Krievija aktīvi izvērtē iepriekš izstrādātos uzbrukuma plānus NATO, atsaucoties uz rietumvalstu amatpersonām, 6. jūlija publikācijā “Europe braces for a Russian provocation” (“Eiropa gatavojas Krievijas provokācijai”) raksta ietekmīgais laikraksta “The Washington Post” starptautisko lietu apskatnieks Deivids Ignatiuss, kura publikācijas tika vairākkārt pieminētas debatēs par ASV miera plānu Ukrainā.
Publikācijā viņš citē bijušo ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIA) direktoru Viljamu Bērnsu, kurš brīdināja par pieaugošu eskalācijas risku Krievijas iekšējo problēmu un progresa trūkuma dēļ frontes līnijās Ukrainā. Arī ietekmīgā laikraksta “The Wall Street Journal” vadošais redaktors, politiskais komentētājs Džerards Beikers savā slejā, ko publicēja pēc sarunām ar avotiem politiskajās un izlūkdienestu aprindās, raksta par pieaugošo Krievijas uzbrukuma iespējamību kādai no NATO valstīm, atgādina izdevums “Агентство. Новости”.
Krievijas militārās eskalācijas draudi: karadarbība var nonākt jaunā fāzē
Deivids Ignatiuss raksta, ka Krievija cerībā uz ASV neiejaukšanos apsver konflikta eskalāciju - ierobežotus triecienus vai militāru intervenci pret kādu no NATO dalībvalstīm Eiropā, piemēram, Baltijas valstīm vai Poliju. Viljamss Bērnss e-pasta sarakstē ar WP komentētāju šīs bažas apstiprināja. “Es teiktu, ka eskalācijas risks pieaug un ir reāls - galvenokārt tāpēc, ka (Vladimirs) Putins saskaras ar pieaugošu iekšpolitisku spiedienu un cieš neveiksmes kaujas laukā,” uzskata bijušais CIA direktors. Daži analītiķi runas par eskalāciju joprojām uzskata tikai par kārtējo Kremļa spēka demonstrāciju, raksta Ignatiuss. Viņa uzrunātie izlūkdienestu pārstāvji apgalvo, ka līdz šim nav novērota nekāda faktiska Krievijas karaspēka pārvietošanās NATO robežu virzienā vai citi operatīvie sagatavošanās darbi. Tomēr Ignatiusa citētās amatpersonas norāda uz pazīmēm, ka Krievija “notrauš putekļus” no iepriekš izstrādātajiem uzbrukumu plāniem alianses dalībvalstīm un aktīvi tos pēta. Putinam jāveic izvēle: aprobežoties tikai ar hibrīdkara pasākumiem, nepārejot atklātā uzbrukumā, kam var sekot NATO militāra atbilde, vai izšķirties par nopietnāku uzbrukumu cerībā, ka ASV prezidents Donalds Tramps nereaģēs un Ziemeļatlantijas līguma kolektīvās aizsardzības stūrakmens - 5. panta saistības - izrādīsies deklarācija uz papīra, skaidroja viens no Ignatiusa uzrunātiem Eiropas analītiķiem.
ASV brīdina sabiedrotos Eiropā
Lielbritānijas laikraksts “The Telegraph” un Polijas izdevums “Onet”, atsaucoties uz saviem avotiem, 3. jūlijā ziņoja par Vašingtonas brīdinājumiem, ka jau tuvāko mēnešu laikā Krievija gatavo bruņotu provokāciju Polijā, iespējama uzbrukuma gadījumā atbildes pasākumus izvērtē arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Kāda Eiropas amatpersona šajā sakarā minēja: ja Igaunijas teritorijā ienāktu, piemēram, Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (ГРУ) specvienība, jābūt gataviem rīkoties. Par Krievijas uzbrukuma iespējamību kādai no NATO dalībvalstīm savā 6. jūlija publikācijā rakstīja arī WSJ redaktors Džerards Beikers: “Vēl pirms mēneša es par to tikai pasmietos. Taču sarunas ar daudzām augsta ranga Eiropas politiskajām, militārajām un izlūkdienestu amatpersonām aizvadīto dažu nedēļu laikā liecina, ka šī iespēja ir reāla un pieaug.” Visas pazīmes norāda, ka Krievijai atlicis neliels laika sprīdis, lai rīkotos, risku pieaugumu apstiprina izlūkdienestu informācija. “Negaidīta spēka demonstrācija brīdī, kad Putins piedzīvo neveiksmīgā kara sekas Ukrainā, varētu nospēlēt viņam par labu,” raksta Beikers. WP un WSJ publikācijas nāca klajā pirms NATO samita atklāšanas, kas 7. un 8. jūlijā norisinājās Ankarā.
