Dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena pašlaik svārstās 79,52–81,25 eiro/MWh robežās. Gāzes cenu kāpums biržā var būtiski ietekmēt energoresursu cenas gaidāmajā ziemas sezonā.
Tie apkures pakalpojumu sniedzēji, kuri gāzi iepirka pavasarī, šobrīd ir vinnētājos, jo aprīlī maijā gāzes cena svārstījās 40-50 eiro/MWh robežās.
Piektdien Eiropas dabasgāzes cenas nokritās zem 81 eiro/MWh, taču saglabājās tuvu augstākajam līmenim kopš 2022. gada decembra, jo sašķidrinātās dabasgāzes piegādes no Persijas līča regulāri tika pārtrauktas.
Pēdējo divu nedēļu laikā ir saasinājušās cīņas starp ASV un Irānu, koncentrējoties uz to, kurš kontrolē Hormuza šaurumu. Blokāde jau ir traucējusi aptuveni 20% no globālajām sašķidrinātās dabasgāzes plūsmām, galvenokārt ietekmējot piegādes no Kataras. Eiropai ir bijušas grūtības atjaunot savas izsīkušās rezerves, un uzglabāšanas vietas ir piepildītas aptuveni 67% apmērā, kas ir zem vēsturiskajām normām, sacīts vietnes “Trading Economics” pašreizējo biržas norišu analīzē.
Tomēr Latvijā situāciju un piegāžu drošību stiprina Inčukalna pazemes krātuve, Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis un AS “Latvenergo” ilgtermiņa piegāžu līgumi. “Būtiskākais risks šobrīd ir nevis gāzes pieejamība, bet tās cena, kas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos var saglabāties augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā,” brīdina AS “Latvenergo” Portfeļa vadības daļas vadītāja Rodika Prohorova.
Tas satrauc Latvijas un jo īpaši Rīgas iedzīvotājus, jo lieli dzīvojamie rajoni ir atkarīgi no centralizētas siltuma piegādes. Ir bažas, ka AS “Rīgas siltums” tarifi var šoziem kāpt debesīs. Izrādās, situācija nav tik ļoti drūma - “Rīgas siltumam” ir izdevies savlaicīgi iepirkt prāvu dabasgāzes apjomu par relatīvi zemu cenu.
Par to, kas pašlaik notiek ar gāzes iepirkumiem un prognozējamo siltuma cenu, “nra.lv” saruna ar AS “Rīgas siltums” Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītāju Ivo Valdovski.
- Pavasara beigās notika Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde, kurā piedalījās AS “Rīgas siltums” vadība. Tur izskanēja, ka “Rīgas siltumam” ir izdevies nopirkt gāzi zem 50 eiro par megavatstundu. Vai šī gāze jau ir iztērēta, vai tā tiks izmantota apkurei gaidāmajā apkures sezonā?
- Cipari laika gaitā mainās, jo mēs turpinām pirkt to gāzi. Mēs pašlaik esam nopirkuši apmēram 73-75 procentus no tā apjoma, kas sezonai ir nepieciešams. Protams, cenas kāpj - to jau visi redz.
Cenas kāpj - skatāmies, ka biržā jau tuvu pie 82 eiro.
Kopā “Rīgas siltuma” pašu ražošanai nepieciešamais dabasgāzes apjoms ir 460 tūkstoši MWh, nopirkti ir 335 tūkstoši MWh.
Šā nopirktā apjoma vidējā cena bez papildus komponentēm ir 46 eiro/MWh.
- 46 eiro par megavatstundu - tas nozīmē, ka izdevies iepirkt par gandrīz uz pusi lētāk nekā šobrīd?
- Jā, savlaicīgie iepirkumi bija pareizi. Bet par atlikušo nepieciešamo apjomu pašlaik skatāmies un domājam, ko darīt. Pašlaik mums nevajag, mēs nesteidzamies, jo cenas ir ļoti augstas. Mēs jau no biržas pa tiešo nepērkam. Mēs vērojam cenas dinamiku - vai būs vēl pieaugums, vai varbūt konflikts Tuvajos Austrumos pierimsies un tad cenas kritīsies. Bet jā - to daļu, kas mums ir pašlaik, salīdzinot ar cenu, kas ir šobrīd biržā, mums ir izdevies nopirkt diezgan labi. Protams, ka mēs to izmantosim nākamās sezonas siltumapgādē. Mēs uz energoresursiem nevienu centu neliekam virsū - pēc metodikas viss 1:1 aiziet patērētājiem. Tā ir labā ziņa.
