Notikumi ASV, Ukrainā vai Tuvajos Austrumos vispirms liek lēkāt augšup un lejup jēlnaftas cenai pasaules biržā, bet pēc kāda laika tas ietekmē ikviena pasaules iedzīvotāja labklājību un arī Latviju ietekmē diezgan pat jūtami. Latvijā sāk kļūt aizvien drēgnāk un vēsāk, taču notikumi pasaulē nav pārāk iepriecinoši.
Pēc tam, kad 15. septembrī jēlnaftas cena pasaules biržā bija sasniegusi 105,83 dolārus par barelu, cena strauji kritās un pašlaik ir apmēram 91 dolārs par barelu. Daļa ekspertu to skaidro ar ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu, ka Krievijas Putins ir piekritis laist dīzeļdegvielas piegādes pasaules tirgū, taču cenas kritums ir vērojams jau kopš 22. septembra.
Nav būtiski samazinājies saspīlējums ASV un Irānas konfliktā. Gluži pretēji - liela tankkuģu flote ir iesaistīta kravu pārkraušanā no kuģa uz kuģi ārpus Hormuza šauruma, paceļot globālās kravu pārvadājumu likmes līdz rekordaugstam līmenim un samazinot kuģu pieejamību citos maršrutos. Nedēļā līdz 4. oktobrim vienpadsmit tankkuģi ir piedzīvojuši uzbrukumus, šķērsojot Hormuza šaurumu.
Taču cenas samazinājumam par labu nāk Trampa pagājušās nedēļas sākumā paziņotais, ka ASV vairs neuzbruks Irānai pirms novembra vidusposma vēlēšanām, atsaucoties uz to, ko viņš raksturoja kā “produktīvas sarunas ar Teherānu”.
ASV vidusposma vēlēšanas notiks 3. novembrī, un Tramps pašlaik dara visu iespējamo, lai izpatiktu savas valsts “brīnišķīgajiem fermeriem un kravas auto vadītājiem”, cerībā, ka vēlēšanu rezultāti tad viņa administrācijai būs labāki, vienlaikus demonstrējot amorālu cinismu pret Ukrainas un Eiropas Savienības centieniem.
ASV Valsts kases departaments ir paziņojis, ka Ārvalstu aktīvu kontroles birojs "nekavējoties izsniedz pagaidu vispārējo licenci", lai Krievijas dīzeļdegvielas piegādes varētu sasniegt pasaules tirgus.
Trampa mērķis ir panākt dīzeļdegvielas cenas samazinājumu ASV, taču diezin vai tas būs viegli panākams. Visticamāk, ka Ukraina turpinās bombardēt Krievijas degvielas pārstrādes rūpnīcas un arī piegādes ASV tiks traucētas, jo Kijivas plānos nav kapitulēt nicināmajai agresorvalstij.
Atlikušais laiks līdz 3. novembrim solās būt sevišķi saspringts. Ja “antitrampa” spēki ASV gūs pārliecinošu uzvaru vidusposma vēlēšanās, Trampam turpmāk vairs nebūs tik lielas teikšanas kā pašlaik - viņš būs spiests rēķināties ar Kongresa viedokli, un tad viņa gājieni tiks bloķēti. Ļoti iespējams arī impīčments. Bet tas atkarīgs no vidusposma vēlēšanu rezultāta.
Lai glābtos no sakāves vēlēšanās, līdztekus darījumam ar Putinu Tramps ir parakstījis vēl virkni rīkojumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus atsevišķiem dīzeļdegvielas veidiem, izmaiņas zaļās enerģijas atbalstā, atbalstu gaļas ražotājiem un rančo īpašniekiem un nodokļu atvieglojumus ģimenes saimniecībām.
Tramps ar paziņojumiem parasti nāk klajā piektdienās vai brīvdienās, kad birža jau slēgta. Tā tas bija arī pagājušajā piektdienā. Tāpēc ar lielu interesi jāvēro, vai jēlnaftas cena šodien, 12. oktobrī, būs kritusies un, ja būs, tad par cik procentiem.
Ukrainai, pārfrāzējot Imanta Ziedoņa dzejoli par trim dienām bez putniem debesīs un bez sniega, priekšā ir trīs smagas nedēļas, kad, iespējams, tai tiks atslēgti “Starlink” izlūkošanas dati un tā vairs nevarēs ne pietiekami efektīvi graut objektus Krievijā, ne arī laikus saskatīt uzbrukumus saviem objektiem. Protams, Ukraina cer uz 3. novembri, kad Tramps tiks varbūt “nolikts pie vietas”.
