23. jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki pēc intensīvām sarunām vienojās par 21. sankciju paketi, paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Sankcijas vērstas pret Krievijas enerģētikas sektoru, finanšu iestādēm un sankciju apiešanas shēmām, aptver sektorālās un individuālās sankcijas Krievijas "ēnu flotes" kuģiem, bankām, maksājumu iestādēm, kopskaitā 218 organizācijām - 170 juridiskām un 48 fiziskām personām, kas kopš 2022. gada ir rekordliels skaitlis. Sākotnējā variantā paketē bija iekļautas 250 personas un organizācijas. Tiek apgalvots, ka papildu sankcijas mazinās Krievijas ieņēmumus, ierobežos “ēnu floti” un traucēs sankcijām pakļauto produktu piegādes, komentē izdevums “Агентство. Новости”. Jaunajā paketē iekļauts aizliegums veikt darījumus ar vēl 32 Krievijas bankām un 94 finanšu iestādēm, sankcijas piemērotas kriptovalūtu uzņēmumiem, naftas tirgotājiem un kuģiem, kas turpina apkalpot “ēnu floti”. ES uz gadu iesaldēs Krievijas naftas cenu griestu korekcijas mehānismu, kas liegs Maskavai gūt papildu ieņēmumus no pieaugošajām pasaules naftas cenām Hormuza šauruma blokādes laikā.
Brisele meklē kompromisus
Apstiprināt jauno sankciju paketi ES vadībai nebija viegli, saskaņošana notika saspringtā gaisotnē, jo dalībvalstis cenšas aizsargāt savas ekonomiskās intereses. Papildus Grieķijai, kas iebilda pret LNG piegāžu aizliegumu, Vācija un Portugāle aicināja atvieglot Krievijas zivju importu uz ES, Francija un Itālija Krievijas pilsoņiem cenšas ieviest atvieglotu ieceļošanas vīzu pieteikumu izskatīšanas politiku, Austrija vēlas atgūt ar “Raiffeisen Bank” saistītos iesaldētos aktīvus. Grieķija, Francija, Itālija, Vācija, Austrija un Portugāle vairs nevēlas ciest zaudējumus, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju. Daudzi diplomāti privātā kārtā atzīst, ka Eiropas atbalsts Kijivai kļuvis pārāk dārgs, komentē “Telegram” kanāls “Горячая Лента”.
Vienošanās tika panākta pēc ES piekāpšanās Grieķijai, kas kļuva par galveno sankciju pretinieci, pirmajā balsojumā bloķējot visu paketi un pieprasot vēl gadu saglabāt tiesības uzņēmumam “Dynagas” transportēt Krievijas sašķidrināto dabasgāzi (LNG) uz trešajām valstīm, ziņoja laikraksts “The Guardian”. Grieķija turpinās Krievijas LNG piegādes 2025. gada apjomu līmenī, jaunus līgumus slēgt nav ļauts, bet tos būs iespējams pagarināt. Tāpat izņēmumi attieksies uz piegādes līgumiem, kas noslēgti pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākuma, informēja izdevums “The Insider”. Diskusiju gaitā sankciju paketes beigu redakcija tika saīsināta - ES atcēla aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra transportēt Krievijas LNG, tāpat atcelti vīzu ierobežojumi Krievijas pilsoņiem - kara dalībniekiem Ukrainā un Krievijas zivju imports. Uz laiku atlikts arī Krievijas militārpersonu ieceļošanas aizliegums ES, pārtraukta tikai īstermiņa vīzu izsniegšana personām, kuras piedalījās karadarbībā. “The Guardian” un “Euractiv” 23. jūlijā ziņoja, ka sankcijas atvieglotas Francijas un Grieķijas nostājas dēļ, savukārt Bulgārija bloķēja Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarha Kirila (Gundjajeva) iekļaušanu sarakstā.
Maskava 21. sankciju paketi nosauca par nelikumīgu. Mēģinājumiem ietekmēt Krievijas floti ir jāatbild precīzi un skaidri, tikšanās reizē 26. jūlijā ar Klusā okeāna, Ziemeļu, Baltijas un Melnās jūras flotes un Kaspijas jūras flotiles komandieriem paziņoja Krievijas diktators Vladimirs Putins: “…šādos gadījumos, protams, mums ir jārīkojas uzmanīgi, ievērojot starptautiskās tiesības, bet izlēmīgi - tāpat kā cīnoties pret pirātismu un jūras laupītājiem.”
