ASV Kongresa augšpalāta 7. augustā ar pārliecinošu balsu vairākumu (86 pret 11) pieņēma likumprojektu, kas ievērojami nostiprina iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju, dokuments iesniegts balsošanai Pārstāvju palātā.
Lindsija Greiema vārdā nosauktais “Krievijas un Irānas sankciju likums” (Lindsey O. Graham Sanctioning Russia and Iran Act of 2026), ko daži ASV politiķi nodēvējuši par “elles sankcijām”, paredz ieviest sekundāros tarifus trešo valstu Krievijas naftas, gāzes un urāna pircējiem un pagarināt sankcijas pret Irānu, pilnvarojot ASV prezidentu līdz pat 100% tarifu likmes piemērot piecām lielākajām Krievijas energoresursu importētājvalstīm. Atšķirībā no iepriekšējās prakses, likums ir strukturēts tā, lai mazinātu Baltā nama iespējas vienpusēji ierobežojumus mīkstināt vai atcelt bez likumdevēju piekrišanas. Teorētiski likumprojekts liedz iespēju sankcijas atcelt ar Donalda Trampa vienpersonisku lēmumu, vienlaikus piešķirot ASV prezidentam pilnvaras pēc saviem ieskatiem jebkāda veida sankcijas apturēt un pasludināt tirdzniecības karu ar valstīm, kas pērk Krievijas naftu un gāzi vai palīdz ierobežojumus apiet. Jauno sankciju mērķis ir vēl vairāk samazināt Krievijas naftas un gāzes eksportu, kas ir galvenais Ukrainas kara finansēšanas avots, paredzēta virkne citu ierobežojumu.
Signāls Kremlim
“Sankciju likumprojekts ir pirmā būtiskā un stingrākā ASV spiediena pastiprināšana uz Kremli kopš Donalda Trampa atgriešanās prezidenta amatā 2025. gada janvārī, lai pie sarunu galda nosēdinātu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu brīdī, kad Ukraina ar tālas darbības triecieniem Krievijai demonstrē spēju mainīt kara gaitu un Tramps kļūst arvien pozitīvāk noskaņots pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski,” komentē “BBC News - Русская служба”.
Likumprojekts nosaka individuālas sankcijas Putinam, viņam tuvām personām, Krievijas valdības locekļiem, drošības iestāžu, politiskajai un militārajai vadībai, finanšu sektoram - Krievijas Centrālajai un virknei vadošo banku, to vidū “Сбер”, ВТБ, “Газпромбанк”, lielākajiem valsts uzņēmumiem, aizsardzības un enerģētikas nozarei. Papildu sankcijas vērstas pret “ēnu flotes” tankkuģiem, ko Krievija izmanto slēptam naftas, gāzes un ogļu eksportam, kā arī pret personām, kuras Krievijai tankkuģus pārdod, tāpat sankcijas attiecas uz visiem Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) projektiem.
Pēc ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 2026. gada 17. jūnija lēmuma par īstermiņa sankciju izņēmumu izbeigšanu Krievijas naftas eksportam Kongresa virzītais un Trampa atbalstītais likumprojekts tiek vērtēts kā līdz šim stingrākais ASV administrācijas signāls Putinam. ASV Pārstāvju palātā likumprojekta balsojums plānots pēc vasaras pārtraukuma beigām 31. augustā un, ja tiks pieņemts, nonāks izskatīšanai un parakstīšanai pie prezidenta Trampa.
Reāls drauds Kremlim vai drīzāk draudzīgs žests Kijivai?
Aizvadīto gadu laikā formāli tā ir viena no stingrākajām sankciju paketēm pret Krieviju. Likumprojekta autori atzīst, ka pēc republikāņu senatora Lindsija Greiema nāves dokuments Ukrainas atbalstītāju vidū guvis īpašu simbolisku nozīmi, vienlaikus neslēpjot sankciju politiskos mērķus. Likuma pieņemšana ļaus Kongresam paust atbalstu Kijivai pat nepārtraukto domstarpību gaitā par Trampa administrācijas politiku, ja, pastāvīgi svārstoties starp Putinu un Zelenski, prezidents nevienu no jaunajiem sankciju instrumentiem neizmantos. Vairums jauno ASV prezidenta pilnvaru ir formulētas kā tiesības, nevis pienākumi, proti, pat pēc likuma stāšanās spēkā Baltais nams varēs patstāvīgi lemt, kādus un vai vispār sankciju instrumentus izmantot. Balsojums drīzāk atspoguļo Kongresa politisko nostāju, nevis panāk neizbēgamu ekonomiskā spiediena palielināšanos uz Krieviju. Vašingtona ar jaunām sankcijām demonstrē atbalstu Ukrainai, savukārt ierobežojumu efektivitāti noteiks ne tik daudz likumprojekta teksts, cik Trampa administrācijas vēlme izmantot tai piešķirtās pilnvaras.
