Eiropas Savienības (ES) 23. oktobrī pieņemtā 19. sankciju pakete būtiski palielina spiedienu uz Krievijas kara ekonomiku, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militāri rūpnieciskā bāze, speciālās ekonomiskās zonas, kā arī pret konkrētiem agresīvā kara veicinātājiem un labuma guvējiem no tā.
Sankcijas paredz pilnīgu aizliegumu Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) importam un turpmāku ēnu flotes ierobežošanu. Šīs ir līdz šim visstingrākās sankcijas Krievijas enerģētikas nozarei.
Stingri pasākumi skar arī finanšu pakalpojumus un infrastruktūru (pirmo reizi iekļaujot kriptovalūtas), kā arī tirdzniecību. Pasākumi ir vērsti arī uz pakalpojumu sektoru un stiprina instrumentus pret sankciju apiešanu. Ar šo paketi sankciju sarakstā iekļauto Krievijas ēnu flotes kuģu skaits kopumā sasniedz 557 kuģus.
Noteikts pilnīgs darījumu aizliegums lielākajiem Krievijas uzņēmumiem “Rosneft” un “Gazprom Neft”.
ES veic arī pasākumus pret svarīgiem trešo valstu operatoriem, kas nodrošina Krievijas ieņēmumu plūsmas.
Un arī ASV prezidents Donalds Tramps pirmo reizi kopš atgriešanās amatā janvārī ir noteicis sankcijas pret Krieviju. To viņš ir darījis saskanīgi, gandrīz vai vienlaicīgi ar ES. ASV sankcijām tāpat būs pakļauti Krievijas naftas milži "Rosņeft" un "Lukoil". ASV vērsīsies tieši pret Krievijas enerģētikas nozari, jo tā palīdz finansēt Kremļa karu Ukrainā.
Sankcijas ir mērķētas pret "Rosņeft" un "Lukoil", jo tie ir lieli enerģētikas uzņēmumi, kuri ir stratēģiski svarīgi Krievijas ekonomikai. Abi uzņēmumi eksportē 3,1 miljonu barelu naftas dienā, bet "Rosņeft" iegūst un pārstrādā gandrīz pusi no visas Krievijas naftas, kas veido 6% no pasaulē saražotā naftas apjoma.
D.Trampam, šķiet, ir beidzot sākusi ataust atziņa, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins par viņu ņirgājas, tāpēc iesaistās sankciju noteikšanā kopā ar Eiropu. Trešdien Tramps kritizēja V. Putinu par nenopietno attieksmi pret miera noslēgšanu un pauda cerību, ka sankcijas piespiedīs panākt izrāvienu. "Es vienkārši jutu, ka ir pienācis laiks. Mēs ilgi gaidījām," viņš teica. Viņš sankciju paketi nosauca par "milzīgu", piebilstot, ka cer, ka tās varētu ātri atcelt, ja Krievija piekristu pārtraukt karu.
Kamēr dažādu valstu eksperti tikai prātoja, kā vērtēt jauno sankciju nozīmi, Krievijas amatpersonas jau steidza visādi noniecināt un devalvēt to nozīmi, iztēlojot, ka no sankcijām tai nebūs ne silts, ne auksts. Vienlaikus no Kremļa puses skan arī draudi.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova 24. oktobrī ES sankcijām lietoja interesantu apzīmējumu “поскребли по сусекам”, ko var tulkot apmēram tā, ka Brisele “paskrāpējusies pa tukšas mucas dibenu”.
“Šķiet, ka Brisele neapzinās, kā, cīnoties pret pretkrievisko sankciju apiešanu, tā arvien vairāk izolējas starptautiskajā arēnā. Jaunākā sankciju pakete, izmantojot izdomātus ieganstus, ir noteikusi dažādus ierobežojumus uzņēmējiem no Ķīnas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, AAE, Indijas, Taizemes un Ziemeļkorejas,” preses konferencē pauda M. Zaharova. Uzstāšanās beigās M. Zaharova piedraudēja ES valstīm ar “stingriem” un “efektīviem” pretpasākumiem.
Tikmēr Krievijas diktators Vladimirs Putins plašsaziņas līdzekļos dīvaini jokoja par ziņu, ka ES noteikusi aizliegumu ievest no Krievijas tualetes podus, kas “eiropiešiem būs vajadzīgi”. Patiesībā aizliegums ir nevis vest no Krievijas podus, bet eksportēt tos uz Krieviju.
