ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa neizziņotās un “slepenās” vizītes mērķi Maskavā 2026. gada 25. augustā oficiāli netiek izpausti, taču ietekmīgi rietumvalstu mediji un analītiķi, atsaucoties uz avotiem valdībā un izlūkdienestos, ir izgaismojuši trīs galvenos šīs misijas uzdevumus: brīdinājums par NATO un Baltijas valstu neaizskaramību, priekšlikums par Trampa–Putina–Zelenska samitu un sadarbības pārtraukšana starp Krieviju un Irānu.
Vizītes gaitā Maskavā CIP direktors apsprieda iespēju ar ASV starpniecību atsākt Krievijas un Ukrainas miera sarunas, ierosinot trīspusēju Donalda Trampa, Vladimira Putina un Volodimira Zelenska samitu, tīmekļa izdevumam “Axios” pastāstīja informēti avoti. ASV šādu tikšanos rosināja jau iepriekš, Zelenskis to atbalstīja, bet Putins noraidīja.
Retklifs 25. augustā tikās ar Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta (СВР) un Federālā drošības dienesta (ФСБ) direktoriem Sergeju Nariškinu un Aleksandru Bortņikovu. “Axios” avoti norādīja, ka Retklifs centies noskaidrot, vai Krievijas specdienestu vadītāji spēj pārliecināt Putinu atsākt sarunas par kara izbeigšanu, un secinājis, ka Bortņikovs varētu spēlēt konstruktīvu lomu diplomātisko centienu atsākšanā, uzskata publikācijas avoti. Laikraksts “The New York Times” iepriekš ziņoja, ka CIP direktors izklāstījis Bortņikovam “drūmu vērtējumu” par Krievijas militārajām un ekonomikas perspektīvām un mudinājis viņu panākt mierizlīgumu, pirms “nav par vēlu” un situācija nav pasliktinājusies vēl vairāk. “Putina-Trampa-Zelenska tikšanos var rīkot tikai tad, ja tiks parakstīta vienošanās” (“только для фиксации договоренностей”), bet Kijiva “reālā izlīguma procesā iesaistīties nevēlas”, priekšlikumu komentēja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Pirms “Axios” žurnālista Baraka Ravida 29. augusta publikācijas “CIA director floated Trump-Putin-Zelensky summit during Moscow visit, sources say” informācijas vakuuma apstākļos par Retklifa 25. jūnija “slepeno vizīti” Maskavā mediji izplatīja visdažādākos minējumus un versijas.
Maskava kuluāru diplomātijas epicentrā
Aizvadītajā nedēļā Maskava kļuva par intensīvas diplomātiskās aktivitātes centru: papildus CIP direktoram Džonam Retklifam Krievijas galvaspilsētu apmeklēja Svētā Krēsla starptautisko lietu sekretārs monsinjors Pols Ričards Galahers, kuru mediji dēvē par “Vatikāna galveno spiegu”. Pēc tam divu dienu darba vizītē uz sarunām ar Putinu ieradās Aleksandrs Lukašenko, šogad tā bija jau ceturtā abu diktatoru tikšanās klātienē. Putina ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot tik atšķirīgu un tikpat intriģējošu viesu klātbūtni, aprobežojās ar lakonisku formulējumu “viņi ieradās parunāt”, uzsverot, ka ar Vatikāna diplomātijas vadītāju “nekādu noslēpumu nav bijis”. Sarunu saturs ar ASV izlūkdienesta vadītāju, tāpat kā arī visu šo vizīšu iespējamā saistība ar pašreizējo globālo ģeopolitisko darba kārtību joprojām tiek slēpta, kas neizbēgami rada daudz versiju plašsaziņas līdzekļos un ekspertu aprindās - sākot no skarbiem abpusējiem ultimātiem līdz starpniecības priekšlikumiem, taču neviena no tām vēl nav guvusi ticamu apstiprinājumu. Visi centās piedāvāt savas versijas, sākot ar Baltā nama ultimātu Putinam, līdz pat uzaicinājumam uz trīspusējām sarunām un sadarbību Irānas jautājumā. Vašingtona savus sabiedrotos neinformēja, bet Putins ar Lukašenko apsprieda amerikāņu izlūkdienesta šefa vizītes rezultātus.