Bijušais ASV vēstnieks NATO: Eiropai jāuzņemas lielāka atbildība
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite samitā slavēja aliansi par vēl nebijušu vienotības izjūtu un papildu finansējumu: “Mēs visi jutām, ka alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk (..) Sabiedrotie turpina palielināt aizsardzības izdevumus un citus ieguldījumus, kas stiprina mūsu drošību”, uzsverot, ka samita laikā noslēgti miljardiem dolāru vērti bruņojuma iepirkumu līgumi.
Ritem oponēja bijušais ASV pastāvīgais pārstāvis NATO Ivo Dālders. Autora slejā izdevumam “Politico” viņš raksta, ka Eiropas līderi samitā uzņēmās nevis atbildību par savu aizsardzību, bet “vienkārši vienojās sapirkt veselu kaudzi visādu lietu”, bet pasākums kļuva par Eiropas “garām palaisto iespēju” demonstrāciju. Pēc samita noslēguma alianses līderi secinājuši: “kamēr ASV prezidents ir Donalds Tramps, šādas tikšanās nav ieguldīto pūliņu vērtas (..) Ankaras samita deklarācija “nav pat tā papīra vērta, uz kura sarakstīta”, uzskata autors. Dālders pievērš uzmanību Amerikas līdera uzvedībai pasākuma laikā: publiskā telpā Tramps bijis draudzīgs un slavēja sabiedrotos par izdevumu palielinājumu aizsardzībai, bet, tiklīdz kameras izslēdza, metās skarbi tos kritizēt. “Viņš (Tramps) norāja Lielbritāniju, Franciju, Vāciju un Beļģiju, kas nepalīdzēja ASV karā Irānā (..) Spāņus nodēvēja par “bezcerīgiem, sliktiem cilvēkiem”, liekot nekavējoties pārtraukt jebkādu tirdzniecību ar šo valsti. Tramps atkārtoti uzsvēra, ka Grenlande būtu jāpievieno ASV, apgalvojot, ka tā ir “ļoti svarīga" Amerikai, “bet nav svarīga Dānijai”. Ivo Dālders savā komentārā atgādina, ka samiti paredzēti, lai pildītu organizācijas dzīvotspējai svarīgas funkcijas - risinātu domstarpības, saskaņotu turpmāko darba kārtību un pieņemtu lēmumus, kamēr Ankarā neviens no šiem uzdevumiem izpildīts netika. Bijušais diplomāts kritizēja Eiropas līderu mēģinājumus samita laikā Trampu “nomierināt”: “Labāk Rite un valstu līderi aizvadītajā gadā vairāk laika būtu veltījuši ceļa kartes izstrādei par to, kad un kādā veidā Eiropa uzņemsies galvenā NATO valstu aizsardzības garanta lomu.” Dālders ir pārliecināts, ka Trampam tagad nav vajadzīgs kāds iegansts karaspēka izvešanai no Eiropas, jo process jau sācies. “Jaunā realitāte ir tāda, ka ASV vairs nav uzticams sabiedrotais. Pat ja nākamais ASV prezidents atkārtoti apliecinās Amerikas apņemšanos atbalstīt NATO un 5. pantu (līdzīgi kā Tramps to izdarīja Ankarā), Eiropai ir jāuzņemas daudz lielāka atbildība par savu aizsardzību. Galvenais Eiropas uzdevums ir pārņemt alianses vadību,” rezumēja Ivo Dālders.
