Pēc Durova atteikšanās sadarboties ar varas iestādēm Krievijas Federālais drošības dienests izdevis viņa apcietināšanas orderi un izsludinājis starptautiskā meklēšanā.
Durovam izvirzīta neklātienes apsūdzība par atbalstu terorismam, Federālais drošības dienests (ФСБ) uzskata, ka saziņas lietotne “Telegram” ignorē “kanālus, tērzēšanas forumus un botus”, ko aktīvi izmanto Ukrainas izlūkdienesti, teroristu un ekstrēmistu organizācijas diversiju un terora aktu, masu slepkavību un kiberkrāpšanu gatavošanai Krievijas teritorijā. “Ukrainas izlūkdienesta veiktie terora akti, izmantojot “Telegram”, ir prasījuši daudzus upurus, to vidū ir sievietes un bērni, nodarot miljardiem rubļu lielus zaudējumus,” teikts ФСБ 29. jūlija paziņojumā. Ukrainas aģenti vervējuši jauniešus dažādu noziegumu izdarīšanai, izmantojot platformas “Telegram” iepazīšanās servisa robotprogrammatūru “Дайвинчик” nolūkā dibināt kontaktus ar Krievijas iedzīvotājiem, lai ar “krāpnieciskām metodēm ievilinātu teroristiskās darbībās”, vēsta izdevums “The Insider”. Ja tiesa atzīs Durovu par vainīgu, viņam draud 20 gadu cietumsods vai mūža ieslodzījums. Advokāts Vladimirs Žerebenkovs ziņu aģentūrai TACC pastāstīja, ka “Telegram” dibinātāju Krievijā varētu arestēt neklātienē. Pats Durovs uz apsūdzībām atbildēja, no sava “Telegram” konta, sociālajā tīklā “X” ievietojot fotoattēlu, kurā viņš rāda vidējo pirkstu - to pašu attēlu, ko izmantoja konflikta laikā ar digitālo pakalpojumu un sociālo tīklu tehnoloģiju holdingu “Mail.Ru Group” (pašlaik VK), no kura bija spiests aiziet, kad uzņēmums nonāca pilnīgā “Mail.Ru Group” kontrolē.
Krievijas Federālais finanšu uzraudzības dienests “Росфинмониторинг”, kas apkaro nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un ekstrēmismu, 30. jūlijā pievienoja Durovu “ekstrēmistu un teroristu” sarakstam. Kopš 2022. gada sarakstā iekļauts sociālo tīklu “Facebook”, “Instagram” un saziņas lietotnes “WhatsApp” mātesuzņēmums, ASV tehnoloģiju korporācija “Meta”.
Vajāšana Francijā
Kad par līdzīgām apsūdzībām 2024. gada 24. augustā Pāvels Durovs tika aizturēts Parīzes Le Buržē lidostā Francijā, Vladimirs Putins kriminālvajāšanu nodēvēja par “selektīvu”, komentē izdevums “Агентство. Новости”. Francijas izmeklētāji uzrādīja Durovam apsūdzības par nepietiekamu platformas satura kontroli, iespējamu līdzdalību krāpšanā, narkotiku tirdzniecībā, hakeru programmatūras un bērnu pornogrāfijas izplatīšanā, izmantojot “Telegram” platformu. Durovam tika inkriminēta nepietiekama sadarbība ar varas iestādēm noziegumu novēršanai, jo viņš atteicās sniegt informāciju pēc pieprasījuma. Krievijā publiskajā telpā Durova aizturēšana tika aktīvi apspriesta, Kremlis to nevilcinoties skaļi nosodīja. Putins paziņoja, ka ir informēts par dažādu valstu varas iestāžu pretenzijām pret Durovu, ja reiz platformu izmanto konkrēti cilvēki un struktūras, kuri varētu nodarīt kaitējumu: “Es domāju, ka arī Krievijas iestādēm varētu rasties daži jautājumi (..) Bet pie vainas taču ir visas šāda veida platformas. Ja viņi tā izrīkojas ar Durovu, tad, iespējams, būtu jāslēdz arī citas, atbildīgie jāaiztur vai jāsēdina mājas arestā... Tāpēc (Francijas) varas iestāžu darbības man nav pilnībā saprotamas, jo tās ir selektīvas,” komentēja Krievijas diktators. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs Francijas varas iestāžu rīcību klaji izsmēja: “Jā, tā ir taisnība, ka “Telegram” izmanto teroristi. Bet teroristi izmanto arī automašīnas. Tad kāpēc viņi nearestē, piemēram, “Renault” vai “Citroën” izpilddirektoru?”
Vai apdraudēti “Telegram” lietotāji un ziņapmaiņa?
