Krievijas valdība prognozē naftas ieguves un eksporta ieņēmumu kritumu, bet paļaujas uz Trampa labvēlību un sadarbību ar ASV. Sankciju un tirdzniecības kara apstākļos Ķīna ar Eiropu izmanto tirgus situāciju un papildina energoresursu krājumus.
Krievijas “Enerģētikas stratēģijas prognoze līdz 2050. gadam”: Krievijas naftas un gāzes nozarei draud pagrimums. Nepieciešamas Rietumu tehnoloģijas un investīcijas.
Ja KF naftas ieguves un pārstrādes nozarē tuvākajās desmitgadēs netiks veiktas liela mēroga investīcijas, ieviestas jaunākās tehnoloģijas, panākts regulējums Rietumu sankciju mīkstināšanai vai atcelšanai, tā neizbēgami saskarsies ar nozares stagnāciju, bet sliktākajā gadījumā - zaudēs ietekmīga naftas tirgus dalībnieka pozīcijas vai pat pilnībā pazudīs no globālā naftas tirgus. Šādi secinājumi lasāmi Krievijas valdības “Enerģētikas stratēģijas prognozē līdz 2050. gadam”, ko14. aprīlī apstiprinājis KF premjerministrs Mihails Mišustins.
Dokumenta “inerces scenārijā”, kas paredz “saglabāt esošās tendences degvielas un enerģētikas kompleksa sektoros”, Krievijas jēlnaftas ieguve no pašreizējām 530-540 milj. tonnu gadā laika posmā līdz 2036. gadam saruks līdz 477 milj. tonnu un līdz 287 milj. tonnu 2050. gadā - gandrīz divkāršs samazinājums salīdzinājumā ar tagadējo naftas ieguves līmeni. Savukārt naftas eksports būs jāsamazina gandrīz trīs reizes - no 234 līdz 79 milj. tonnu gadā.
Stratēģijas "stresa scenārija" gadījumā, pēc rietumvalstu sankciju pastiprināšanās un naftas produktu pieprasījuma patēriņa krituma pasaulē, līdz 2050. gadam Krievija iegūs tikai 171 milj. tonnu naftas gadā - trīs reizes mazāk nekā šobrīd. Tādā gadījumā Krievijas naftas eksports samazināsies līdz nullei un apstāsies vispār.
KF naftas un gāzes nozare nodrošina apmēram trešdaļu Krievijas budžeta ieņēmumu, trešdaļu no visām investīcijām valstī un divas trešdaļas eksporta valūtas ieņēmumu. Bet “naftas ieguves un eksporta jomā, saglabājoties pašreizējām tendencēm, pastāv ievērojams risks samazināt ražošanas apjomus”, teikts KF valdības dokumentā.
PSRS laikā apgūtās naftas atradnes tiek pakāpeniski noplicinātas, bet jaunas tikpat lētai un ērtai naftas ieguvei atklāt neizdodas. Turklāt nozari negatīvi ietekmē augstais nodokļu slogs un “ierobežota naftas atradņu izpētes un izstrādes tehnoloģiju pieejamība”, teikts dokumentā.
Stratēģijā arī norādīts, ka Krievijā izpētīto naftas atradņu rezervju kopapjoms ir 31 mljrd. tonnu, kas būtu pietiekami turpmākiem 65 gadiem. Tomēr trešdaļā no atradnēm ar vairāk nekā 10 mljrd. tonnu naftas krājumiem ieguve un pārstrāde ir “nerentabla”. Lai saglabātu pašreizējo ieguves līmeni (“mērķa scenārijs”), nepieciešamas ievērojamas investīcijas, kā arī “tehnoloģiskās suverenitātes” sasniegšana, teikts stratēģijā. Šim mērķim “jāaizvieto” vairāk nekā 1500 importētās “kritiski nepieciešamā tehnoloģiskā aprīkojuma” pozīcijas.
Pa to laiku Krievijas valdība sākusi gatavoties budžeta ieņēmumu samazinājumam, ko pagaidām izraisa nevis naftas resursu izsīkums vai KF tehnoloģiskā atpalicība, bet energoresursu cenu un eksporta kritums, kas apgrūtina KF valdībai segt Krievijas iebrukuma Ukrainā u.c. izmaksas. Tās ir arī ASV prezidenta Donalda Trampa uzsāktā tarifu kara un OPEC+ dalībvalstu naftas ieguves kvotu palielinājuma sekas. Krievijas galvenās eksporta naftas markas “Urals” cenas jau mēnesi svārstās 60 USD robežās, īsu laika sprīdi nokrītot pat zemāk par 50 USD. KF budžets februārī un martā zaudējis 17% naftas un gāzes eksporta ieņēmumu. Pēc ziņu aģentūras “Reuters” aprēķiniem, aprīlī samazinājums sasniedzis jau 22%, un KF Finanšu ministrija iztrūkuma segšanai pirmoreiz 16 mēnešu laikā ik dienas bijusi spiesta pārdot valūtu no Nacionālā labklājības fonda (FNB) rezervēm.