NATO nekad nav bijusi tik tuvu karam, Eiropa bruņojas lēni
Rietumu izlūkdienestos aug pārliecība, ka Krievija gatavojas lielam karam ar Eiropu tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, liecina izlūkdienestu un militārpersonu vērtējumi. Žurnālistu pētījuma gaitā viņus iztaujāja Dānijas raidorganizācija DR, Norvēģijas sabiedriskā televīzija NRK, Zviedrijas kanāls SVT un Igaunijas ziņu portāls “Delfi”. Datu analīzei žurnālistiem tika sniegta iespēja iepazīties ar septiņu Eiropas izlūkdienestu Krievijas draudu novērtējumiem, NATO dokumentiem ar iespējamo karadarbības scenāriju izklāstu, izmantot jauno Krievijas militāro objektu satelītattēlus un sekot alianses militārajām mācībām Latvijā, Lietuvā un Polijā, kur tika praktizēta Baltijas reģiona aizsardzība. Pašlaik nav apstiprinājumu informācijai, ka Krievija būtu nolēmusi sākt karadarbību pret kādu no NATO dalībvalstīm, tomēr visi vērtējumi un prognozes liecina par pieaugošiem draudiem, notiek sagatavošanās darbi. “Pat Aukstā kara laikā NATO nekad nav bijusi tik tuvu karam, pauda viens no avotiem, kurš iepazinies ar vairāku Eiropas valstu jaunākajiem klasificētiem Krievijas militāro draudu novērtējumiem,” raksta “Агентство”.
DR aptaujātās amatpersonas ar bažām vēro Krievijas armijas skaitlisko pieaugumu Ziemeļeiropas un Baltijas valstu pierobežas reģionos. Tā nav tikai papildu karaspēka un bruņojuma izvietošana reģionā - Krievija maina bruņoto spēku struktūru, aizstājot brigādes ar divīzijām. Krievijas armijas brigādē parasti ir apmēram 4000 karavīru, divīzijā - ap 10 000. Tas liecina par Krievijas gatavošanos liela mēroga karam, norāda DR avoti. Divīzijas ir paredzētas ilgstošām kaujas operācijām ar smago bruņojumu - liela kalibra militāro tehniku un ieročiem spēcīgu triecienu veikšanai, ieskaitot tālās darbības artilēriju, skaidroja Norvēģijas Bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālis Eiriks Kristofersens, kurš Krievijas uzbrukuma riskus Eiropai saskata nākamo divu līdz trīs gadu laikā.
Arī Zviedrijas militārā izlūkošana Krievijas karaspēka vienību palielināšanu Ziemeļeiropas un Baltijas valstu robežu tuvumā uzskata par gatavošanos sadursmei. “Mēs runājam par (Krievijas) augošo potenciālu konfrontācijai ar NATO lielāka mēroga konfliktā nākotnē,” komentēja Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MUST) vadītājs Tomass Nilsons.
Somijas aizsardzības eksperta Marko Eklunda analizētie satelītattēli liecina, ka Krievija būvē un paplašina militārās bāzes robežu tuvumā ar Eiropas kaimiņvalstīm. Eklunda ieskatā pēc karadarbības beigām Ukrainā Krievija tur plāno izvietot aptuveni 115 000 karavīru. “Visbīstamākie” būs nākamie viens līdz trīs gadi, kad Krievija varētu mēģināt izmantot brīdi, kamēr Eiropas NATO valstis vēl nav palielinājušas savas militārās spējas.
Eiropas pārapbruņošanās notiek pārāk lēni. “Mēs neražojam bruņojumu tādā tempā un daudzumā, lai divu gadu laikā būtu gatavi reģionālam konfliktam,” uzskata viens no Ziemeļvalstu izlūkdienestu vadītājiem. Eiropa vēl nav gatava garantēt savu drošību bez ASV atbalsta, teikts MUST vadītāja Tomasa Nilsona komentāros.