Ko par Retklifa vizīti uz karstām pēdām ziņoja mediji
Ceļā uz Maskavu Retklifs devās 23. augustā caur Rīgu, kur, domājams, cerēja sagaidīt Kremļa apstiprinājumu par personisku tikšanos ar Putinu un nomainīja lidmašīnu. 25. augustā, atceļā no Maskavas, CIP vadītājs Rīgā aizkavējās vēl vienu dienu, no Latvijas galvaspilsētas Retklifs izlidoja 26. augusta vakarā. ASV varas iestādes par vizīti iepriekš brīdināja Lietuvu, paziņoja valsts prezidents Gitans Nausēda, kurš sagaida, ka par sarunām ASV informēs sabiedrotos jau tuvākajā laikā. Retklifa brauciena mērķis ir bijis brīdināt Putinu neuzsākt uzbrukumu NATO, īpaši jebkāda veida eskalāciju Baltijas valstīs un izbeigt atbalstu Irānai, stāstīja viens no izdevuma “Politico” avotiem, sīkāku informāciju neatklājot.
“The Wall Street Journal” rakstīja, ka CIP direktora vizīte Maskavā notikusi pēc izlūkošanas datu saņemšanas par Krievijas gatavošanos mobilizācijai, turklāt Putina lēmumu “pārbaudīt sarkanās līnijas” konfrontācijā ar NATO varētu ietekmēt kritiski svarīgas munīcijas trūkums, ko ASV iztērējušas karā pret Irānu. WSJ uzsvēra, ka Retklifa vizītes iemesli noteikti vēl nav saprotami, minot vairākus iespējamos: apturēt Krievijas agresiju Ukrainā, karu ar Irānu un Kremļa provokācijas pret NATO dalībvalstīm. Ukrainas mediji rakstīja, ka Retklifa vizītes mērķis, iespējams, bija apspriest savstarpēju Krievijas un Ukrainas moratoriju uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai un ostām, uguns pārtraukšanu Sumu un Harkivas apgabalos, britu laikraksts “The iPaper” Retklifa vizīti saistīja ar iespējamu ieslodzīto apmaiņu. Bijusī ASV Nacionālās izlūkošanas direktora vietniece Beta Sannere sarunā ar WSJ pauda viedokli, ka Retklifs ieradās Maskavā, lai nodotu stingru un tiešu brīdinājumu Kremlim: “Mēs zinām, ko jūs darīsit, un labāk to nedariet.”
Vizīte saistīta ar Baltā nama centieniem izbeigt Kremļa atbalstu Teherānai, šī bijusi pirmā zināmā Retklifa vizīte Krievijā CIP direktora amatā brīdī, kad ASV, Krievijas un Ukrainas mierizlīguma sarunas nonākušas strupceļā, un tikai dienu pēc tam, kad ASV finanšu ministrs Skots Besents paziņoja par Irānas “Ekonomiskās izolācijas operāciju”, komentēja CNN.
Sarunās kādu laiku, visticamāk, bijuši klāt Putina palīgi Jurijs Ušakovs un Nikolajs Patruševs. Krievijas “Telegram” kanāla “ВЧК-ОГПУ” autori apgalvo, ka uz sarunu tikuši pieaicināti arī Militārās pretizlūkošanas departamenta (Trešā dienesta) vadītājs Ivans Tkačovs un Operatīvās informācijas un starptautisko attiecību (Piektā dienesta) vadītājs Aleksejs Komkovs, jo iesaistīti Krievijas militārās agresijas operāciju plānošanā. Piektais dienests atbildīgs par izlūkošanas informācijas ieguvi postpadomju valstīs, Putins par pilna mēroga iebrukumu Ukrainā izšķīrās, balstoties uz šīs struktūras sniegto informāciju par Ukrainas armijas nespēju pretoties, rakstīja pētnieciskās žurnālistikas tīmekļa izdevums “Важные истории” (IStories).
