Hipermilitarizācija maina Krievijas ekonomiku: budžeta prognoze iezīmē drūmu ainu. Krievija pirmo reizi publiskojusi informāciju par budžeta izdevumiem karadarbībai Ukrainā. 2025. gadā karadarbības tiešās izmaksas būs aptuveni 11,1 triljons rubļu jeb ~142 miljardi USD, kas ir 5,1% no Krievijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Kremļa ministrs publisko kara izdevumus
Par to Aizsardzības ministrijas 17. decembra kolēģijas paplašinātajā sēdē paziņoja Putina kara ministrs Andrejs Belousovs. Atbilstoši Ekonomiskās attīstības ministrijas prognozei, 2025. gadā Krievijas IKP tiek lēsts 217,3 triljonu rubļu apmērā (~2,8 triljoni ASV dolāru). Iepriekš Krievijas varas iestādes atklāja tikai kopējos federālā budžeta tēriņus sadaļā “valsts aizsardzība”, kur iekļauti tekošie izdevumi, bruņojuma ražošanas un militārās infrastruktūras būvniecības izmaksas. Krievijas Finanšu ministrijas dati liecina, ka izdevumi šajā budžeta sadaļā 2025. gadā sasniegs 13,5 triljonus rubļu (~173 miljardus USD). Izdevumi, kas saistīti ar militārajām operācijām, ir aptuveni 82% no šīs summas. Belousovs lēsa, ka Aizsardzības ministrijas kopējie izdevumi ir 7,3% no IKP jeb aptuveni 15 triljoni rubļu (~192 miljardi USD).
Maizes vietā ieroči
Putina valdība karam ik stundu tērē gandrīz divus miljardus rubļu jeb apmēram 26 miljonus ASV dolāru nodokļu maksātāju naudas, liecina Krievijas Zinātņu akadēmijas Starptautiskā drošības problēmu institūta dati. Krievijas kopējie militārie izdevumi 2025. gada janvārī-septembrī sasniedza rekordaugstu līmeni - 11,854 triljonus rubļu (~153 miljardus ASV dolāru). Tas ir 30% pieaugums salīdzinājumā ar to pašu periodu 2024. gadā un gandrīz četras reizes vairāk nekā pirms kara 2021. gadā.
2026. gada budžeta projektā dominē izdevumi “valsts aizsardzībai” un “valsts drošībai” - kopā 16,84 triljoni RUR (~218,1 mljrd. USD), kas ir 38% no visiem izdevumiem. 2021. gadā tie bija 24%. Turklāt 59% militāro izdevumu tiek noslepenoti. Faktiski katrs otrais nodokļu maksātāju rublis tiek novirzīts karam un drošības iestādēm. Spārnotā frāze “maizes vietā ieroči”, kas apzīmē valsts agresijas politiku uz tautas labklājības rēķina, vairs nav tikai tēlains izteiciens. Tagad tas ir burtisks realitātes apraksts. Karš maina Krievijas budžetu.
Budžeta prognoze
Līdz 2042. gadam Krievijas budžetu gaida straujš deficīta pieaugums. “Bāzes scenārijā” deficīts no pašreizējiem 5,7 triljoniem rubļu jeb apmēram 73 miljardiem ASV dolāru palielināsies līdz 21,6 triljoniem - 278 miljardiem USD. “Konservatīvais” scenārijs paredz 54,7 triljonu jeb ~700 mljrd. USD deficītu, kas ir 8,4% no iekšzemes kopprodukta, teikts aizvadītajā nedēļā Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina apstiprinātā ilgtermiņa budžeta prognozē, ziņo izdevums “Ведомости”.
Deficīta segšanai Krievijas valdība nākamo 17 gadu laikā valsts parādu plāno palielināt sešas reizes. Lielākās galvassāpes sagādās naftas un gāzes ieņēmumi: to īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazināsies uz pusi - no 4% līdz 1,9%, raksta izdevums “The Moscow Times”.
