Krievijas lielo uzņēmumu vadītāji ceļ trauksmi: pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Stingrākas sankcijas, pieaugošās kredītu procentu likmes un straujā ekonomikas lejupslīde pēc bruņojuma ražošanas buma izraisījuši Krievijas rūpniecības krīzi.
Ekonomikā recesija
Uzņēmumu 2025. gada darbības rezultāti izrādījušies sliktākie kopš 1998. gada, liecina Krievijas Zinātņu akadēmijas Ekonomiskās prognozēšanas institūta (ИНП РАН) valsts lielāko rūpniecības uzņēmumu vadītāju aptaujas dati. Produkcijas pieprasījuma kritums ir lielāks nekā 2009. gada globālās finanšu krīzes laikā un pēc sankciju piemērošanas par Krimas aneksiju 2015. gadā.
“Sākotnēji rūpniecība Krievijas “ekonomikas mākslīgās atdzišanas periodu” pieņēma ar izpratni, bet 2025. gadā pacietība beidzās,” pētījumu citē Kremlim lojālais laikraksts “Kommersant”. Šogad ražošanas apjomi samazinājušies līdz zemākajam līmenim 16 gadu laikā, bet rūpniecības produkcijas apjoma indekss ir zemākais kopš 2009. gada.
Pēc diviem Krievijas kara ekonomikas uzplaukuma gadiem, kad no Krievijas budžeta dažādos militāri rūpnieciskā kompleksa megaprojektos un bruņojuma ražošanas uzņēmumos tika iepludināti desmitiem triljonu rubļu, Krievijas ekonomika ir nonākusi depresijā, komentē izdevums “The Moscow Times”. Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir palēninājies gandrīz līdz nullei, rūpniecība ieslīgusi recesijā. Pat Krievijas federālā statistikas dienesta “Rosstat” oficiālie dati apstiprina, ka ražošanas apjomi salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājušies par 0,7 procentiem.
Ražošanas brīvais kritiens
Nopietnās grūtībās nonākuši 25% Krievijas apstrādes rūpniecības nozaru uzņēmumu, kas aizvadītajā gadā nodrošināja aptuveni 55% ieņēmumu, “dažos ražošanas segmentos piedzīvots brīvais kritiens”, komentē “Telegram” kanāls “Spydell finance”. Vērojamas strauji negatīvas tendences: automobiļu rūpniecības nozares kritums novembrī bija 35,3%, kur fiksēta sliktākā situācija kopš 2009. un 2022. gada krīzēm. Darbgaldu, mašīnu un iekārtu ražošanā - 14,6% kritums, elektroiekārtu ražošanā - 12,4%, metalurģijas nozarē novembrī fiksēts 4,2% kritums - 2017. gada sākuma līmenī. Ķīmiskajā rūpniecībā stagnācija iestājusies kopš 2023. gada vidus - 2,7% kritums. Naftas pārstrādes nozarē 0,3% kāpums, bet sasniedzot tikai 2018. gada sākuma līmeni. Divu gadu laikā fiksēta stagnācija pārtikas rūpniecībā - 1,6 % kritums.
2025. gada nogalē aptuveni 80% Krievijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu bijušas lielākas vai mazākas problēmas - no “pieņemamām līdz kritiskām”, un tikai 20% piedzīvoja stabilu izaugsmi, pateicoties valsts pasūtījumiem, komentē kanāls. Augošās nozares pagaidām kompensē negatīvās tendences pārējos 75-80% rūpniecības segmentu. Ņemot vērā lejupslīdes apmērus, rūpniecības civilais sektors jau ir nonācis krīzes situācijā - to nosaka vairāk nekā sešus mēnešus ilgā negatīvā dinamika.
