Aleksandra Lukašenko ārvalstu vizītes, kuluāru sarunas un dronu incidenti ar cietušiem Baltkrievijas iedzīvotājiem padziļina Maskavas un Minskas nesaskaņas.
Dronu uzbrukumā 2. jūlijā Krievijas Brjanskas apgabala Zlinkas rajonā autostāvvietā netālu no robežšķērsošanas punkta “Красный Камень” cietis Baltkrievijas pasažieru autobuss, kas brauca maršrutā Minska-Gomeļa-Anapa, un trīs tālbraucēju kravas automašīnas.
Dronu uzbrukumā ievainoti abi autobusa šoferi un pasažieris, viena no automašīnām pilnīgi iznīcināta, ievainotie nogādāti Gomeļas reģionālajā klīniskajā slimnīcā Baltkrievijā, ziņoja Baltkrievijas televīzijas kanāls “Первый информационный”.
Krievijas Brjanskas apgabala gubernatora amata pienākumu izpildītājs Jegors Kovaļčuks izteicās, ka pasažieru autobuss bijis Ukrainas bruņoto spēku mērķis, tas bijis apzināts un mērķtiecīgs pret baltkrieviem vērsts trieciens, informēja prokremliskais “Telegram” kanāls “Lomovka”.
Krievijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Rodions Mirošņiks nāca klajā ar paziņojumu, ka Kijiva cenšas provocēt Baltkrievijas vadību, izsekojot un par uzbrukumu mērķiem izvēloties Baltkrievijas autotransportu, savukārt Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Boriss Grizlovs paziņoja, ka “Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukums Baltkrievijas tūristu autobusam Brjanskas apgabalā nav nejaušs negadījums vai sakritība, bet rūpīgi plānots un koordinēts teroristu uzbrukums, ko nevar klasificēt citādi kā vien apzinātu pret civiliedzīvotājiem vērstu vardarbības un agresijas aktu. Tas ir kara noziegums, kas nepaliks nesodīts”.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Andrejs Kovaļovs izdevumam “Українська правда” komentēja, ka tā bijusi Krievijas sarīkota provokācija: “Kārtējais informatīvais uzbrukums par iespējamu Ukrainas dronu triecienu pasažieru autobusam ir apzināta un ciniska Krievijas Federācijas provokācija ar vienīgo mērķi - novērst uzmanību no šodien (2. jūlijā) notikušā noziedzīgā teroristu uzbrukuma Ukrainas galvaspilsētai.”
Ģenerālštābs oficiāli paziņo, ka Ukrainas Aizsardzības spēki nav veikuši nekādus triecienus iepriekšminētajam civilajam transportam un visas agresorvalsts apsūdzības ir pilnīgi nepatiesas un safabricētas. Ukrainas Bruņotie spēki uzbrūk tikai leģitīmiem militāriem mērķiem un neveic kaujas operācijas pret civiliedzīvotājiem, piebilda Kovaļovs.
Savukārt Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretārs Aleksandrs Volfovičs, kuru opozīcija nodēvējusi par “Maskavas roku”, aicināja savus līdzpilsoņus ceļojumos uz Krieviju labāk nedoties.
“Mēs jūs brīdinājām, prezidents (Aleksandrs Lukašenko) par to jau vairākkārt runājis un teicis: cienījamie baltkrievi, atturieties no ceļojumiem uz Krieviju, īpaši pierobežas reģionos. Tur katru dienu avarē droni un notiek šādi nepatīkami incidenti. Mēs neslēdzam robežas - tā tagad ir katra paša izvēle, doties uz turieni vai nē,” Volfoviča sacīto citēja “Telegram” kanāls “Конструктивный аналитик”.
“Bet kur palicis Lukašenko? Kāpēc šo svarīgo paziņojumu viņa vietā sniedz Drošības padomes sekretārs? Valsts vadītājs devies ārvalstu vizītēs Āzijas valstīs, turpinot savu bezprecedenta diplomātisko turneju, un notikušo nav komentējis, kaut gan mūsdienu saziņas līdzekļi šādu iespēju sniedz pat tālu prom no mājām... Viņa reakcija saistībā ar incidentu ir netieša pazīme, ka Lukašenko un Putins ne par ko nav vienojušies...” raksta “Канал визионера”.