Marta mēnesī vidējā “Urals” cena piedzīvoja kritumu līdz 59 USD, kamēr plānotā cena KF budžetā -69,7 USD. Atjauninātajā KF Ekonomikas ministrijas makroprognozē norādīts, ka gada nogalē tie būs tikai 56 USD. Tomēr kopējie Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumi joprojām ir gana iespaidīgi - 410,6 mljrd. USD, bet tie ir zemākie pēdējo astoņu gadu laikā. Aprēķini rāda, ka ieņēmumu kopējie zaudējumi ir aptuveni 35 mljrd. USD. Tāpēc KF valdība plāno pāriet budžeta taupības režīmā - uz naftas un gāzes eksporta ieņēmumu sarukuma fona no FNB rezervēm Ukrainas karam iztērēti vairāk nekā 20 trlj. RUR (~240 mljrd. USD). Situāciju pasliktina arī dažādi Krievijai nelabvēlīgi faktori pasaules ekonomikā.
23. aprīļa KF Finanšu ministrijas kolēģijas sēdes laikā Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins paziņoja, ka “Finanšu ministrijai (FM) jābūt gatavai mainīt situāciju, izstrādāt dažādus scenārijus un pievērst īpašu uzmanību budžeta risku novēršanai”, kas saistīta ar globālās ekonomikas destabilizācijas draudiem. KF finanšu ministrs Antons Siluanovs: “Galvenais no šiem riskiem ir ekonomikas eksporta ienākumu samazināšanās tirdzniecības karu dēļ.” Lai saglabātu FNB paliekas, būs jārēķinās ar “stresa scenāriju” naftas tirgū un jāpārkonfigurē (jāpazemina - red.) naftas cenas minimālais slieksnis KF budžeta papildināšanai, kas pašlaik ir 60 USD un ko regulē t.s. KF budžeta noteikums. Tā mehānisms tika ieviests 2004. gadā, lai samazinātu KF budžeta atkarību no pasaules energoresursu, jo īpaši naftas cenām. Krievijas FM nosaka naftas cenu, pēc kuras plāno budžetu. Ja eksportētāji pārdod to dārgāk par plānoto cenu, tad papildu ienākumi nonāk FNB. Ja cena samazinās, FM naudu no FNB tērē budžeta deficīta segšanai vai valsts parāda apkalpošanai.
Krievijas finanšu ministra paziņojums de facto nozīmē, ka gaidāms budžeta izdevumu samazinājums par 1,5-1,8 trlj. RUR (~18-22 mljrd. USD), prognozē “Alfa-bankas” un bankas “VTB” analītiķi. “Jāsakārto izdevumi atbilstoši jaunai realitātei (..) nāksies būt savās vēlmēs pieticīgākiem,” izteicās Siluanovs. Naftas cenu kritumu dēļ Krievijai jāsāk gatavoties arī turpmākam nodokļu palielinājumam.
“Reuters” aptaujātie ekonomisti uzskata, ka Krievijas valdība var palielināt nodokļus iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai, lai kompensētu zaudējumus budžetā un straujo FNB izsīkumu. “Nodokļu celšana ir ļoti iespējama,” piekrīt Krievijas “Sinarabank” galvenais ekonomists Sergejs Konigins.
“Samazināt izmaksas KF valdībai būs grūti, tāpēc nākamgad gaidāma nodokļu celšana,” brīdina Dmitrijs Poļevojs, “Astra FM Investment” direktors. “Būs jāturpina taupīt sociālo izdevumu jomā, turklāt budžeta izdevumu samazināšanās palēninās ekonomisko izaugsmi.”
Ekonomistiem nav pārliecības par Finanšu ministrijas spēju samazināt izdevumus, jo pēdējos gados budžeta apetīte ir tikai augusi: salīdzinot ar 2022. gadu, KF federālā budžeta apjoms ir palielinājies 1,6 reizes - līdz 41,5 trlj. RUR (~498 mljrd. USD). No šīs summas 2025. gadā ~30% valdība tērēs karam Ukrainā, armijai un bruņojumam. Krievijas energoresursu eksporta ienākumu krituma un ekonomikas palēnināšanās rezultātā KF budžeta deficīts var sasniegt 6,5 trlj. RUR (~78 mljrd. USD) jeb 3% no IKP, pārsniedzot KF budžeta deficītu 4,1 trlj. RUR (~49 mljrd. USD) pandēmijas laikā.
