Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasa aizvākt no Baltkrievijas militāro aprīkojumu, ko Krievija izmanto triecieniem Ukrainas teritorijā “Citādi to izdarīsim mēs”. 19. jūnija preses konferencē Zelenskis piedraudēja ar uzbrukumiem retranslatoru torņiem Baltkrievijā, ja Minska tos nedemontēs nedēļas laikā.
Krievijas armijas izmantotie specializētie sakaru un retranslācijas mezgli raķešu un dronu triecienu koordinācijai uzstādīti divos Baltkrievijas reģionos Ukrainas pierobežā. “Vai viņš (Lukašenko) var tos novākt? Kāpēc viņš saka, ka nevēlas iesaistīties karā? Lai viņš šo tehniku aizvāc, lai viņš to izslēdz,” paziņoja Zelenskis, norādot, ka prasības izpildei Lukašenko dod nedēļu laika: “Kāpēc es saku “nedēļa”? Jo katru dienu šī iemesla dēļ iet bojā mūsu civiliedzīvotāji... Ja to neizdarīs viņš, to izdarīsim mēs. Tas pats attiecas uz viņa (Lukašenko) naftas pārstrādes rūpniecību,” Zelenska sacīto citē Ukrainas ziņu kanāls “Iнтерфакс-Україна”. Ukrainas prezidents piebilda, ka Baltkrievija joprojām ir galvenais naftas produktu piegādātājs Krievijai, aicinot Minsku piegādes okupantiem pārtraukt. Paziņojumi tika sniegti atbildei par Lukašenko izteikumiem 15. jūnija intervijā starptautiskajam ziņu kanālam “Al Arabiya English”, ka Baltkrievija negrasās iesaistīties Krievijas un Ukrainas karā, vēstīja raidorganizācija “Deutsche Welle”. Maijā Zelenskis apgalvoja, ka Krievija cenšas pārliecināt Baltkrieviju iesaistīties karā ar Ukrainu, Lukašenko to noliedza. Turklāt Zelenskis paziņoja, ka Ukraina veiks “preventīvas darbības” pret varas iestādēm Minskā, ja Baltkrievija draudēs ar iebrukumu.
Ukraina gatava atbildēt, Baltkrievija karot nevēlas
Zelenskis Baltkrievijas līdera izteikumus par nevēlēšanos tikt iesaistītam karā vērtēja skeptiski: “Kad Lukašenko kungs saka, ka nevēlas tikt ievilkts karā, viņam jābūt godīgam, vismaz pret savu tautu, jo ne jau viņš pats tiks ievilkts, bet Krievija var ievilkt visu valsti. Jau no paša kara sākuma viņi nogalina bērnus un pieaugušos - raķetes lidoja no Baltkrievijas, no viņa valsts (..) Un arī toreiz viņš zvanīja un atvainojās, sakot, ka to nekontrolē, ka Krievija rīkojas kā savā teritorijā. Un, protams, es tam neticu, bet par to viņš jau ir izteicies,” paziņoja Zelenskis kopīgā preses konferencē ar Hondurasas prezidentu Nasri Asfuru 19. jūnijā Kijivā, piebilstot, ka Krievija turpinās mēģinājumus iesaistīt Lukašenko karā un Baltkrievijas līderis “saprot, ka Ukraina atbildēs”.
Ukrainas prezidents komentēja arī dronu uzbrukumu Baltkrievijas autobusam Krievijas Brjanskas apgabalā 17. jūnijā ar 44 pasažieriem, to vidū 28 bērniem, kad bojā gāja sieviete un četri bērni tika ievainoti: “…kaut privātā kārtā, bet pat Krievijā atzīst, ka tas nebija mūsu trieciens. Man liekas, to visi jau atzinuši, ieskaitot starptautiskos ekspertus. Kā tas ir savstarpēji saistīts? Tas ir ļoti vienkārši. Krievija rīkos daudz dažādu provokāciju, lai karadarbībā iesaistītu Baltkrievijas iedzīvotājus.”