Kārtējais Baltā nama brīdinājums Kremlim?
Mediji atgādināja par Retklifa priekšteča CIP direktora amatā Viljama Bērnsa vizīti Maskavā 2021. gada 2.-3. novembrī, kad viņš mēģināja Krievijas diktatoru no iebrukuma Ukrainā atrunāt.
Bērnss Maskavā uzturējās divas nepilnas dienas, tikās ar Krievijas Drošības padomes sekretāru Nikolaju Patruševu, СВР direktoru Sergeju Nariškinu un augsta ranga ФСБ amatpersonām, bet Putins ar viņu piekrita runāt tikai pa tālruni no savas rezidences Sočos. Spriežot pēc Retklifa vizītes formāta un dažādu izdevumu aptaujāto avotu komentāriem, viņš bija ieradies, lai tiktos ar Putinu personiski. CIP vadītājs neizrādīja ne mazāko interesi par standarta protokola sanāksmēm, un atlika tikai minēt, ar ko viņš ticies, par ko runājis un kādā tonalitātē sarunas norisinājās. Amerikāņu mediji, atsaucoties uz anonīmu avotu komentāriem, informēja, ka Retklifa vizīte bija saistīta ar ASV izlūkdienestu sniegto informāciju par Krievijas gatavošanos eskalācijai Eiropā, 25. augusta publikācijā “CIA Director John Ratcliffe Makes Surprise Trip to Moscow” rakstīja WSJ.
Jūlijā un augustā ASV brīdināja Poliju, Baltijas un Skandināvijas valstis par СВР un Krievijas militārā izlūkdienesta (ГРУ) aģentūras tīklu aktivizēšanos Eiropā, Krievijas gatavošanos hibrīdoperācijām, vienā no scenārijiem - Krievijas iespējamo iebrukumu Baltijas valstīs. 2021. gada novembrī Viljams Bērnss centās Putinam ieskaidrot, ka ASV rīcībā ir informācija par Krievijas iebrukumu Ukrainā, ka tādā gadījumā “atbilde būs skarba”. Pilnīgi iespējams, ka arī šoreiz izskanēja līdzīgs brīdinājums. “Tomēr maz ticams, ka Tramps pilnvaroja Retklifu izteikties skarbi vai izvirzīt ultimātus, drīzāk pauda nostāju, ka ASV neatbalstīs atklātu militāru konfliktu pret NATO Eiropā. Retklifs ieradās nevis lai draudētu, bet uzklausītu Kremļa pretargumentus par reāla iebrukuma draudiem Baltijas valstīs, lai pēc tam par to noziņotu Donaldam Trampam,” komentēja “Telegram” kanāls “Воля/Volya”.
“Mediju avoti Maskavā izplatīja runas, ka Putins ar Retklifa starpniecību ielūdzis ASV prezidentu, valsts sekretāru Marko Rubio un viceprezidentu Dž. D. Vensu vizītē Maskavā šī gada septembrī. Komunikācijā ar Trampu šāda taktika parasti nostrādā, un ja viņš piekristu ierasties vai vismaz nosūtīt Rubio vai Vensu, viesi noteikti runātu par miera sarunu atsākšanu Ukrainā, bet Putins turpinātu atkārtot, ka Krievijai nav nekādu agresīvu plānu Eiropā. Tas ir labākais veids, kā “pūst miglu acīs” pirms iespējamā iebrukuma Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, ja atceras, ka CIP direktora brauciens uz Maskavu 2021. gada nogalē Putinu no agresijas neatturēja,” uzskata “Воля/Volya”.
