Putina specdienests Japānā organizē slepenu divējāda lietojuma tehnoloģiju iepirkumus un piegādes Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa vajadzībām
Krievijas militārais izlūkdienests (ГРУ) jau daudzu gadu garumā iegūst agresorvalsts bruņojuma ražošanas industrijai vitāli nepieciešamās militārās tehnoloģijas un komponentes Japānā, nereti apejot sankcijas, secināts laikraksta “The New York Times” 12. jūlija publikācijā “How Putin Turned Japan Into a Den of Spies” (“Kā Putins pārvērta Japānu par spiegu midzeni”).
Publikācijas autori sadarbībā ar “The Japan Times” kolēģiem pētījumam izmantoja klasificētus dokumentus, korporatīvos arhīvus, iztaujāja avotus “piecos Rietumu izlūkdienestos no aktīvo un atvaļināto darbinieku vidus”, komentēja Ukrainas amatpersonu paziņojumus un apkopoja desmitiem izlūkdienestu un valdības amatpersonu viedokļus, kurām publiski izpaust viņiem pieejamo izlūkošanas informāciju nav ļauts. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā rietumvalstis neitralizēja vai izraidīja simtiem Krievijas specdienestu štata darbinieku un aģentu, tomēr vairāki desmiti izlūku nokļuva Japānā, kur turpina organizēt iepirkumu shēmas Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa (MRK) vajadzībām, izmantojot diplomātisko un uzņēmējdarbības piesegu.
Publikācijas autori uzskata, ka Japānas vājā pretizlūkošana un attīstītā augsto tehnoloģiju nozare padarījusi valsti par ērtu mērķi Krievijas izlūkošanai - nozīmīgu spiegošanas objektu jaunāko tehnoloģiju ieguves nolūkā. Atbilstoši Ukrainas varas iestāžu sniegtajiem datiem, Krievijas raķetēs un bezpilota lidaparātos Japānā ražoto komponenšu ir aptuveni 90 procenti.
Tehnoloģijas medī līdz šim maz zināma ГРУ struktūra
Pētījumā apgalvots, ka Japānā darbojas iepriekš no Eiropas valstīm izraidītie Krievijas specdienestu darbinieki, izlūkošanas operācijas valstī pārrauga un iepirkumu shēmas Krievijas MRK vajadzībām organizē šim nolūkam speciāli izveidotā, Rietumu izlūkdienestiem vēl līdz nesenam laikam mazpazīstamā ГРУ struktūrvienība - 20. pārvalde. Tās galvenais uzdevums ir iegūt un vajadzības gadījumā kontrabandas ceļā Krievijā nogādāt ārzemju tehnoloģijas, galvenokārt detaļas raķešu un dronu ražošanai Ukrainas kara vajadzībām. Specdienesta virsnieki Krievijas MRK stratēģiski svarīgo tehnoloģiju un elektronikas komponentu iegādei un tradicionālajai spiegošanai vēl kopš padomju laikiem pārsvarā izmanto Krievijas valsts aviokompānijas “Аэрофлот” darbinieku operatīvo piesegu, tāpat kā privātuzņēmēju vai diplomātisko. Divējāda izmantojuma tehnoloģiju iegādei ГРУ virsnieki sadarbojas ar starpniekfirmām un loģistikas uzņēmumiem, kas preci piegādā caur trešajām valstīm. ГРУ 20. pārvaldes darbību Tokijā koordinē 49 gadus vecais Maksims Fiļčenkovs. Oficiāli viņš ir civilās aviācijas uzņēmuma darbinieks, bet īstenībā - ГРУ štata darbinieks, kurš dienesta uzdevumā pirms tam nodarbojies ar medicīniskā aprīkojuma importu, turklāt nav noskaidrots, vai tā ir viņa patiesā identitāte. Pirmā komandējuma laikā Japānā viņš guva pieredzi un “apauga” ar vajadzīgiem kontaktiem, lai sameklētu un Krievijā nogādātu nepieciešamo tehnoloģisko aprīkojumu. Japānā Fiļčenkovs pirmoreiz ieradās 2024. gada februārī, kad pēc sankciju režīma piemērošanas Krievijā sākās akūts augsto tehnoloģiju deficīts, frontē pieauga bezpilota lidaparātu nozīme, kļuva problemātiska jaunu darbgaldu un dronu detaļu iegāde. Fiļčenkovs sāka dibināt kontaktus loģistikas uzņēmumos, kas pārvadāja preces no Japānas uz Krieviju caur trešajām valstīm.
