“Axios”: stratēģiski svarīgo Dienvidu koridoru Omānas teritoriālajos ūdeņos ASV armijas spēku pavadībā ik dienas šķērso 15 līdz 20 tankkuģu ar 10 miljoniem barelu naftas, kas “būtiski ietekmē” pasaules tirgu.
Atklājas lēnā naftas cenu pieauguma patiesais iemesls - neskatoties uz satricinājumiem globālajā naftas tirgū, problēmām ar ieguvi, pārstrādi un loģistiku Tuvajos Austrumos, tā ir Hormuza šauruma blokādes zemā efektivitāte. ASV veic slepenu operāciju naftas transportēšanai: “Mēs kontrolējam šauruma dienvidu daļu jau divus mēnešus. Irānas Revolucionārās gvardes korpuss var radīt mums neērtības, bet viņi to nekontrolē, to darām mēs,” tīmekļa izdevumam “Axios” pastāstīja kāds augsta ranga amerikāņu ierēdnis. Naftas transportēšanas speciālās operācijas vadības štābs atrodas ASV militārajā bāzē Ziemeļkarolīnā, Fortbregā (Fortlibertijā). Publikācijā netieši norādīts, ka priekšroka tranzīta koridora izmantošanā ir amerikāņu partneriem, kuru naftas eksporta industrija karadarbības gaitā ar Irānu cietuši zaudējumus. Persijas līča valstu amatpersonas ar ASV militāro vadību saskaņo tankkuģu sarakstus, lai organizētās grupās tie varētu droši šķērsot šaurumu.
Tramps piesaka Irānai ekonomisko karu
ASV prezidents pasludinājis bezprecedenta “ekonomisko karu” pret Irānu, piedraudot ar “milzu” sankcijām valstīm, kas ar Teherānu iesaistītas biznesa darījumos vai jebkādā veidā to atbalsta: “Neviens Islāma Republikai nav devis lielākas iespējas noslēgt vienošanos kā es, diemžēl viņi to neizmantoja. Tāpēc šodien es paziņoju par vēsturē lielāko ekonomiskā spiediena operāciju. Tas būs iznīcinošs ekonomiskais karš un vēl nepieredzēta mēroga izolācija,” teikts Trampa 20. augusta ierakstā mediju platformā “Truth Social”. Tramps to nodēvēja par “ekonomisko D dienu”, uzsverot, ka valstis, kas ļaus savām finanšu iestādēm, uzņēmumiem, lidostām vai valdības aģentūrām Irānu atbalstīt, saskarsies ar postošām sekām ekonomikai, sadarbība ar Irānu liegs pieeju ASV tirgum, īpaši Ķīnai un dažām Tuvo Austrumu reģiona valstīm. ASV jau iepriekš bija piemērojušas sankcijas Irānas naftas, kuģniecības un finanšu sektoriem, cenšoties samazināt Teherānas energoresursu eksporta ieņēmumus. Trampa “ekonomiskais karš” acīmredzot ir turpinājums aprīļa sākumā uzsāktajai ASV Finanšu ministrijas spiediena un sankciju kampaņai “Operation Economic Fury” Pentagona vadībā ar mērķi graut Irānas ekonomiku un bloķēt ienākumu avotus, ko Teherāna izmanto militārās infrastruktūras un ārvalstu sabiedroto finansēšanai. Neilgi pirms Trampa ekonomiskā spiediena pasākumu pieteikuma Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) 18. augustā oficiāli paziņoja, ka Irāna emirātu virzienā jūras satiksmes bloķēšanai palaidusi divas ballistiskās raķetes. Reaģējot uz šo incidentu, AAE nekavējoties pārtrauca ar Teherānu jebkādus tirdzniecības un finanšu darījumus, Irānas Ārlietu ministrija visas apsūdzības noraidīja.
Kas Hormuza šaurumu kontrolē?
