Eiropas Savienības (ES) 23. oktobrī pieņemtā 19. sankciju pakete būtiski palielina spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militāri rūpnieciskā bāze, speciālās ekonomiskās zonas, kā arī pret konkrētiem agresīvā kara veicinātājiem un labuma guvējiem no tā.
Pēc Starptautiskās Enerģētikas aģentūras ziņojuma, "Brent" jēlnaftas cena pirmo reizi kopš pavasara nokritusies zem 62 ASV dolāriem, vēsta "Dialog.ua".
Saskaņā ar budžeta likuma projektu, Krievijas prezidenta Vladimira Putina un viņa administrācijas uzturēšanas izmaksas Krievijas nodokļu maksātājiem 2026. gadā sasniegs rekordaugstu līmeni, raksta "The Moscow Times".
Ar šādu virsrakstu britu laikraksts The Guardian publicē rakstu, kas veltīts Krievijas ekonomikas stāvokļa analīzei uz Ukrainas kara un Donalda Trampa izteikumu fona.
ASV prezidents Donalds Tramps otrdien, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ANO samita kuluāros, pavēstīja, ka Vašingtona ar lielu cieņu izturas pret Ukrainas cīņu, taču vienlaikus viņš uzskata, ka karš vēl turpināsies.
Krievijas ārējā tirdzniecībā pirmo reizi kopš 20. gadsimta 90. gadiem pieaug vecmodīgā bartera popularitāte, jo uzņēmumi, kas cenšas apiet Rietumu sankcijas, maina kviešus pret ķīniešu automašīnām un linu sēklas pret būvmateriāliem, raksta “Reuters”.
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs atklāti atzinis, ka Krievijas 2026. gada budžets būtībā ir militārais budžets, raksta “dialog.ua”.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav jāuztver "pārāk nopietni", Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) aizsardzības samitā Prāgā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite
Jau 2026. gadā Krievijas ekonomiku sagaida pilnvērtīga recesija, teikts Kremlim draudzīgā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (“ЦМАКП”) publicētajā analītiskajā ziņojumā.
Krievijas autokravu pārvadātāji sūdzas par rekordlieliem zaudējumiem, cīnās par izdzīvošanu un ir uz bankrota robežas. Tās ir kara izraisītās ekonomikas palēnināšanās un augsto procentu likmju sekas. Situāciju pasliktina nesamērīgi stingrais regulējums, korupcija un ārvalstu pārvadātāju aktivizēšanās.
Krievijas varas iestādes plāno fiksēt cenas vairākām sociāli nozīmīgām precēm - preču sarakstu noteiks valdība, ziņo Krievijas izdevums "Izvestia", raksta “unian.net”.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, īpaši smagajā rūpniecībā. Ievērojama daļa iesaukšanas vecuma vīriešu ir vai nu mobilizēti, vai arī cenšas izvairīties no dienesta, dodoties uz ārzemēm. Tā rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez darbiniekiem un ir spiesti vērsties pie ārvalstu darbaspēka.
Ķīnas uzņēmums “Pop Mart”, kas ražo šobrīd tik populārās “Labubu” rotaļlietas, tagad ir vērtīgāks nekā Krievijas gāzes gigants “Gazprom”, raksta “dialog.ua”.