Kremlis un Baltais nams vizīti ievīstīja “slepenības” plīvurā - tie bijuši “izlūkdienestu kontakti”
Baltais nams un CIP mediju publikācijas komentēt atteicās un neatklāja, ar kurām Krievijas amatpersonām ASV izlūkdienesta šefs ticies, ASV kongresmeņi par Retklifa braucienu nebija informēti, ziņoja “Politico”. “Retklifs runājis ar specdienestu amatpersonām, bet ne ar Putinu, lai gan diktators par sarunām bijis informēts (..) Viņa vizītes mērķis esot bijis dibināt kontaktus starp drošības dienestiem,” 26. augustā laikrakstam “The Washington Post” klāstīja Kremļa preses sekretārs Peskovs, vēlāk precizējot, ka “tikšanās ar Vladimiru Putinu sākotnēji nebija plānotas”. Putina runasvīrs gan nevarēja izskaidrot, kāpēc tiešsaistē bija pieejams video, kur pie Maskavas Kremļa Borovitskajas torņa (vārti valsts vizīšu kortežiem) redzama smago apvidus automašīnu grupa ar ASV diplomātiskajām numura zīmēm ceļu policijas un Federālā apsardzes dienesta (ФСО) pavadībā. Saprotams, ka video varētu būt novecojis vai viltojums, tomēr CIP direktora ierašanās laikā virs Kremļa tika pacelts Krievijas prezidenta karogs un atcelts Putinam svarīgs pasākums Ņižņijnovgorodā, Retklifa ierašanās dienā Putins parakstījis slepenus un nepublicētus dekrētus par Krievijas vēstnieka maiņu Irākā. Dienu pēc Retklifa vizītes “Bloomberg” publicēja rakstu, kur četri anonīmi avoti, kuri “pārzina Kremļa nostāju”, paziņoja, ka Putins turpmākām mierizlīguma sarunām netic un plāno militāro eskalāciju, taču tas vispirms attiecas uz intensīvākām Ukrainas apšaudēm.
Baltajam namam talkā nāk Vatikāns
“Kamēr pasaule sekoja Retklifa gaitām, kurš Putina rezidencē “Barviha-5” tikās ar Krievijas specdienestu vadītājiem, ēnā palika faktiskā Vatikāna ārlietu ministra, arhibīskapa Pola Ričarda Galahera četru dienu vizīte Maskavā. Vatikāna galvenais sarunu vedējs Krievijas galvaspilsētā ieradās 24. augustā, nākamajā dienā tikās ar Putina ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, 27. augustā ar Putina ārpolitikas padomnieku Juriju Ušakovu,” komentēja “Telegram” kanāls “Бедный Рюрик”. Tā nebija Galahera pirmā vizīte Krievijas galvaspilsētā, iepriekšējā notikusi 2021. gada novembrī. Toreiz viņš tikās ar Lavrovu, toreizējo Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu un metropolītu Ilarionu, kurš tolaik ieņēma ietekmīgo Maskavas patriarhāta Ārējo baznīcas sakaru nodaļas vadītāja amatu. Retklifa un Galahera vienlaicīgās, nepieteiktās vizītes Maskavā atgādina ASV diplomātiskos centienus pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, saskaņotu mēģinājumu izmantot specdienestu (“vanagu”) un reliģiskās diplomātijas (“baložu”) sakaru kanālus ar Kremli. 2023. un 2024. gadā Vatikāns uz Maskavu nosūtīja kardinālu Mateo Dzupi ar humānās palīdzības misiju gūstekņu apmaiņai un nolaupīto bērnu atgriešanai, savukārt Galahers uz Krieviju devās pirmajā oficiālajā Vatikāna diplomātijas vadītāja vizītē kopš iebrukuma sākuma, oficiāli tikās ar Lavrovu un Ušakovu, piedāvājot Vatikāna starpnieka lomu kara izbeigšanai. ASV ar Retklifa starpniecību brīdināja Kremli par turpmākās eskalācijas katastrofālām un nepieļaujamām sekām, savukārt Vatikāns ar Galahera starpniecību piedāvāja izeju no strupceļa diplomātiskā ceļā.