Globālās politikas norises un cenas pasaules biržā atstāj iespaidu uz visu pasauli un tajā skaitā uz Baltiju un Latviju. Teksasas jēlnaftas cenas kritums no 105 uz 91 dolāriem par barelu, protams, ir jauka lieta, taču, kamēr tas nonāk līdz dīzeļa un benzīna cenām mūsu reģionā, paiet laiks. Pa vidu svarīga ir Eiropas “Platts” degvielas etalona cena, uz kuru orientējas Baltijas tirgotāji.
No 1. oktobra līdz gada beigām Latvijā ir spēkā pagaidu akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai un arī benzīnam. Tam it kā vajadzētu rezultēties cenas samazinājumā par apmēram astoņiem eirocentiem, taču diezin vai nodokļa samazinājuma pārnese uz cenu būs tik liela. Kā rāda Konkurences padomes dati par iepriekšējo akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai, kas stājās spēkā 6. augustā, pārnese uz cenu ir bijusi tikai nedaudz virs 50 procentiem.
Un tomēr pašlaik starp Baltijas valstīm Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS) degvielas cena ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Lietuvā dīzeļdegviela maksā vismaz 10 eirocentus vairāk nekā Latvijā, un apmēram tāpat ir arī Igaunijā.
Igaunijā un Lietuvā finanšu ministri uzskata Latvijas veiktos pasākumus par populistiskiem un neracionāliem. Atšķirībā no Latvijas Igaunijā nekas nav veikts, lai šobrīd speciāli degvielas cenu mazinātu, savukārt Lietuvā pēc niknām diskusijām un valdības iekšējās opozīcijas spiediena rīkoties līdzīgi kā Latvijā valdošās sociāldemokrātu partijas viedoklis ir guvis virsroku, un akcīze degvielai netiks samazināta. Tā vietā līdz gada beigām uz pusi tiek samazinātas dzelzceļa un starppilsētu autobusu biļešu cenas. Lietuvā uzskata, ka šādā veidā būs sociāli panākts pretī lietuviešiem, kuri alkst pārvietoties pa valsti.
Gan Lietuvā, gan Igaunijā ir virkne ekspertu, kuri brīdina, ka būtiska degvielas cenu atšķirība (ja tā būs lielāka par 10 eirocentiem) var novest pie pierobežas iedzīvotāju degvielas tūrisma uz Latviju. Igaunijā pat paredz budžeta ienākumu plānu neizpildi šā gada pēdējā ceturksnī šā iemesla dēļ. Savukārt Lietuvā baidās, ka Latvija var kļūt par “otru Poliju”, jo iepriekš bija vērojams, ka Lietuvas dienvidu iedzīvotāji masveidā brauc pirkt degvielu Polijā, kur tās valdības manevru rezultātā bija kļuvusi jūtami lētāka nekā Lietuvā.
Kā tas būs vai nebūs, pašlaik vēl īsti nav zināms - tas taps redzams nākamo mēnešu laikā.
Pēc uzņēmuma “Alexela” izpilddirektora Tarmo Kersna teiktā, Trampa vienošanās ar Putinu, visticamāk, tieši neietekmēs cenas degvielas uzpildes stacijās Igaunijā.
Šādu viedokli viņš pauda sestdien intervijā portālam ERR. “Visticamāk, tas tieši neietekmēs cenas Igaunijā. Protams, daudz kas ir atkarīgs no globālās tirgus situācijas. Šī vienošanās galvenokārt varētu ietekmēt ASV tirgu, kur dīzeļdegvielas cenas ir ievērojami pieaugušas. ASV ir izsniegušas pagaidu licenci, kas atļauj darbības ar Krievijas dīzeļdegvielu līdz 2027. gada aprīlim. Tomēr Eiropas sankcijas paliek spēkā, tāpēc Krievijas dīzeļdegvielas imports Eiropā joprojām ir aizliegts. Šis lēmums tieši neietekmē Igauniju. Ir svarīgi saprast, ka šis ir vienpusējs ASV lēmums, kas neatceļ Eiropas sankcijas. Turklāt jāņem vērā Krievijas eksporta apjomi. Gada sākumā Krievija eksportēja aptuveni divus miljonus tonnu naftas produktu mēnesī, bet tagad, pēc mūsu aplēsēm, šis skaitlis ir samazinājies līdz aptuveni 300 000 tonnu.
Pasaules tirgū joprojām pastāv ievērojams degvielas trūkums. Pašlaik cenu tālāku pieaugumu neļauj sasniegt G7 valstu lēmums atbrīvot stratēģiskās rezerves. Tomēr tirgu vienlaikus ietekmē vairāki faktori, tostarp situācija Hormuza šaurumā un Krievijas karš pret Ukrainu. Naftas pārstrādes rūpnīcu graušanas dēļ Krievijas dīzeļdegvielas eksports ir samazinājies aptuveni astoņas reizes salīdzinājumā ar janvāri.