Krievija nonākusi kara ekonomikas slazdā
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas ekonomika darbojas kara laika režīmā. Oficiāli tās ir “demogrāfisko izaicinājumu” un “sociālo programmu izdevumu” sekas. Taču patiesībā “valdība atzīst, ka Krievija nonākusi kara ekonomikas slazdā, no kura vairs nav iespējams izkļūt”, Putina valdības prognozi komentē “Telegram” kanāls "Башни Федерации". Katru gadu “speciālās militārās operācijas” izdevumi pieaug un būtiski nesamazināsies arī pēc pamiera.
“Ilgtermiņā Kremļa prioritāte ir karš. Bruņošanās izdevumus nav plānots samazināt pat miera sarunu gadījumā - vismaz līdz 2027. gadam,” apgalvo “Reuters” avoti Krievijas valdībā.
“Atgriešanās pirmskara izdevumu līmenī netiek apspriesta vispār. Kopš 2022. gada sākuma izdevumi armijai, bruņojuma iepirkumiem un drošības iestādēm Krievijas budžetam izmaksāja aptuveni 42 triljonus rubļu jeb ~ 542 miljardus ASV dolāru,” raksta “Telegram” kanāls “Pravda Gerashchenko”.
Kara izdevumu statistika nav iepriecinoša: salīdzinot ar 2023. gadu, Krievijas militārais budžets palielinājies par 95%; salīdzinot ar 2022. gadu - par 173%; ar pirmskara 2021. gada līmeni - par 295% jeb gandrīz četras reizes. Vidēji Kremļa “kara mašīna” patērēja 1,32 triljonus rubļu mēnesī (~17 mljrd. USD) jeb 43,4 miljardus RUR dienā (~ 560 milj. USD).
Atbilstoši Krievijas Finanšu ministrijas publiskotiem datiem, salīdzinot ar 2024. gadu, Kremlis kara izdevumus šogad palielinājis par 2,8 triljoniem RUR jeb 30%, aprēķinājis Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta pētnieks Janiss Klūge. Militarizācijai Kremlis tērē aptuveni 44% Krievijas kopējo federālo nodokļu ieņēmumu, kas ir absolūts rekords.
Kopš kara sākuma iztērētie 542 miljardi USD salīdzināmi ar visas Krievijas augstākās izglītības sistēmas budžetu 24 gadu garumā, budžeta izdevumiem veselības aprūpei 22 gadu garumā un gandrīz 80 lielu un turīgu reģionu, piemēram, Sverdlovskas vai Krasnodaras apgabalu, gada budžetiem. Izmaksu slogs liek samazināt sociālā atbalsta programmas, un daži optimisti rietumvalstīs uzskata, ka Krievijas vājā ekonomikas izaugsme un milzīgie kara izdevumi galu galā piespiedīs Putinu parakstīt vienošanos par mierizlīgumu.
Kara laika ekonomika bremzē izaugsmi un palielina sociālo spriedzi
Līdz ar karadarbības izbeigšanu Rietumu sankcijas, visticamāk, tiktu atceltas, kamēr sankciju spiediena apstākļos Krievijas ekonomikas atveseļošanās nav iespējama. Krievijas budžeta deficīts nav tikai cipars uz papīra. Tas nozīmē, ka valdība pastāvīgi refinansē parādus, drukā naudu vai spiesta meklēt citus finansējuma avotus, komentē “The Moscow Times”.
