ASV un Krievija apspriež iespējamu amerikāņu uzņēmumu atgriešanos Krievijas naftas tirgū, kā arī citus iespējamos kopīgos projektus pēc kara beigām, atsaucoties uz avotiem, ziņo laikraksts "Financial Times".
Ukrainas un Krievijas neoficiālo sarunu laikā 2022. gada rudenī tika izstrādāts miera plāns, kas paredzēja Krievijas karaspēka izvešanu no lielākās daļas okupēto teritoriju apmaiņā pret Ukrainas piekrišanu atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, vēsta “Financial Times” (FT), atsaucoties uz cilvēkiem, kuri bija iesaistīti šajā iniciatīvā.
Bijusī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone apgalvo, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcībā varētu būt informācija, ar kuru iespējams kompromitēt ASV prezidentu Donaldu Trampu. Klintone pieļauj, ka tie varētu būt fotoattēli, videoieraksti vai citi materiāli, tomēr viņa nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu šādu materiālu esamību.
Krievijas ultranacionālists Igors Strelkovs, kurš izcieš cietumsodu, asi kritizējis Kremļa vadību un brīdinājis, ka pašreizējais režīms ved valsti pretī katastrofai. Viņaprāt, Krievijai nav izredžu veiksmīgi noslēgt karu Ukrainā, kamēr pie varas paliek Vladimirs Putins un viņa komanda.
Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Kroseto uzskata, ka Ukraina nekad nespēs uzvarēt karā ar Krieviju, ja ar uzvaru saprot Krievijas pilnīgu sakāvi. Vienlaikus viņš uzsver, ka Ukrainas patiesā uzvara nozīmētu Krievijas karaspēka aiziešanu un iespēju valstij atkal dzīvot brīvībā, viņš atklāja intervijā BBC.
ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar jaunu skaidrojumu par Krievijas iebrukuma Ukrainā iemesliem – viņaprāt, viens no kara cēloņiem bijusi iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena attieksme pret Krieviju, raksta “Unian.net”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlas atjaunot Padomju Savienību, tāpēc Krievijas draudi var skart ne tikai Ukrainu, bet arī citas Eiropas valstis – tā paziņojis Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefūls, nosaucot piecas valstis, kuras varētu būt apdraudētas, raksta “Unian.net”.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija piedraudējusi pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva neizbeigs uzbrukumus Krievijas teritorijā esošajām naftas pārstrādes rūpnīcām, par to Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pastāstīja intervijā ASV sabiedriskajam medijam “NPR”.
Vienošanās starp ASV un Krieviju par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm izraisījusi bažas Eiropas sabiedroto vidū un atkal aktualizējusi jautājumu par ASV prezidenta Donalda Trampa uzticamību laikā, kad pieaug satraukums par Maskavas nodomiem Eiropā, raksta “Financial Times”.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pastiprina spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, lai Ukraina pārtrauktu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Kā vēsta amerikāņu izdevums “The Atlantic”, Vašingtonas rīcība arvien vairāk līdzinās centieniem piespiest Ukrainu kapitulēt.
Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Dienaskārtībā nonākusī Trampa un Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm kļuvusi par iemeslu jaunam kritikas vilnim Vašingtonā. Kā norāda kritiķi, papildu ieņēmumi no degvielas eksporta palīdzēs Kremlim finansēt karadarbību, raksta "Dialog.ua".
ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka Krievija ir piekritusi piegādāt dīzeļdegvielu ASV un globālajiem tirgiem, lai samazinātu degvielas cenas, ziņo "Reuters".
Eiropai, iespējams, nāksies samierināties ar līdzāspastāvēšanu ar Krieviju arī tad, ja Ukrainas karā netiks panākts taisnīgs miers – šādu scenāriju apskata izdevums “The Economist”, norādot, ka ekonomiskais spiediens un Krievijas iedzīvotāju neapmierinātība var arī nepiespiest Vladimiru Putinu pārtraukt karu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Alina Kabajeva vismaz vienu reizi kopā ceļojuši ārpus Krievijas – uz Kazahstānu 2017. gada februārī, liecina noplūdes no Federālā robežsardzes dienesta, raksta “dialog.ua”.
7. oktobrī, Krievijas prezidenta Vladimira Putina 74. dzimšanas dienā, Ukrainas Ārlietu ministrs Andrejs Sibiga aicinājis Rietumu partnerus pasniegt Kremļa līderim “īstās dāvanas”, kas mudinātu viņu beidzot izvēlēties diplomātiju, nevis karu.
ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka viņam ir ieplānota telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par iespējamo pneimoniskā mēra gadījumu Sibīrijā. Par to ziņo "Daily Mail".
Krievijas prezidents ieplānojis rekordlielus bruņošanās tēriņus: vismaz par trešdaļu palielinās “valsts aizsardzības” budžetu. Krievijas valdības 1. oktobrī Valsts domei iesniegtais budžeta projekts paredz, ka apmēram 35% no visiem valsts izdevumiem tiks novirzīti kara un militāro vajadzību finansēšanai.