prezidents savā oficiālajā “Telegram” kanālā “Zelenskiy/Official” ievietoja ierakstu “par valsts iekšpolitikās un ārpolitiskās stratēģijas atjaunošanu”, paziņojot par premjerministres Jūlijas Sviridenko nomaiņu un gaidāmajām izmaiņām tiesībaizsardzības iestāžu un specdienestu vadībā.
14. jūlijā Augstākā Rada premjeres un Ministru kabineta atkāpšanos atbalstīja ar 258 deputātu balsīm, pret nobalsoja viens deputāts, ziņoja Ukrainas sabiedriskais medijs “Суспільне”. Neilgi pirms balsojuma Sviridenko apstiprināja, ka izmaiņas ierosinājis Zelenskis. “Pirms tam notika saruna ar prezidentu, viņš skaidri pateica, ka vēlas atjaunot un restartēt valdību, stiprinot konkrētas darbības jomas,” premjeri citēja Augstākās Radas deputāts Jaroslavs Žeļezņaks. Ierakstā par “jauno politisko stratēģiju” kā svarīgākos Zelenskis akcentēja jautājumus par gatavošanos ziemai un sadarbību drošības jomā ar Eiropas, Tuvo Austrumu valstīm un Ķīnu.
Amatu pameta aizsardzības ministrs, sabiedrībā populārais Mihailo Fedorovs, izraisot sašutumu sabiedrībā un protestus vairākās Ukrainas pilsētās. Par galveno iemeslu Fedorova atlaišanai Zelenskis minēja viņa ieilgušo un neatrisināmo konfliktu ar Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski. 15. jūlija vakarā Ukrainas parlamenta deputāti paziņoja, ka Fedorova vietā nominēts pašreizējais iekšlietu ministrs Ihors Klimenko. Tūkstošiem cilvēku pulcējās Kijivā un citās Ukrainas pilsētās, paužot atbalstu Fedorovam un pieprasot lēmumu atcelt. Atsaucoties uz avotu Ukrainas prezidenta birojā, “Financial Times” ziņoja, ka pēc masu protestiem Ukrainas pilsētās Zelenskis apsver iespēju no amata atcelt armijas virspavēlnieku Oleksandru Sirski.
16. jūlijā Ukrainas prezidents paziņoja, ka aizsardzības ministra amatam virzīs Drošības dienesta (СБУ) vadītāja pienākumu izpildītāju Jevheņiju Hmaru. Premjerministra amatā Ukrainas parlaments apstiprināja līdzšinējo valsts naftas un gāzes koncerna НАК “Нафтогаз України” vadītāju Serhiju Korecki un dažas stundas vēlāk - jaunās valdības ministrus, izņemot aizsardzības un ārlietu, kuru kandidatūras parlamentā iesniedz prezidents. Par jaunā Ministru kabineta sastāvu nobalsoja 264, pret - 15, atturējās 19 deputāti.
Zelenska motīvi
Ukrainai nepieciešama “atjaunota politiskā stratēģija”, tāpēc valsts augstākajā vadībā notiks kadru rotācijas, par katru prioritāro jomu būs atbildīga konkrēta amatpersona “ar vērā ņemamu pieredzi”, paziņoja Zelenskis. Savā 12. jūlija “Telegram” kanāla ierakstā prezidents norādīja, ka ar Sviridenko jau apspriedis “kadru maiņas” un piedāvājis viņai “vadīt jaunu svarīgu jomu attiecībās ar galveno partneri”, neko vairāk publiski neprecizējot, bet liekot saprast, ka premjerei ticis piedāvāts vēstnieces amats ASV. Zelenskis ierakstā pievērsa uzmanību sarunām ar ASV par licenci “Patriot” pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanai un sadarbību drošības jomā. Laikraksts “Financial Times” norādīja, ka Sviridenko savulaik Ukrainas dabas resursu izejvielu darījuma ar ASV sagatavošanas laikā izdevās izveidot ciešus kontaktus ar ASV prezidenta Donalda Trampa komandu. Tomēr, kā vēstīja “Українська правда”, nu jau bijusī premjerministre šo priekšlikumu esot noraidījusi. Sviridenko Ministru kabinetu vadīja kopš 2025. gada 17. jūlija, aizvadīto gadu premjeres amatā nosaucot par “grūtu”, pieminot masu protestus un korupcijas skandālu jeb tā dēvēto “Mindičgeitu” Zelenskim tuvo amatpersonu lokā. “Valdībā viņa sāka strādāt 2019. gadā ekonomikas ministra Timofija Milovanova vietnieces amatā, vēlāk kļuva par prezidenta biroja vadītāja vietnieci Andrija Jermaka vadībā, pārraudzīja ekonomikas jautājumus un komunikāciju ar valdību un parlamentu. 2021. gadā Sviridenko valdībā atgriezās, kur apvienoja vicepremjeres un ekonomikas ministres amatus. Toreiz viņa tika dēvēta par Jermaka kreatūru, kurš centās Ministru kabinetu kontrolēt. Vienlaikus Sviridenko tika raksturota kā motivēta, ar lielām darbaspējām apveltīta ierēdne. Atlaižot premjeri, Zelenskis otro reizi apgāja aizliegumu par valdības maiņu kara laikā, pirmo reizi tas notika, kad pirms gada Ukrainas parlaments apstiprināja Sviridenko kandidatūru,” komentē izdevums “Важные истории”.
