Vai Trampam ir taisnība, sakot, ka Krievijas ekonomika ir uz sabrukuma robežas?

Ar šādu virsrakstu britu laikraksts The Guardian publicē rakstu, kas veltīts Krievijas ekonomikas stāvokļa analīzei uz Ukrainas kara un Donalda Trampa izteikumu fona.

Raksta autors izvērtē sabrukuma prognožu realitāti un citē ekonomistu viedokļus un atklāj oficiālos datus.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka Krievijas ekonomika atrodas uz sabrukuma robežas, savukārt Ukrainai it kā ir iespēja atgūt visas savas teritorijas. Tomēr ekonomisti norāda, ka situācija ir sarežģītāka.

Maskava piedzīvo vissmagāko laiku kopš iebrukuma: PVN pieaugums no 20% līdz 22%, degvielas trūkums un rekordlieli militārie izdevumi — aptuveni 40% no budžeta — rada ievērojamu spiedienu.

Federālais budžets no janvāra līdz jūlijam uzrādīja 4,9 triljonu rubļu (61 miljarda ASV dolāru) deficītu, un tiek prognozēts, ka līdz 2026. gadam tas sasniegs 4,6 triljonus rubļu (55 miljardus ASV dolāru). Vairāk nekā divas trešdaļas no valsts rezerves fonda jau ir iztērētas.

Finanšu ministrija prognozē IKP pieaugumu 2024.-2025. gadā mazāk nekā 1% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm 2,3-2,5% apmērā. Sberbank izpilddirektors Germans Grefs ir paziņojis, ka notiek "tehniskā stagnācija".

Pirmajos divos kara gados milzīgi valdības izdevumi stimulēja ekonomiku, nodrošinot rekordzemu bezdarba līmeni un algu pieaugumu, taču šī ietekme tagad ir izzudusi: Krievija vairs nevar palielināt militāros izdevumus par 30% gadā.

Arī Rietumu sankcijām bija ierobežota ietekme. Krievija novirzīja naftas un gāzes eksportu uz Indiju, Ķīnu un Turciju, savukārt paralēlais imports ļāva turpināt kritiski svarīgu preču — no mikroshēmām līdz iPhone — piegādi caur Turciju, AAE un bijušajām Padomju Savienības valstīm.

Pēdējos mēnešos Ukraina ir veikusi virkni bezpilota lidaparātu triecienu pret Krievijas naftas infrastruktūru: tika bojātas 16 no 38 naftas pārstrādes rūpnīcām, kā rezultātā dīzeļdegvielas eksports samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš 2020. gada un galvaspilsētā radās degvielas trūkums.

Tomēr eksperti uzskata, ka ekonomiskais spiediens, visticamāk, nepiespiedīs Putinu mainīt savu militāro stratēģiju. Krievi ir pieraduši pie nulles vai negatīva ienākumu pieauguma, un jebkura neapmierinātības izpausme tiek bargi sodīta ar likumu. Kā atzīmē ekonomists Vladislavs Inozemcevs: "Rietumos nulles izaugsme izraisa paniku. Krievijā tā ir normāla parādība."

Krievija patiešām saskaras ar nopietnām ekonomiskām grūtībām — zemu IKP pieaugumu, budžeta deficītu, rekordlieliem militārajiem izdevumiem un degvielas trūkumu —, taču strukturāls sabrukums ir maz ticams. Sankcijas un militāri triecieni pret Ukrainu rada spiedienu, taču ekonomikas adaptācija, eksporta pārorientācija un iedzīvotāju pieradināšana pie ierobežotiem apstākļiem ļauj Kremlim turpināt karu, nemainot stratēģiju.

Tā rezultātā Krievijas ekonomika piedzīvo palēnināšanos un pieaugošas grūtības, taču joprojām ir izturīga pret tūlītēju sabrukumu.