“Citiem vārdiem sakot - no šī brīža tā ir viņu (cietušo) pašu atbildība un vaina. Kamēr par Baltkrievijas “atbildēm Ukrainas uzbrukumiem” nevar būt ne runas, uz Krieviju turpinās ceļot privātpersonas, bet amatpersonas no braucieniem atturēsies. Līdzīga bija arī oficiālā Baku reakcija, kad jūnija sākumā pēc Krievijas uzbrukumiem tirdzniecības kuģiem Azovas un Melnajā jūrā Ukrainas tuvumā bojā gāja Azerbaidžānas jūrnieki. Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka kuģiem uzbrukuši Ukrainas bezpilota lidaparāti.
“Pēc otrā dronu incidenta ar saviem valstspiederīgajiem Baltkrievija neoficiāli slēdz robežu ar Krieviju,” komentē “Канал визионера”. Pirmais negadījums notika 17. jūnijā, kad Brjanskas apgabalā drons ietriecās autobusā ar Baltkrievijas bērnu futbola komandu, kur atradās 44 cilvēki, viņu vidū 28 bērni, bojā gāja trenera dzīvesbiedre, ievainoti seši bērni vecumā no 10 līdz 11 gadiem un divi pieaugušie vecumā no 39 līdz 48 gadiem.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova nāca klajā ar standarta paziņojumu: “Aicinām starptautiskās organizācijas, valstu valdības un pasaules sabiedrību sniegt godīgu Zelenska režīma noziedzīgo darbību izvērtējumu un šo terora aktu stingri nosodīt. Klusēšana iedrošinās Kijivas teroristus turpmākiem asiņainiem noziegumiem.”
Jūnija nogali pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents pavadīja kopā ar savu kolēģi Vladimiru Putinu, bet uzreiz pēc tam Āzijas tūres ietvaros devās uz tikšanos ar Ķīnas līderi Sji Dzjiņpinu, apmeklēja Mjanmu un Indonēziju. 27. un 28. jūnijā Putins un Lukašenko tikās Krievijas diktatora rezidencē Valdajā, kur Kremļa saimnieks ārvalstu līderus parasti neuzņem.
Tikšanās tika organizēta uzreiz pēc Lukašenko lēmuma pārtraukt Baltkrievijas teritorijā izvietoto retranslatoru staciju darbību Krievijas kaujas dronu novirzīšanai uz mērķiem Ukrainā un viņa 25. jūnija paziņojuma neiesaistīt Baltkrieviju karā, ziņoja “Deutsche Welle”. Putina un Lukašenko sarunas turpinājās divas dienas, tās nebija iepriekš oficiāli izziņotas, sarunu saturs un rezultāts nav zināms, informācijas noplūdes medijiem nenotika.
Putins aprobežojās ar ļoti neskaidru paziņojumu, ka Baltkrievijas prezidents “panikā nekrīt”, vien apstiprinot, ka “apspriesta Kijivas retorika”, taču oficiāli valstu vadītāju paziņojumi nesekoja. Atbilstoši oficiālai Kremļa informācijai, “valstu vadītāji apsprieda Krievijas un Baltkrievijas Savienības valsts darba kārtības jautājumus, tirdzniecības un ekonomisko sadarbību, kopīgus projektus un reģionālās drošības jautājumus”. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentēja, ka pēc tikšanās nekādi papildu paziņojumi plašsaziņas līdzekļiem sniegti netiks.
No Putina Valdaja rezidences Lukašenko 29. jūnijā devās darba vizītē uz Pekinu, kur lidostā viņu sagaidīja Ķīnas izglītības ministrs. Lukašenko tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, nākamajā dienā apmeklēja Pekinas universitātes biotehnoloģijas specialitātes studentu izlaiduma ceremoniju - viens no absolventiem ir viņa jaunākais dēls Nikolajs Lukašenko. 1. jūlijā Baltkrievijas līderis ieradās oficiālā vizītē Indonēzijā, 2. jūlijā - Mjanmā.