Vēl Krievijas propagandas kanālos redzams V. Putins militārā frencī. Viņš stāsta, ka pabeigta spārnotās raķetes “Burevestņik” testēšana. “Ar kodolenerģiju darbināmā spārnotā raķete “Burevestņik” ir unikāls produkts, kam nav līdzīgas nekur citur pasaulē,” lielījās V. Putins. Viņš norādīja, ka galvenie raķešu testēšanas mērķi ir sasniegti. Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs ziņojumā V. Putinam norādīja, ka “Burevestņik” testēšana notika 21. oktobrī, raķetei nolidojot 14 000 kilometru un paliekot gaisā aptuveni 15 stundas. Viņš piebilda, ka “Burevestņik” demonstrēja spēju apiet pretraķešu aizsardzības sistēmas.
Nav gan pirmā reize, kad V. Putins plātās ar ieročiem, kuriem pasaulē neesot analogu, bet šoreiz tas jāsaprot kā šantāža un draudi ES un ASV sankciju kontekstā.
Ir viena daļa politologu, kuri vai pēc katrām jaunām sankcijām pareģo drīzu Krievijas ekonomikas sabrukumu, vairāk gan uzdodot vēlamo par esošo. Spilgts piemērs te ir bijis profesors Igors Lipsics. Tiesa gan, šoreiz viņš, apsveicot sankciju pieņemšanu, ir piezemētāks un “Youtube” pauž, ka daudz kas atkarīgs no tā, kā sankcijas tiks īstenotas dzīvē. “Viena lieta ir sankcijas pieņemt, bet svarīgi, kā tās tiks realizētas,” saka profesors.
Politikas apskatnieks Aleksandrs Ņevzorovs sev ierastajā tēlainajā stilā ASV sankcijas salīdzināja ar Trampa iespraustu korķi Krievijai dibenā, pēc kā tai vairs nebūs iespēju izplatīt gāzi tāpat kā līdz šim. “Un tikpat skumjš “krievu pasaulei” ir arī viss stāsts par naftu. Profesionālu meļu - Putina un Peskova - gvelšanai nav vērts pievērst uzmanību, un vēl mazāk jēgas ir to apspriest. Viņiem ir tāds amata uzdevums - vaikstīties un melot.
Bet Kremlī pašlaik ir histērija, jo Trampa iespraustais korķītis pilnībā var pārtraukt asinsriti visai Krievijas mašinērijai - budžetam, rūpniecībai, karam,” sacīja A. Ņevzorovs savā “Youtube” kanālā. Viņš uzskata, ka, ja ar sankcijām rīkoties prasmīgi, tās var sašūpot Krieviju līdz pat nabadzībai un dumpim.
Daudzi eksperti norāda, ka šīs sankcijas ir nozīmīgas tāpēc, ka redzams būtisks pavērsiens līdzšinējā D. Trampa politikā. Tramps iepriekš sludināja, ka noteiks jaunas sankcijas pret Krieviju tikai pēc tam, kad Eiropas valstis pārtrauks importēt Krievijas naftu.
Ziņu aģentūras "Bloomberg" žurnālists Stjuarts Livingstons-Voliss domā, ka šīm sankcijām diez vai būs efekts tuvākajā laikā, taču ilgākā periodā tās varot panākt Trampa mērķi - piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda.
"Tā ir kara ekonomika, kas ir pielāgota, lai būtu gana izturīga, un pēdējos pāris gadus tā patiešām ir bijusi izturīga. Taču tā sasniegs savas robežas.
Tā ir ļoti, ļoti no izejvielām atkarīga ekonomika. Un, ja tā nevar pārdot izejvielas, jo īpaši naftu, tad kādā brīdī Krievijai būs jāizrāda vēlme runāt," sacīja S. Livingstons-Voliss.
Bijušais Eiropas Savienības diplomāts Kijivā, kurš tagad strādā politiskās analīzes uzņēmumā “R. Politik”, Balazs Džarabiks intervijā “The New York Times” sacīja, ka jaunās ASV sankcijas pret diviem lielākajiem Krievijas naftas uzņēmumiem “Lukoil” un “Rosneft”, visticamāk, ir atbilde uz Krievijas kampaņu pret Ukrainas enerģētiku.
B.Džarabiks šos pasākumus - prezidenta D. Trampa pirmos nozīmīgos soda soļus pret Krieviju pēc mēnešiem ilgiem draudiem - nosauca par veidu, kā izdarīt spiedienu uz Kremli, lai tas apturētu triecienus un apsvērtu pamieru.
