Prognozē neizbēgamu Krievijas ekonomikas recesiju 2026. gadā
Jau 2026. gadā Krievijas ekonomiku sagaida pilnvērtīga recesija, teikts Kremlim draudzīgā Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognozēšanas centra (“ЦМАКП”) publicētajā analītiskajā ziņojumā.
Centrs vēl aprīlī konstatēja Krievijas ekonomikas pāreju recesijā civilajās nozarēs.
Ziņojumā "Par ko liecina sistēmisko finanšu un makroekonomisko risku prognozējamie rādītāji?", kas pamatots ar jūlija statistiku, Krievijas ražošanas sektora izaugsmes koeficients tiek raksturots kā kritiski zems. Kremļa ekonomisti norāda, ka tas bijis 0,1 pret 0,07 aprīlī, kritiskajam līmenim esot 0,18, un uzsver, ka “turpmākais kritums ir neizbēgams".
Pastāvīgā budžeta izdevumu pieauguma un straujā naftas un gāzes eksporta ieņēmumu krituma dēļ Putina režīms spiests vēlreiz pārskatīt budžetu. “Budžeta deficīts var pieaugt līdz 6-9 triljoniem rubļu (~ 75 līdz 112 miljardi ASV dolāru) - Krievijas valdība otro reizi gada laikā pārskatīs budžetu ieņēmumu krituma dēļ,” informē "Telegram" kanāls “Zapretnoje mņeņije” (“Запретное мнение”).
“Pavasarī Krievijas Finanšu ministrija samazināja valsts kases ieņēmumu plānu par 1,8 triljoniem rubļu (~22 miljardiem USD) un palielināja izdevumus par 0,8 triljoniem (~10 mljrd. USD). Rezultātā budžeta deficīta prognoze ir trīskāršojusies - līdz 3,8 triljoniem rubļu (~ 47 mljrd. USD) jeb 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču šajā ietvarā Kremlis vairs neiekļaujas. Pašlaik tiek gatavots nākamo trīs gadu budžets un atjaunināta ekonomikas prognoze. Kad tas tiks iesniegts KF Valsts domei (tas jāizdara līdz 30. septembrim), valdība veiks arī grozījumus 2025. gada budžetā, apstiprināja kāds KF Finanšu ministrijas pārstāvis. Viņš nenosauca parametrus, taču eksperti ir pārliecināti, ka "caurums" budžetā kļūs vēl lielāks. Ieņēmumi jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinās aptuveni par 30% salīdzinājumā ar 2024. gadu, un janvārī-jūlijā tie bija gandrīz par 20% mazāki nekā pagājušogad. Iepriekšējie budžeta grozījumi palielināja izdevumus līdz 42,3 triljoniem rubļu (~ 529 mljrd. USD), bet elektroniskajā budžeta versijā parādās jau 42,9 triljoni (~ 536 mljrd. USD).
Arī Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas (РАНХиГС) ekonomists Vladimirs Jerjomkins apstiprina prognozi, ka līdz 2025. gada beigām budžeta deficīts varētu sasniegt pieminētos 6-9 triljonus rubļu (~ 75-112 mljrd. USD). Viņš uzskata, ka Kremlis nespēs palielināt ieņēmumus par vairāk nekā 0,5 triljoniem rubļu (~ 6,5 mljrd. USD). Nafta joprojām ir lēta, rublis dārgs, un ir apšaubāmi, ka Finanšu ministrija iekasēs pat plānotos 8,3 triljonus rubļu (~ 104 mljrd. USD).
“Neresursu nodokļi” ir atkarīgi no ekonomikas izaugsmes tempa, taču budžeta parametros tie ir pārspīlēti: Ekonomiskās attīstības ministrija paredz, ka Krievijas IKP līdz gada beigām pieaugs par 2,5% un prognozi samazinās līdz 1,5-2%”, apgalvo Krievijas bankas “VTB” galvenais ekonomists Rodions Latipovs. Viņš uzskata, ka tas neizbēgami beigsies ar budžeta ieņēmumu sadaļas pārskatīšanu”.