Straujais naftas cenu kritums izbeigs arī anomālo KF rubļa nostiprināšanos, brīdina Rietumu un Krievijas banku ekonomisti un investīciju kompānijas. “Goldman Sachs” prognozē, ASV dolāra valūtas kurss no pašreizējā 80 RUR par dolāru jau līdz vasarai palielināsies līdz 100 RUR un 2026. gadā - līdz 120 RUR. “Tuvākajā nākotnē ir neizbēgama Krievijas rubļa devalvācija 110-120 par ASV dolāru,” piekrīt kompānijas “Aricapital” ģenerāldirektors Aleksejs Tretjakovs.
Par spīti naftas un gāzes eksporta ieņēmumu kritumam, Krievija palielinās dabasgāzes atlaidi Ķīnai. KF ekonomikas ministrs Maksims Rešetņikovs norādījis, ka “Gazprom” piegādes vidējā cena Ķīnai 2025. gadā būs 243,7 USD par 1000 m3, savukārt Eiropai un Turcijai - 403 USD. Salīdzinājumam - 2024. gadā “Gazprom” piegādes cena Ķīnai bija 267,6 USD pret 376,9 USD par 1000 m3 Eiropai un Turcijai. Tādējādi KF gāzes piegādes atlaides piedāvājums Ķīnai no cauruļvada “Sila Sibiri” pieaudzis no 30% līdz 39%, pārsniedzot jau 150 USD par 1000 m3. Turklāt 2026. gadā Krievijas gāzes cena Ķīnai tiks samazināta atkārtoti - līdz 241,8 USD par 1000 m3. Šādas atlaides vienlaikus ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū krietni noplicina Krievijas eksporta ienākumus. Atlaides būtu pamatotas, ja Ķīna palielinātu gāzes iegādes apjomus. Tomēr Pekina konsekventi attālinās no Maskavas priekšlikuma uzsākt gāzes cauruļvada “Sila Sibiri - 2” ekspluatāciju, lai palielinātu iepirkumu apjomus, un atsakās parakstīt ilgtermiņa līgumus.
Pēc pagaidu pauzes sakarā ar ASV prezidenta Džo Baidena pilnvaru termiņa beigās ieviestajām sankcijām pret Krievijas enerģētikas nozari, neskatoties uz ASV brīdinājumiem, Ķīnas naftas giganta “Sinopec” meitasuzņēmums “Unipec” aprīlī atgriezās pie Krievijas “Espo” naftas iepirkumiem KF Tālajos Austrumos. Kaut piedzīvojis lielāko cenu kritumu pēdējo 10 mēnešu laikā, “Espo” markas naftas barels maksā par 2 USD vairāk nekā standarta “Brent” - tas ir peļņu nesošs Krievijai un izdevīgs Ķīnai. Ķīnieši gaidīja, kamēr sankcijas Krievijai mīkstinās vai atcels. Kad kļuva skaidrs, ka Krievijai piemērotās sankcijas naftas pārdošanas apjomus ierobežot nespēs, Ķīnas interese atkal pieauga. Atšķirībā no Indijas, kas strauji palielināja KF naftas iepirkumus līdz rekordaugstam līmenim, Ķīna klusi, bet pārliecinoši atgriežas pie agrākās Krievijas naftas iepirkumu prakses. Viena lieta - skaļi paziņojumi un spēka demonstrācija, bet pavisam cita - slēpta tirdzniecība ar Krieviju. Politisko paziņojumu aizsegā Ķīna turpina saņemt lētu naftu, un Rietumu sankcijas kļūst tikai par cīņas ilūziju. Turklāt bez skaļiem saukļiem un patosa Ķīna ir tuvu tam, lai iekļūtu naftas ieguvēju valstu top-5. Aprīlī Ķīna pārsniedza savu naftas ieguves rekordu - 4,6 milj. barelu dienā, panākot ieguves apjoma ziņā Irāku. Pekinu nemaz nemulsina zemās naftas cenas. Kamēr ASV naftas uzņēmumi, kas atskaitās akcionāriem, satraucas par rentabilitāti un šī iemesla dēļ gatavojas samazināt naftas urbumu skaitu, Ķīnas CNPC un “Sinopec” ik gadu investē naftas nozarē ap 80 mljrd. USD. Ieguves pieaugums Ķīnai nav peļņas, bet enerģētiskās drošības jautājums. Bet kamēr Ķīnas iekšējās naftas piegādes valsts kopējo patēriņu nodrošina tikai daļēji - deficīta segšanai jāimportē ~10 milj. barelu jēlnaftas un naftas produktu diennaktī, Krievija izmanto situāciju.