Andrijs Jermaks šopavasar tika arestēts “Mindičgeitas” korupcijas lietā par biznesa aktīvu legalizēšanu un naudas atmazgāšanu noziedzīgā grupā. Tiesa Jermaku apcietināja, bet pēc 140 miljonu grivnu (aptuveni 2,7 miljoni eiro) drošības naudas iemaksas viņš tika atbrīvots. Ukrainas politiķi vairākkārt nākuši klajā ar paziņojumiem, ka pēc korupcijas skandāla Sviridenko bija jāatkāpjas vēl pagājušā gada rudenī. Tagad politisko procesu vērotāji uzskata, ka par Sviridenko darbībām kā Jermakam tuvai amatpersonai var ieinteresēties Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs (НАБУ).
BBC korespondents Ukrainā Svjatoslavs Homenko uzskata, ka valdības maiņas pamatā ir prezidenta reālās pilnvaras: aizmirsīsim par to, ka saskaņā ar Ukrainas konstitūciju valdības maiņu var ierosināt tikai parlaments, pareizāk sakot, parlamenta vairākums, ko pārstāv varas partijas “Tautas kalps” (“Слуга народу”) frakcija un ko 2017. gadā dibināja Zelenskis. Patiesībā pašreizējā Ukrainas politiskajā sistēmā, lai cik tas nebūtu labi vai slikti, šāda mēroga jautājumi ir prezidenta personīgā prerogatīva. Līdz 16. jūlijam no Volodimira Zelenska mēs neesam dzirdējuši skaidrojumu par Jūlijas Sviridenko aizstāšanu ar Serhiju Korecki. Izņemot lakonisko paziņojumu, ka “Ukraina maina savu politisko stratēģiju”.
Kas ir jaunais Ukrainas premjers?
Pusstundu pēc paziņojuma par Jūlijas Sviridenko atkāpšanos Zelenskis publicēja ierakstu par tikšanos ar “Нафтогаз України” vadītāju Serhiju Korecki, kuru vēlāk izvirzīja premjerministra amatam. Turklāt kopīgā preses konferencē ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kura atradās vizītē Kijivā, Zelenskis pauda, ka premjerministra amatā būtu jāieceļ Koreckis: “Ja tuvojas ziema, tad mums ir jāgatavojas. Mēs esam gatavojušies jau ilgu laiku, bet prioritātes ir skaidras: gatavoties ziemai. Tāpēc pēc visām konsultācijām Serhijs Koreckis noteikti ir vislabāk sagatavotais cilvēks Ukrainas premjerministra amatam.” Ukrainas parlamenta deputāts Železņaks iepriekš apgalvoja, ka Zelenskis premjera amatam līdzās Korckim izskatījis Mihailo Fedorova, Ukrainas ekspremjera un bijušā aizsardzības ministra Denisa Šmihaļa un Harkivas mēra Ihora Terehova kandidatūras.