“Tomēr ASV prezidenta administrācija sūta draudzīgu signālu Kijivai,” komentē “Telegram” kanāls “Важные истории”. Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicies, ka sankcijas “nav tikai naudas jautājums” - Ukrainai ir svarīgs atbalsta signāls, regulāri uzsverot, ka starptautiskajai palīdzībai ir divējāda nozīme. Finansējums un bruņojums vitāli nepieciešami valsts fiziskai izdzīvošanai, taču politiskie signāli kalpo kā būtisks morālais un drošības garants, kas demonstrē Krievijai, ka agresija netiks paciesta un atbalsts Ukrainai nemazināsies, mudinot Maskavu meklēt risinājumus diplomātiskā ceļā.
“Elles sankcijas” - ASV iekšpolitiskās cīņas instruments?
Vairāki demokrāti Kongresā brīdināja, ka dokuments faktiski paplašina prezidenta pilnvaras tarifu politikas jomā, kas bez pietiekamas parlamentārās uzraudzības var tikt izmantotas kā iekšpolitikas un ārpolitikas instruments, tā kā dokumentā ir frāze “pēc prezidenta ieskatiem”. Pret likumprojekta pašreizējo redakciju atklāti iebilda ASV Demokrātu partijas likumdevēji Ričards Nīls un Rons Vaidens, divu nozīmīgāko ASV Kongresa komiteju vadītāji nodokļu un tirdzniecības jomā. Viņi satraucas, ka Tramps saņems neierobežotas pilnvaras tirdzniecības tarifu karā, kas veicina inflāciju. Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas vadošais demokrāts Gregorijs Mīkss dokumentu nodēvēja par “Trojas zirgu” ASV ekonomikai un pauda bažas, ka Tramps savas pilnvaras pārsniedz ļaunprātīgi. Sankciju sadaļa par personīgiem ierobežojumiem augstākā ranga Krievijas amatpersonām, uzņēmējiem un militāro vadību ir visai simboliska, jo lielākajai daļai šo personu sankcijas piemērotas iepriekš, bet individuālās sankcijas Putinam visticamāk sarežģīs potenciālos sarunu formātus, nevis mainīs Krievijas politiku, kavējot Ukrainas mierizlīguma sarunas.
Britu domnīcas RUSI (The Royal United Services Institute) Krievijas ekonomikas pētnieks Ričards Konolijs uzskata, ka lielākie Krievijas naftas pircēji ASV likumu vienkārši ignorēs vai palielinās iepirkumu apjomu melnajā tirgū, turklāt “Greiema likuma” īstenošanu sarežģīs Trampa uzsāktais karš Irānā, kas veicinājis globālo naftas pieprasījumu.
Laikraksta “The Washington Post” avots Kongresā no likumprojekta atbalstītāju vidus uzskata, ka ASV sankciju draudi dažas valstis atturēs no Krievijas naftas iegādēm. Ja nē, tad vismaz būs iespējas tirgoties par zemāku cenu. Arī likumprojekta līdzautors, demokrātu senators Ričards Blūmentāls atzīst, ka tarifu noteikumi nebūt nav ideāli, taču tie būtu “reta un nozīmīga ārpolitikas uzvara politiski sašķeltā Kongresā”.