Eksperti apgalvo, ka Krievija varētu izvēlēties paciest sankcijas, nemainot savus kara mērķus. Maskava vairākkārt ir parādījusi spēju pārvarēt Rietumu sankcijas, paļaujoties uz citiem tirdzniecības partneriem, piemēram, Ķīnu un Indiju, un izmantojot nepilnības un slēptus kanālus, lai apietu ierobežojumus.
Tomēr D. Trampa lēmums noteikt sankcijas sniedzas tālāk par iepriekšējiem starptautiskajiem pasākumiem, vēršoties pret Krievijas bagātības sirdi - naftas rūpniecību, kas katru dienu ģenerē simtiem miljonu dolāru, raksta “The New York Times”. Šis solis atdala uzņēmumus no lielas daļas globālās finanšu sistēmas un draud ar sodiem tiem, kas turpina pirkt Krievijas naftu.
Analītiķi lēš, ka “Rosneft” un “Lukoil” veido aptuveni pusi no Krievijas jēlnaftas ieguves, un apgalvo, ka to iekļaušana melnajā sarakstā varētu pamudināt tādus svarīgus pircējus kā Indija samazināt savu importu. Atņemot šos līdzekļus, Krievijai varētu kļūt grūtāk nomainīt zaudēto kaujas lauka aprīkojumu un turpināt maksāt lielas summas armijas jauniesauktajiem.
“Gan aprīkojuma, gan personāla ziņā Krievijas spējas atjaunot kaujas spēku atslēga ir nauda, kas lielākoties tiek ģenerēta naftas un gāzes sektorā,” šovasar analīzē, kurā izklāstīti faktori, kas varētu pamudināt Krieviju uz sarunām, rakstīja Lielbritānijas Karaliskā apvienotā spēku institūta pētnieks Džeks Vatlings. Signalizējot par pieaugošo ekonomisko spriedzi, tiek prognozēts, ka Krievijas militārie izdevumi nākamgad samazināsies pirmo reizi kopš kara sākuma. Dž. Vaitlings prognozēja, ka Krievijai jau nākamgad varētu rasties grūtības uzturēt savus kara centienus.
Saprotams, ka neviens eksperts nedomā, ka ASV un ES sankcijas sabrucinās Krievijas ekonomiku tūlīt uz brokastlaiku. Lai gan sankcijas šoreiz ir padevušās sūrākas nekā citās reizēs, tās ir diezgan tālu no pilnīga embargo, kad Krievija tiktu absolūti izolēta. Un pat arī embargo apstākļos Krievija vēl varētu dvašot gana ilgi.
Tādas valstis kā Irāna vai Kuba ir bijušas pakļautas sankcijām gadu desmitus ilgi, bet režīmi tajās joprojām nav nomainījušies. Lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju ir propagandas apstrādāta un visā nopietnībā uzskata, ka “speciālā militārā operācija” ir pret “fašistiem” Ukrainā, ka visa Rietumu pasaule ir sazvērējusies pret Krievijas “vērtībām”, ”garīgumu” un “kultūru”. Ar šādu aplenkta cietokšņa sajūtu dzīvojot, var taču paciest upurus un vēl vairāk saliedēties ap mīļoto Vadoni.
Pagaidām sankcijas uz Krievijas karu Ukrainā atstās nekādu vai minimālu ietekmi. Kremlis var pat kļūt vēl niknāks un nosūtīt vairāk raķešu uz vēl kādām Ukrainas skolām, slimnīcām un bērnudārziem. Taču ilgākā laika posmā sankcijām vajadzētu sākt iedarboties, jo tās nav tikai par aizliegumu eksportēt uz Krieviju podus, bidē, plastmasas ziepju traukus un vannas pīlēnus.
Šoreiz tās sola tik tiešām samazināt Krievijas ienākumus no naftas, gāzes un rūdām, nevis kā 2022.-2023. gadā, kad sankcijas bija vāji puspasākumi, kas radīja pretēju efektu - Krievijas fosilo resursu pārdošanas ienākumi pat ievērojami pieauga. Arī tagad Krievija par visu vari centīsies sankcijas apiet, taču diezin vai tas vairs būs tik vienkārši.
Bet katra valūta, kas nenonāk agresorvalsts apgrozījumā un caur nodokļiem tās budžetā, nozīmē, ka mazāk tiks saražots ložu, dronu, raķešu, tanku, karakuģu. Katra šāda Krievijas neiegūta nauda izglābj ukraiņu dzīvības.