Tas nozīmē, ka no pasaules tirgus ir pazuduši ievērojami degvielas apjomi. G7 lēmums un vienošanās starp ASV un Krieviju pagaidām palīdz stabilizēt situāciju. Tomēr pašlaik visa uzmanība ir pievērsta Tuvajiem Austrumiem. Konflikta ap Hormuza šaurumu atrisinājums būtu viens no būtiskākajiem faktoriem globālās enerģētikas krīzes pārvarēšanā. Mēs ceram arī uz Krievijas kara pret Ukrainu atrisinājumu, taču, spriežot pēc pašreizējās situācijas, šīs problēmas atrisinājums tuvākajā laikā ir maz ticams. Skaidrāks priekšstats par turpmāko attīstību globālajā tirgū būs pēc ASV vidusposma vēlēšanām, kad kļūs zināms, kādi soļi sekos,” sacīja Tarmo Kersna.
Šodiena, 12. oktobris, ir arī tas brīdis, kad paredzēts sākt 2026./2027. gada apkures sezonas pieslēgšanu "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) ēkās.
Gaisa temperatūra gan pagaidām vēl par niecīgām iedaļām neatbilst kritērijiem, kad apkure jāpieslēdz, jo vajag, lai trīs diennaktis pēc kārtas āra gaisa temperatūra nepārsniedz +14 °C un kādā brīdī ir noslīdējusi līdz +8 °C. Pašlaik ir ļoti tuvu tam, bet vēl nav. Taču, lai vai kā, tuvākajā laikā apkures sezona sāksies.
AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no 2026. gada 1. oktobra ir 82,90 EUR/MWh (bez PVN).
No 2026. gada 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim Latvijā palielinās mājokļa pabalsta koeficientus trūcīgām un maznodrošinātajām mājsaimniecībām, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem.
Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas pieslēgt vai atlikt apkuri citā laikā, viņi var iesniegt pilnvarotās personas pieteikumu RNP vai sazināties ar klientu atbalstu (pa tālruni 8900 vai portālā e-parvaldnieks.lv.
Veiksmīgs gāzes iepirkums vēl nenozīmē, ka siltums būs ļoti lēts
14.septembrī “nra.lv” bija saruna ar AS “Rīgas siltums” Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītāju Ivo Valdovski, un viņš pavēstīja ļoti labas ziņas, ka tajā brīdī uzņēmums bija jau nopircis apmēram 73-75 procentus no gāzes apjoma, kas sezonai ir nepieciešams, par izcili zemu cenu - 46 eiro/Mwh. Rakstu lasiet šeit.
Kopā “Rīgas siltuma” pašu ražošanai nepieciešamais dabasgāzes apjoms ir 460 tūkstoši MWh, nopirkti bija 335 tūkstoši MWh.
Šā nopirktā apjoma vidējā cena bez papildu komponentēm ir 46 eiro/MWh.
Viss atkarīgs no tā, kāda būs ziema
“Cilvēki runā par tarifu, taču tarifs ir trešais lielums pēc ietekmes uz to, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā. Tarifs ietekmē maksājumu par kādiem 10 līdz 20 procentiem uz augšu vai uz leju, kā nu kurā periodā.
Vislielākā ietekme uz maksājumu ir ēkai - vai tā ir energoefektīva. Ja pa šķirbām ieplūst gaiss, tad ir daudz jāmaksā. Tam ir apmēram 40-50 procenti ietekmes.
Otrs nozīmīgākais faktors ir, kāda būs ziema. Jo lielākās izmaksas veidojas ne jau tarifu pusē, bet patēriņa pusē.
Ja ziema būs ar vidējām temperatūrām, kādas bija aizpagājušajā gadā, tad tarifs neko daudz nemainīs un maksa būs zemāka nekā pagājušajā gadā. Ja ziema būs tāda kā pagājušajā gadā ar zemu vidējo temperatūru, tad tas būs nepatīkami un jāmaksā būs daudz. Un arī dabasgāzes patēriņš būs lielāks. Zemā temperatūrā ar šķeldu vienkārši nepietiek. Ja temperatūra ir mīnus 20, tad vairāk tiek tērēta dabasgāze, jo šķelda visu patēriņu nenodrošinās,” sacīja Ivo Valdovskis.
Ne visi Latvijā un Rīgā ir ar centrālapkuri - tiek lietota arī malkas apkure, briketes, granulu katli un siltumsūkņu dziļurbumi.
Prātīgi ļaudis ir iepirkuši kurināmo jau vasarā, tomēr ne visiem ir bijis gana daudz naudas vai vietas, kur to glabāt. Pagājušajā ziemā, kad sals bija skaidrs, lielajos veikalos dažbrīd bija brikešu un granulu deficīts - ļaudis braukāja pa veikaliem un meklēja, kur kaut ko var dabūt.