Vienlaikus valdībai jātiek galā ar sociālās neapmierinātības izpausmēm, lai savlaicīgi izmaksātu pensijas, pabalstus un algas valsts sektorā. Valdības ierēdņi saprot, ka no šī strupceļa izejas vairs nav. Sociālā spriedze pieaug - tīmeklī “izplatās spekulācijas”, ka Krievijas Centrālās bankas augstā procentu likme ir nevis instruments cīņai ar inflāciju, bet mēģinājums piesaistīt iedzīvotāju uzkrājumus valdības aizdevuma obligāciju iegādei. Citiem vārdiem sakot, iedzīvotājiem no savas kabatas jāfinansē Putina kara izdevumi. Ilgtermiņa prognoze līdz 2042. gadam ir valdības mēģinājums atzīt, ka ekonomika ir iestrēgusi krīzē uz ilgu laiku. Neizbeidzot militāro konfliktu, nebūs straujas izaugsmes, ekonomikas diversifikācijas, tāpat kā iespēju izvairīties no sankciju izolācijas sekām. “Krieviju gaida nebeidzami budžeta deficīti un mēģinājumi glābt sistēmu, izmantojot aizņemšanos un devalvāciju. Šis ir izolētas valsts ekonomikas strupceļš,” rezumē izdevums.
Bruņošanās - Krievijas ekonomikas izaugsmes pamats
Krievijas IKP pieaugumu nodrošina militāri rūpnieciskais komplekss, trīs maiņās ražojot ieročus Ukrainā karojošai armijai, liecina Krievijas valsts statistikas pārvaldes “Rosstat” dati. Šogad nozares pienesums IKP pieaugumā gandrīz trīskāršojies. 2024. gada nogalē tas ģenerēja vienu procentpunktu no kopējā 4,3% IKP pieauguma.
Rietumvalstu izlūkdienestu dati uzrāda, ka, piemēram, granātu ražošana ir pieaugusi vairāk nekā 11 reižu - 4,5 miljoni granātu gadā. Munīcijas (artilērijas lādiņu, aviācijas bumbu, raķešu, patronu u.c.) ražošanā Krievija ir apsteigusi visas pārējās pasaules valstis, novembrī palielījās Krievijas valsts korporācijas “Rosteh” izpilddirektors Sergejs Čemezovs.
“Uz papīra militāri rūpnieciskais komplekss rada ekonomikas izaugsmes ilūziju. Taču patiesībā Krievija pārvēršas par “vienreizlietojamo preču ekonomiku”,” komentē Kārnegija fonda Krievijas Eirāzijas centra (Carnegie Russia Eurasia Center) pētniece Aleksandra Prokopenko. “Rūpnīcas darbojas ar pilnu jaudu, strādnieki saņem algas, produkcijas pieprasījums pieaug, taču viss, ko tās ražo, ir nekavējoties jāiznīcina. Tankus, dronus un lādiņus ražo, lai iznīcinātu kaujas laukā. Investīciju triljoni militāri rūpnieciskajā kompleksā stimulē nodarbinātību un ražošanu, taču nerada materiālās vērtības ilgtermiņa lietošanai, piemēram, automaģistrāles, elektrostacijas vai skolas (..) Ar katru kara gadu ekonomika kļūst arvien pārslogotāka, bet vienlaikus arī nabadzīgāka.”
Apstiprinās visļaunākās prognozes
Visi Krievijas ekonomikas attīstības galvenie riski ir īstenojušies jau 2024.-2025. gadā, secina Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognozēšanas institūta (TPI) pētnieki. Nevēlamās demogrāfiskās tendences palielina darbaspēka trūkumu, pieaug arī tehnoloģiskā atpalicība no Ķīnas un citām attīstītajām valstīm, sarūk ogļūdeņražu eksporta un dabas resursu izmantošanas ieņēmumi, pieaug militāro izdevumu slogs, un palielinās sankciju spiediens. Šādā situācijā budžetu var līdzsvarot, tikai samazinot izdevumus, kas apvienojumā ar augsto Krievijas Bankas procentu bāzes likmi “2026. gadā nosaka ekonomiskās situācijas pasliktināšanos”.
“Kontrolētas ekonomikas atdzišanas” periods ir beidzies. No janvāra līdz septembrim bija vērojama stagnācija. Līdz septembrim ekonomikas izaugsme, salīdzinot ar 2024. gadu, bija palēninājusies līdz nullei. Rūpniecībā pieaugums vērojams tikai ar militāri rūpniecisko kompleksu saistītās ražošanas nozarēs, savukārt ilgtermiņa patēriņa preču ražošana un investīciju pieplūdums pastāvīgi samazinās.