“Koreckis tiek uzskatīts par Zelenska un uzņēmēja Timura Mindiča tuvu līdzgaitnieku. Iepriekš viņam tika izvirzītas apsūdzības par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju luksusa villu būvniecībai Kijivas piepilsētā (Ukrainas Kriminālkodeksa 209. panta 3. daļa). Prezidentam tuvie līdzgaitnieki jeb tā dēvētā ģimene Korecki savā lokā uzņēma 2022. gada beigās, kad prezidenta kancelejai (Bankovai) bija nepieciešams kāds, kurš pārvaldītu Igoram Kolomoiskim atņemto Ukrainas lielāko naftas ieguves un degvielas uzpildes staciju tīkla operatoru “Укрнафта” (Koreckis iepriekš vadīja degvielas uzpildes staciju ķēdi WOG). Pēc tam “ģimene” viņu iecēla “Нафтогаз” vadītāja amatā cita “ģimenes” menedžera - Oleksija Černišova vietā. Pēc “Mindičgeitas” korupcijas skandāla Koreckis centās atbrīvoties no “Mindiča cilvēka” tēla, uzsāka aktīvu sabiedrisko attiecību kampaņu, sniedza intervijas un reklamēja sevi Ukrainas grantu organizācijām tuvos medijos. Tomēr avoti politiskajās aprindās apgalvo, ka Korecki joprojām pilnībā kontrolē “ģimene”, gluži tāpat kā aizejošo premjerministri Sviridenko. Avoti uzskata, ka viņas atkāpšanās iemesls varētu būt informācija, ka НАБУ sācis izmeklēšanu par viņu kā “Jermaka cilvēku”, tāpēc tika pieņemts lēmums viņu nekavējoties nomainīt,” komentē “Политика страны”.
Savukārt Ukrainā bloķētais tīmekļa izdevums “Страна” raksta, ka pēc “Mindičgeitas” un Andrija Jermaka atkāpšanās valdība kļuvusi par galveno Zelenska politisko un ekonomisko procesu kontroles instrumentu. Sviridenko nomaiņa ar Korecki nav varas restarts, bet viena “ģimenes” cilvēka nomaiņa pret citu. Kā iespējamos kadru maiņas iemeslus “Страна” min Zelenska vēlmi demonstrēt “varas atjaunošanu”, nemainot sistēmu, bet saglabājot pilnīgu valdības kontroli un bažas, ka НАБУ var uzsākt “Sviridenko lietas” izmeklēšanu.
Atkāpjas Zelenskim neērtais, bet tautā mīlētais Fedorovs
Tomēr galvenais politiskais notikums pēc valdības krišanas nav premjeres Sviridenko maiņa. 15. jūlija vakarā tika paziņots, ka amatu zaudēs aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs, kurš ministriju vadīja kopš 2026. gada janvāra, pirms tam viņš bija vicepremjers un digitālās transformācijas ministrs. Šī ir jau piektā Ukrainas aizsardzības ministra maiņa kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Lai gan Augstākā Rada par viņa atlaišanu vēl nav nobalsojusi, ministrs savu aiziešanu apstiprināja, preses brīfingā pirmo reizi publiski skaidrojot konflikta iemeslus ar Ukrainas militāro vadību, kad pēc stāšanās amatā viņš veica Aizsardzības ministrijas auditu un iesniedza Zelenskim ziņojumu par armijas sistēmiskajām problēmām, ierosinot atlaist Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieku Oleksandru Sirski un Ģenerālštāba priekšnieku Andriju Hnatovu. “The Economist” rakstīja, ka ministrs Fedorovs prezidentam to ir pieprasījis, jo citādi, viņaprāt, nepieciešamās reformas nebūtu iespējams īstenot. Piemēram, pusgada laikā Aizsardzības ministrijai neizdevās izveidot militāro tehnoloģiju izcilības centrus, kas visus pūliņus veltītu mūsdienu karadarbības pamatvirzienu attīstībai. Pēc viņa teiktā, ja Ukraina “ar minimāliem zaudējumiem grib uzvarēt ienaidnieku asimetriskā karā”, jāmaina armijas vadība. Ministrs uzskata, ka Ukrainas bruņotie spēki cieš no haotiskas komandvadības sistēmas, komandieru