Pašlaik mājokļi sāk palikt drēgni, un nav ne vainas mazliet jau pakurināt. Taču lielie veikali izskatās mazliet dīvaini - tradicionālie kurināmie ir pieejami, bet ir arī tādi, kas nav. Vienā no veikaliem apaļas kokskaidu briketes astoņu kilogramu iepakojumā bija par 3,09 eiro. Taču kantaino brikešu nebija. Granulu maisi bija dabūjami, taču tiem noteikts nopērkamā daudzuma limits - ne vairāk kā 75 maisi dienā vienam pircējam. Ko šāda mīklaina mārketinga politika var nozīmēt? Vai veikals tā pietaupa preci, vai arī baidās, ka kāds pircējs var izpirkt visu veikalu un pēc tam par paaugstinātu cenu to tirgot kaimiņiem?
Astoņi kilogrami ir neliels daudzums kurināmā, un necik ilgam laikam ar to nepietiek, taču tas maksā 3,09 eiro. Ja jau tagad ir tik dārgi, tad cik tas maksās, ja temperatūra kritīs zem mīnus 20? Tēlaini izsakoties, tad ļaudis savās krāsnīs metīs banknotes pakām vien.
Pašlaik lielajos veikalos ir agrāk vēl neredzēta dažādu elektrisko sildierīču izvēle, taču ar to jābūt uzmanīgiem, jo ziemā būs augsti elektroenerģijas tarifi un var iznākt saņemt gluži šaušalīgus rēķinus par elektrību.
Nesen bija liela vētra, un koki mežos gāzās brīkšķēdami. Laimīgs tas, kam uzņēmība, transports un zāģis, lai no meža atvestu mājās malku. Taču to nedrīkst darīt nelikumīgi - tad tā skaitīsies zagšana.
Lai cirstu kokus malkai savā īpašumā, ir nepieciešams Valsts meža dienesta (VMD) izsniegts ciršanas apliecinājums (atļauja). Tāpat mežam ir jābūt veiktai derīgai meža inventarizācijai.
Svešā vai valsts mežā patvaļīgi cirst kokus vai vākt malku ir stingri aizliegts. Tomēr AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sniedz iedzīvotājiem iespēju bez maksas vākt malku pašpatēriņam pēc tam, kad tur jau ir noslēgusies oficiālā mežizstrāde.
Pirms došanās uz mežu ir obligāti jāsaņem LVM mežniecības atļauja. Atļauts vākt tikai ciršanas atliekas (zarus, koku galotnes, kas palikušas pēc zāģēšanas). Aizliegts aiztikt un zāģēt sausos kokus (sausokņus) vai dabas kritalas, jo tie ir svarīgi meža bioloģiskajai daudzveidībai.
Neviens, ieskaitot viedākos meteorologus, nevar precīzi paredzēt, kāda būs ziema. Ziemeļeiropā un Baltijā tiek prognozēta lielāka sniega iespējamība un sniegotāki laikapstākļi salīdzinājumā ar citiem Eiropas reģioniem, kur zemienēs var būt sniega deficīts. Reģionā saglabājas risks piedzīvot periodus ar zemāku gaisa temperatūru par normu, ko ietekmē plašākas atmosfēras cirkulācijas svārstības un globālie klimatiskie faktori (piemēram, “La Niña” vai “El Niño” fāzes ietekme). Latvijas dabas vērotāji un sinoptiķi norāda, ka īsta ziema un stabilāks sals austrumu un ziemeļu rajonos var iestāties jau novembra beigās, tomēr ilgtermiņa prognozes vēl var mainīties.
Var paredzēt, ka šī ziema būs ļoti smaga Ukrainā - Kijiva, Harkiva, Čerņihiva, Hersona, Dņipro un daudzas citas pilsētas jau cieš un vēl cietīs no Krievijas uzlidojumiem, kuru mērķis ir graut siltumapgādi, enerģētiku un visu pārējo infrastruktūru. Ukraiņiem tas nav nekas neparasts, taču šoziem izskatās, ka būs īpaši skarbi. Iespējams, ka liela daļa Ukrainas iedzīvotāju, kuri 2022. gadā bija atbēguši uz Latviju, bet pēc tam atgriezās mājās, atkal būs spiesti patverties pie mums.
Tāpat var ļoti gadīties, ka Ukraina šoreiz nepaliks parādā un stiprāk papluinīs daudzu Krievijas pilsētu un varbūt arī Maskavas siltumapgādes un enerģētikas objektus.
Latvijā visi objekti klusi dūc un ražo siltumu un enerģiju. Būs jāmaksā padārgi, taču kā nebūt izgrozīsimies un ziemu pārdzīvosim.