Februārī Krievijas Valsts domes Informācijas politikas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Svincovs paziņoja, ka pret Pāvelu Durovu uzsākta izmeklēšana par atbalstu terorismam saskaņā ar Krievijas Kriminālkodeksa 205.1. panta 1.1. daļu. “Pilnīgi iespējams, ka platforma drīzumā tiks atzīta par ekstrēmisma atbalstītāju,” paziņoja Svincovs. “Mums ir ФСБ ziņojumi, arī digitālās attīstības ministrs Maksuts Šadajevs to apstiprināja, ka ir pierādījumi par vismaz 150 000 pastrādātu noziegumu, izmantojot “Telegram”… Ja platforma nākamā pusotra mēneša laikā neveiks visaptverošus pasākumus, to sagaida bēdīgs liktenis.”
Ja kas tāds notiktu, jebkāda veida dalība platformā, ieskaitot abonementu iegādi, būtu krimināli sodāma, bet pēc apsūdzību izvirzīšanas personiski Durovam platformas lietotājiem nekādu juridisku seku nebūs, jo uz “Telegram” kā juridisku personu tās neattiecas, izdevumam “Агентство” skaidroja juristi Jevgeņijs Smirnovs un Valērija Vetoškina. Pat ja Svincova paustais apstiprināsies, “nevar sodīt par sociālā tīkla satura patēriņu”, piebilda Smirnovs. Krievijas varas iestādes lietotni var pasludināt par “ekstrēmistiem” vai “teroristiem”, tomēr jāsaprot, ka “tā ir ļoti ērta platforma Krievijas drošībniekiem”. Represijas var skart “Telegram” administratorus, juridiskas personas vai organizācijas, kas nodrošina platformai pakalpojumus, skaidroja advokāts.
Cīņa par “Telegram” kontroli
Durova apsūdzību pamatā ir “Telegram” izmantošana Ukrainas specdienestu, teroristu un ekstrēmistu organizāciju labā, bet nav viņa tiešas saistības ar platformā ievietoto saturu. Saskaņā ar Krievijas likumiem, Durova apsūdzības var izvirzīt jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, ieskaitot mobilo sakaru operatorus un viedtālruņu ražotājus. Piemēram, ASV prezidents Džons Kenedijs atentātā tika nogalināts ar Itālijā ražotu “Carcano” šauteni, bet slepkavībā taču neapsūdz ieroča izgudrotāju Salvatori Carcano. “Telegram” ir globāls uzņēmums, pakalpojumi pieejami visiem - gan ukraiņiem, gan krieviem, ieskaitot militāristus un specdienestus. Savukārt Krievijas tiesībsargājošo iestāžu un specdienestu rīcības loģika nosaka, ka Durova lietā svarīgākais ir “Telegram” kontrolēt, nevis platformas dibinātāju sodīt. Lai platformai “piešūtu” ekstrēmismu, nav vajadzības represēt pašu Durovu, ja reiz Krievija bloķēja “WhatsApp”, apsūdzot īpašniekus terorisma un citu noziegumu atbalstīšanā. Terorisms netiek pienācīgi apkarots, bet patiesībā Kremlim tas ir otršķirīgs jautājums, jo pēc neatkarīgo mediju un citu sociālo tīklu bloķēšanas “Telegram” kļuvis par daudzu Krievijas iedzīvotāju galveno informācijas avotu un saikni ar ārpasauli, veidojot sabiedrisko domu. Krievijas varas pārstāvji par to ir manāmi satraukušies, piemēram, Valsts domes deputāts Oļegs Matveičevs nāca klajā ar atklāsmi, ka: “Durovs dzīvo citā laikmetā un pats to nesaprot. Viņš vairākkārt brīdināts, ka nevajag pāriet ienaidnieka pusē. Acīmredzot biznesmenis neapzinās, ka atpalicis no dzīves kādus 20 gadus, kad vēl darbojās globālas platformas, globāls internets. Turpmāk tā vairs tā nebūs - pasaule iesoļojusi defragmentācijas laikmetā”.
Putina administrācijas un ФСБ konflikta turpinājums?
Durova izsludināšana starptautiskā meklēšanā visticamāk ir turpinājums stāstam par “Telegram” bloķēšanas mēģinājumiem šī gada sākumā, kad Kremļa propagandas mediji nopludināja ziņu par Durova “noziedzīgās darbības” izmeklēšanu saskaņā ar KF Kriminālkodeksa 205.1. pantu. Laikraksti “Российская газета” un “Комсомольская правда” vienlaikus publicēja Durovu atmaskojošus rakstus, kur uzņēmējs tika apsūdzēts paša izveidotā “Telegram” izmantošanā ar mērķi noslepkavot deviņus Krievijas ģenerāļus, koordinēt uzbrukumus skolām, ieskaitot teroristu uzbrukumu “Crocus City Hall” 2024. gada 24. martā Maskavas apgabala Krasnogorskā.