rotācijām, bruņojuma un ekipējuma apgādes problēmām, birokrātijas un Ģenerālštāba pretestības viņa rosinātajām reformām. Fedorovs norādīja, ka kadru lēmumi nereti tiek pieņemti, “pamatojoties uz lojalitāti”, nevis datu analīzi, turklāt efektīvi komandieri un reformu iniciatori tiek “izolēti”. “Kad prezidents no armijas vadības maiņas atteicās, Fedorovs piekritis sadarboties ar Sirski, tomēr drīz vien saskārās ar visu Aizsardzības ministrijas iniciatīvu bloķēšanu. Reformas publiski atbalstīja Ukrainas Bruņoto spēku Apvienoto spēku komandieris Mihailo Drapatijs,” raksta izdevums “The Insider”. Fedorovu atbalstīja arī Ukrainas kara korespondente un pētnieciskā žurnāliste Anna Kaļužnaja, apgalvojot, ka viņai ir pierādījumi par “bloķējošo vienību” (“загороджувальні загони”) izmantošanu vienā no Sirska komandētām armijas vienībām. Fedorovs uzskata, ka Sirskis izvēlas “vērpt intrigas, nevis runāt par problēmām atklāti”, jo izvirzīja Zelenskim ultimātu atstādināt viņu no aizsardzības ministra amata. “Bet man tādu nosacījumu nav bijis: vai nu es, vai Sirskis,” uzsverot, ka atzīst ģenerāļa Sirska ieguldījumu Kijivas aizsardzības, Harkivas un Hersonas militārajo operāciju vadībā. Savukārt Sirskis savā “Telegram” kanālā uzrakstīja, ka ar dalību Kijivas aizsardzības operācijā lepojas, jo “šajā pilsētā tagad var rīkot tikšanās un pieņemt lēmumus”. Virspavēlnieks pateicās Fedorovam par darbu un novēlēja “turpināt palikt Ukrainas komandas sastāvā”.
Militārā jomā Zelenskis lēmumus pieņem koleģiāli un piesardzīgi, iesaistot plašu cilvēku loku, taču viņa galvenais padomdevējs ir Sirskis, kurš prezidentam zvana vairākas reizes dienā, lai ziņotu par operatīvo situāciju frontē.
Valdības restarts varētu būt veids, kā tikt vaļā no Fedorova eleganti un bez skandāla, uzskata “Страна” uzrunātie avoti. “Українська правда” to skaidro ar ministra un ietekmīgu grupu konfliktu saistībā ar aizsardzības budžetu un kritiku par mobilizācijas reformas atlikšanu. Atsaucoties uz avotiem varas partijas “Tautas kalps” (“Слуга народу”) frakcijā, Fedorovs paliks Ukrainas prezidenta komandā, bet par viņa turpmākiem amata pienākumiem tiks paziņots vēlāk.
“Vēl nesen Zelenskis kritizēja Aizsardzības ministriju par piespiedu mobilizācijas gadījumiem. Tomēr prezidentam jārēķinās, ka Feodrovam ir jaudīgi lobisti Eiropas struktūru atbalstītās Ukrainas grantu organizācijās. Tāpēc sākotnēji nebija skaidrs, vai Zelenska plāns nomainīt Fedorovu vispār izdosies. Lai gan prezidents varētu panākt viņa atkāpšanos ar parlamenta balsojumu, virzot citu kandidātu, tomēr balsu var nepietikt,” komentē “Политика Страны”. Fedorovs savā “Telegram” kanālā publicēja ierakstu, kur uzskaitīja ministra amatā paveikto: ASV uzņēmuma “SpaceX” satelīta interneta pakalpojuma “Starlink” atslēgšana Krievijas armijai, kas “krasi samazināja viņu spēju veikt efektīvu bezpilota lidaparātu karadarbību”, Ukrainas bezpilota lidaparātu nozares progress, īpaši vidēja un tāla darbības rādiusa triecieniem, Krimas “loģistikas bloķēšana” un izolācija. “Saņemot Aizsardzības ministriju bez budžeta”, viņa komanda “četru mēnešu laikā spēja iegādāties vairāk dronu nekā visa iepriekšējā gada laikā”. Fedorovs ieviesa jaunu militāro iepirkumu sistēmu un “uzsāka tenderus tālās darbības artilērijas un simtiem tūkstošu dronu iegādei, ietaupot valsts budžetam miljardus dolāru”.