“Lukašenko ārvalstu braucienu maršruts jau pats par sevi ir politisks paziņojums: pēc divu dienu slēgtām sarunām ar Putinu Valdajā viņš nekavējoties izlidoja uz Pekinu, kur notika trīs stundas ilga tikšanās ar Sji Dzjiņpinu,” komentē “Telegram” kanāls “ПолитСатирКа”.
“Šajā fonā īpaša nozīme ir Ķīnas līdera paustajam atbalstam Baltkrievijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei - konteksts ir acīmredzams. Kijiva pastiprina spiedienu uz Minsku, bet Maskava vēlas redzēt lielāku Baltkrievijas līdzdalību Ukrainas karā - sākot no Baltkrievijas gaisa telpas koridora dronu tranzītam līdz pat Krievijas ballistisko raķešu triecienu zonas paplašināšanai. Taču Lukašenko publiski skaidri pateicis, ka viņam nav nodoma iesaistīt valsti karadarbībā. Viņa mērķis ir saglabāt savu ārpolitisko manevru iespējas un nepārvērst Baltkrieviju par kaujas lauku, pēc tikšanās Valdajā brauciens uz Pekinu kļuva par apdrošināšanas polisi pret Putina spiedienu.
Putinam vai nu jāpieņem izaicinājums un jāpāriet uz nākamo eskalācijas līmeni, vai jāmēģina panākt mieru. Tā kā Minskas iesaistīšanās tiešā karadarbībā ir maz ticama, Maskavas iespējas mainīt negatīvo situācijas attīstības gaitu frontē samazinās. Lukašenko nekonsekvence attiecībās ar Kremli jau ir pierasta lieta, šī bija pēc skaita viņa 17. vizīte Ķīnā. Tikšanās laikā ar Ķīnas līderi Lukašenko jokoja, ka “ieradies kā pie sevis mājās”. Sji jautāja “vai pa taisno no Minskas?”. “Nē, no Maskavas apgabala. Mums bija sarunas ar prezidentu Putinu, pēc tam izlidoju uz Pekinu”,” raksta “Telegram” kanāls “Московская прачечная”.
Baltkrievijai un Ķīnai ir īpašas attiecības: 2022. gadā tika nodibināta visaptveroša stratēģiskā partnerība, kas Ķīnas neoficiālajā diplomātiskajā hierarhijā nozīmē augstāko uzticības un sadarbības līmeni. Labi zināmas Ķīnas intereses Baltkrievijā: industriālais parks “Lielais akmens”, kālija minerālmēslojuma tranzīts un loģistika uz Eiropu, kamēr karadarbība Baltkrievijas teritorijā Ķīnas plānus izjauktu. “Telegram” kanāls “ПолитСатирКа” secina: “Tāpēc Sji atbalsts ir signāls gan Kijivai, gan Maskavai: Pekina iestājas pret Baltkrievijas dalību karā, tātad Lukašenko ir ieguvis galveno - Ķīnas atbalstu savai iecienītajai lavierēšanas politikai.”
Baltkrievijas specdienesti no Maskavas gaida turpmākus eskalācijas mēģinājumus. “Visos gadījumos destabilizācijai var tikt izmantoti dronu uzbrukumi. Drošības padome un Valsts drošības komitejas (VDK) pretizlūkošana izmeklē incidentu ar bērnu autobusu 17. jūnijā. Prezidenta (Lukašenko) pils, Drošības padomes un VDK koridoros amatpersonas pārliecinātas, ka tā bijusi Maskavas provokācija un iespējamas citas, piemēram, ar civilās aviācijas lidmašīnām.