ES sankcijas piemērotas arī četrpadsmit Ķīnas uzņēmumiem. Pekina atbildēja ar to pašu, pievienojot savam “melnajam sarakstam” 14 Eiropas organizācijas, to vidū Vācijas militārās tehnikas ražotāju “Rheinmetall” un Polijas tehnoloģiju uzņēmumu “Vigo Photonics”. Ķīna pauž nostāju, ka spiediens Krievijai, izmantojot Ķīnas uzņēmumus, bez atbildes nepaliks. Ķīna ir galvenā retzemju elementu un pusvadītāju komponentu piegādātāja, ja piegādes ķēdes tiks apdraudētas, Eiropai riskē ar zaudējumiem bruņojuma ražošanas nozarē. Sankcijas varētu ietekmēt bezpilota lidaparātu un elektronikas ražošanu Eiropā, izraisot stratēģisku ievainojamību ES aizsardzības nozarei.
Ļaus pārdot Krievijas “ēnu flotei” konfiscēto naftu
Spēkā stājusies jauna ES Padomes regula, pilnvarojot dalībvalstis pārdot Krievijas “ēnu flotes” tankkuģos konfiscēto naftu un citas kravas, turklāt ieņēmumus no šādiem darījumiem aizliegts pārskaitīt Krievijas pilsoņiem, uzņēmumiem vai organizācijām. Iepriekš ES dalībvalstīm pēc Krievijas kuģu aizturēšanas nebija tiesību rīkoties ar kravu, ES naftas embargo aizliedza Krievijas naftas iegādi, importu un transportēšanu, sankcijām pakļautos tankkuģus varēja aizturēt un kravu konfiscēt, bet nevarēja pārdot. Paredzams, ka regula ļaus palielināt aizturēto “ēnu flotes” tankkuģu skaitu un sankciju efektu. Melnajam sarakstam pievienos 41 kuģi, kas Krievijai palīdz apiet naftas cenu griestus, sankcijām pakļauto tankkuģu kopskaitam sasniedzot 673. Pirmo reizi sankcijas piemērotas arī kuģu fraktēšanas uzņēmumam, kas nolīgst kuģu apkalpes. Regula attiecas ne vien uz naftu - pārdošanā var tikt laisti Krievijas graudi, ES amatpersonas paziņoja, ka “tas ir nākamais solis, lai palielinātu ekonomisko spiedienu uz Kremli”. Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka jaunais sankciju mehānisms 2027. gadā Krievijai zaudētos naftas ieņēmumos izmaksās vismaz 3,5 miljardus USD. Vienlaikus ES uz gadu pagarināja Krievijas naftas cenu griestus 44 USD apmērā par barelu. Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Komisija uz gadu iesaldējusi tā saukto Krievijas naftas cenu griestu korekcijas, lai neļautu Krievijai “gūt peļņu no energoresursu cenu svārstībām”.
Kādas sankcijas Krievijai būs vissāpīgākās?
ES sankciju 21. paketei visvairāk būtu jāietekmē Krievijas finanšu sektors. Sankcijas tiks piemērotas bankām, kas ļāva Maskavai saglabāt sasaisti ar globālo banku sistēmu. ES ierobežojumi attieksies arī uz Maskavas biržu, kas sākotnējā sarakstā iekļauta nebija, ziņoja “Reuters”. Kriptovalūtu biržas, kas koncentrējas uz Eiropas tirgu, kļūs “ļoti piesardzīgas” un ierobežos sadarbību ar Krievijas klientiem, biznesa izdevumam РБК skaidroja starptautiskā konsultāciju uzņēmuma “FTL Advisers” padomniece Jekaterina Drozdova. Savukārt Lielbritānijas domnīca RUSI (Royal United Services Institute) 21. paketes kriptovalūtu sadaļu novērtēja kā pozitīvu, tomēr nepietiekamu pasākumu. Jābloķē visa infrastruktūra: likviditātes nodrošinātāji, kriptovalūtu apmaiņa pret skaidru naudu un piekļuve banku sistēmai, teikts centra 18. jūnija publikācijā “Enhancing the EU Response to Crypto-Enabled Sanctions Circumvention” par nepieciešamību pastiprināt ES sankcijas kriptovalūtu jomā.
Otrs nozīmīgākais ietekmes instruments ir nafta. Saglabājot cenu griestus 44,1 USD apmērā, Krievija būs spiesta izmantot savu “ēnu floti”, pārmaksājot par kravu pārvadājumiem, kas Maskavai faktiski liedz iespēju gūt labumu no naftas cenu kāpuma pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos. Ja sankciju pakete netiktu pieņemta, naftas cenu griesti varētu pieaugt līdz 58 ASV USD, kas Krievijai dotu lielākus ieņēmumus, vienlaikus saglabājot piekļuvi Eiropas apdrošināšanai un citiem pakalpojumiem. Vienošanās par cenu griestu iesaldēšanu tika panākta pēdējā brīdī, norāda “Financial Times” - pretējā gadījumā “griestu limits” būtu automātiski pārskatīts (palielināts) 23. jūlijā, dienu pirms 21. paketes pieņemšanas. Svarīgi, ka gaidāmās Eiropas un ASV sankcijas bija viens no iemesliem nesenajam Krievijas akciju tirgus kritumam, komentē “Агентство. Новости”.
Cietīs Krievijas finanšu sektors
Iesaldēti vairāku Krievijas vadošu banku “Уралсиб”, “Ак Барс”, “Ozon”, “Яндекс”, “Абсолют”, “Вайлдберриз” un “Авангард” aktīvi, pirmo reizi ES sankciju sarakstā iekļauta “Ренессанс Банк”. ES piemēroja sankcijas Maskavas biržai (MOEX) - par atbalstu Krievijas valdībai parāda izvietošanā (aizņemšanos), emitējot valsts obligācijas (ОФЗ) federālā budžeta deficīta un militāro izdevumu segšanai un ar militāri rūpniecisko kompleksu saistītu uzņēmumu finansēšanai. Apdraudēta arī Krievijas banku darbība, kas izdeva vai gatavojās izsniegt Ķīnas maksājumu sistēmas “UnionPay” kartes.
Sarakstā iekļauti A7 pārrobežu maksājumu sistēmas dalībnieki, ieskaitot uzņēmumus, kas saistīti ar alternatīvo norēķinu tīklu un kriptovalūtu A7A5. Tāpat ES sankciju 21. pakete būtiski apgrūtinās naudas pārskaitījumus. Vien pāris stundas pēc jauno sankciju stāšanās spēkā pārstāja darboties vēl daži atlikušie kanāli, piemēram, strauji samazinājās starpbanku transakciju apjoms starptautisko pārvedumu sistēmā “Золотая Корона”. 24. jūlijā naudu bija iespējams pārskaitīt uz Uzbekistānu, Turciju, Kirgizstānu un Azerbaidžānu, bet jau vakarā šis kanāls bija slēgts, tāpat kā pārskaitījumi uz Baltkrieviju. Vienlaikus tika apturētas Krievijas “Цифра Банк” un Kazahstānas “Freedom Bank” transakcijas. Sākotnēji “Цифра Банк” to skaidroja ar “profilaktiskiem darbiem”, bet vēlāk atzina, ka pakalpojums nav pieejams.
Kāds Krievijas pilsonis, kurš pēc Krievijas kara sākuma Ukrainā pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Serbijā, izdevumam “Агентство” sūkstījās, ka “Золотая Корона” bija galvenais naudas pārskaitījumu kanāls no Krievijas un tagad viņš nezina, kā lai to aizstāj. Savukārt kriptovalūtu pārskaitījumus sarežģī Serbijas nodokļu likumdošanas īpatnības - darījumi var kļūt par pamatojumu konta iesaldēšanai. Kāds Krievijā dzīvojošs uzņēmējs pasūdzējās, ka nauda būs jāpārskaita “caur ceturto valsti”, bet citi “Агентство” uzrunātie apgalvoja, ka problēma būs īslaicīga. Krievijas emigranti Gruzijā un Serbijā 24. jūlijā savās tērzēšanas grupās viens otram skaidroja, ka pārskaitījumus var veikt ar SWIFT caur “Raiffeisenbank” korespondentkontiem no bankām, kurām netiek piemērotas sankcijas, vai kriptovalūtu darījumiem, izmantojot Uzbekistānas “Universalbank” servisu “Unired”.