“Аэрофлот” piesegs izgāzies
Rietumvalstu izlūkdienesti un oficiālās amatpersonas brīdināja Japānu, ka šādi sakari ГРУ virsniekiem ļauj ar viltu piekļūt klasificētām tehnoloģijām un nosūtīt uz Krieviju, nereti ar viltotiem pavaddokumentiem, kas ir 20. pārvaldes darbības pamatvirziens. Lai gan struktūras izveidošanas priekšvēsture ir slikti zināma, amatpersonas apgalvo, ka pārvalde izveidota vēl pirms Krievijas agresijas Ukrainā un kopš pilna mēroga iebrukuma tai bijusi galvenā loma Kremļa centienos iegūt militārās tehnoloģijas. “Аэрофлот” nav iekļauta Japānas melnajā sarakstā, taču faktiski apturējusi darbību, jo nevar saņemt nepieciešamās rezerves daļas un servisa pakalpojumus, tomēr lidsabiedrības oficiālie partneri turpina valstī darboties. Ieeja “Аэрофлот” Tokijas biroja ēkā vairāk atgādina cietuma durvis: šaurs logs un durvju zvans. Šī gada sākumā NYT reportieriem durvis atvēra pusmūža sieviete ar pareizticīgo krustu ap kaklu. Ieraugot apmeklētājus, viņa izskatījās ļoti pārsteigta un paziņoja, ka Fiļčenkova te nav, un nevarēja pateikt, kad viņš atgriezīsies. Kad viņi birojā atgriezās otro reizi, “Аэрофлот” pārstāvis atkal nebija klāt, ziņojumi viņa “Telegram” un e-pastā palika neatbildēti. Pēc trešās reportieru vizītes sieviete, kura atvēra durvis, piekrita viņam piezvanīt. Birojs bija piebāzts ar dokumentu skapjiem, katrā no tiem novietots “Аэрофлот” lidmašīnas modelis, visas žalūzijas aizvērtas. Sieviete, šķiet, bija vienīgā biroja darbiniece. Pēc īsas telefonsarunas krievu valodā viņa atgriezās un paziņoja, ka Fiļčenkova kungs runāt nevēlas.
Legāls tilts starp Japānu un Krieviju
Viena no vadošām starpniekfirmām, kas palīdzēja ГРУ ar Japānas elektronikas piegādēm Krievijai, bija “Proco Air”. Uzņēmuma īpašnieks Takehiko Miki NYT žurnālistiem pastāstīja, ka Fiļčenkovu pazinis kopš 2018. gada, lai gan viņu “biznesa sadarbība” sākās tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. “Proco Air” piegādā kravas uz valstīm, kur “Аэрофлот” turpina lidojumus un darbojas “Proco Air” filiāles - Vjetnamu, Šrilanku un Uzbekistānu, no turienes aviokompānija tās nogādā uz Krieviju, sevi lepni dēvējot par “tiltu starp Japānu un Krieviju”. Īpašnieks noliedz jebkādu saistību ar Krievijas izlūkdienestiem un apgalvo, ka “pārvadā tikai atļautas preces”, galvenokārt medicīnas iekārtas un kosmētiku. Tomēr žurnālisti uzgāja dokumentus, kur viens no kravu saņēmējiem ir Maskavas farmācijas uzņēmums “R-Pharm”. Uzņēmuma dibinātājam Aleksejam Repikam piemērotas sankcijas Austrālijā, Lielbritānijā un Kanādā par viņa saistību ar Putinu, lai gan ASV, ES un Japāna to pagaidām nav darījušas. Repiks tiek uzskatīts par Putina meitas Katerinas Tihonovas draugu. Viens no viņa uzņēmumiem nodarbojas ar būvniecību okupētajā Mariupolē, kur lielāko daļu jaunuzcelto dzīvokļu iegādājas Krievijas iedzīvotāji. Repika uzņēmumi importē ekskluzīvu alkoholu un ieved mākslas priekšmetus augsta ranga Krievijas amatpersonu un uzņēmēju vajadzībām, viņš pats periodiski tiekas ar Putinu un “palīdz frontei”. Daži ar rietumvalstu izlūkdienestiem saistīti avoti apgalvo, ka tiek “apsvērta” sankciju piemērošana “Proco Air”, tomēr žurnālistu pētījumā nav konkrētu piemēru par nelikumīgām preču piegādēm. Takehiko Miki apgalvo, ka nodarbojas ar legālu biznesu, kamēr šādi starpnieki padara Japānu par joprojām pasaulē lielāko divējāda izmantojuma tehnoloģiju eksportētāju Kremlim, secina NYT un JT pētnieki. Piegādes shēmas nepārkāpj likumu, jo daudzas preču kategorijas joprojām ir atļautas eksportam Krievijas Federācijā, raksta izdevums “The Insider”. Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka shēmas var izmantot veiksmīgai sankciju apiešanai - tirdzniecība caur trešajām valstīm pati par sevi nav nelikumīga. Viens no lielākajiem Japānas preču pircējiem ir Vjetnama, kas tiek uzskatīta par lielāko šādu tehnoloģiju piegādātāju Krievijai.