Krievijas ziemeļrietumos būvē militārās bāzes un pārbauda transportlīdzekļus
NATO paziņojusi par Krievijas armijas vienību skaita palielinājumu Somijas robežas tuvumā, saistībā ar Krievijas militārās infrastruktūras izbūvi Murmanskas apgabalā tiek veikti papildu drošības pasākumi. Kopš 28. jūnija ieviests aizliegums kravas auto šķērsot kontrolpunktu federālā autoceļa posmā Kolas šosejā (R-21 “Kola”) netālu no Kandalakšas, policija pārbauda arī pārējos transportlīdzekļus, vēstīja Komi Republikas tīmekļa izdevums “7x7”. Somijas sabiedriskais medijs “Yle” ziņoja, ka netālu no Kandalakšas Krievija būvē jaunu “kara pilsētiņu” artilērijas un inženiertehniskās brigādes vajadzībām ar aptuveni 2000 karavīriem. Pēc vērienīgās Ukrainas Drošības dienesta (СБУ) militārās operācijas “Zirnekļa tīkls”, kad 2025. gada jūnijā ar droniem vienlaicīgi tika uzbrukts vairākiem Krievijas militārajiem lidlaukiem dziļi aizmugurē, ieskaitot Olenjas gaisa spēku bāzei Kolas pussalā, radot Krievijai miljardiem dolāru zaudējumus, reģionā sākušies pastiprināti drošības pasākumi. Transportlīdzekļu pārbaudes visdrīzāk skaidrojamas ar mēģinājumiem aizsargāt militāro infrastruktūru, kas ir daļa no plašākas Krievijas kaujas spēju stiprināšanas plāna ziemeļrietumu virzienā. Pēc Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO Krievija atjaunoja Ļeņingradas militāro apgabalu, izveidoja 44. armijas korpusa bāzi netālu no Ūsi-Vilka ciema (Новая Вилга) Karēlijā un uzsāka jaunas militārās bāzes būvniecību netālu no Petrozavodskas. Karēlijā un Murmanskas apgabalā jaunu militāru objektu būvei 2024.-2026. gadā piešķirti 42 miljardi RUR (~ 550 milj. USD), ziņoja izdevums “The Insider”. Kāda augsta ranga NATO amatpersona Ankaras samitā “The Insider” apstiprināja, ka Krievija turpina palielināt savus spēkus Somijas pierobežā, Tālajos Ziemeļos un Kaļiņingradas apgabalā. Maskava ir atjaunojusi Ļeņingradas un Maskavas militāros apgabalus, izveidojusi vismaz vienu jaunu armijas korpusu un trīs jaunas divīzijas un plāno palielināt armijas personālsastāvu līdz 1,8 miljoniem karavīru. Tomēr NATO uzskata, ka tiešu pazīmju par Krievijas gatavošanos uzbrukumam NATO dalībvalstīm nav.
Kā laika gaitā mainījās Krievijas draudu novērtējums
Dānijas Aizsardzības izlūkošanas dienests (FE), 2025. gada februāris: Krievija var sākt lokālu karu kaimiņvalstī sešu mēnešu laikā, reģionāla mēroga karu Baltijas jūrā divu gadu laikā un pilna mēroga karu Eiropā piecu gadu laikā pēc kara beigām Ukrainā.
Zviedrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MUST), 2026. gada februāris: Krievija var uzsākt lokālu bruņotu uzbrukumu Zviedrijas robežu tuvumā tuvāko 12 mēnešu laikā.
Nīderlandes Aizsardzības ministrijas Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIVD), 2026. gada aprīlis: Krievija jau gatavojas konfliktam ar NATO.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns, 2026. gada jūnijs: iebrukumam Baltijas valstīs Krievija varētu mēģināt izmantot “iespēju logu” līdz 2028. gada beigām.
Jūnija beigās par pazīmēm, kas liecina, ka Krievija gatavo militāras provokācijas Baltijas valstīs vai Polijā, brīdināja Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB): Krievijai šobrīd nav iespēju atvērt otru fronti un uzbrukumu īstenot, jo lielākā daļa tās militāro resursu koncentrēti Ukrainā, bet tā apsver hibrīduzbrukumu iespējas, raķešu un dronu triecienus vai citas darbības, lai signalizētu: pārtrauciet atbalstīt Ukrainu, pretējā gadījumā jums pašiem būs problēmas. Kāda augsta ranga NATO amatpersona iepriekš komentēja, ka “mums ir izlūkošanas informācija” par Putina plāniem Baltijas valstīs, 26. jūnijā rakstīja britu “The Guardian”. Brīdinājumi šķiet savstarpēji saistīti, tomēr atšķirībā no detalizētiem ziņojumiem, ko CIA un Lielbritānijas MI6 publicēja pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, tā ir tikai ierobežota papildu informācija, tomēr parādās laikā, kad Krievijas virzība Ukrainā apstājusies un izraisa jautājumus par Kremļa turpmākiem lēmumiem un rīcību: vai karadarbības dinamikas maiņai un izejai no strupceļa Putins izšķirsies par “alternatīvām stratēģijām”, rezumē “The Guardian”.