Tramps: “Es neuztraucos, ka Krievija uzbruks NATO”
Donalds Tramps 27. augusta telefonintervijā “Axios”, atbildot uz jautājumu par iespējamu Krievijas iespējamo uzbrukumu vai provokācijām pret aliansi, paziņoja, ka uztraukumam nav pamata: “Tas mani nemaz neuztrauc, nekādu problēmu nav.” Pēc Trampa teiktā, Retklifs nav nodevis Kremlim nekādus vēstījumus par nepieļaujamo uzbrukumu, kā par to ziņoja mediji. “Retklifs ar savu Krievijas kolēģi (Bortņikovu) tiekas regulāri - ik pēc sešiem mēnešiem vai reizi gadā. Viņiem ir ļoti labas attiecības. Nebija nekādu ziņojumu, nekas neparasts nav noticis,” CIP direktora braucienu nodēvējot par “ierastu darba tikšanos”. Intervijā labēji konservatīvajam politiskajam komentētājam Glenam Bekam ASV prezidents paziņoja, ka Retklifa vizīte bijis daļēji “rutīnas” pasākums, kas nav bijis saistīts ar Krievijas provokācijām pret NATO un nebija paredzēts, lai brīdinātu Putinu par uzbrukuma sekām kādai no NATO dalībvalstīm. “Politico” norāda, ka sava otrā prezidentūras termiņa laikā līdz šim Tramps diplomātisko atbalstu CIP direktoram lūdzis tikai konflikta risināšanas gaitā ar Kubu.
Ja visi klusēja, tad ir bijis ko slēpt
Saistībā ar Retklifa 25. augusta vizīti bija vērojamas “dīvainas” sakritības. Krievija ir viens no Teherānas galvenajiem sabiedrotajiem, dienu iepriekš Vašingtona paziņoja par “Operation Economic Outcast” - jaunu spiediena kampaņu pret valstīm, kas tirgojas ar Irānu, savukārt sarunas par Ukrainas mierizlīgumu buksē jau mēnešiem ilgi, iepriekšējā ASV augsta ranga amatpersonu vizīte Maskavā notika janvārī, kad Trampa īpaši pilnvarotie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners iepazīstināja Putinu ar Trampa administrācijas Ukrainas mierizlīguma plānu. “Nav precīzi zināmas Retklifa sarunu tēmas un vai gadījumā viņš no Maskavas nav kādu atvedis. Bet, ja visas puses klusē, tas nozīmē, ka tām ir ko slēpt,” komentēja “Telegram” kanāls “Конструктивный аналитик”.
ASV Gaisa spēku transportlidmašīna “Boeing C-17A Globemaster III” ar Retklifu uz klāja no Endrūsas gaisa spēku bāzes Mērilendas štatā 23. augustā vispirms ieradās Rīgā, 25. jūnija rītā izlidoja uz Vnukovas lidostu Maskavā un vakarā atgriezās. CNN un “Axios” avoti ziņoja, ka Rīgā kopā ar Retklifu ielidoja divas citas lidmašīnas - “C-130” un “C-40”, uz Maskavu ceļu turpināja mērot “C-130”. Lidaparāti ir ASV Gaisa spēku “darba zirdziņi”: “C-17 Globemaster III” - smagā transportlidmašīna ar 77 tonnu kravu celtspēju, “C-130 Hercules” - “C-17” priekštecis, “C-40 Clipper” - modificēta “Boeing 737-700” militārā dienesta lidmašīna ASV augsta ranga amatpersonu pārvadāšanai, kas līdzīgs “Air Force One”, īpaši pielāgotai “Boeing 747” lidmašīnas versijai (VC-25), ko dēvē par “Balto namu gaisā”. CIP direktoram bija nepieciešamas trīs dažādas lidmašīnas, acīmredzot viņa misija Krievijā nebija tikai solo brauciens, turklāt vairākas dienas pirms vizītes amerikāņi palūdza Kijivu 24.-26. augustā pārtraukt triecienus Maskavai un citām Krievijas pilsētām.
