Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav jāuztver "pārāk nopietni", Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta (IISS) aizsardzības samitā Prāgā paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite
Jau 2026. gadā Krievijas ekonomiku sagaida pilnvērtīga recesija, teikts Kremlim draudzīgā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (“ЦМАКП”) publicētajā analītiskajā ziņojumā.
Krievijas autokravu pārvadātāji sūdzas par rekordlieliem zaudējumiem, cīnās par izdzīvošanu un ir uz bankrota robežas. Tās ir kara izraisītās ekonomikas palēnināšanās un augsto procentu likmju sekas. Situāciju pasliktina nesamērīgi stingrais regulējums, korupcija un ārvalstu pārvadātāju aktivizēšanās.
Krievijas varas iestādes plāno fiksēt cenas vairākām sociāli nozīmīgām precēm - preču sarakstu noteiks valdība, ziņo Krievijas izdevums "Izvestia", raksta “unian.net”.
Kopš iebrukuma Ukrainā Krievija saskaras ar kvalificētu darbinieku trūkumu, īpaši smagajā rūpniecībā. Ievērojama daļa iesaukšanas vecuma vīriešu ir vai nu mobilizēti, vai arī cenšas izvairīties no dienesta, dodoties uz ārzemēm. Tā rezultātā daudzi uzņēmumi paliek bez darbiniekiem un ir spiesti vērsties pie ārvalstu darbaspēka.
Ķīnas uzņēmums “Pop Mart”, kas ražo šobrīd tik populārās “Labubu” rotaļlietas, tagad ir vērtīgāks nekā Krievijas gāzes gigants “Gazprom”, raksta “dialog.ua”.
Ekonomists Raivo Vare sacīja, ka Krievija kara dēļ ir nonākusi sarežģītā situācijā, un tagad pat Putins ir sācis runāt par nepieciešamību pārskatīt militāros izdevumus, lai glābtu ekonomiku, raksta “Postimees.ee”.
Ar Kremli saistītie analītiķi ir sākuši piesardzīgi izrunāt visbiedējošāko vārdu ekonomikai - recesija. Krievijas ekonomika nonāk lejupslīdes periodā, un pat oficiālie dati vairs nespēj noslēpt pasliktināšanos, raksta “dialog.ua”.
Liela mēroga pārbaudes kravas automašīnās, panika uz federālajiem autoceļiem un sastrēgumi - pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukuma stratēģiskajiem aviācijas lidlaukiem Krievijas Federācijā ir sācies loģistikas sabrukums, ziņo “dialog.ua”.
Krievijas Valsts domē sāk apspriest nodokļu sloga palielinājumu pēc Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumu samazinājuma. Izdevums “The Moscow Times” raksta: Valsts domes deputāti atkal izskata nodokļu palielināšanas scenārijus, lai kompensētu budžeta iztrūkumu pēc naftas un gāzes ieņēmumu krituma, kas sasniedzis divciparu skaitli.
Trīspadsmit Krievijas asociācijas, kas pārstāv mazumtirdzniecības ķēdes, patērētājus, ražotājus un piegādātājus, brīdinājušas Krievijas premjerministru Mihailu Mišustinu, ka valsts "manuālā" pārtikas cenu regulēšana, kas pēdējos gados Krievijas Federācijā uzņem apgriezienus, var novest pie pilnīgas lauksaimniecības sektora, kā arī pārtikas rūpniecības degradācijas, vēsta “The Moscow Times”.
Lielo rūpniecības uzņēmumu apturēšana uz eksporta krituma, cenu kāpuma, sankciju un iekšējās nelīdzsvarotības fona ir vēl viens satraucošs signāls Kremlim, vēsta "dialog.ua".
Krievijas un Ukrainas pamiera sarunās ASV prezidents Donalds Tramps un Vladimirs Putins iezīmēja gaišu nākotni - puses jau apspriedušas "milzīgus ekonomiskos darījumus", raksta “Business Insider”.
Ziņojumā ir atgādināts, kā 1974.–1985. gadā bija augstas naftas cenas, kam sekoja 18 gadus ārkārtīgi zemas cenas, kas bija PSRS sabrukuma laiks, raksta “Reuters”.
Starp Ķīnu un Krieviju briest tirdzniecības karš, kas kārtējo reizi liek apšaubīt to deklarēto "partnerību" - Krievija ir noteikusi ievērojamu skaitu nodevu automašīnām no Ķīnas, un tam ir liela ietekme uz Ķīnas autoražotājiem, kuri ir dominējuši Krievijas tirgū kopš Rietumu zīmolu aiziešanas, raksta “dialog.ua”.
Kopš Maskavas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas ekonomika ir pārsniegusi cerības - lai gan skaitļi nav gluži spīdoši, tie arī nav katastrofāli, raksta CNN.
Ekonomiskā situācija Krievijā turpina pasliktināties. Pasaules lielāko valūtu - dolāra un eiro - pieplūdums 2024. gadā samazinājās līdz deviņdesmito gadu vidus līmenim, raksta “dialog.ua”.