Kremļa kontrolētie mediji reklamē "aizkustinošu" video, kurā redzams Putins ar ziediem, ģērbies džinsos, taču jau ir izskanējuši viedokļi, ka tas ir iestudēts, raksta “dialog.ua”.
Naktī no 12. uz 13. maiju 2026. gadā Maskavā, Vernisāžas ielā, izcēlās spēcīgs ugunsgrēks Izmailovas Kremļa teritorijā. Liesmas aptvēra aptuveni 3000 kvadrātmetru lielu platību, galvenokārt skarot administratīvo ēku un "kvesta" telpas, vēsta "Nexta".
Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēkšņa nāve vai viņa gāšana no varas, visticamāk, nepaātrinās kara beigas, bet gan radīs papildu riskus, teikts analītiskā rakstā žurnālā "Newsweek".
Starp Krievijas prezidenta administrāciju un drošības spēkiem ir izcēlies atklāts konflikts par režīma izdzīvošanas stratēģiju, raksta laikraksts “The Washington Post”.
Ukraina naktī veica vēl vienu dronu uzbrukumu Krievijas naftas ostai Primorskai Baltijas jūras piekrastē, kur izcēlies ugunsgrēks, svētdien paziņoja Ļeņingradas apgabala gubernators Aleksandrs Drozdenko.
Interneta bloķēšana Krievijā patiesībā nav saistīta ar karu Ukrainā, bet gan ar gatavošanos strauji mainīt varu, šādu viedokli “RTVI” kanālā pauda krievu žurnālists Maksims Ševčenko, raksta “dialog.ua”.
Krievijas sabiedrības neapmierinātība ar Kremļa rīcību arvien pieaug - tagad uzmanību piesaistījis skandāls ap “Instagram” influenceri, kura publiski kritizēja Krievijas valdību, raksta laikraksts “Der Spiegel”.
Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls "SME", atsaucoties uz Fico videouzrunu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka Baltijas valstis un Somija it kā ir iesaistītas uzbrukumos Krievijas teritorijai, ļaujot Ukrainas bezpilota lidaparātiem lidot caur savu gaisa telpu.
Neskatoties uz reālo situāciju frontē, Kremlis turpina uzskatīt, ka situācija ir tik labvēlīga Krievijai, ka tā var mainīt savu pieeju miera sarunām - tā Krievijas medijiem norādīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, raksta “unian.net”.
Pat ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau rīt izbeigtu karu Ukrainā, Krievijai būtu nepieciešami gadi, lai valsts sāktu tuvoties normālai dzīvei - tā intervijā apgalvo atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvedis Filips Ingrams, raksta “unian.net”.
“Ir muļķīgi domāt, ka Krievijai nav izstrādāts plāns iebrukumam Baltijas valstīs,” TV24 skaidroja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, piebilstot, ka šobrīd draudu nav, bet jautājums ir par to, vai Eiropa ir tam gatava.
Igaunijas bijušais politiķis un militārpersona Juri Toomepuu raksta par noskaņu, kas valda Kremlī - ne vairs čuksti, bet jau atklātas runas, aicinot Putinu saukt pie atbildības. Nesenajā laikraksta “The Telegraph” aplādē “Sauciet Putinu pie atbildības” tiek atklāta parādība, kas vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīta par neiespējamu: lojāli propagandisti un sistēmas atbalstītāji apšauba ne tikai karu, bet arī paša Vladimira Putina leģitimitāti.
“Z blogeris” Iļja Remeslo publicējis virkni Putinam adresētu kritisku ierakstu, pieprasot viņa atkāpšanos un nosaucot par “kara noziedznieku un zagli”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš 9. marta nav piedalījies nevienā publiskā pasākumā Kremlī vai tiešraidē, liecina Kremļa oficiālais grafiks un neatkarīgo mediju analīze.
Krievijas Ģenerālštābs 2022. gada decembrī izveidoja slepenu struktūru, kuras mērķis bija likvidēt un nolaupīt Kremļa oponentus ārpus Krievijas, raksta “DW”, atsaucoties uz vācu nedēļas laikrakstu “Der Spiegel”, izdevumu “The Insider” un avotiem drošības spēkos.