“CIP direktora Džona Retklifa lidmašīna neko uz Maskavu neatveda, bet gan kādu aizveda,” apgalvoja kāds “Telegram” kanāla “Неудаща” avots. Visticamāk, tās ir divas vai trīs NATO militārpersonas, kuras Krievijas armija Ukrainā sagūstīja dzīvas. Viņu dalība karā, tāpat kā izvešanas operācija, netiek publiskota, un visticamāk Krievijas un ASV diplomāti to slēps, nākot klajā ar paziņojumiem “Ankoridžas garā”. Avots arī norādījis, ka 25. augustā no Ukrainas gūsta atbrīvoti daži “ļoti prominenti” Čečenijas speciālo uzdevumu vienības “Ахмат” kaujinieki. Odiozās “Putina krustmeitas” Ksenijas Sobčakas “Telegram” kanālā “Кровавая барыня” apgalvots, ka ārpus abpusējas ieslodzīto apmaiņas ASV “saņems atpakaļ” Čārlzu Veinu Cimermanu, ASV Jūras spēku veterānu, kuram Krievijas tiesa 2025. gada rudenī piesprieda piecu gadu cietumsodu vispārējā režīma kolonijā par ieroču un munīcijas kontrabandu. Izdevums “Важные истории” pauda pieņēmumu, ka ar vienu no 25. augustā Putina parakstītajiem slepenajiem dekrētiem Cimermans apžēlots.
Daudzas un dažādas versijas
Retklifa vizīte Maskavā ir notikums, kas sniedzas tālāk par ierastajiem diplomātiskajiem kontaktiem, jo nav skaidrs, kas tieši pamudināja vienu no augstākajām ASV amatpersonām ierasties Maskavā. “Vizīte izskatās pārāk neparasti, lai to reducētu kāda viena jautājuma risināšanai,” komentē prokremliskā “Telegram” kanāla “Мадам Секретарь” autors Dmitrijs Holodnovs: “Baltajam namam šobrīd svarīgākā tēma ir Krievijas atbalsts Teherānai, jo situācija ap Hormuza šaurumu kļūst arvien bīstamāka. Trampam vajadzīgi rezultāti pirms 3. novembra vidustermiņa vēlēšanām un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina 24. septembrī plānotās vizītes Vašingtonā. Amerikāņus varētu interesēt, cik tālu Krievija gatava iet, atbalstot Irānu, un kā Maskava reaģēs. Otra svarīgākā tēma ir Krievijas eskalācija NATO virzienā - pirms ASV Kongresa vēlēšanām Baltajam namam īpaši svarīgi ir nepieļaut jaunu saspīlējumu Eiropā. Tāpēc viena no Retklifa sarunu tēmām varēja būt Kremļa iespējamie lēmumi un rīcība pēc Valsts domes vēlēšanām 18.-20. septembrī, “pieļaujamā spiediena” robežas uz NATO dalībvalstīm. Trešā tēma ir hibrīdkarš - diversijas, sabotāža un slepenās operācijas Eiropā, par ko regulāri brīdina rietumvalstu izlūkdienesti. Jebkurš liels incidents rudenī var krasi mainīt iekšpolitisko situāciju Eiropā un ASV. Ceturtā tēma ir Kremļa iejaukšanās ASV vēlēšanās. Vašingtonu satrauc Maskavas mēģinājumi ietekmēt vidusposma vēlēšanu kampaņu, izmantojot mediju personības kā Krievijas informācijas ietekmes operāciju instrumentu, piemēram, Takeru Karlsonu vēlētāju izvēles ietekmēšanai. Atsevišķi varēja tikt apspriests pagaidu moratorijs uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas un loģistikas infrastruktūrai, jo vienošanās samazinātu straujas eskalācijas risku rudenī un radīt priekšnoteikumus turpmākām mierizlīguma sarunām.”
Vēl viena iespējamā tēma ir buferzonas izveide Donbasā - ASV puse var būt ieinteresēta piedalīties tās robežu un kontroles režīma noteikšanā. Ukraina ar ASV un Eiropas partneriem 24. augustā mēģināja virzīt mierizlīguma plānu, kas paredzēja buferzonas izveidi un karaspēka savstarpēju atvilkšanu Donbasā. Krievija paredzami šādu iniciatīvu nekavējoties noraidīja, Putina preses sekretārs Peskovs paziņoja, ka Maskava okupēto Ukrainas Donbasu uzskata par savu, tāpēc jebkāda trešās puses iesaiste reģiona pārvaldībā ir neiespējama. Kremlis ar Peskova starpniecību kārtējo reizi licis saprast, ka neredz sev pieņemamu veidu konflikta izbeigšanai un neatkāpsies no iepriekš izvirzītām prasībām.