Bankroti autopārvadājumu nozarē
Pieprasījuma kritums un ekonomikas lejupslīde ir nokdauns kravas autopārvadājumu uzņēmumiem un kravas automašīnu ražotājiem. Līdz pat 40% kravas automašīnu ir dīkstāvē, teikts Krievijas Ekonomikas augstskolas Attīstības centra (Центр развития ВШЭ) ziņojumā. Tirgus dalībnieki norāda, ka, salīdzinot ar 2024. gadu, autopārvadājumu pieprasījums samazinājies par aptuveni trešdaļu. “Rosstat” dati: kravu pārvadājumu tarifi 2025. gadā ir par 7,4% augstāki nekā pagājušogad. 2024.-2025. gada mijā likmes sāka kristies atbilstoši pieprasījumam, savukārt pārvadātāju izmaksas turpināja pieaugt, izraisot masveida autokravu pārvadātāju bankrotus: ap 7000 transporta uzņēmumu (7-10% tirgus dalībnieku) pašlaik atrodas bankrota vai likvidācijas procesā. Nākamgad vēl aptuveni 10% nonāks finansiālā riska situācijā, un nozare tuvojas brīdim, kad pārvadātāju bankroti varētu pāraugt sistēmiskā krīzē.
Krievijas naftas nozare kļūst nerentabla
Naftas cenu straujais kritums un atlaides pasaules tirgū padara Krievijas naftas eksportu par nerentablu biznesu. ASV piemērotās sankcijas “Rosņeftj” un “Lukoil” graujoši ietekmē vadošo Krievijas naftas ieguves uzņēmumu finanses - tīrā peļņa 2025. gadā samazinājusies divas līdz trīs reizes. “Urals” markas jēlnaftas cena nesedz ieguldītā kapitāla faktiskās izmaksas vairākās naftas atradnēs, ziņu aģentūrai “Reuters” pastāstīja divi informēti avoti uzņēmumos. Aģentūras “Argus” dati liecina, ka decembra vidū Krievijas galvenā eksporta jēlnaftas marka tika tirgota apmēram par 34-36 USD par barelu, kas ir zemākā cena kopš pandēmijas laikiem, savukārt 23-25 USD atlaides par barelu ir lielākās kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Vairākas piegādes Ķīnas naftas pārstrādes rūpnīcām tika tirgotas ar 35 USD atlaidi. “Reuters” aptaujātie tirgus eksperti apgalvo, ka 40 USD “Urals” barela cena ar grūtībām kompensē naftas ieguves un transporta izmaksas.
“Krievijas naftas nozarē nodokļu slogs ir aptuveni 65%, peļņa ir ~ 14 USD, kas nosedz 3-4 USD urbuma izmaksas un 5-7 USD naftas piegādei. Ir visai apšaubāmi, ka būs iespējams atgūt visus ieguldījumus, kapitālizdevumu atmaksu var vienīgi atlikt. Dažas atradnes attālos Krievijas reģionos ar augstu naftas ieguves pašizmaksu varētu kļūt nerentablas,” skaidro investīciju uzņēmuma “БКС” analītiķis Kirils Bahtins. Joprojām pelnošas ir atradnes ar zemām ekspluatācijas izmaksām, lielām rezervēm, netālu no naftas cauruļvadiem, piemēram, Volgas reģionā un Rietumsibīrijā, norāda Enerģētikas un finanšu institūta analītiķis Maksims Ševirenkovs.
“Naftas ieguves nozare nonākusi krīzē, un jaunās sankcijas šo procesu paātrinās,” komentē Kreigs Kenedijs, Hārvarda universitātes Krievijas un Eirāzijas studiju centra eksperts, bijušais “Bank of America” viceprezidents. “Sankcijām pakļautajai Krievijas naftai pircēju nav daudz: 1,6 līdz 2,8 miljoniem barelu dienā tirgū joprojām nav stabila pieprasījuma, kamēr tankkuģos jūrā uzkrājas lieli nepārdotas naftas apjomi.”
Valdība gatavojas banku krīzei
“Krievijai draud banku krīze, jo pieaug kredītsaistību neizpildes apjomi, ekonomika palēninās, bet Rietumu sankcijas pastiprinās, skarot valsts lielākos naftas uzņēmumus,” raksta “Telegram” kanāls “Запретное мнение”, komentējot “The Washington Post” publikāciju. Augsta Krievijas valdības amatpersona, kura vēlējas palikt anonīma, ASV laikrakstam apgalvo, ka Krievijā gaidāma banku un maksājumu krīze, jo uzņēmumi vairs nespēs savā starpā norēķināties. “Banku krīze ir iespējama. Nemaksāšanas krīze ir iespējama. Es pat domāt negribu par kara turpināšanos vai eskalāciju,” sacīja ierēdnis. Bruņojuma ražošanai 2022.-2024. gadā Krievijas bankas izsniedza milzu kredītus Krievijas militāri tehniskā kompleksa rūpnīcām, kas banku sistēmai var kļūt par “bumbu ar laika degli”. Krievijas Centrālās bankas statistika liecina, ka šie aizdevumi sasniedz 202 miljardus ASV dolāru, raksta “WP”. Kreigs Kenedijs: “Šis ir milzīgs un slikti regulēts banku sistēmas ēnu parāds.”