Mainīs Drošības dienesta vadītāju
Zelenskis iecerējis par Ukrainas Drošības dienesta (СБУ) vadītāju iecelt Oleksandru Pokladu, līdzšinējo dienesta vadītāja pienākumu izpildītāja Jevhenija Hmaras vietnieku. “Страна” raksta, ka Zelenskim tas ļautu specdienestu veiksmīgāk kontrolēt. “Українська правда” iztaujātie avoti gan šaubās, vai Augstākā Rada Poklada kandidatūru atbalstīs, tāpēc Zelenskis ar savu dekrētu vispirms viņu tāpat kā Hmaru varētu iecelt СБУ pagaidu vadītāja jeb pienākumu izpildītāja amatā, bet šāds lēmums provocētu konfliktu ar Zelenska biroja vadītāju Kirilo Budanovu. Publikācijā apgalvots, ka Budanova attiecības ar Pokladu “vēl nevarētu saukt par personisku karu, bet tālu līdz tam nav”. Zelenska attiecības ar Budanovu ir stingri lietišķas, savukārt attiecības ar Jermaku un citu bijušo biroja vadītāju Andriju Bogdanu bijušas draudzīgas. Lai gan sabiedrībā izplatīti mīti, ka Jermaks joprojām uztur kontaktus ar Zelenski, šobrīd viņš ietekmi zaudējis un lēmumu pieņemšanā nepiedalās, pat ja mēģina sazināties ar kādu no Ukrainas vadītājiem. Zelenskis ar Budanovu ir neapmierināts, līdz pat runām par iespējamu atstādināšanu. Zelenskis cerēja, ka bijušais militārās izlūkošanas dienesta vadītājs pēc iecelšanas prezidenta biroja vadītāja amatā pilnībā pārtrauks komunicēt ar plašsaziņas līdzekļiem un kļūs 100% lojāls, taču tas nav noticis.
Piesardzīgs optimisms
“Ukraina tikusi pie jaunas valdības, iepriekšējā nostrādāja gadu un bija samērā efektīva. Valdības gāšana ir Zelenska politisks manevrs spriedzes mazināšanai sabiedrībā, nolūkā nomainīt toksiskas personas, vairojot uzticību prezidentam un valdībai. Jaunais premjerministrs vai drīzāk viņa darba pieredze uz notiekošo liek raudzīties ar piesardzīgu optimismu, tomēr jāatzīst, ka Korecka stāšanās amatā nemaz nebija plānota. Bija runa par aizsardzības ministra Fedorova, premjeres Sviridenko un, iespējams, Ukrainas vēstnieces ASV Olhas Stefaņišinas nomaiņu. Jauna premjera amata kandidāta izvēle Zelenska birojā tika apsvērta jau pēc Andrija Jermaka atkāpšanās 2025. gada novembra beigās. Viss noritēja pēc plāna: pēc sarunas ar Zelenski Sviridenko kopā ar ministriem no amatiem atkāpās. Tomēr jaunais aizsardzības ministra amata kandidāts, iekšlietu ministrs Klimenko nāca klajā ar visai pretrunīgiem komentāriem saistībā ar militāro jomu,” komentē politologs Igars Tiškevičs.
Fedorovam bija ilgstošs, sistēmisks konflikts ar armijas virspavēlnieku Sirski un strauji augoša popularitāte. Tā kā Sirskis palika amatā, Fedorovs konfliktu publiskoja un radīja problēmas Zelenskim. Par konfliktu sabiedrībai bija zināms, bet politiķi izvēlējās to neapspriest. Pašlaik tas ir politisks jautājums par uzticēšanos valsts varai, kur galavārds jāsaka prezidentam. Šī situācija ievērojami samazina iespējamību, ka Fedorovs, kurš ir maksimāli lojāls Zelenskim, paliks prezidenta komandā. Atliek divas iespējas: vai nu Fedorovu iecelt Budanova vietā, vai nomainīt gan armijas virspavēlnieku, gan aizsardzības ministru ar jauniem, varbūt mazāk lojāliem, bet tomēr profesionāliem un vēlams sabiedrībā populāriem cilvēkiem. Fedorova iespējamā atgriešanās Aizsardzības ministrijā, tāpat kā Sirska palikšana amatā var būtiski kaitēt Zelenska politiskajām izredzēm pirms Ukrainas prezidenta vēlēšanām, kam agri vai vēlu būtu jānotiek. Bet, ja nekas netiks darīts vai tiks pieņemts nepareizs lēmums, tad Zelenska konkurentu - potenciālo prezidenta amata kandidātu vidū var parādīties arī Valērija Zalužnija un Mihailo Fedorova vārds.
