Atklāta informācija par slepeno miera plānu 2022. gadā. Kas toreiz nogāja greizi?

Ukrainas un Krievijas neoficiālo sarunu laikā 2022. gada rudenī tika izstrādāts miera plāns, kas paredzēja Krievijas karaspēka izvešanu no lielākās daļas okupēto teritoriju apmaiņā pret Ukrainas piekrišanu atzīt Krievijas kontroli pār Krimu, vēsta “Financial Times” (FT), atsaucoties uz cilvēkiem, kuri bija iesaistīti šajā iniciatīvā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlāk esot piekritis piedāvātajai frontes līnijai, taču Ukrainas vadība atteikusies no teritoriālas piekāpšanās. Sarunas notika laikā, kad pieauga bažas par kodolieroču izmantošanu - 2022. gada rudenī Ukrainas bruņotie spēki piespieda Krievijas karaspēku atkāpties no vairākām pozīcijām Hersonas un Zaporižjas apgabalos. Tās bija teritorijas, kuras Putins neilgi iepriekš bija pasludinājis par Krievijas sastāvdaļu.

Vienlaikus Rietumos pieauga bažas, ka Krievija varētu izmantot kodolieročus, un 2022. gada 11. oktobrī G7 valstu līderi brīdināja Maskavu par nopietnām sekām šāda soļa gadījumā.

Bažas pastiprināja arī Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova apgalvojumi, ka Ukraina it kā gatavojot tā dēvēto “netīro bumbu”, un šie apgalvojumi vēl vairāk saasināja bažas par iespējamu Krievijas kodolieroču izmantošanu.

Šajā laikā bijušais Austrumvācijas izlūkdienesta virsnieks Matiass Varnihs, kuram bija ilgstošas personiskas saites ar Putinu, informēja amerikāņu uzņēmēju Stīvenu Konu par savu sarunu ar Krievijas līderi.

Pēc Varniha teiktā, Putins bija paziņojis, ka viņam neesot citas izvēles kā turpināt militārās darbības, taču vienlaikus esot izteicis gatavību sarunām.

Saskaņā ar FT aprakstīto iniciatīvu sarunu pamatā bija paredzēts izmantot 2022. gada pavasarī Stambulā apspriesto vienošanos idejas.

Plāna galvenie nosacījumi bija šādi:

• Krievijai būtu jāizved karaspēks no lielākās daļas teritoriju, ko tā bija okupējusi pēc pilna mēroga iebrukuma sākuma;
• jaunā demarkācijas līnija lielākoties atbilstu teritoriju robežām, kuras Krievija kontrolēja pirms 2022. gada 24. februāra;
• Ukraina atzītu Krievijas kontroli pār Krimu;
• Krievija iegūtu netraucētu sauszemes koridoru uz Krimas pussalu;
• Ukrainai tiktu nodrošinātas drošības garantijas ar NATO dalībvalstu līdzdalību;
• Krievija un ASV sāktu sarunas par atsevišķu vienošanos drošības garantiju jautājumos.

Tādējādi plāns neparedzēja pilnīgu Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu - tā vietā tika piedāvāts kompromiss, kas ļautu apturēt karadarbību un izveidot jaunu drošības garantiju sistēmu.

Neoficiālajā starpnieku grupā bija Varnihs, kurš savulaik strādāja kopā ar Putinu bankā “Dresdner Bank” un bija viens no retajiem cilvēkiem, kam bija personiska piekļuve Krievijas prezidentam. Grupā piedalījās arī ukraiņu kinoproducents Oleksandrs Rodņanskis, kurš iepriekš bija palīdzējis organizēt sarunas Stambulā.

Rodņanskis piekrita nogādāt dokumenta projektu Maskavā un Kijivā, lai abu valstu vadītāji varētu iepazīties ar priekšlikumiem.

Kad 2023. gada 1. februārī starpnieki atkal tikās, Varnihs viņiem pastāstīja, ka Putins esot rūpīgi izlasījis dokumentu, izdarījis atzīmes malās un piekritis piedāvājumam attiecībā uz frontes līniju.

Pēc Varniha teiktā, Putins joprojām iebilda pret Ukrainas iestāšanos NATO, taču esot bijis gatavs apsvērt Ukrainas dalību Eiropas Savienībā un alternatīvu drošības garantiju modeli.

Tomēr šī informācija balstās uz Varniha stāstīto, un tā pati par sevi nepierāda, ka Putins būtu bijis gatavs pieņemt visu miera plānu vai patiesi atteikties no saviem teritoriālajiem mērķiem.

Kāpēc Ukraina noraidīja priekšlikumu? Saskaņā ar FT informāciju Rodņanskim izdevās panākt, lai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un toreizējais prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks vismaz iepazītos ar dokumenta saturu.

Tomēr Ukrainas vadība atteicās no jebkādām piekāpšanām attiecībā uz valsts robežām. Kijiva uzskatīja, ka Ukrainas bruņotie spēki varētu gūt turpmākus panākumus kaujas laukā un panākt labvēlīgākus nosacījumus, neatsakoties no savām teritorijām.

Rodņanskis uzskatīja, ka ASV vajadzēja aktīvāk mudināt Ukrainu pieņemt vienošanos. Viņš Ukrainas vadības nostāju salīdzināja ar pārliecību, ka Krievijas armija pēkšņi sabrukšot, gluži kā Saurona karaspēks filmas “Gredzenu pavēlnieks” beigās.

Neoficiālā iniciatīva tā arī nesaņēma skaidru ASV valdības atbalstu. Pēc FT vēstītā, sarunu dalībniekiem nebija pārliecības, vai viņu centienus atbalsta toreizējā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija.

Krievijas puse mēģināja noskaidrot, vai amerikāņu starpnieki rīkojas Vašingtonas vārdā, taču oficiāls apstiprinājums netika saņemts, un rezultātā neformālās sarunas zaudēja tempu.

Vēlāk 2023. gadā Ukrainas pretuzbrukums neļāva atgūt lielāko daļu okupēto teritoriju, bet Krievija pakāpeniski pastiprināja savas prasības pret Ukrainu.

FT uzskata, ka toreiz, iespējams, tika palaista garām iespēja vienoties par kara izbeigšanu, tomēr bijušie ASV amatpersonu pārstāvji apšauba to, cik nopietni Putins patiesībā bija gatavs kompromisam.