Pagaidām Krievijas Centrālās bankas statistika lielas problēmas neuzrāda: kavēto korporatīvo kredītu īpatsvars tiek lēsts 5% apmērā. Tomēr problemātiskie parādi pārsniedz 11% un naudas izteiksmē sasnieguši 10,4 triljonus RUR (~ 133 mljrd. USD), kas pielīdzināms diviem Maskavas pilsētas gada budžetiem (2025. gada Maskavas budžets - 5,6 triljoni RUR jeb 72 mljrd. USD). Summā iekļauti ar atvieglotiem nosacījumiem izsniegtie kredīti, ko bankas bija spiestas akceptēt, jo bruņojuma ražošanas uzņēmumi tos nespēja savlaicīgi apmaksāt. “Uzņēmumu finansiālais stāvoklis pasliktinās, eksporta nozares zaudē ieņēmumus pieprasījuma un cenu krituma dēļ,” skaidro Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (ЦМАКП) pētnieks Rinats Ahmetovs. Banku statistika problēmas mērogu neatspoguļo, jo liela daļa “slikto parādu” tiek slēpta ar kredītu pārstrukturēšanu. Parādu krīze korporatīvajā segmentā var sākties jau 2026. gada trešajā vai ceturtajā ceturksnī, prognozē eksperts.
Paši pūta, paši dega
Atbilstoši KF Centrālās bankas datiem, 2025. gada decembra vidū kredītņēmēju skaits Krievijā bijis 49,7 miljoni - katrs trešais jeb divi no trim iedzīvotājiem darbaspējīgā vecumā ir parādā bankām vai ātro kredītu firmām. Krievijas Banka atklājusi datus par 1,5 miljonu fizisko personu maksātnespēju, savukārt federālais tiesu izpildītāju dienests (ФССП) publisko informāciju, ka 10 miljoniem KF pilsoņu dažādu parādsaistību dēļ liegts izceļot uz ārzemēm. Turklāt valdība to pasniedz kā “problēmu”, jo “iespējama maksājumu krīze un ir apdraudēta finanšu sistēmas stabilitāte”.
“Krievijas iedzīvotāju parādsaistību pieaugums ir valdības “ekonomikas transformācijas” politikas rezultāts, savukārt noguldījumu pieaugums - desmitiem triljonu rubļu iedzīvotāju kontos ir kreditēšanas buma medaļas otra puse. 60 triljoni rubļu (~ 768 miljardi USD) 1% noguldītāju kontos ir apmēram 50 miljonu kredītņēmēju “aizdevumi”. Nedaudz vienkāršojot, patērētāju aktivitātes pieaugums 2022.-2023. gadā lielā mērā “pasargāja” ekonomiku no recesijas, kamēr valdība pumpēja “budžeta maksājumus prioritārās nozarēs”,” komentē “Telegram kanāls” “Деньги и песец”.
Finanšu regulators savas kārtis izspēlēja eleganti: 2022. gada vasarā pazemināja bāzes likmi, un bankas sāka drudžaini izsniegt aizdevumus - kredītņēmēju skaits kopš 2022. gada pieauga par septiņiem miljoniem, kamēr valdība pludināja budžeta naudu “apstrādes rūpniecībā”. Jau pēc pusotra gada rūpnīcas darbojās ar pilnu jaudu, taču strauji pieauga arī cenas, jo “ražošanas restartam” ar patēriņa ekonomiku nebija nekāda sakara. Regulators nekavējoties paaugstināja likmi, lai uzņēmumi - “kredītņēmēji” nespētu sevi “refinansēt” un būtu spiesti “palielināt produktivitāti”, vienlaikus “samazinot patēriņu”, pielāgojoties jaunās ekonomikas realitātei, kuras “transformāciju” paši bija apmaksājuši.