Par ko Lukašenko pēc tam atvainojās?
Komentējot Kijivas izteikumus brīdinājuma formā Minskai par 500 identificētiem uzbrukuma mērķiem Baltkrievijā, 31. maijā Lukašenko sacīja, ka Zelenskis varēja būt kaut ko salietojies (“мог где-то курнуть или кольнуть”), tāpēc sācis Minskai draudēt. Zelenskis tos esot paudis spēcīga stresa brīdī konflikta fonā, iespējams, lietojot kādus stimulantus. Vēlāk Lukašenko paziņoja: “Ja Vladimirs Aleksandrovičs (Zelenskis) tika aizskarts, es par šiem vārdiem atvainojos. Varbūt man tos nevajadzēja teikt, ņemot vērā, ka viņš tomēr karo. Varbūt man nevajadzēja tik skarbi par to runāt. Bet, no otras puses, viņam vajadzētu saprast, kā mēs mēdzam teikt: “kā dzied, tā arī izvada” (“как поют, так и отпевают”).
16. jūnijā Lukašenko atvainojās Zelenskim par agrākiem pret viņu vērstajiem asajiem izteikumiem un apliecināja, ka Baltkrievija negrasās veikt militāras darbības pret Ukrainu: “Mēs esam vairākkārt teikuši, ka Krievijas-Ukrainas kara izplatīšanos Baltkrievijas teritorijā uzskatām par absolūti nepieņemamu.” Baltkrievija ir “militāri ļoti neaizsargāta”, tāpēc karā iesaistīties nevēlas: “Ja Ukraina uzbruks Baltkrievijai tāpat kā pašlaik Krievijai, Baltkrievija Ukrainas armijai būs kā atvērta plauksta.”
Zelenskis atbildēja, ka viņa priekšā nav jāatvainojas, bet ir citas pretenzijas. “Nav vajadzīgi lieki vārdi. Viņam (Lukašenko) torņos uzstādīti retranslatori - Krievijas retranslatori, Baltkrievijas. Kāda mums starpība? Viņa teritorijā divos reģionos Ukrainas pierobežā izvietots aprīkojums, kas koriģē uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem, tieši civiliedzīvotājiem. Mums tur nav tik spēcīgas pozīcijas kā frontes līnijā. Tur tiek nogalināti civiliedzīvotāji (..) Tāpat kā, piemēram, viņa naftas pārstrādes rūpniecība. Mēs darām visu iespējamo, lai Krievijai nebūtu iespēju pārdot naftu un piegādāt dīzeļdegvielu armijai. Jo tas viss tiek vērsts pret mums. Pašlaik viņš ir viens no Krievijas armijas galvenajiem piegādātājiem. Tas ir Lukašenko, tā ir Baltkrievija. Vai to var apturēt? Esmu pārliecināts, ka tas viņam ir pa spēkam. Tieši viņš to kontrolē,” sacīja Zelenskis.
Vispirms par 500 Ukrainas uzbrukumu mērķiem Baltkrievijā 26. maijā savā “Telegram” kanālā izteicās Ukrainas bezpilota sistēmu spēku komandieris Roberts Brovdi ar segvārdu “Мадьяр”. Vēršoties pie Lukašenko, kurš varētu iesaistīties karā ar Ukrainu, Brovdi uzrakstīja: “Suns, kas rej skaļi, nekož. Plēsīgs putns ir citādāks. Pirmie 500 mērķi (Baltkrievijā) jau ir mūsu radaros. Ļoti praktisks bezmaksas padoms: nelec acīs Ukrainai.” Lukašenko tobrīd paziņoja, ka arī Baltkrievijas pusei ir precīzas “ļoti nopietna” mērķa koordinātas Ukrainā, un draudēja uzbrukt, ja Ukraina “ies nepareizajā virzienā”.