“Šai sakarā Retklifa vizīte vairs nešķiet mēģinājums Kremļa noraidīto plānu “pārdot”, bet iezīmē diskusijas sākumu par skarbākām un reālistiskākām alternatīvām.Varētu pieņemt, ka sarunu galdā tiks likti scenāriji, par kuriem ASV iepriekš izvairījušās publiski runāt.Apmaiņā pret karadarbības pārtraukšanu Vašingtona varētu piedāvāt Maskavai zināmas garantijas, piemēram, okupēto teritoriju neaizskaramību vai sankciju atvieglojumus, joASV prioritāte ir konflikta iesaldēšana, kas ļautu pievērst uzmanību citiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem un novērst kodolvalstu tiešas konfrontācijas riskus. Pilnīgi iespējams, ka tiek apspriesta “pakešu” vienošanās ar Ukrainai nepieņemamām prasībām galvenā sabiedrotā (ASV) spiediena ietekmē,” komentē “Telegram” kanāls “Неудаща”.
Paredzami vairāki ASV-Krievijas sarunu virzieni: Irāna un Hormuzs, Ukrainas krīze, NATO, Krievijas hibrīdkarš Eiropā un iejaukšanās ASV starpvēlēšanās. Tāpēc Retklifs visticamāk ieradās, lai testētu Maskavas nostāju par vairākiem iespējamiem eskalācijas scenārijiem rudenī un iezīmētu Kremļa “pieļaujamās agresijas sarkanās līnijas”, brīdinot, ka ASV to pārkāpšanas gadījumā būs gatavas reaģēt.
Kremļa scenāriji un Baltā nama aprēķins
“Ja atsauc atmiņā 2021. gada novembra notikumus, Retklifa 25. augusta vizīte izskatās pēc mēģinājuma noskaidrot, cik tālu puses pietuvojušās nākamajai eskalācijas stadijai.Toreiz CIP direktors Bērnss lidoja uz Maskavu nevis lai risinātu sarunas, bet pateiktu: “Mēs zinām jūsu plānus, un lūk, ietvars, kurā mēs atbildēsim.”Viņš tikās ar Patruševu un telefoniski runāja ar Putinu.Trīs mēnešus vēlāk Kremļa plāns, kam daudzi neticēja, tika realizēts, kļuva skaidrs ASV atbalsta ietvars: Ukrainai ar zināmu nokavēšanos piegādā bruņojumu, Krievijai piemēro sankcijas, taču ASV iesaistīšanās karadarbībā neseko,” savā “Telegram” kanālā raksta polittehnologs, bijušais promaskaviskais Ukrainas politiķis Igors Dimitrijevs. “Pieņemsim, ka pašreizējais CIP direktors Maskavā ieradās ar līdzīgu vēstījumu: “Mēs zinām jūsu plānus.”Tādā gadījumā paliek neatbildēts jautājums, kas īsti ASV izlūkdienestam tapis zināms?”
