Krievija pēc kara Ukrainā, visticamāk, izkļūs no konflikta vai nu kļuvusi vēl autoritārāka, vai arī arvien nestabilāka, raksta “Forbes” apskatnieks Ariels Koens.
Bijušais Ukrainas ārlietu ministrs Volodimirs Ohrizko uzskata, ka Krievijas Federācijas sabrukums ir neizbēgams. Krievijas Federācija sabruks, un tas ir tikai laika jautājums, mierināja ukraiņus Volodimirs Ohrizko, raksta "Dialog.ua".
Andrejs Klepačs, Krievijas VEB bankas galvenais ekonomists, sacīja, ka Krievija nespēs uzvarēt izsīkuma karā, kamēr Ukraina turpinās saņemt Rietumu atbalstu, vēsta “NEXTA” vietnē “X”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, uzskata, ka nākamie divi mēneši ir viņa pēdējā iespēja mainīt kara gaitu, un tieši tāpēc Kremlis arvien atklātāk paplašina savu militāro aktivitāti ārpus Ukrainas, raksta “The Independent” militārais komentētājs Roberts Fokss.
Neraugoties uz regulārajiem aicinājumiem sākt miera sarunas, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pašlaik nav pietiekama pamata atteikties no kara Ukrainā. Tā TV24 raidījumā vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks, LATO valdes loceklis un RTU Liepājas akadēmijas direktors Sandis Šrāders. Viņš uzskata, ka izšķirošā cīņa šobrīd notiek ne vien kaujas laukā, bet arī ekonomikā, politikā un sabiedrības spējā izturēt ilgstošu karu.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzsāktais karš pret Ukrainu jau ir ieildzis ilgāk par Pirmo pasaules karu, taču nekas neliecina par beigšanos. Izdevuma “The Times” analīzē eksperti arvien biežāk uzdod jautājumu: kas beigsies pirmais - karš vai Putina politiskais laikmets?
Sanktpēterburgas Starptautiskajā ekonomikas forumā Krievija cīnās, lai tiktu galā ar stagnējošu ekonomikas izaugsmi, un tās priekšā ir divas sāpīgas izvēles, raksta “Reuters”.
Kamēr Vladimirs Putins karo Ukrainā un ilgstoši traucē tās iedzīvotāju dzīvi, arī Krievijā notiek pārmaiņas. Somijas laikraksts "Iltalehti" nolēma izpētīt pašreizējo stāvokli valstī un pajautāja vienkāršām krievu sievietēm, kā Putina iebrukums Ukrainā ir ietekmējis viņu ikdienas dzīvi.
Pat ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau rīt izbeigtu karu Ukrainā, Krievijai būtu nepieciešami gadi, lai valsts sāktu tuvoties normālai dzīvei - tā intervijā apgalvo atvaļinātais Lielbritānijas armijas pulkvedis Filips Ingrams, raksta “unian.net”.
Krievijā jāievieš 12 stundu darba diena sešas dienas nedēļā, jo valstī notiek dziļas ekonomiskās pārmaiņas, tā pirmdien, 30. martā, paziņoja Krievijas miljardieris Oļegs Deripaska, raksta “Business Insider”.
Degvīna cena Krievijā gada laikā pieaugusi par 16%, kas ir vislielākais sadārdzinājums starp visiem alkoholiskajiem dzērieniem, vēsta izdevums "Kommersant", atsaucoties uz federālo statistikas biroju.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atsaucoties uz Ukrainas izlūkdienestiem, apgalvo, ka Krievija ir apsolījusi Amerikas Savienotajām Valstīm 12 triljonu dolāru vērtu darījumu apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Saskaņā ar kādu avotu, piedāvājums jau ir saskaņots, raksta “The Economist”.
Krievijai ir nepieciešami vēl divi gadi, lai pilnībā okupētu Donbasu, un, šķiet, ka Kremlis ir gatavs turpināt karu saskaņā ar šo scenāriju, raksta “The New York Times”.
Pirmās nepieciešamības preču cenas strauji pieaug, un Krievijas iedzīvotāji pārpludināja sociālos tīklus ar sūdzībām par to, ka viņi ir spiesti atteikties no taksometra izmantošanas, manikīra pakalpojumiem, kino biļetēm un pat gurķiem, raksta izdevums “The Times”.
Krievijas elites vidū parādās arvien uzstājīgāka prasība pēc alternatīvas Putinam, intervijā vācu laikrakstam “Frankfurter Allgemeine Zeitung”, analizējot Krievijas elites stāvokli pēc gandrīz četriem kara gadiem, teica Aleksandra Prokopenko, krievu ekonomiste un pētniece Kārnegi Berlīnes centrā.
Naftas cenu un gāzes eksporta apjomu kritums iecirtis robu budžetā un samazinājis Krievijas kara finansēšanai Ukrainā kritiski svarīgos energoresursu ieņēmumus līdz zemākajam līmenim aizvadīto piecu gadu laikā.