Interneta bloķēšana Krievijā patiesībā nav saistīta ar karu Ukrainā, bet gan ar gatavošanos strauji mainīt varu, šādu viedokli “RTVI” kanālā pauda krievu žurnālists Maksims Ševčenko, raksta “dialog.ua”.
Latvija un Lietuva nav atļāvušas Slovākijas premjerministra Roberta Fico lidmašīnai izmantot savu gaisa telpu, lai dotos uz 9. maija pasākumiem Maskavā, ziņo Slovākijas portāls "SME", atsaucoties uz Fico videouzrunu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Nikolajs Patruševs paziņoja, ka Baltijas valstis un Somija it kā ir iesaistītas uzbrukumos Krievijas teritorijai, ļaujot Ukrainas bezpilota lidaparātiem lidot caur savu gaisa telpu.
Neskatoties uz reālo situāciju frontē, Kremlis turpina uzskatīt, ka situācija ir tik labvēlīga Krievijai, ka tā var mainīt savu pieeju miera sarunām - tā Krievijas medijiem norādīja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, raksta “unian.net”.
Pat ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau rīt izbeigtu karu Ukrainā, Krievijai būtu nepieciešami gadi, lai valsts sāktu tuvoties normālai dzīvei - tā intervijā apgalvo atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvedis Filips Ingrams, raksta “unian.net”.
“Ir muļķīgi domāt, ka Krievijai nav izstrādāts plāns iebrukumam Baltijas valstīs,” TV24 skaidroja Latvijas armijas majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, piebilstot, ka šobrīd draudu nav, bet jautājums ir par to, vai Eiropa ir tam gatava.
Igaunijas bijušais politiķis un militārpersona Juri Toomepuu raksta par noskaņu, kas valda Kremlī - ne vairs čuksti, bet jau atklātas runas, aicinot Putinu saukt pie atbildības. Nesenajā laikraksta “The Telegraph” aplādē “Sauciet Putinu pie atbildības” tiek atklāta parādība, kas vēl pirms dažiem gadiem tika uzskatīta par neiespējamu: lojāli propagandisti un sistēmas atbalstītāji apšauba ne tikai karu, bet arī paša Vladimira Putina leģitimitāti.
“Z blogeris” Iļja Remeslo publicējis virkni Putinam adresētu kritisku ierakstu, pieprasot viņa atkāpšanos un nosaucot par “kara noziedznieku un zagli”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš 9. marta nav piedalījies nevienā publiskā pasākumā Kremlī vai tiešraidē, liecina Kremļa oficiālais grafiks un neatkarīgo mediju analīze.
Krievijas Ģenerālštābs 2022. gada decembrī izveidoja slepenu struktūru, kuras mērķis bija likvidēt un nolaupīt Kremļa oponentus ārpus Krievijas, raksta “DW”, atsaucoties uz vācu nedēļas laikrakstu “Der Spiegel”, izdevumu “The Insider” un avotiem drošības spēkos.
Krievijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi un valdības likumdošanas jautājumu komisija iesniegšanai Valsts domē apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz ar Krievijas prezidenta lēmumu atļaut bruņoto spēku izmantošanu Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārvalstīs, 10. martā informēja Kremļa ziņu aģentūra “Интерфакс”. Ko tas nozīmē?
Krievijas mediji vēsta, ka tie nav nekādi joki – no 1. aprīļa varas iestādes bloķēs ziņapmaiņas lietotni “Telegram” Pamiera priekšvēstnesis vai “stulbums un neprāts”?
Stulbums vai valsts nodevība – sociālajos tīklos sašutuši Krievijas iedzīvotāji. Cenzūras iestāde “Roskomnadzor” ierobežo ziņapmaiņas lietotnes “Telegram” darbību un bloķē soctīklus.
Krievijas elites vidū parādās arvien uzstājīgāka prasība pēc alternatīvas Putinam, intervijā vācu laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, analizējot Krievijas elites stāvokli pēc gandrīz četriem kara gadiem, teica Aleksandra Prokopenko, krievu ekonomiste un pētniece Kārnegi Berlīnes centrā.
Polijā ne pa jokam iedegušās diskusijas, kā saglābt attiecības ar stratēģisko partneri ASV pēc Polijas Seima spīkera Vlodzimeža Čažastija publiski uzsvērtās atteikšanās atbalstīt Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam.