Krievijas masveida raķešu triecieniem ik dienas smagas sekas, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis meklē risinājumus.
Krievijas raķešu un dronu masveida triecienos Kijivā un Kijivas apgabalā 5. augusta naktī bojā gājuši 17 cilvēki, vairāk nekā 40 ievainoti, notikuši desmitiem sprādzienu, izcēlušies plaši ugunsgrēki.
Krievijas kombinētā trieciena mērķis bija loģistikas uzņēmumu noliktavas Kijivā un Kijivas apgabalā, liecina abu pušu paziņojumi. Vienlaikus Ukrainas droni uzbruka vēl vienam “Wildberries” loģistikas objektam, šoreiz Tulas apgabalā. Kopš 18. jūlija uzņēmuma noliktavās Krievijā izcēlies jau 15. pēc kārtas ugunsgrēks. Trešdienas vakarā Krievijas spēki Ukrainai uzbruka ar četrām virsskaņas spārnotām pretkuģu raķetēm “Циркон”/”Оникс”, 24 ballistiskajām raķetēm “Искандер-М”/С-400 un 115 droniem “Герань”, paziņoja Ukrainas Gaisa spēki un atzina, ka neviena raķete notriekta netika, tikai droni, informē “BBC News Русская служба”.
Desmitiem upuru, lieli postījumi, trāpīts stratēģiskas nozīmes objektiem
Aizvadītās nedēļas laikā Putina armija ar aptuveni 1900 droniem uzbruka 16 Ukrainas reģioniem, nometa gandrīz 1600 vadāmo aviācijas bumbu un palaida 144 dažādu veidu raķetes. Uzbrukumos izpostīti vairāk nekā 1500 objektu un simtiem dzīvojamo ēku.
Pēc Krievijas ballistiskās raķetes trieciena 6. jūlijā Ukrainas valsts aizsardzības rūpniecības holdinga “Укроборонпром” noliktavai Kijivas apgabala Višņovā notika milzu detonācija, izraisījās postoši sekundāri sprādzieni, kas iznīcināja 13 hektārus dzīvojamā sektora, tika sagrautas vairākas ielas, nodarot postījumus simtiem māju. Sprādzienos bojā gāja vismaz astoņi cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.
24. jūlijā ar ballistisko raķeti tika iznīcināta ASV-Ukrainas kopuzņēmuma “Terminal Autonomy” rūpnīca, kas ražoja tāla darbības rādiusa augstas precizitātes trieciendronus “AQ-400 Scythe” un “AQ-100 Bayonet” uzbrukumiem dziļi ienaidnieka aizmugurē, ziņoja laikraksts “The Guardian”.
24. jūlija triecienā divas ballistiskās raķetes trāpīja objektam Kijivas apgabalā, kur Ukrainas Bezpilota sistēmu ražotāju asociācija “Армада” rīkoja slēgtu dronu demonstrācijas pasākumu, bojā gāja nozares pārstāvji un militārpersonas.
Kijivai trūkst pretgaisa aizsardzības bruņojuma: katastrofāls pārtvērējraķešu trūkums
augustā Krievija Ukrainas virzienā palaida 37 raķetes - no tām 27 ballistiskās, pretgaisa aizsardzība (PGA) pārtvēra divas, no tām vienu ballistisko, liecina Ukrainas Bruņoto spēku dati.
“1. augusta naktī notriekta viena ballistiskā raķete, un tas notika tikai tāpēc, ka mums beigušies “Patriot”, kas mudina Krieviju šādus triecienus turpināt,” paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Tas notika dienu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atteicās Ukrainai piegādāt 300 pārtvērējraķetes “Patriot”.
Intensīvo Krievijas uzbrukumu dēļ Ukrainas PGA sistēmām akūti trūkst munīcijas, pirms tam kas līdzīgs bija vērojams jūlija sākumā: 2. jūlijā Ukrainas PGA pārtvēra četras no 24 ballistiskajām raķetēm, 6. jūlijā - nevienu no 23, 8. jūlijā - nevienu no piecām, 11. jūlijā - nevienu no sešām. 30. jūlija uzbrukumu laikā situācija bija gandrīz identiska - Krievija palaida deviņas ballistiskās raķetes, pārtvert izdevās tikai vienu, tomēr pretgaisa aizsardzība notrieca 54 no 61 spārnotās raķetes.
Jūlija vidū PGA darbojās daudz efektīvāk - 14. jūlijā Ukraina notrieca piecas no astoņām ballistiskajām raķetēm, 16. jūlijā - trīs no astoņām, 26. jūlijā - piecas no septiņām. Pēc 19. jūlija uzbrukuma Ukrainas Gaisa spēki ziņoja par 17 raķešu - ballistisko “Искандер”, spārnoto “Циркон” un C-400 raķešu - pārtveršanu.
Problēma jūlija sākumā tika atrisināta, bet pašlaik Ukraina bez amerikāņu PGA sistēmu munīcijas Krievijas ballistiskās raķetes notriekt vairs nespēj, komentē izdevums “Агентство. Новости”. Savukārt Krievija raķešu ražošanu cenšas palielināt, ieguldot arvien vairāk resursu. Kamēr agresors veiksmīgi apiet sankcijas un turpina saņemt nepieciešamās komponentes augsto tehnoloģiju bruņojuma nozares vajadzībām, Kijiva aktīvi meklē iespējas uzsākt ražošanu pati.
Militārais eksperts Kirils Mihailovs kā galveno Ukrainas problēmu minēja ASV uzņēmuma “Lockheed Martin” PGA raķešu PAC-3 trūkumu, kas joprojām ir praktiski vienīgais uzticamais ballistisko raķešu pārtveršanas līdzeklis, bez tām trāpījumu skaitu nosaka galvenokārt raķešu ražošanas temps Krievijā. Aizsardzība pret spārnotajām raķetēm un droniem Ukrainai joprojām ir pieņemamā līmenī, tomēr Kijiva kļuvusi faktiski neaizsargāta pret ballistiskajām raķetēm, apstiprināja neatkarīgās pētniecisko žurnālistu un militāro analītiķu grupas “Conflict Intelligence Team” pārstāvis.
Irānas karā noplicināti ASV raķešu krājumi
Krievijas ballistisko raķešu uzbrukumu atvairīšanai “Patriot” raķešu sistēmas pašlaik ir Ukrainas bruņoto spēku vienīgā cerība, bet jau tāpat nelielie ASV krājumi izlietoti Irānas kara gaitā. Kijiva regulāri sūdzas par munīcijas trūkumu un lūdz rietumvalstis palielināt piegādes, vēsta “The Washington Post”.
NATO samitā Ankarā 8. jūlijā Donalds Tramps solīja Kijivai piešķirt “Patriot” pārtvērējraķešu ražošanas licences. Jautājums atkārtoti tika apspriests Zelenska un Trampa vairāk nekā stundu ilgās divpusējās tikšanās laikā Baltā nama Ovālajā kabinetā 28. jūlijā. Ukrainas prezidents tikšanos nodēvēja par “labu” un sacīja, ka puses apspriedušas licenču jautājumu, “vairākas citas idejas” un turpmākus diplomātiskos kontaktus, tomēr 31. jūlijā Tramps paziņoja, ka par doto solījumu nav pārliecināts un vēl neko nav izlēmis. Lai gan tika ziņots par konceptuālu vienošanos un ASV prezidenta solījumu licences piešķirt, dažas dienas vēlāk intervijās Tramps no dotā solījuma atteicās.
Intervijā ASV tīmekļa ziņu izdevumam “Axios” 29. jūlijā Zelenskis atklāja, ka vērsies pie Trampa ar lūgumu nodrošināt steidzamas ārpuskārtas “Patriot” raķešu piegādes, jo krājumi gandrīz izsmelti un vairs nav iespēju Krievijas uzbrukumus atvairīt. Ja pirms aukstuma perioda iestāšanās problēmu neatrisinās, tiks apdraudēta valsts enerģētikas infrastruktūra, bez apkures un elektroenerģijas paliks miljoniem Ukrainas iedzīvotāju. Zelenskis norādīja, ka līdz ziemai cerējis saņemt aptuveni 300 raķešu, taču Tramps apsolījis tikai mēģināt rast risinājumu, uzsverot, ka Irānas kara dēļ ASV armijas krājumi ir ierobežoti. Komentējot iespēju izsniegt Ukrainai “Patriot” raķešu ražošanas licences, 31. jūlijā Tramps paziņoja, ka ASV šai jautājumā “jābūt ļoti uzmanīgām” (..) “Mēs par to vēl neesam vienojušies. Mēs to apspriežam. Šāda veida tehnoloģiju nodošana nav tik vienkārša lieta. Un nedomāju, ka tas jebkad notiks.” Tramps atteicās, baidoties, ka ieroči varētu tikt izmantoti pret ASV, komentēja “The New York Times”. Tiesa gan, šis lēmums Ukrainas situāciju varētu mainīt tikai pēc kara, pat ne tuvākā gada laikā. Turklāt Irānas kara iespaidā kardināli mainījies Trampa noskaņojums. Tikšanās laikā 31. jūlijā ar administrācijas kabineta locekļiem, kad viņam tika jautāts par licencēm Ukrainai, Tramps atbildēja: “Mēs tam nepiekritām”, norādot, ka domas mainījis, jo “šāda veida tehnoloģijas ir grūti atdot” un pastāv risks, ka “tie, kuriem jūs tehnoloģijas dodat, kādu dienu vērsīsies pret jums”. Militārie analītiķi uzskata, ka Trampa nostājas maiņas patiesais iemesls ir iztukšotie Pentagona “Patriot” raķešu arsenāli pēc “zvirbuļu šaušanas ar lielgabaliem” Irānā. “Amerikāņi karā ar Irānu iztērējuši visus savus krājumus - 800 raķešu. Viņi to darīja, lai notriektu šāda līmeņa bruņojumam pilnīgi neatbilstošus mērķus, piemēram, vienkāršus dronus (..) ASV armija nezina, kā cīnīties mūsdienu karā, un diemžēl nevēlas mācīties,” uzskata Ukrainas militārais eksperts Mihailo Samuss.
Tramps pieprasa lielāku militāro budžetu
ASV prezidenta administrācija aizsardzības budžetam pieprasījusi 1,5 triljonus USD, 30. jūlijā ziņoja “Bloomberg”. Pentagons paziņoja par diviem tikko noslēgtiem līgumiem ar Amerikas aizsardzības uzņēmumiem 135 miljardu USD vērtībā, “Patriot” pārtvērējraķešu krājumu papildināšanai Kongresā iesniegts papildu 18,2 miljardu USD pieprasījums. “Bloomberg” avoti pastāstīja, ka ASV militārā vadība ir noraizējusies par “kritiski zemiem” munīcijas krājumiem, savukārt pusotra triljona vērtais militārais budžets ir investīcija nākamajām desmitgadēm.
Līdz ASV Kongresa starpvēlēšanām 3. novembrī atlikušas aptuveni deviņdesmit dienas, un Trampa komanda nonākusi sarežģītā situācijā. Vēlēšanu periodā apdraudētas republikāņu pozīcijas Kongresā, tāpēc militārā budžeta jautājumos viņiem būs jāpiekāpjas - visdrīzāk netiks piešķirti 88 miljardi USD, ko Tramps pieprasīja kara turpināšanai Irānā. No šīs summas aptuveni 18 miljardi bija paredzēti, lai no jauna saražotu Irānā izlietotās raķetes. Pentagons vēlējās pasūtīt 1200 PAC-3 pārtvērējraķešu “Patriot” sistēmai, 480 raķešu sistēmai THAAD, 460 “Tomahawk”, 433 PrSM (ATACMS aizstājējs) un 442 SM-6 jūras pretgaisa aizsardzības raķetes. Tas daļēji atspoguļo Irānas karā iztērēto resursu apmēru piecu mēnešu laikā, lai gan karš nebūt nav galā. Stratēģisku mērķu iznīcināšanai tika izmantots vairāk nekā 1000 “Tomahawk” augstas precizitātes tālas darbības spārnoto raķešu, kamēr to ražošanas jauda nepārsniedz 100 vienības gadā. Tas pats attiecas uz PrSM, SM-6, PAC-3 un citām raķetēm. ASV militāri rūpnieciskais komplekss nespēj ātri saražot tik lielu raķešu skaitu, krājumu papildināšanai būs nepieciešami vismaz pieci līdz septiņi gadi.
Ukraina meklē risinājumus
Kijivai ir alternatīvs scenārijs: ja trūkst pretraķešu munīcijas, jānovērš Krievijas raķešu palaišana. Ukraina, visticamāk, šai nolūkā sāks izmantot īsa darbības rādiusa ballistiskās raķetes FP-7, kas ir lēta un masveidā ražojama alternatīva amerikāņu ATACMS. Ukraiņu uzņēmuma “Fire Point” līdzīpašnieks Deniss Štilermans nesen paziņoja, ka Ukrainas Bruņotie spēki izrādījuši interesi par jaunā ieroča iegādēm, publiskojot raķešu izmēģinājuma palaišanas fotogrāfijas. Tāpat uzbrukumiem Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem Ukraina izmantos raķetes “Flamingo”, lai gan militārie eksperti atzīst, ka Krievijas raķešu ražošanas apjomus tas būtiski neietekmēs. Zelenskis tikšanās laikā Baltajā namā palūdza Trampam vismaz ieslēgt globālo satelītu interneta sistēmu “Starlink” virs Krievijas kontinentālās daļas, ja reiz nav iespēju nodrošināt munīcijas piegādes Ukrainas PGA sistēmai. Bijušais Ukrainas aizsardzības ministrs Mihailo Fedorovs šādu risinājumu piedāvāja neilgi pirms savas atkāpšanās jūlijā, ar šādu lūgumu vēršoties pie “SpaceX” īpašnieka Īlona Maska, kurš īpaši neiebilda, bet tikai ar Trampa piekrišanu. Pateicoties kontaktiem ar Masku, Fedorovs 2026. gada sākumā panāca ātru “Starlink” bloķēšanu Krievijas armijai, tāpēc Zelenskis ideju piedāvāja Trampam. ASV prezidents to pagaidām noraidīja, taču Kijiva jautājumu mēģinās risināt diplomātiskā ceļā.