Portāla “Axios” žurnālists Baraks Ravids 19. augusta publikācijā “U.S. conducting stealth operation to transport oil through Hormuz” raksta, ka Hormuza šaurumu tumsas aizsegā ik dienu veiksmīgi šķērso 15 līdz 20 tankkuģu, savukārt Irānas amatpersonas un naftas nozares eksperti apgalvo, ka informācija ir nepatiesa, par ko liecinot lēnais, bet pastāvīgais cenu pieaugums pasaules tirgū. “Caur ASV kontrolēto Dienvidu transporta koridoru pie Omānas krastiem dienā iziet aptuveni pieci miljoni naftas barelu, lielākā daļa - aptuveni četri miljoni barelu - ar regulāriem tiešiem kravu pārvadājumiem (“shuttle” kravām) no Persijas līča valstīm drošām energoresursu piegādēm Āzijas valstīm,” teikts “Global Trade Review” 19. augusta publikācijā. Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) radara satelītu saimes “Sentinel-1” attēlos redzams, ka, piemēram, 19. augusta vakarā Omānas dienvidu koridora šķērsošanai rindā bija nostājušies tikai pieci tankkuģi, visi ar izslēgtām kuģu automātiskās identifikācijas sistēmām. ASV masveida gaisa triecieni Irānas radariem traucēja kuģu satiksmes izsekošanai Omānas krastu tuvumā, tomēr pat ASV Gaisa spēku iznīcinātāju pavadībā divi līdz trīs tankkuģi nedēļā tiek apšaudīti un nopietni bojāti. “Axios” publikācijā teikts, ka “slepenā operācija” katru dienu nodrošina 10 miljonu barelu jēlnaftas transportēšanu, kamēr pārvadājumu apjoms Ziemeļu-Dienvidu 7200 km transporta koridorā (INSTC), kas savieno Krieviju un Kaspijas jūras reģionu ar Indijas okeānu, Persijas līci un maršrutu Omānas dienvidos, joprojām ir aptuveni pieci miljoni barelu dienā. Savukārt CNN 19. augusta publikācijā apgalvots, ka “Irāna kontroli Hormuza šaurumā pakāpeniski zaudē”. Saskaņā ar “Kpler” datiem, aizvadīto divu nedēļu laikā “Omānas koridors” kļuvis par galveno naftas tranzīta artēriju, nodrošinot 80% piegāžu no Persijas līča valstīm. Maršrutu aizsargā ASV Gaisa spēku iznīcinātāji, tumsas aizsegā naftu pārvadā tankkuģi ar izslēgtiem transponderiem un izslēgtu automātisko identifikācijas sistēmu, kas publiskajos jūras satiksmes radaros kļūst neredzami, naktī sastājas konvojos, lai Dienvidu koridoru šķērsotu noteiktos laika intervālos. Navigācijas režīms ieviests pēc divu nedēļu ASV Bruņoto spēku Centrālās pavēlniecības (CENTCOM) militārās operācijas, kad tika neitralizētas Irānas radiolokācijas stacijas un jūras novērošanas sistēmas. Amerikāņu amatpersonas uzskata, ka Irānas spējas izsekot kuģošanu šauruma dienvidu daļā ir stipri ierobežotas, palikuši tikai daži atjaunoti radari, kamēr Irāna tankkuģus ar droniem un spārnotām raķetēm turpina apšaudīt. Ņemot vērā naftas konvoju drošības operācijas mērogu, Tramps izsludināja “ekonomisko karu” un turpmākās sarunās iesaistīties atteicās: “Viņi velti tērē savu laiku. Sarunas ar viņiem ir laika izšķiešana. Irāna saglabā zināmas militārās spējas, bet kopumā valsts ir tukša čaula.”
Nestabilais naftas tirgus
Globālo naftas cenu lēnā pieauguma iemesls ir abpusēji neefektīvā Hormuza šauruma blokāde, nevis naftas ieguves, pārstrādes un pārvadājumu infrastruktūras postījumi Tuvajos Austrumos. Naftas cenas pasaules biržās šobrīd svārstās no 85 līdz 94 USD par barelu, dīzeļdegvielas barela bruto tirgus cenu (140 līdz 175 USD) nosaka jēlnaftas piegādes un pārstrādes izmaksas, bet pēc kara sākuma Irānā nafta kāpusi “tikai” par aptuveni 25 USD. Reaģējot uz saspīlējumu Tuvajos Austrumos un Hormuza šauruma blokādi, izskan atšķirīgas prognozes: finanšu tirgi cenu pieaugumu prognozē līdz pat 100 USD par barelu un augstāk, tomēr vairums tirgus analītiķu uzskata, ka līdz septembrim cena stabilizēsies 80-90 USD robežās un vēlāk kritīsies. Globālais naftas tirgus pārmērīgā piedāvājuma, ģeopolitiskās krīzes un mainīgā pieprasījuma apstākļos ir nesabalansēts. Valstis, kas neietilpst OPEC, šobrīd kopā saražo vairāk nekā pusi no visas pasaules jēlnaftas, piemēram, ieguves apjomus palielina ASV un Gajāna, izraisot globālā piedāvājuma pieaugumu.