Sankcijas Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem
Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāvusi Putina palīgu un padomnieku Vladimiru Medinski, Krievijas sporta ministru Mihailu Degtjarovu un Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) prezidentu Arkādiju Dvorkoviču, kurš darbību amatā pēc iekļaušanas ES sankciju sarakstā apturējis, teikts ES “Oficiālajā Vēstnesī” (“Official Journal of the European Union”). Formāli Dvorkovičs no amata neatkāpās, bet vadīt federāciju faktiski pārtrauca. Bijušajam Krievijas premjerministra vietniekam (2012-2018) ES sankcijas piemērotas pirmo reizi, to pamatojot ar FIDE lēmumiem, kas ļāva Krievijas struktūrām saglabāt ietekmi starptautiskajā sportā, kā arī sacensību rīkošanu Ukrainas okupētajās teritorijās un Dvorkoviča izteikumiem par “jaunām Krievijas teritorijām”. Arī Krievijas propagandistam, vēstures ideologam un Kremļa delegācijas vadītājam sarunās ar Ukrainu Vladimiram Medinskim, kurš publiski attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un iekļauts Kanādas sankciju sarakstā, ES ierobežojumi līdz šim piemēroti nebija. Sankciju pamatojumā izcelta viņa loma vēstures sagrozīšanā, apzinātā pagātnes notikumu, faktu un datu falsifikācijā. Līdzās Medinskim no Kremļa ideologu - propagandistu vidus sarakstā iekļauts bijušais galvenās valsts cenzūras un kontroles iestādes Krievijā “Роскомнадзор”, pašlaik holdinga “Газпром-медиа” vadītājs Aleksandrs Žarovs un Vladimirs Tabaks, ar Putina administrācijas atbalstu izveidotās organizācijas АНО “Диалог” vadītājs, kas pārrauga valsts interneta propagandu un manipulācijas ar sabiedrisko domu sociālajos medijos.
Pirmo reizi ES sankciju sarakstā iekļauts arī Krievijas dzelzceļa (РЖД) prezidents Oļegs Belozerovs, miljardiera Vladimira Jevtušenkova dēls Fēlikss Jevtušenkovs, zemo cenu veikalu tīkla “Светофор” (Latvijā strādāja ar zīmolu “Mere”) īpašnieki Sergejs, Andrejs un Valentīna Šnaideri. Belozerovam sankcijas bija noteikušas ASV, Jevtušenkovam - Lielbritānija, taču ES iepriekš nebija iesaldējusi viņu aktīvus. Sporta ministram Degtjarevam un miljardierim Mihailam Gucerjevam ES sankcijas piemērotas atkārtoti. Eiropas sankciju sarakstā Degtjarovs par Krimas aneksijas atbalstu, tolaik būdams Valsts domes deputāts, ievietots 2014. gada jūlijā, bet 2025. gada martā pēc Ungārijas lūguma no saraksta svītrots. Gucerjevam par atbalstu Aleksandra Lukašenko režīmam ES sankcijas noteiktas 2021. gada jūnijā, tagad uzņēmējs sankciju sarakstā nokļuvis par atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā, raksta “Агентство”. Viena no odiozākajām personām jaunajā sankciju sarakstā ir Krievijas armijas ģenerālmajors Romāns Demurčijevs, bijušais Krievijas 42. gvardes motorizēto strēlnieku divīzijas komandieris, pēc tam 20. apvienotās armijas komandiera vietnieks. Februārī pētnieciskās žurnālistikas projekti “Схемы” un “Система” publicēja Demurčijeva nopludināto privātās sarakstes arhīvu, kas atklāj viņa saistību ar kara noziegumiem Ukrainā.
ASV Kongresā Krievijas sankciju likumprojektu kavē politiķu strīdi
Galvenais šķērslis ir Donalda Trampa administrācijas un Demokrātu partijas domstarpības prezidenta pilnvaru jautājumā par tirdzniecības tarifiem. Likumprojekta autori to cerēja pieņemt pirms Pārstāvju palātas brīvdienām un dokumenta iniciatora, senatora Lindsija Greiema bērēm, tomēr vienošanās panākta netika, deputāti devās piecu nedēļu atvaļinājumā un nepaguva to saskaņot. Dokuments Kongresā tika iesniegts pirms vairāk nekā gada, iepriekš Tramps tā virzību kavēja, bet neilgi pirms Greiema nāves Baltais nams jauno likumprojekta redakciju piekrita atbalstīt. 2025. gada vasarā Senāts jau bija tuvu tam, lai apstiprinātu sankcijas pret Krieviju, taču toreiz Tramps aicināja republikāņus balsojumu atlikt, lai netraucētu viņa sarunām par mierizlīgumu Ukrainā.