Vēlāk Krievijas mediji ziņoja, ka Putina administrācija iebildusi ФСБ stingrajai nostājai - tika ziņots, ka daži Krievijas varas elites pārstāvji, ieskaitot Putina administrācijas vadītāja pirmo vietnieku Sergeju Kirijenko un preses sekretāru Peskovu, privātā kārtā mēģinājuši Putinu pārliecināt atteikties no interneta ierobežojumiem, taču visi centieni bijuši veltīgi. 27. jūlijā Peskovs paziņoja, ka Kremlis turpina uzturēt kontaktus ar “Telegram” vadību, lai pilnībā atjaunotu platformas darbību Krievijā, kam sekoja ФСБ apsūdzības Durovam, izprovocējot runas par “Kremļa torņu” - siloviku un “miera baložu” konfliktiem saistībā ar interneta nākotni Krievijā un citām jūtīgām tēmām.
“Telegram” vajāšana kaitē Putina varai
Vairums politisko procesu vērotāju uzskatīja, ka “Telegram” Krievijā līdz domes vēlēšanām neaiztiks, tāpēc apsūdzības pārsteidza - ne tik daudz kriminālvajāšanas fakts, cik izvēlētais laiks. “Pirms vēlēšanām pieaug sabiedrības neapmierinātība: degvielas krīzes, cenu kāpuma un daudzu citu faktoru ietekmē krītas varas partijas “Единая Россия” un izpildvaras reitingi, aug pieprasījums pēc normalizācijas, Durovam izvirzītās apsūdzības kritizējusi domes partija “Новые люди”. Mūža ieslodzījuma draudi ir demonstratīvs varas žests, signāls par iespējamu “Telegram” bloķēšanu Krievijā, turklāt brīdī, kad tēma pārstāja būt tik jutīga un noplaka arī varas iestāžu centieni padarīt visus Krievijas iedzīvotājus par ziņapmaiņas servisa “Max” lietotājiem, kas bija daļa no plašākas kampaņas globālo saziņas platformu aizstāšanai ar valsts kontrolētām alternatīvām. “Telegram” joprojām pieejams ar VPN, sociologi piefiksēja, ka cilvēki pielāgojās apbrīnojami ātri. Politiskā ziņā uzbrukums “Telegram” turpina graut Kremļa varas sistēmu, iespējamā platformas bloķēšana procesu tikai paātrinātu. Sabiedrība ir nogurusi no aizliegumiem, bet līdz ar degvielas krīzi, kas ierobežo spēju pārvietoties, valstī politiskās dienaskārtības centrā var atgriezties tēma par interneta lietošanas brīvību, kas ierobežo iespējas sazināties, kopumā radot sajūtu, ka normālas dzīves telpa turpina sarukt,” komentē “Telegram” kanāls “Незыгарь”. “Ja situācija Krievijā turpinās pasliktināties, iespējama vēlēšanu pārcelšana vai vēlēšanu kampaņas ierobežojumi, aizbildinoties ar ārkārtas apstākļiem. Ja vēlēšanas notiks, bet varas partijas rezultāts būs vājš, tā var tikt pasniegta nevis kā visas varas sistēmas krīze, bet konkrētas politiskās komandas neveiksme. Tomēr daudz kas joprojām nav skaidrs, paliek neatbildēti jautājumi par lietas virzības loģiku. Apsūdzību Durovam var izmantot kā spiediena un kaulēšanās instrumentu, tāpēc visai apšaubāmi, ka “Telegram” bloķēs pilnībā. “Дайвинчик” ir pieejams ne tikai “Telegram”, tā versijas un kloni atrodami valsts kontrolētās ziņojumapmaiņas lietotnēs, piemēram, lielākajā Krievijas sociālajā platformā VK (“ВКонтакте”). Ja problēma ir teroristu vervēšanas mehānismā, izmantojot iepazīšanās servisu, tad kāpēc atbildība būtu jāuzņemas tikai kādas vienas platformas īpašniekam? Pagaidām tas vairāk izskatās pēc jauna cīņas raunda par platformas kontroli, nevis “Telegram” stāsta beigām, taču Kremļa vara par to sāk maksāt politisko cenu,” secina “Незыгарь”. “Z blogeri” reaģē asi
Pāvela Durova vajāšanu kritizē arī tā dēvētie “zetņiki”, raksta izdevums “Можем объяснить”. Ukrainas kara atbalstītāji uzskata, ka krimināllieta pret “Telegram” vadītāju kaitē Krievijas interesēm un ir absurda, ja reiz platformu turpina izmantot Krievijas armija. “Jebkurā gadījumā, lai cik slikts nebūtu Durovs, vispirms tieciet skaidrībā, kādus sakaru kanālus izmanto mūsu armija Ukrainā, kas cīnās tur jau piecus gadus. Noskaidrojiet, kāds ir visdrošākais un ātrākais saziņas veids, un vai karavīri uzticas kādiem citiem sociālajiem tīkliem,” raksta “Позывной Osetin”.
