Krievija saglabā ievērojamu globālo ietekmi par spīti sankcijām, karam un starptautiskajai izolācijai, taču tās pašreizējās priekšrocības var būt īslaicīgas. Ja globālā kārtība atkal stabilizēsies, Maskavai kļūs ievērojami grūtāk konkurēt ar Rietumiem un Ķīnu – tā liecina žurnāla “Foreign Affairs” analīze.
Krievijas un Pareizticīgās baznīcas jaunākajā atbalsta izrādē karam, lai paaugstinātu armijas morāli, uz Ukrainas fronti nosūtīti viduslaiku Krievijas prinča rokas kaulu fragmenti, vēsta “The Moscow Times”.
Krievijas diktators Vladimirs Putins un ASV prezidents Donalds Tramps otrdien telefonsarunas gaitā apsprieda ideju par trīspusējas tikšanās rīkošanu ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu gaidāmajā novembra samitā, trešdien paziņoja Kremlis
Krievija gatavojas pastiprināt ballistisko raķešu triecienus Ukrainai, un miera sarunas ir nonākušas strupceļā — tā ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz trim Kremlim tuviem avotiem.
ASV Centrālās izlūkošanas aģentūras (CIP) direktora Džona Retklifa vizītes Maskavā mērķis bija "kontakti starp specdienestiem", pavēstīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
ASV Kongresa augšpalāta 7. augustā ar pārliecinošu balsu vairākumu (86 pret 11) pieņēma likumprojektu, kas ievērojami nostiprina iepriekš noteiktās sankcijas pret Krieviju, dokuments iesniegts balsošanai Pārstāvju palātā.
Polija aizturējusi Krievijas pilsoni, kas pēc Maskavas rīkojuma Varšavā plānojis nogalināt Ukrainas un ASV dubultpilsoni, ceturtdien paziņoja premjerministrs Donalds Tusks.
Spānijas varas iestādes publiskojušas jaunas detaļas par Kremļa atbalstītu hakeri, kurš vairāku gadu garumā veicis kiberuzbrukumus valsts infrastruktūrai un uzņēmumiem. Izmeklētāji uzskata, ka uzbrukumi kļuva intensīvāki ikreiz, kad Spānija sniedza jaunu militāro atbalstu Ukrainai vai valstī viesojās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norāda "360TV Ziņas".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins cer, ka viņa armija nākamo divu mēnešu laikā sasniegs pagrieziena punktu karā ar Ukrainu. Ja tas nenotiks, Kremļa režīms varētu ķerties pie radikālas eskalācijas, raksta militārais analītiķis Roberts Fokss laikrakstā "The Independent".
Krievijas "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir pārvērtusies par īstu karu, paziņoja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs, vainojot Rietumvalstis, kas atbalsta Ukrainu, raksta “postimees.ee”.
Ukraina ir palielinājusi spiedienu uz Maskavu, cenšoties piespiest Kremli sākt reālas miera sarunas vai vismaz iesaldēt karu, tomēr Vladimirs Putins ir pārāk apsēsts ar militāru uzvaru, lai to darītu tagad, raksta “Financial Times”.
Bijušais frontes līnijas karavīrs un Kremļa kritiķis Aleksandrs Luņins , kurš pieprasīja tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai apspriestu reālo situāciju frontes līnijā, nonācis policijas apcietinājumā, vēsta tv3.lt.
Lai gan izskan pieņēmumi, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins dzīvo paša radītā informācijas burbulī un nesaņem patiesu informāciju par situāciju valstī un frontē, realitāte, visticamāk, ir sarežģītāka. TV24 intervijā Krievijas opozīcijas politiķis, ekonomists un bijušais Krievijas enerģētikas ministra vietnieks Vladimirs Milovs pauda pārliecību, ka Putins labi apzinās Krievijas problēmas, taču publiski izvēlas sistemātiski melot, cerot tā saglabāt kontroli pār sabiedrību.
Krievijas bruņoto spēku veterāns ar uzvārdu Lunins turpina ierakstīt video vēstules Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, izsakot ultimātīvus draudus. Viņš brīdina, ka, ja prezidents nereaģēs, frontes karavīri pametīs pozīcijas, izraisot valstī haosu, kāda vēl nekad nav bijis, ziņo ukraiņu izdevums Dialog.UA.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs piektdien parakstīja grozījumus atomenerģijas likumā, ar kuriem tiek atcelts aizliegums ievest un izvietot kodolieročus valsts teritorijā.
Pat tad, ja karadarbība Ukrainā tiktu apturēta un Vladimira Putina vara saglabātos, Krieviju sagaida nopietni satricinājumi. Tā TV24 raidījumā "Aktuālais par karadarbību Ukrainā" norādīja Krievijas opozīcijas politiķis un ekonomists Vladimirs Milovs.