Likumprojekts paredz sankcijas pret Krievijas vadību, valsts uzņēmumiem, bankām, enerģētikas nozari un ārvalstu struktūrām, kas atbalsta Krievijas militāri rūpniecisko kompleksu. Lielākos strīdus izraisīja likumprojekta sadaļa par ASV prezidenta administrācijas pilnvarām noteikt tarifus līdz pat 100% apmērā preču importam no valstīm, kas iegādājas Krievijas naftu, naftas produktus, gāzi vai urānu.
Tomēr Republikāņu partija uzskata, ka runa ir nevis par tarifiem, bet Trampa pilnvarām, jo viņam pašam jālemj par tarifu ieviešanu, atcelšanu un likmēm, citādi Baltais nams uzliks veto. Savukārt demokrāti satraucas, ka prezidenta pilnvaras tirdzniecības politikā kļūs faktiski neierobežotas. Demokrātu partijas pārstāvis ASV Senāta Finanšu komitejā Rons Vaidens un viņa kolēģis Pārstāvju palātas Finanšu komitejā Ričards Nīls paziņoja, ka neatbalstīs likumprojektu, kas prezidentam dotu pilnu rīcības brīvību turpināt līdzšinējo tarifu politiku. Kompromisu centās panākt republikānis Maikls Makols, rosinot prezidenta pilnvaru ierobežojumus tikai saistībā ar tarifu likmju izmaiņām Krievijas energoresursu pircējiem, lai mīkstinātu sākotnējo priekšlikumu par 500% tarifiem, maksimālo likmi samazinot līdz 100%. Debates saasinājās, kad Trampa administrācija 24. jūlijā noteica 10 līdz 12,5% tarifus 60 valstu importam, Vašingtona to pamatoja ar pasīvo piespiedu darbā saražoto preču apkarošanu. Krievijas precēm tika piemērota maksimālā 12,5% likme, tomēr galvenie eksporta produkti uz ASV, ieskaitot naftu, gāzi un minerālmēslojumu, no likmēm tika atbrīvoti, lai gan kopējais Krievijas un ASV preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ir salīdzinoši niecīgs. 2025. gadā tie bija aptuveni 5,93 miljardi USD (“USAFacts” dati), savukārt oficiālā preču tirdzniecība veidoja aptuveni 4,4 līdz 4,6 miljardus USD (Office of the United States Trade Representative dati). Salīdzinot ar laiku pirms 2022. gada sankcijām, kad apgrozījums pārsniedza 30 miljardus USD, apjomi ir krasi samazinājušies.
Par likumprojektu lems septembrī
Abas ASV Senāta partijas par Lindija Greiema vārdā nosaukto sankciju likumprojektu pret Krieviju un Irānu vienojās 28. jūlijā, ziņoja “Bloomberg”. Tas paredz 500% tarifus Krievijas precēm un līdz pat 100% tarifus lielākajiem Krievijas naftas un gāzes pircējiem, ziņo izdevums “The Insider”. Likumprojekts ļaus ASV prezidentam lemt par 500% tarifu uz ASV importētām Krievijas precēm, kā arī papildu 100% tarifu piemērošanu pieciem lielākajiem Krievijas energoresursu importētājiem un valstīm, kas iepērk Krievijas naftu un dabasgāzi, vai veicina sankciju apiešanu.
Likumprojekts varētu sarežģīt ASV tirdzniecības attiecības ar Ķīnu un Indiju, kas ir lielākās Krievijas energoresursu pircējas. Daži demokrāti turpina pret likumprojektu iebilst, jo Tramps to var izmantot kā tiesisko pamatojumu jaunu tarifu ieviešanai. Senāts likumprojektu izskatīs jau šonedēļ, taču lēmumi tiks atlikti līdz septembrim, kad deputāti pēc Pārstāvju palātas brīvdienām atgriezīsies darbā Vašingtonā.