Tirgi un investori rūpīgi seko ASV prezidenta retorikai un lēmumiem, viņa paziņojumi un ieraksti sociālajos tīklos, īpaši platformā “Truth Social”, bieži izraisījuši tūlītējas finanšu tirgus reakcijas, ietekmējot cenas un globālo ekonomiku. Turklāt Trampa administrācija tos nereti izmanto specifiskiem vēstījumiem, jo informācijas noplūdes noder signālu nosūtīšanai ārvalstu līderiem, sabiedriskās domas testēšanai vai pretinieku maldināšanai par reālajiem diplomātiskajiem vai militārajiem plāniem. Tāpat izskan visai pretrunīgi apgalvojumi, ka ASV prezidenta administrācija manipulē ar mākslīgā intelekta algoritmiem. “Trampa administrācija “Axios” un Baraku Ravidu izmanto manipulācijām ar mākslīgā intelekta algoritmiem naftas fjūčeru (nākotnes līgumu) tirdzniecībai, mākslīgi uzturot zemas cenas, kamēr globālajā naftas produktu tirgū dīzeļdegvielas cena nesamērīgi pārsniedz jēlnaftas cenu,” raksta Kremlim lojālā “Telegram” kanāla “Свежести” autori. Finanšu tirgus ietekmēšanai Baltais nams politiskos paziņojumus sinhronizē ar “Axios” publikācijām. “ASV prezidenta administrācijas amatpersonas MI rīkus izmantojušas politiskajās kampaņās, tajā pašā laikā apsūdz Irānu par mākslīgā intelekta izmantošanu dezinformācijas izplatīšanai. Donalds Tramps lietojis MI ģenerētus attēlus un video sociālo tīklu platformā “Truth Social”, lai uzbruktu politiskajiem pretiniekiem,” rakstīja “The New York Times”.
Cena nav galvenais?
Amerikāņu ekonomists, Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans uzskata: lai izprastu naftas tirgus svārstību cēloņsakarības, jāskatās ne tikai uz jēlnaftas cenu. Liela daļa pasaules naftas pārstrādes jaudu aiz Hormuza šauruma ir bloķētas vai atrodas dīkstāvē, par aptuveni 35 USD palielinot “crack spread” - katra pārstrādātā jēlnaftas produkta (ieskaitot benzīna un dīzeļdegvielas) barela cenas starpību, kas būtībā ir naftas pārstrādes rūpnīcu bruto peļņas norma, vienlaikus turpinot pazemināt naftas cenu.
Naftas cenas kāpumu nosaka jaudu trūkums, jo pircēji nevēlas maksāt par naftu, ko nevar pārstrādāt, turklāt Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumu kampaņas rezultātā smagi cietušas rūpnīcas un transporta infrastruktūra Krievijā, samazinot naftas ieguves apjomus, kas ir ievērojami zemāki par OPEC+ atļauto. Saskaņā ar OPEC datiem, Krievija jūnijā ieguva 8,928 miljonus barelu jēlnaftas diennaktī - par 834 000 barelu mazāk nekā naftas ieguvējvalstu organizācijas OPEC+ noteiktā Krievijas kvota - 9,762 miljoni barelu dienā. Turpina darboties 2025. gada oktobrī ASV noteiktās bloķējošās sankcijas lielākajiem Krievijas naftas nozares uzņēmumiem “Роснефть” un “Лукойл”, rezultātā Krievijas “Urals” markas naftas atlaide divkāršojās, bet cena līdz gada beigām nokritās zem 40 ASV dolāriem par barelu. Vienlaikus ASV-Irānas bruņotais konflikts un Hormuza šauruma blokāde pieprasījumu pēc Krievijas jēlnaftas palielina un notur naftas cenas.
“Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcu avārijas remontdarbi un naftas produktu piegādes traucējumi no Tuvajiem Austrumiem ir likuši Starptautiskajai enerģētikas aģentūrai (IEA) samazināt globālās naftas pārstrādes prognozi 2026. gada trešajam ceturksnim par 370 000 barelu dienā - līdz 80,8 miljoniem barelu, izraisot cenu kāpumu Eiropā un piespiežot importētājus meklēt alternatīvas,” komentē “Telegram” kanāls “Внеплановая экономика”. “Pieprasījuma līdzsvarošanai pēc Hormuza šauruma blokādes notika straujš naftas produktu cenu pieaugums, taču pārsvarā uz “crack spread”, nevis jēlnaftas cenu kāpuma rēķina,” secina specializētā ekonomikas “Telegram “kanāla “Proeconomics” autori.
