ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien, 9. novembrī, Baltā nama preses konferencē asi reaģēja uz žurnālista jautājumu par to, kāpēc Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārtoti ignorē viņa prasības par uguns pārtraukšanu Ukrainā.
Bijušais ASV prezidents Džozefs Baidens publicējis memuārus, kuros salīdzina Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ar kaprīzu pusaudzi un sūdzas par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska spītību, raksta "Dialog.ua".
Līdz iecerētajam Krievijas, ASV un Ķīnas līderu samitam atlikušas mazāk nekā desmit dienas, taču Kremlis joprojām nespēj apstiprināt, vai tikšanās notiks, raksta "Nexta".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par mirušu pilsoņu nepieprasītās (atsavinātās) mantas nodošanas valstij kārtību. Jaunie noteikumi attiecas uz rubļu un ārvalstu valūtas līdzekļiem, kā arī dārgmetāliem, kas glabājas bankas kontos un noguldījumos, vēsta "The Moscow Times".
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs komentējis Demokrātiskās partijas uzvaru ASV starpposma vēlēšanās, pēc kurām demokrāti iegūs kontroli pār abām Kongresa palātām, raksta "Dialog.ua".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pēc samita "Krievija – Āfrika" paziņoja, ka Krievija turpinās palielināt Āfrikas studentu skaitu savās augstskolās, tostarp budžeta (bezmaksas) vietās.
ASV un Krievija apspriež iespējamu amerikāņu uzņēmumu atgriešanos Krievijas naftas tirgū, kā arī citus iespējamos kopīgos projektus pēc kara beigām, atsaucoties uz avotiem, ziņo laikraksts "Financial Times".
Ukrainas un Krievijas neoficiālo sarunu laikā 2022. gada rudenī tika izstrādāts miera plāns, kas paredzēja Krievijas karaspēka izvešanu no lielākās daļas okupēto teritoriju apmaiņā pret Ukrainas piekrišanu atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, vēsta “Financial Times” (FT), atsaucoties uz cilvēkiem, kuri bija iesaistīti šajā iniciatīvā.
Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone apgalvo, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcībā varētu būt informācija, ar kuru iespējams kompromitēt ASV prezidentu Donaldu Trampu. Klintone pieļauj, ka tie varētu būt fotoattēli, videoieraksti vai citi materiāli, tomēr viņa nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu šādu materiālu esamību.
Krievijas ultranacionālists Igors Strelkovs, kurš izcieš cietumsodu, asi kritizējis Kremļa vadību un brīdinājis, ka pašreizējais režīms ved valsti pretī katastrofai. Viņaprāt, Krievijai nav izredžu veiksmīgi noslēgt karu Ukrainā, kamēr pie varas paliek Vladimirs Putins un viņa komanda.
Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto uzskata, ka Ukraina nekad nespēs uzvarēt karā ar Krieviju, ja ar uzvaru saprot Krievijas pilnīgu sakāvi. Vienlaikus viņš uzsver, ka Ukrainas patiesā uzvara nozīmētu Krievijas karaspēka aiziešanu un iespēju valstij atkal dzīvot brīvībā, viņš atklāja intervijā BBC.
ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar jaunu skaidrojumu par Krievijas iebrukuma Ukrainā iemesliem – viņaprāt, viens no kara cēloņiem bijusi iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena attieksme pret Krieviju, raksta “Unian.net”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas atjaunot Padomju Savienību, tāpēc Krievijas draudi var skart ne tikai Ukrainu, bet arī citas Eiropas valstis – tā paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefūls, nosaucot piecas valstis, kuras varētu būt apdraudētas, raksta “Unian.net”.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piedraudējusi pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva neizbeigs uzbrukumus Krievijas teritorijā esošajām naftas pārstrādes rūpnīcām, par to Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pastāstīja intervijā ASV sabiedriskajam medijam “NPR”.
Vienošanās starp ASV un Krieviju par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm izraisījusi bažas Eiropas sabiedroto vidū un atkal aktualizējusi jautājumu par ASV prezidenta Donalda Trampa uzticamību laikā, kad pieaug satraukums par Maskavas nodomiem Eiropā, raksta “Financial Times”.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pastiprina spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, lai Ukraina pārtrauktu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Kā vēsta amerikāņu izdevums “The Atlantic”, Vašingtonas rīcība arvien vairāk līdzinās centieniem piespiest Ukrainu kapitulēt.
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Dienaskārtībā nonākusī Trampa un Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm kļuvusi par iemeslu jaunam kritikas vilnim Vašingtonā. Kā norāda kritiķi, papildu ieņēmumi no degvielas eksporta palīdzēs Kremlim finansēt karadarbību, raksta "Dialog.ua".