Dabasgāze Rīgā tiek lietota apkurei daudz, un tās cena ietekmēs tarifu.
Pašlaik arī šķeldas cena ir aizgājusi līdzi dabasgāzei. Pagājušajā gadā pirkām šķeldu par apmēram 20 eiro megavatstundā, bet šogad priecājamies, ja varam dabūt par 30.
Un nav jau tikai centralizētā apkure - paskatāmies, cik maksā briketes un granulas. Ir lieliski, ja vēl kaut kur var nopirkt par 300 eiro par tonnu.
Mums ir katru gadu jānopērk līdz 500 tūkstošiem megavatstundu dabasgāzes. Skaidrs, ka vienā piegājienā tādu apjomu nepērk. Tas ir liels apjoms. Līdz ar to mēs dabasgāzi pērkam izsolēs, lotēs - pieprasām tirgū 20-50 tūkstošu megavastundu loti. Vairumtirgotāji piedāvā mums savas cenas. Mēs skatāmies, vai tā cena mums konkrētā laika posmā šķiet adekvāta.
Ja cena ir laba, mēs pērkam. Ja cena nav laba, mēs nepērkam un atliekam pirkumu uz kādām dažām nedēļām. Un tā - soli pa solim.
- Līdz kuram datumam jūs varat gaidīt - kad jāpieņem lēmums par nākamajiem iepirkumiem?
- Mēs diezgan komfortabli jūtamies šogad un vēl arī nākamā gada sākumā, taču uz pavasari un ziemas otro pusi būs vajadzīga vēl klāt dabasgāze.
Tas ir atkarīgs arī no tā, kāda būs ziema.
Cilvēki runā par tarifu, taču tarifs ir trešais lielums pēc ietekmes uz to, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā. Tarifs ietekmē maksājumu par kādiem 10 līdz 20 procentiem uz augšu vai uz leju, kā nu kurā periodā.
Vislielākā ietekme uz maksājumu ir ēkai - vai tā ir energoefektīva. Ja pa šķirbām ieplūst gaiss, tad ir daudz jāmaksā. Tam ir apmēram 40-50 procenti ietekmes.
Otrs nozīmīgākais faktors ir, kāda būs ziema. Jo lielākās izmaksas veidojas ne jau tarifu pusē, bet patēriņa pusē.
Ja ziema būs ar vidējām temperatūrām, kādas bija aizpagājušajā gadā, tad tarifs neko daudz nemainīs un maksa būs zemāka nekā pagājušajā gadā. Ja ziema būs tāda kā pagājušajā gadā ar zemu vidējo temperatūru, tad tas būs nepatīkami un jāmaksā būs daudz. Un arī dabasgāzes patēriņš būs lielāks. Pie zemām temperatūrām ar šķeldu vienkārši nepietiek. Ja temperatūra ir mīnus 20, tad vairāk tiek tērēta dabasgāze, jo šķelda visu patēriņu nenodrošinās.
Bet skaidrs, ka proporcija ir jāvirza par labu šķeldai ikdienas patēriņā, lai dabasgāze paliek aukstuma “pīķiem”.
- Turpināt sekot līdzi, kas notiek ar Hormuza šaurumu un citām norisēm?
- Protams - katru dienu vairākas reizes. Pēdējā nedēļā dabasgāzei biržā bija straujš rāviens uz augšu - no vidējiem 70 eiro uzkāpa līdz vidējiem 80. To jau kara sākumā daudzi prognozēja, ka gāzes cena būs 60-80 eiro koridorā. Nupat jau bija 82. Tas ir diezgan nopietni. Labā ziņa ir tā, ka dabasgāze mums ir. Būtu vēl sliktāk, ja tās nebūtu. Otrdien mēs esam uzaicināti uz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdi, kurā ziņosim par gatavību apkures sezonai.