Varas maiņa naftas tirgū: Ķīna kļūst par jauno OPEC
“Ir pagājuši seši mēneši kopš kara sākuma ar Irānu, un Hormuza šaurums komerciālai kuģošanai joprojām ir faktiski slēgts. Tikai daži tankkuģi to šķērso nakts aizsegā, naftas un naftas produktu eksports no Persijas līča valstīm ir ievērojami krities. Varētu likties, ka ir piepildījies sliktākais scenārijs. Taču “Brent” markas jēlnafta pasaules tirgū maksā zem 100 USD par barelu. Naftas tirgus ir piedzīvojis fundamentālas pārmaiņas, agrāk tika uzskatīts, ka kritiski svarīgo izejvielu tirgu kontrolē galvenokārt ražotāji. Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) to ir darījusi kopš 1960. gada: koordinēja naftas ieguves apjomus, lai regulētu un stabilizētu cenas, nodrošinot taisnīgus ienākumus ražotājiem un stabilas piegādes patērētājiem. Tagad karteļa vara ir stipri ierobežota. Pēc Trampa uzsāktā kara ar Irānu organizācija palielināja ieguves kvotas, taču tas bija vairāk simbolisks žests: galvenais eksporta ceļš Tuvo Austrumu valstīm tik un tā paliek bloķēts,” raksta Šveices laikraksta “Neue Zürcher Zeitung” (NZZ) ekonomikas komentētājs Bendžamins Trībe.
Tirgu pašlaik kontrolē nevis pārdevējs, bet pircējs - tā ir Ķīna, pasaulē lielākā naftas importētāja. Ķīna līdz šim importēja aptuveni 70% no sava naftas patēriņa apjoma, taču pēc kara sākuma Irānā iepirkumus krasi samazināja: salīdzinot ar 2025. gadu, šī gada jūnijā imports saruka par 40%. Liekie naftas bareli nonāca pie citiem pircējiem, ierobežojot globālo cenu pieaugumu. Protams, Pekina nenodarbojas ar labdarību, jo vienkārši nevēlas pirkt dārgu naftu. Kad jūlija sākumā pēc provizoriskā Vašingtonas un Teherānas pamiera naftas cenas īslaicīgi kritās, Ķīna iepirkumu apjomu nekavējoties palielināja. Šādu elastību nodrošina milzīgās naftas rezerves, ko Ķīna mērķtiecīgi uzkrājusi gadiem ilgi, pat ar intensīvu patēriņu rezerves nesamazinās, demonstrējot Pekinas stratēģisko tālredzību. Ķīna strauji elektrificē savu ekonomiku, akmeņogles izmanto kā alternatīvu kurināmo, tomēr nav aizmirsusi, cik joprojām svarīga ir nafta, plānojot paplašināt savu naftas uzglabāšanas infrastruktūru, tāpēc Krievijai naftas sankcijas ir tik viegli apiet - Ķīna to labprāt pērk. Stabilizēt tirgu palīdzēja arī citu valstu rezerves, taču bez Ķīnas pieprasījuma samazināšanās tās jau tagad būtu kritiski zemas. Ķīna de facto kļuvusi par jauno OPEC: līdzšinējā kontrolēja tirgu ar piedāvājumu, savukārt Ķīna to turpmāk darīs caur pieprasījumu. OPEC jau vairākkārt mainījusi savas 2026. gada globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes, jūlijā publicētajā ikmēneša ziņojumā prognozi samazinot trešo reizi pēc kārtas - no viena miljona līdz 780 000 barelu dienā, kas atspoguļo Ķīnas patēriņa pieauguma kritumu (120 000 barelu dienā) straujā transporta elektrifikācijas tempa dēļ. Indijas patēriņa pieauguma prognoze samazināta simboliski - par 50 000. Naftas eksportētājvalstu alianse uzskata, ka kopējais pieprasījums 2026. gada trešajā un ceturtajā ceturksnī palielināsies no 103 līdz 107 miljoniem barelu, pieņemot, ka piegādes deficīts turpināsies.
Pekinas lēmumi tagad daudzējādā ziņā nosaka, vai Irānas krīze pāraugs īstā naftas haosā. Naftas importētājvalstīm Rietumos tā ir laba mācība: pēc Irānas krīzes beigām svarīgi naftas rezerves ne vien papildināt, bet arī palielināt. Stratēģiskās rezerves krīzes situācijās ir enerģētiskās, fiziskās un ekonomiskās drošības garants, nevis tikai administratīvi birokrātisks slogs.