Pagaidu izņēmumi
Lindsijs Greiems salīdzinoši nelielo Krievijas eksportu uz ASV ierosināja aplikt ar 500% muitas nodevu, kas 2025. gadā bija nedaudz pieaudzis līdz 3,8 miljardiem ASV dolāru. Pārsvarā tā ir ASV ekonomikai un tehnoloģiju ražošanai kritiski svarīga produkcija - kodoldegviela, minerālmēslojums un metāli. ASV atomelektrostacijas nevar iztikt bez urāna piegādēm, Krievijas eksporta īpatsvars šajā segmentā ir 20%. ASV pieņēma likumu par Krievijas urāna importa aizliegumu, bet vienlaikus izveidoja izņēmumu (atbrīvojumu) sistēmu, kas būs spēkā līdz 2028. gadam. Enerģētikas departaments (DOE) skaidroja, ka šie pagaidu izņēmumi ir nepieciešami, jo ASV kodolenerģijas nozarei trūkst alternatīvu piegādātāju, tūlītējs pilnīgs iepirkumu apjoma samazinājums apdraudētu AES reaktoru darbību. Saskaņā ar “Greiema likumu”, Vašingtona varēs noteikt 100% tarifus arī pieciem lielākajiem Krievijas energoresursu importētājiem, ja Krievijas iepirkumu īpatsvars to kopējā bilancē pārsniedz 15%, un valstīm, kas palīdz Kremlim sankciju shēmas apiet, pirmām kārtām tā ir Ķīna un Indija, pret kurām iepriekšējie sankciju mēģinājumi cietuši neveiksmi. Krievijas sankciju praktiskā vērtība šķiet ievērojami pieticīgāka nekā politiskā retorika. Amerikas ekonomika joprojām nav gatava atteikties no Krievijas kodoldegvielas, minerālmēslojuma un dažu metālu importa. “Pat pēc Krievijas urāna importa aizlieguma ASV saglabāja atbrīvojuma mehānismu, atzīstot alternatīvas trūkumu,” komentē “Telegram” kanāls “Плавильный котёл”.
Vēl strīdīgāka ir iespēja izdarīt spiedienu uz lielākajām Krievijas energoresursu pircējām Ķīnu un Indiju. Donalda Trampa administrācija jau mēģināja izmantot tirdzniecības tarifus kā ārpolitikas ietekmes instrumentu, taču ASV lielāko tirdzniecības partneru lēmumus tas neiespaidoja. Turklāt konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos un naftas pieprasījums pasaules tirgū palielina vadošo importētāju interesi par stabilām Krievijas izejvielu piegādēm.
Krievijas politologs: sankciju veto tiesības pienāksies Ukrainai
Greiema-Blūmentāla “elles sankciju” likuma pieņemšana gaidāma septembra pirmajā pusē, komentē Kremlim lojālais Krievijas politologs Georgijs Bovts: “Balsojumam Senātā pietika ar vienu dienu, arī Pārstāvju palātai pēc atgriešanās no pārtraukuma augusta beigās vairāk laika nevajadzēs. Senāts jau bija apstiprinājis likumprojekta paātrinātas pieņemšanas procedūru, jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad formāli tā ir Senāta projekta versija bez būtiskiem grozījumiem. Tramps likumprojektu parakstīs gandrīz nekavējoties, ar Balto namu viss iepriekš saskaņots, likuma virzību procesuāli paātrinot. Lielu debašu nebija, Pārstāvju palāta varbūt veiks dažas stilistiskas korekcijas, un līdz oktobra sākumam likums sāks darboties ar pilnu spēku. Veto no Trampa nav sagaidāms, jo abās Kongresa palātās pat hipotētiski būtu viegli iegūt divu trešdaļu balsu vairākumu. Pēc tam, atbilstoši likumprojekta redakcijai, vienas līdz 30 dienu laikā sekos dažāda veida sankciju ieviešana praksē. Trampam ir manevra iespējas, bet pēc būtības viņam jāievēro likumā noteiktās normas: prezidents pats sankcijas neievieš, prezidents tiesīgs likuma normas piemērot. Atšķirības ir niansēs - kad, kādā veidā un kādā apjomā tās tiek piemērotas. Konkrēti, uz kādām valstīm, teritorijām, režīmiem, fiziskām un juridiskām personām ierobežojumi attiecas. Tramps varēs sankcijas apturēt, taču katru reizi tas būs jāsaskaņo ar Kongresu. Formāli sankciju likums būs spēkā piecus gadus, un maz ticams, ka tiks atcelts automātiski, ja reiz Krievijai sankcijas uzliktas tandēmā ar Irānu, kurai pagarināts pirms 20 gadiem noteiktais sankciju režīma termiņš, - nav šaubu, ka to pagarinās arī Krievijai. Sankciju likums paredz tā atcelšanu, bet ja tiek skaidrībā ar visai sarežģītajiem likumprojekta formulējumiem, veto tiesības šajā jautājumā pienāksies Ukrainai. Likumu varētu atcelt, ja Kijivai izdotos panākt pieņemamu vienošanos ar Krieviju, kas tuvākajā laikā nav iespējams, tāpēc Krievijai ar sankcijām būs jāsamierinās.”