“Pa šo laiku Krievijā atsācis darboties “WhatsApp” un citi “ekstrēmistu sociālie tīkli,” komentē blogeris DonRF. “Tad mēs tajos arī paliksim, ja viņi (Kremlī) panāks “Telegram” galu. Amerikāņu platformas ir pat drošākas.”
“Durovs vēl varētu noderēt,” raksta propagandisti. “Mēs labi mākam čakarēt savus tautiešus, labāk būtu pārvilinājuši pie sevis, taču nē, piedraudam ar mūža ieslodzījumu, lai Durovs vairs negribētu atgriezties dzimtenē un viņam ar mums vairs nebūtu nekā kopīga,” uzskata kāds anonīms z blogeris “Telegram” kanālā “Южный фронт”. Cits z blogeris kanālā “Солдат удачи” brīdina, ka “Durovs var reaģēt radikāli”: “…par spīti visiem viņš slēgs visus prokrieviskos kanālus, un tad paliksiet bešā (“будете пальцы сосать”).” “Zetņiki” kritizē arī specdienestu lēmumus. “Cīņa ar “Telegram” ir kā šāviens sev kājā, mēģinot neatpalikt no saviem “stratēģiskajiem partneriem” (..) Starp citu, ISIS (“Islāma valsts” teroristu grupējums) karoja ar kalašņikoviem (AK-47 automātiem)... tā ir sadarbība ar teroristiem vai kas cits?” raksta “Репортер Filatov”. “Un vai tad tikai Durovs vainīgs? Ļaundari sazinājās ar viedtālruņiem, tātad jāarestē visi telefonu ražotāji, kopā ar mobilo sakaru operatoriem un provaideriem, kuri nenovērsa noziedzīgos nodarījumus,” ironizē “Тройка”.
Savukārt Krievijas propagandas televīzijas kanāli Durova lietas tēmai veltīja tikai dažus ziņu sižetus, galvenokārt pievēršot uzmanību faktam, ka teroristu uzbrukumiem “Telegram” platformā vervē pusaudžus. “Kamēr “Telegram” ignorē Krievijas likumus, to izmanto Ukrainas izlūkdienesti,” skaidroja kāds propagandists TV kanālā “Россия 1”.
Kremļa izrāde vai bipolārie traucējumi varas sistēmā?
“Telegram” lietā izveidojusies Kremļa varai pretrunīga situācija, komentē kanāls “Ламповый Преемник”. Putina preses sekretārs Peskovs 28. jūlijā paziņoja, ka “turpinās dialogs”, Kremlis kontaktējas ar “Telegram” vadību cerībā atjaunot sadarbību, lai gan no uzņēmuma puses “būtiska aktivitāte” neesot vērojama. Peskovs licis saprast: “mēs” - Putina administrācija, “Putinam pietuvināto loks” jeb politiskie administratori, labprāt platformu atbloķēsim un darīsim visu iespējamo, taču Durovs nekādu interesi neizrāda, turpinot būt pārāk pasīvs. Pa to laiku ФСБ demonstrē diametrāli pretēju nostāju, sūtot ne tik daudz Durovam, cik Kremļa “politiskajiem administratoriem” domātu signālu: neaizmirstiet, kurš te ir boss! Grūti ignorēt faktu, ka Kremļa “siloviki”, salīdzinājumā ar “politiskajiem administratoriem”, gūst arvien lielāku rīcības brīvību. Sanāk pilnīgi ačgārni - ФСБ pārmet Putina augstākā ranga ierēdņiem, ka tie risina sarunas ar Durovu un brīdina: jūs taču runājat ar teroristu! Pagaidām potenciālu teroristu, bet tomēr... Ja pieņem, ka Peskovs un ФСБ pārstāv Putina varas sistēmu, tad viņu savstarpēji pretrunīgie paziņojumi liecina par bipolāriem traucējumiem “varas vertikālē”, kas no rīta vēlas, lai Krievijas sabiedrība to mīlētu, bet vakarā baidītos.
Pilnīgi iespējams, ka tiek izspēlēta politiska izrāde ar “labo izmeklētāju” Peskovu un “slikto izmeklētāju ФСБ” galvenajās lomās, kur lielākā ļaundara loma atvēlēta Durovam, kurš ar “labo” Peskovu sadarboties nevēlas, tāpēc “sliktais” FSB spiests iejaukties, kamēr reālajā dzīvē vairums platformas lietotāju vēlētos, lai Kremlis un Krievijas specdienesti “Telegram” liktu mierā.