Pirms dažām nedēļām CIP brīdināja Eiropas sabiedrotos par gaidāmajiem hibrīduzbrukumiem, plašumā iet runas par mobilizāciju, ko neviens nav pārliecinoši atspēkojis, turklāt tiek apspriests kāds “izšķirošs solis”, kas ļautu Krievijai pārņemt iniciatīvu Ukrainas frontē. Apkopojot pieņēmumus un versijas, Kremlim atliek divi iespējamie rīcības scenāriji, kas CIP direktoru pamudināja steidzami doties uz Maskavu. Pirmais ir kodolieroči - ja atceramies, ka Bērnss vēlreiz tikās ar СВР direktoru Nariškinu Ankarā 2022. gada novembrī, lai brīdinātu par kodolieroču izmantošanas sekām karā ar Ukrainu. Otrais scenārijs: neturpināt frontē sisties pret Ukrainas bezpilota lidaparātu sienu, kur katrs iekarotais kvadrātmetrs maksā dzīvības, bet labāk uzbrukt Eiropai, kas atbalsta Ukrainu, bet pati nav gatava karam pretgaisa aizsardzības spēju, mobilizācijas resursu un psiholoģiskās sagatavotības ziņā. Citiem vārdiem sakot, Krievija varētu mobilizēties, slepeni vai ne, pārslēgt savu ekonomiku kara laika režīmā un sist vājākai vietai, nevis karot pret nocietinātu mūri Slovjanskas-Kramatorskas virzienā. Galvenais nezināmais - vai saskaņā ar NATO 5. pantu ASV automātiski iesaistīsies militārā konfliktā vai tāpat kā 2022. gadā aprobežosies ar bruņojuma piegādēm sabiedrotajiem un sankcijām Krievijai? Vai Trampam vajadzīgs karš Eiropas frontē, kamēr viņš jau otro gadu cenšas no Eiropas attālināties, īpaši situācijā pirms gaidāmās eskalācijas ap Taivānu un Irānu?”
Visu nosaka ekonomiskās intereses
“Politologu aprindās par Retklifa vizītes mērķiem izplatās visdažādākās versijas, sākot no Baltā nama ultimāta Kremlim līdz pat ieslodzīto apmaiņām. Mēs varētu pieņemt, ka tika apspriesta arī Melnās jūras loģistikas un naftas/pārtikas piegādes problēma. Pasaules ekonomika pārdzīvos Trampa avantūru Irānā, Hormuza šauruma krīzi, bet cauri Melnās jūras ostām Kaspijas cauruļvadu konsorcijs (CPC) transportē naftu, tiek vesti Krievijas un Ukrainas graudi un daudz kas cits. Trampam pirms 3. novembra noteikti nav vajadzīgs globālās ekonomikas sabrukums,” komentē “Telegram” kanāls “ГеоПолитБюро”.
“Igors Dimitrijevs aizmirsa uzdot kādu svarīgu jautājumu: vai Trampam ir vajadzīgs ES un Lielbritānijas 520 miljonu patērētāju tirgus, ko kara gadījumā Eiropā ASV zaudētu?” komentē Krievijas politologs Vasīlijs Beļcevs. “Tramps eiropiešus nicina, bet nevar atļauties šo tirgu zaudēt, jo īpaši pirms vēlēšanām. “Donijam” nebūtu nekādu iebildumu, ja “viņa draugs Vladimirs” uzbruktu Eiropai, lai pēc tam varētu nākt eiropiešiem palīgā, iesniedzot rēķinu par gadu desmitiem uz priekšu - ES nav Ukraina, ar “darījumu” varētu nopelnīt pietiekami daudz. Bet īsi pirms vēlēšanām tas nedarbosies, tāpēc jebkuram uzbrukuma mēģinājumam Eiropai šobrīd sekos skarba atbilde. Turklāt visai apšaubāmi, ka Krievija izšķirsies kaut vai par taktisko kodolieroču izmantošanu: to nepieļaus Ķīna, tādā gadījumā Krievija uz visiem laikiem zaudēs arī “Globālos Dienvidus”.
“Eiropa izskatās tikpat pievilcīgs agresijas mērķis, kā Ukraina izskatījās pirms 2022. gada 24. februāra. Vienlaikus lielvalstis interesē Eiropas tirgus, tā sabrukums neizbēgami izraisītu pasaules mēroga konfliktu, jo, piemēram, Ķīna labprātāk karos nekā pieļaus savas ekonomikas tūlītēju sarukumu. Grūtākās sarunas sākas, kad publiskā diplomātija cieš neveiksmi. Putinam vairs nav labu risinājumu izejai no Ukrainas kara strupceļa, Baltajam namam Kremlis bija jābrīdina.”