Kijivas arguments: Krievija mēģinās iedarbināt “Starlink” analogu
Ukrainas specializētajā ziņu vietnē “Милитарный” publicēts raksts, kur apgalvots, ka “Starlink” analogs - Krievijas kosmosa un telekomunikāciju uzņēmuma “Бюро 1440” ražotā sistēma “Рассвет” - Ukrainas teritorijā katru dienu spēj nodrošināt sakarus aptuveni stundas garumā. Krievijas satelīta interneta izmantošana karadarbības gaitā pagaidām gan nav piefiksēta, jo satelītu izvietošanas temps orbītā pilnvērtīgu sakaru, novērošanas vai navigācijas tīklu izveidošanai ir salīdzinoši zems. Iepriekš kanālā “Флеш” to pašu apgalvoja arī Ukrainas militārais eksperts, elektroniskās karadarbības, radioizlūkošanas un militāro sakaru speciālists Sergejs Beskrestnovs. Stabiliem sakariem nepieciešami vairāki simti satelītu, Krievijai tam būs nepieciešami vairāki gadi. Tomēr īslaicīga sakaru izmantošana var sākties agrāk, bet vairāk atkarīga no aprīkojuma, nevis satelītu skaita.
Publikācijas varētu būt daļa no Ukrainas diplomātiskās spēles ar Trampu. Kijiva, visticamāk, mēģinās uz ASV izdarīt spiedienu: ja reiz nav pieejami simtiem pārtvērējraķešu, tad jautājumu var atrisināt citādi: jāļauj Ukrainai izmantot “Starlink” - ja ne visā Krievijas teritorijā, tad vismaz virs rajoniem, no kurienes Krievija palaiž ballistiskās raķetes. Ukrainas mājieni, ka Krievijai drīz var parādīties savs “Starlink”, rada spiedienu uz ASV, mudinot būt soli priekšā Maskavai, un ja Trampu izdosies pārliecināt, iespējama kārtējā “sarkano līniju” pārbīde. Vispirms Ukraina izmantos “Starlink” Krievijas raķešu palaišanas iekārtu neitralizācijai, pakāpeniski palielinot jaunu gaisa uzbrukumu mērķu sarakstu, tāpat kā noticis līdz šim. Kādreiz Krima bija “pelēkā zona”, kur izmantot rietumvalstu bruņojumu Ukrainai bija aizliegts, bet tagad karo bez ierobežojumiem. Reaģējot uz Krievijas uzbrukumiem, Ukrainas spēki ar HIMARS un līdzīgām sistēmām regulāri apšauda militāros un infrastruktūras mērķus. Piemēram, 10. martā Belgorodas apgabalā Ukrainas armija ar piecām “Storm Shadow” spārnotajām raķetēm veica sekmīgu triecienu rūpnīcai “Кремний ЭЛ”. Tāpēc Kremlim vajadzētu gatavoties, ka Ukrainai Trampu izdosies pierunāt un nākamgad Maskavai uzbruks jau ar “Starlink” vadīti droni, kas Putinam būs atgādinājums par “Ankoridžas garu”, komentē “artjockey”.
