Kā Krievija apiet sankcijas ar bartera darījumiem
Krievijas ārējā tirdzniecībā pirmo reizi kopš 20. gadsimta 90. gadiem pieaug vecmodīgā bartera popularitāte, jo uzņēmumi, kas cenšas apiet Rietumu sankcijas, maina kviešus pret ķīniešu automašīnām un linu sēklas pret būvmateriāliem, raksta “Reuters”.
Bartera atgriešanās parāda, cik lielā mērā karš Ukrainā ir izkropļojis tirdzniecības attiecības pasaulē lielākajam dabas resursu ražotājam trīs desmitgades pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā.
Amerikas Savienotās Valstis, Eiropa un sabiedrotie ir noteikuši Krievijai vairāk nekā 25 000 dažādu sankciju saistībā ar 2022. gada karu Ukrainā un 2014. gada Krimas aneksiju, cenšoties graut Krievijas 2,2 triljonus dolāru vērto ekonomiku un mazināt atbalstu Vladimiram Putinam. Vašingtona ir arī noteikusi tarifus Indijai, reaģējot uz Ņūdeli naftas tirdzniecību ar Krieviju. Putins apgalvo, ka Krievijas ekonomika ir pārspējusi cerības. Pēdējo divu gadu laikā tā ir augusi straujāk nekā G7 valstis, neskatoties uz Rietumu prognozēm par krahu. Viņš ir pavēlējis uzņēmumiem un amatpersonām visos iespējamos veidos nepakļauties sankcijām. Tomēr arvien vairāk parādās pazīmes, kas liecina par spriedzi ekonomikā, kura tehniski atrodas recesijā un cieš no augstas inflācijas.
Daži soda pasākumi, īpaši Krievijas banku atvienošana no SWIFT maksājumu sistēmas 2022. gadā un Vašingtonas brīdinājumi Ķīnas bankām pagājušajā gadā neatbalstīt Krievijas kara centienus, ir radījuši bažas par sekundārām sankcijām. "Ķīnas bankas baidās tikt iekļautas sankciju sarakstos, pakļautas sekundārām sankcijām, tāpēc tās nepieņem naudu no Krievijas," “Reuters” pastāstīja kāds avots maksājumu tirgos.
Bartera darījumus ir daudz grūtāk izsekot. 2024. gadā Krievijas Ekonomikas ministrija izdeva 14 lappušu garu "Ārzemju bartera darījumu rokasgrāmatu", kurā uzņēmumiem tika sniegti ieteikumi par to, kā izmantot šo metodi, lai apietu sankcijas. Tajā pat tika ierosināts izveidot tirdzniecības platformu, kas darbotos kā bartera birža. "Ārējās tirdzniecības bartera darījumi ļauj apmainīties ar precēm un pakalpojumiem ar ārvalstu uzņēmumiem bez nepieciešamības veikt starptautiskus darījumus," teikts ministrijas dokumentā, atsaucoties uz "sankciju ierobežojumu nosacījumiem".
Līdz nesenam laikam bija maz pierādījumu par šādiem darījumiem. Tomēr pagājušajā mēnesī “Reuters ziņoja”, ka Ķīnas uzņēmums “Hainan Longpan Oilfield Technology Co.” vēlas tirgoties ar tēraudu un alumīnija sakausējumiem apmaiņā pret kuģu dzinējiem. Uzņēmums neatbildēja uz “Reuters” jautājumiem. Šajā stāstā “Reuters”, pamatojoties uz avotiem tirdzniecības nozarē, muitas dienestu publiskiem paziņojumiem un uzņēmumu paziņojumiem, spēja identificēt astoņus šādus darījumus.