Spiegu paradīze
Japānā ražotās “Nippon Electric”, “Panasonic” un “Toshiba” detaļas tika atrastas Krievijas X-101 spārnoto raķešu atlūzās, kas trāpīja dzīvojamajai ēkai Kijivā, Ukraina par to vairākkārt informējusi Tokiju. Japānas varas iestādes apgalvoja, ka uzrauga mēģinājumus apiet sankcijas, savukārt uzņēmumi noliedz eksporta noteikumu pārkāpumus un deklarē darbību atbilstoši ekonomisko sankciju un tirdzniecības ierobežojumiem. 2025. gadā Kijiva Japānas Ārlietu ministrijai nosūtīja vairākas vēstules ar Krievijas raķetēs uzieto detaļu - mikroshēmu, raidītāju un citu komponentu - sarakstiem un fotogrāfijām, taču Japānas valdība reaģējusi ļoti gausi. Dokumentos nav pierādījumu, ka Japānas uzņēmumi savus ražojumus pārdeva tieši Krievijai - agresorvalstī tie varēja nokļūt caur starpniekiem. Uzņēmumi uzstāja, ka ievēro sankciju normas, citi norādīja, ka minētās detaļas ir novecojušas un vairs netiek ražotas. Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija paziņoja, ka brīdinājusi starpniekus par mēģinājumiem apiet sankcijas un noteikusi ierobežojumus organizācijām, kas tiek turētas aizdomās par atbalstu Krievijai. Janvārī Tokijas policija informēja, ka “atklājusi Krievijas izlūku, kurš izlicies par ukraini” un mēģinājis izvilināt komercnoslēpumus no kāda vietējā tehnoloģiju uzņēmuma darbinieka, taču Japānas likumdošanas nepilnības neļauj sodīt par spiegošanu, tāpēc policija ierosināja lietu par konkurences likumu pārkāpumiem, bet “potenciālais spiegs” pameta valsti, pirms tika celtas jebkādas apsūdzības. Žurnālisti norāda, ka Japānai nav sava izlūkdienesta, likumdošanā ir nepilnības pretizlūkošanas jomā, tāpēc to bieži dēvē par “spiegu paradīzi”. Ironiski, ka ar spiegošanu Japānā cīnās policija, bet “Аэрофлот” birojs, kas daudzus gadus bija ГРУ aģentūras tīkla vadības štābs, atrodas tikai 10 minūšu gājiena attālumā no Japānas Nacionālās policijas galvenās ēkas Kasumigaseki valdības kvartālā Tokijas centrā. Valsts konstitucionālais pacifisms un decentralizētā, sadrumstalotā drošības iestāžu sistēma liedza izveidot ārējās izlūkošanas dienestu, atstājot to civilo ministriju un policijas pārziņā - funkcijas pilda vienlaikus vairākas valdības struktūras. Viens no žurnālistu pētījuma secinājumiem: jāatceļ pēc Otrā pasaules kara Japānai noteiktais izlūkošanas darbību aizliegums. Rietumu specdienestu brīdinājumi uzraudzīt Krievijas darbiniekus valsts korporācijās neko nelīdz, ja valstī gluži vienkārši nav iestādes, kas ar to nodarbotos. NYT uzrunātie avoti Japānas parlamentā komentēja, ka “jau strādā pie šī jautājuma”.
