ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pastiprina spiedienu uz Kijivu, cenšoties panākt, lai Ukraina pārtrauktu triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Kā vēsta amerikāņu izdevums “The Atlantic”, Vašingtonas rīcība arvien vairāk līdzinās centieniem piespiest Ukrainu kapitulēt.
Baltā nama pārstāvis izdevumam norādījis, ka Trampu kaitina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nostāja, jo viņš neņemot vērā aicinājumus pārtraukt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Vienlaikus žurnālisti uzskata par nepārliecinošu ASV prezidenta skaidrojumu, ka vienošanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par Krievijas dīzeļdegvielas importu esot nepieciešama, lai samazinātu degvielas cenas.
“The Atlantic” pieļauj, ka Vašingtonas centieniem tuvināties Maskavai varētu būt arī komerciāli motīvi. Pēdējo nedēļu laikā Krievijas puse ar ASV sarunu vedējiem apspriedusi vairākus projektus, tostarp sadarbību saistībā ar gāzesvadiem “Nord Stream”, derīgo izrakteņu ieguvi Arktikā un Krievijas aktīviem, kas iesaldēti Eiropas bankās.
Izdevums īpaši izceļ spiedienu uz Kijivu saistībā ar izlūkošanas informācijas apmaiņu.
“Viņš draudēja pārtraukt izlūkošanas informācijas apmaiņu ar Ukrainu, ja Kijiva nepiekritīs neuzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tādā veidā viņš pieprasa Ukrainai atteikties no tās efektīvākā ieroča, vienlaikus neprasot no Krievijas neko pretī,” raksta izdevums.