Baltkrievijas izvēle
Kijivas nepārprotamais brīdinājums Minskai acīmredzot bija arī reakcija pēc Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretāra Aleksandrs Volfoviča 26. maija paziņojuma, ka Ukrainas bezpilota lidaparāti nedēļas laikā (18.-24. maijā) mēģinājuši šķērsot Baltkrievijas robežu 116 reizes, Ukrainas droni Baltkrievijā periodiski avarē un pretgaisa aizsardzības sistēmas pret tiem izmantotas jau 59 reizes: “Dažos gadījumos tie nav nejauši uzbrukumi, bet maskēti it kā nejauši pārlidojumi, lai mēģinātu trāpīt robežas infrastruktūras elementiem.”
“Minskā turpinās sīva cīņa par valsts turpmākā politiskā kursa izvēli un nostāju Krievijas izraisītā kara jautājumā: Lukašenko iesaistīšanos konfliktā cenšas nepieļaut, apzinoties visas iespējamos riskus, kas šādas izvēles gadījumā sagaida Baltkrieviju. Ar Maskavu cieši saistītā Baltkrievijas varas elites daļa, ko pārstāv Volfovičs, iestājas par atbalstu Krievijas “speciālajai militārajai operācijai”, savukārt Roberta Brovdi paziņojums par pirmajiem 500 identificētajiem Ukrainas uzbrukuma mērķiem Baltkrievijā, ja Minska karā tomēr iesaistīsies, ir nopietns arguments iekšpolitiskām debatēm. Nav šaubu, ka Baltkrievijas armija visus mērķus aizsargāt nespēs, tie tiks vai nu iznīcināti, vai nopietni bojāti, radot spēcīgu triecienu Baltkrievijas ekonomikai un sociālajai jomai. Kijiva faktiski darbojas Lukašenko interesēs, piespēlējot viņam spēcīgus argumentus, lai savā apkārtnē neitralizētu promaskaviskos spēkus,” komentē “Telegram” kanāls “Украина не Россия?”.
Vajadzīgs miers
20. jūnija vakara uzrunā Zelenskis paziņoja: “Baltkrievijai vajadzētu Ukrainai nodemonstrēt, ka tā patiesi iestājas pret karu”, vēstīja Ukrainas tīmekļa izdevums “Європейська правда”.
Prezidents vēlreiz atgādināja, ka Ukrainas pierobežā Baltkrievijā uzstādīts speciāls aprīkojums, kas palīdz Krievijas armijas droniem uzbrukt Ukrainai: “Mēs Baltkrievijā zinām četrus šādus retranslatorus - Gomeļas un Brestas apgabalos. Ar šīs tehnikas palīdzību tika veikti dronu uzbrukumi Žitomiras, Rivnes un Volīnijas apgabalos - mūsu enerģētikas, dzelzceļa infrastruktūrai, pilsētām un ciematiem. Tagad Baltkrievijai tiek dots laiks šo aprīkojumu demontēt (..) Ukraina zina par katru rūpnīcu Baltkrievijā, kas strādā Krievijas kara labā (..) Šī gada janvārī-maijā Baltkrievijas benzīna piegādes apjoms Krievijai palielinājās 13 reizes salīdzinājumā ar to pašu laika posmu 2025. gadā, dīzeļdegvielas piegādes trīskāršojās. Katrs uzņēmums, kas piegādā komponentes Krievijas militārajai rūpniecībai - bruņumašīnām, raķešu sistēmām, tāpat kā katrs uzņēmums, kas Krievijas armijai piegādā degvielu - tas viss ievelk Baltkrieviju karā. Tas palīdz Krievijai pielāgoties spiedienam un mieru netuvina, lai gan vajadzētu notikt pretējam. Ukraina to nevēlas, un esam brīdinājuši Baltkrievijas vadības pārstāvjus, kuri šos notikumus ietekmē “de facto”. Lai mēs Ukrainā pārliecinātos, ka Baltkrievija tiešām iestājas pret karu, Baltkrievijai ir jādara tas, par ko tās faktiskā vadība runā pa neoficiāliem kanāliem. Karam ir jābeidzas, ir vajadzīgs miers.”
