Putins liek mirušo cilvēku banku aktīvus un dārglietas ieskaitīt valsts budžetā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par mirušu pilsoņu nepieprasītās (atsavinātās) mantas nodošanas valstij kārtību. Jaunie noteikumi attiecas uz rubļu un ārvalstu valūtas līdzekļiem, kā arī dārgmetāliem, kas glabājas bankas kontos un noguldījumos, vēsta "The Moscow Times".
Šie aktīvi tiks konfiscēti, ja kopš īpašnieka nāves ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi un nav uzsākta mantojuma tiesvedība. Varas iestādes plāno apstiprināt valsts tiesības konfiscēt īpašumu ar īpašu mirušo pilsoņu sarakstu, kuru īpašums ir pasludināts par neatsavinātu.
Šajā sarakstā būs iekļauta personas informācija, tostarp uzvārds, vārds, tēva vārds, dzimšanas un miršanas datumi, nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (TIN), kā arī bankas konta un noguldījuma dati, norādot bankas, kurās tie atrodas.
"Rosimushchestvo" ir uzdots sastādīt sarakstu, pamatojoties uz informāciju no Federālā nodokļu dienesta, Notāru palātas, tiesu izpildītājiem un bankām. Saskaņā ar dokumentu Federālajam nodokļu dienestam līdz 2026. gada 1. decembrim jāiesniedz aģentūrai nepieciešamā informācija. Pēc tam tā tiks nosūtīta Federālajai notāru palātai pārbaudei, lai pārliecinātos, ka likumiskie mantinieki nav deklarējuši savas tiesības.
Turklāt Putins pavēlēja valdībai līdz 2027. gada 1. aprīlim sagatavot likumdošanas grozījumu priekšlikumus, kas definētu kārtību, kādā tiek identificēts īpašums, kas mantojuma ceļā nododams valstij. Dekrēts regulē arī dažādu veidu aktīvu apstrādi. Līdzekļi ārvalstu valūtā tiks automātiski pārskaitīti rubļos, un dārgmetālu vērtība tiks noteikta vai nu saskaņā ar bankas līguma noteikumiem, vai arī pēc Centrālās bankas noteiktās bilances vērtības.
2025. gadā Valsts dome atbalstīja iniciatīvu konfiscēt mirušo krievu bagātību budžetam. Toreiz tika norādīts, ka iesaistītā summa varētu sasniegt vairākus simtus miljardu rubļu. Jaunais pasākums tiek ieviests uz pieaugošā federālā budžeta deficīta fona. Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, 2026. gada janvāra-septembra deficīts sasniedza 5,2 triljonus rubļu jeb 2,2 % no IKP. Šis skaitlis par 50 % pārsniedza 2025. gada attiecīgā perioda līmeni. Ministrija līdz gada beigām prognozē 7,3 triljonu rubļu deficītu, kas ir divreiz vairāk nekā sākotnēji plānots.
