Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde brīdina par jauniem draudiem. Krievija varētu sarīkot sabotāžu ES valstīs un pēc tam vainot Ukrainu, lai vājinātu Kijivas atbalstu tās Eiropas partneru vidū, raksta "Dialog.UA".
ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina vienošanās par dīzeļdegvielas piegādēm izraisījusi plašu starptautisku rezonansi, izceļot ASV iekšpolitiskās intereses un Kremļa “varas vertikāles” darbību.
Krievijas ultranacionālists Igors Strelkovs, kurš izcieš cietumsodu, asi kritizējis Kremļa vadību un brīdinājis, ka pašreizējais režīms ved valsti pretī katastrofai. Viņaprāt, Krievijai nav izredžu veiksmīgi noslēgt karu Ukrainā, kamēr pie varas paliek Vladimirs Putins un viņa komanda.
Krievijas diktatora Vladimira Putina padomnieks Kirils Dmitrijevs trešdien pauda pārliecību, ka tuvākajās dienās tiks parakstīti pirmie līgumi par Krievijas dīzeļdegvielas piegādi ASV.
ASV prezidenta Donalda Trampa vienpusēji izsludinātais Krievijas–Ukrainas “enerģētikas pamiers” nav stājies spēkā – uzreiz pēc paziņojuma Krievija veica masīvus gaisa triecienus Ukrainai, savukārt Maskava pamiera ideju oficiāli noraida. Ukraina apliecinājusi gatavību šādam pamieram tikai gadījumā, ja Krievija pilnībā pārtrauks uzbrukumus, ziņo “Reuters”.
Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.
Krievija varētu mainīt savu pieeju karam jau šajā ziemā. Analītiķi uzskata, ka Maskava gatavo jaunu scenāriju, kā izdarīt spiedienu uz Ukrainu, un sagaida ievērojamus rezultātus turpmākajos mēnešos, vēsta "Prozoro".
Krievijas diktators Vladimirs Putins arvien stingrāk kontrolē informācijas izpaušanu par Krievijas naftas eksportu un naftas pārstrādes rūpnīcām, apgrūtinot rietumvalstu iespējas izsekot energoresursu plūsmu un piemērot sankcijas.
Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā Krievijas parlamenta vēlēšanu farsā diktatora Vladimira Putina partija "Vienotā Krievija" nodrošinājusi 349 no 450 mandātiem, piektdien pavēstīja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ella Pamfilova.
ASV ir brīdinājušas dienvidu valstis par iespējamu Maskavas uzbrukumu, kura laikā Krievija no komerciāliem kuģiem izšautu 600 km darbības rādiusa dronus uz Spāniju, Franciju un Itāliju, vēsta "Euronews".
Turpinoties Krievijas hibrīduzbrukumu kampaņai, arī Rietumiem būtu jāveic adekvātas pretdarbības, jo tikai tā ir iespējams pārliecināt Kremli, ka šāda rīcība ir nepieņemama un tai būs neizbēgamas sekas, intervijā aģentūrai LETA sacīja ASV Hadsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Viktors Baraņecs, atvaļināts Krievijas pulkvedis un militārais žurnālists, ilggadējs laikraksta “Komsomoļskaja Pravda” militārais apskatnieks, apgalvo, ka ģenerāļi vada Kremļa līderi Vladimiru Putinu – šādu paziņojumu viņš sniedza radiostacijā "Komsomoļskaja Pravda", raksta “dialog.ua”.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina iekšējā lokā ir izveidojušās divas grupas, kurām ir pretēji viedokļi par karu pret Ukrainu. Daži atbalsta tā turpināšanu, bet citi cer izbeigt karadarbību sarunu ceļā – tā paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Vadims Skibitskis konferencē YES Annual Meeting 2026, vēsta “RBC-Ukraine”.
Krievija saglabā ievērojamu globālo ietekmi par spīti sankcijām, karam un starptautiskajai izolācijai, taču tās pašreizējās priekšrocības var būt īslaicīgas. Ja globālā kārtība atkal stabilizēsies, Maskavai kļūs ievērojami grūtāk konkurēt ar Rietumiem un Ķīnu – tā liecina žurnāla “Foreign Affairs” analīze.
Krievijas un Pareizticīgās baznīcas jaunākajā atbalsta izrādē karam, lai paaugstinātu armijas morāli, uz Ukrainas fronti nosūtīti viduslaiku Krievijas prinča rokas kaulu fragmenti, vēsta “The Moscow Times”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps otrdien telefonsarunas gaitā apsprieda ideju par trīspusējas tikšanās rīkošanu ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu gaidāmajā novembra samitā, trešdien paziņoja Kremlis