Lai tās novērstu, lidojumu maršruti pašlaik novirzīti tālāk no Ukrainas robežas. Ja Kremlim būs nepieciešama eskalācija, ar droniem var tikt apšaudīta Moziras naftas pārstrādes rūpnīca. Robežas stiprināšanai un Lukašenko publicitātes veicināšanas nolūkā Minska augustā gatavo daļēju, līdz 3000 rezerves virsnieku un karavīru mobilizāciju,” komentē Lukašenko oponentiem Baltkrievijas specdienestos tuvais “Telegram” kanāls “Беларуская выведка/Belarussian intelligence”.
“Lukašenko štābs visvairāk noraizējies par ekonomiku: Baltkrievijas rubeļa (BYR) 60% piesaisti Krievijas rublim (RUR). Nacionālā banka (NB) pēta alternatīvas, dodot priekšroku ASV dolāram (pašlaik 30% piesaiste valūtu grozam) un Ķīnas juaņai (10%).
Līdz augusta beigām NB prognozē pakāpenisku Krievijas rubļa devalvāciju līdz 100 RUR par USD un plāno paaugstināt procentu likmes noguldījumiem ASV dolāros cerībā uz turpmākiem ASV sankciju atvieglojumiem un dialogu ar ES. Lukašenko štābā valda spriedze, viņš cenšas demonstrēt savu vēlmi sadarboties ar Putinu. Visi saprot, ka galvenais uzdevums ir noturēties līdz sarunām, nepadoties Kremļa spiedienam, vienlaikus saglabājot Putinam lojāla sabiedrotā tēlu.”
2026.gada jūnija beigās - jūlija sākumā Minskā, iespējams, notikusi slepena Aleksandra Lukašenko un Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāja Oļega Ivaščenko tikšanās. Oficiāla apstiprinājuma par sarunām nav, taču politiskajās aprindās tās tiek aktīvi apspriestas. “Belarussian intelligence” apgalvo, ka “jūnija beigās Baltkrieviju apmeklējis Kirila Budanova pēctecis (Oļegs Ivaščenko). Sarunas turpinājušās trīs stundas, daļēji 1 pret 1 (Lukašenko-Ivaščenko) un 2 pret 2 un formātā. Tikšanās otrajā daļā Lukašenko pievienojies VDK priekšsēdētājs Ivans Tertels”.
“Ir iespējama (Ukrainas-Baltkrievijas) kuluāru vienošanās. Ja nepieciešams, Putinam tiks sarīkota “kontrolētas eskalācijas” izrāde, piemēram, apmaiņa ar dronu triecieniem. Līdzīgs scenārijs var tikt izspēlēts Polijas pierobežas rajonos, ja Ukrainas faktors būs nepietiekams un turpmākajās mierizlīguma sarunās iesaistīties Polija. Pasākumu mērķis ir demonstrēt Lukašenko lojalitāti Kremlim ar dalību militārās operācijās, palīdzot novirzīt frontes līniju savā aizmugurē.
Militāras eskalācijas gadījumā Baltkrievijas teritorijā speciālo operāciju spēki varētu atkāpties 50 km dziļumā līdz Poļesjei, ļaut ukraiņiem gūt panākumus un iespēju Minskai paziņot, ka tā “kļuvusi par agresijas upuri”.
Lukašenko tad varēs lūgt Krievijai palīdzību, pastiprinājumu ar kājniekiem, daļu Krievijas mobilo vienību pārvietos uz Baltkrieviju, izstiepjot fronti un Krievijas armiju vājinot - Baltkrievija un Ukraina līdz ar to būtu “savstarpēji norēķinājušās”. Saņemtā informācija un novērojumi liecina, ka Minskas un Kijivas stratēģiskie mērķi zināmā mērā sakrīt un joprojām iespējams “Minskas-3” sarunu formāta scenārijs, kad visas puses, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, atkal sēdīsies pie sarunu galda.
Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta štābs saprot - ja Baltkrievija iesaistīsies karā, tās būs Lukašenko valdīšanas beigas. Lielā spēle ir sākusies,” secina “Беларуская выведка/Belarussian intelligence”.