Maskava zaudēs prioritāru piekļuvi Trampa galvenajiem sarunu vedējiem
Prezidenta biroja vadītājs Kirils Budanovs pēc 28. jūlija Trampa tikšanās ar Zelenski paziņoja, ka puses vienojušās “intensificēt sarunu procesu visos līmeņos”, piebilstot, ka apspriesti diplomātiskie soļi un drošības pasākumi, lai panāktu “taisnīgu mieru”. Zelenska padomnieki un kāda Trampa administrācijai tuva augsta ranga amatpersona laikrakstam “Financial Times” pastāstīja, ka kopš Trampa otrā prezidentūras termiņa sākuma tikšanās bija Zelenska labākā iespēja nodrošināt jaunu militāro atbalstu un atjaunot centienus izbeigt Krievijas pilna mēroga karu. Kijivu drīzumā apmeklēs ASV prezidenta īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, ziņoja FT avoti. Par braucienu platformā “X” informēja arī Trampam tuvā MAGA aktīviste Lora Lūmere, ierakstu pārpublicēja Ukrainas prezidenta biroja vadītāja pirmais vietnieks Serhijs Kisļica. Vitkofs un Kušners vairākkārt apmeklējuši Maskavu, bet Ukrainas galvaspilsētā nav bijuši, komentē izdevums “Агентство. Новости”. Prezidentu Trampa un Zelenska komandas gaida, ka Vitkofs un Kušners Kijivu apmeklēs nākamo divu nedēļu laikā, platformā “X” ierakstīja FT korespondents Kijivā Kristofers Millers. Vitkofa un Kušnera vizītes Maskavā pazemo Kijivu, Zelenskis aprīlī un maijā nāca klajā ar komentāriem: “Doties uz Maskavu un nebraukt uz Kijivu - tā ir klaja necieņa (..) Ja viņi vēlas doties uz Maskavu, vispirms vajadzētu ierasties Kijivā un tikai pēc tam Maskavā.”
ASV un Ukrainas līderu divpusējās sarunas iezīmē spriedzes mazināšanos valstu starpā, komentē FT. Zelenskis privātā kārtā pieminēja, ka Ukrainas diplomātiskie centieni padomnieku līmenī vairāku mēnešu garumā nesuši augļus - izdevies mainīt Trampa viedokli par Ukrainas izredzēm karā. Pēc valstu līderiem tuvo amatpersonu apgalvojumiem, Zelenska mērķis ir bijis pārliecināt ASV prezidentu par nepieciešamību atbalstīt Ukrainu, motivējot viņu ar ārpolitiskiem panākumiem pirms Kongresa vēlēšanām.
Ar sankcijām būs par maz
ASV senators Lindsijs Greiems 2023. gadā ierosināja piegādāt Ukrainai Izraēlas PGA sistēmas “Dzelzs kupols” (“Iron Dome”) mobilās baterijas, kas paredzētas raķešu, artilērijas lādiņu un dronu pārtveršanai. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu priekšlikumam uzlika veto, jo Izraēlas pragmatiski elastīgā ārpolitika valsts drošības mērķu labā nosaka kursu, kas balstās uz stratēģisko aliansi ar ASV un nepieciešamību manevrēt starp lielvarām, ieskaitot Krieviju. Netanjahu vadībā Izraēla pastāvīgi izvairījusies ieņemt skaidru ārpolitisko nostāju, valsts vēsturiski un īpaši pēdējos gados balansē starp parlamentāro demokrātiju un autoritārām tendencēm, pat ja tas ir pretrunā ar tās ilgtermiņa interesēm.
“Jāatzīst, ka apturēt Krievijas raķešu programmu tikai ar sankcijām neizdosies, tāpat kā ASV ar sankcijām nespēja apturēt Irānas raķešu programmu. Teroristus var apturēt tikai ar spēku, iznīcinot bruņojuma ražotnes, noliktavas un raķešu palaišanas iekārtas. Tuvojas ziema, un Ukrainai steidzami nepieciešami resursi, lai glābtu valsti no katastrofas,” savā “Telegram” kanālā raksta Izraēlas uzņēmējs, kādreizējais Krievijas oligarhs Leonīds Nevzļins. Greiems bija viens no Ukrainas konsekventākajiem atbalstītājiem ASV Senātā un vienlaikus viens no Izraēlas tuvākajiem sabiedrotajiem Amerikas politikā. Viņš saprata to, ko Netanjahu acīmredzot saprast nevēlējās: Krievija apdraud Izraēlu tāpat kā Irāna. Krievija palīdz Irānai, Irāna - Krievijai, Irāna uzbrūk Izraēlai, kas atsakās piegādāt Ukrainai PGA bruņojumu cīņai ar Krievijas raķetēm un droniem, kas tiek modificēti un apšauda Izraēlas pilsētas. Lindsijs Greiems to saprata, bet pārliecināt par to Izraēlas vadību nepaguva, tāpat kā neviens nevar paredzēt, vai Zelenskim izdosies pārliecināt ASV prezidentu Trampu.