"Ekonomiskās krīzes situācijā investīciju trūkums izraisīs vēl lielāku ražošanas apjoma kritumu, kam sekos nodarbinātības un patērētāju pieprasījuma samazināšanās, kā arī uzņēmumu un mājsaimniecību nenomaksāto parādu pieaugums. Sliktākais scenārijs varētu būt vispārēja maksājumu krīze,” secina TPI pētnieki.
Krievija kļuvusi par izolētu militarizētu valsti
Putina prioritātes nepārprotami ir militārā un drošības jomas. Ar militāriem pasūtījumiem valsts pašlaik atbalsta tikai bruņojuma nozari. Taču šis modelis neveicina attīstību. Ekonomika, kas pilnībā orientēta uz karu, pakāpeniski zaudē izaugsmes iespējas. Tā vietā, lai militārai rūpniecībai iegādātos ķīniešu komponentes, iztērētos triljonus varētu izmantot civiliem projektiem, tehnoloģiskajai un infrastruktūras attīstībai. Militārie izdevumi ir sasnieguši savu maksimāli iespējamo robežu uz citu nozaru rēķina. Kremlim tuvie politisko procesu komentētāji nereti salīdzina Krievijas militarizāciju ar Izraēlas aizsardzības modeli: pastāvīgi aplenkta cietokšņa koncepcija, specdienestu un militāristu dominance. Tomēr atšķirībā no Izraēlas Krievija savus ārējos un iekšējos ienaidniekus izdomā, izvēlas un pasludina pati. Pastāv milzīga atšķirība starp Krievijas un Izraēlas militārismu, jo starptautiskā sabiedrība Izraēlu pārsvarā atbalsta. Netiek piemērotas sankcijas, kas Telavivai traucētu palielināt savu ekonomisko, tehnoloģisko un politisko ietekmi.
Tikmēr Maskava ar savu “ģeopolitisko cīņu” palikusi vienatnē, bez uzticamiem sabiedrotajiem un saskaras ar ietekmīgāko pasaules lielvaru manipulācijām, atklātu vai slēptu pretestību. Tāpēc Putina varas sistēma kļūst arvien stingrāka un nežēlīgāka. Neatkarīgi no “speciālās militārās operācijas” iznākuma atgriešanās pie agrāko gadu dzīvesveida Krievijā vairs nenotiks. Ukrainas karš un militarizācija kļuvuši par paša Putina fiziskās izdzīvošanas un valsts pastāvēšanas ideoloģisko pamatu.
Putins meklē attaisnojumus un vaino Rietumu pasauli
“Pēc Padomju Savienības sabrukuma Krievija vēlējās kļūt par civilizēto Rietumu daļu, taču tas nenotika (..) Mums likās, ka ļoti ātri kļūsim par tā sauktās civilizētās Eiropas valstu un visas Rietumu pasaules ģimenes locekļiem. Šodien izrādās, ka tur nav nekādas civilizācijas, tikai pilnīga degradācija,” Putins paziņoja Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē, kad viņa ministrs Belousovs publiskoja kara izdevumus. Krievijas diktators apsūdzēja rietumvalstis separātisma un teroristu atbalstīšanā, kuri saņēma ieročus un finansējumu no ārvalstīm, un apgalvoja, ka visā postpadomju periodā Krievijai tika liegtas vienlīdzīgas tiesības. “To turpināja no visām pusēm apspiest, turklāt arvien vairāk un vairāk (..) Gandrīz visi jautājumi attiecībā uz Krieviju tika lemti no spēka pozīcijas. Viņi mums draudzīgi uzsita pa plecu, aicināja uz dažādiem pasākumiem, bet Rietumi savas intereses Krievijā īstenoja ar spēku, tostarp bruņotu spēku,” sūkstījās Putins.