Arī Eiropas uzņēmumi sākuši apspriest Krievijas gāzes piegādes atjaunošanu līdz apmēram pusei pirmskara apjoma. Amerikāņu sašķidrinātās gāzes (SDG) piegādes grūtā brīdī palīdzēja Eiropas Savienībai aizstāt ievērojamu Krievijas dabasgāzes daļu. Taču Donalda Trampa tarifu karš izraisīja neuzticēšanos ASV sniegtajām garantijām. Lai gan Eiropas Komisija pašlaik meklē variantus liela apjoma SDG piegādēm, kamēr darbojas ASV izsludinātais muitas tarifu 90 dienu moratorijs, daži lielie Eiropas uzņēmumi par spīti sankcijām uzsākuši sarunas par iespējamo Krievijas gāzes atgriešanos tirgū. "Ja Ukrainā nostiprināsies miers, būs iespējams atgriezties pie 60 un varbūt 70 mljrd. kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādēm gadā, ieskaitot LNG," intervijā “Reuters” paziņoja Francijas enerģētikas uzņēmuma “Engie” viceprezidents Didjē Holo. “Engie” daļēji pieder valstij un pirms kara Ukrainā bija viens no “Gazprom” lielākajiem klientiem. Lobējot šo ierosinājumu, Eiropas enerģētikas biznesa pārstāvji norāda uz iespēju izmantot gāzes līgumus kā spiediena instrumentu uz Kremli, lai izbeigtu karu. “Ja līdz šim izredzes atgriezt Krievijas gāzi Eiropas tirgos mēs vērtējām kā tuvas nullei, jo bija amerikāņu SDG alternatīva, gāze no Norvēģijas, Azerbaidžānas utt., tad Trampa rīcība palielina “Gazprom” izredzes izglābties. Bet šajā gadījumā ES kaut kas būs jāpiedāvā Ukrainai, jo tā iestāsies pret Krievijas gāzes tranzīta atsākšanu.”
ES amatpersonas vēl nav gatavas pat apsvērt šādas iespējas. Bet tas ir pagaidām.
Statistikai: 2021. gadā Krievijas gāzes piegādes ES valstīm pārsniedza 150 mljrd. kubikmetru - aptuveni 40% no ES gāzes importa. Kara laikā “Gazprom” zaudēja vairāk nekā divas trešdaļas ES eksporta tirgus, 2025. gadā “Gazprom” īpatsvars ES importā nokrities zem 10%, palielinājies vienīgi SDG imports no Krievijas gāzes uzņēmuma “Novatek”.
“Financial Times” ziņo, ka “plāns par atteikšanos no Krievijas fosilās enerģijas resursiem tika atlikts saistībā ar diskusijām par gāzes cauruļvada “Nord Stream” nākotni, kas savieno Vāciju un Krieviju. Diskusijas atsākās pēc ASV centieniem izbeigt karu Ukrainā un nesaskaņām par amerikāņu SDG iepirkumiem tirdzniecības sarunās ar Donalda Trampa administrāciju”. “Trampa komandas sarunas ar Kremli un dalība ES gāzes tirgū rada jukas. (..) Tas ir pilnīgs haoss. (..) Kā lai mēs diversificējam piegādes?” paudis sašutumu kāds ES diplomāts. Iepriekš arī pats Putins apstiprināja, ka Baltais nams un Kremlis apspriež Krievijas gāzes piegādes ES. Rietumu plašsaziņas līdzekļi arvien vairāk raksta par KF un ASV sarunām par “Nord Stream” gāzes cauruļvada reanimēšanu ASV pārvaldībā.
Papildu faktors ir bažas, ka Ungārija un Slovākija bloķēs visus jaunos ES tiesību aktus. Ungārijas un Slovākijas pozīcijas dēļ Eiropas Savienība līdz 2027. gadam spiesta atlikt plāna izskatīšanu par atteikšanos no Krievijas energoresursu iepirkumiem, kaut gan “ceļa karti” bija plānots publicēt jau martā un EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena intervijā “FT” izteicās, ka plāns jāpublicē "trīs līdz četru nedēļu laikā".
Arī Kremlim tuvie Krievijas mediji, atsaucoties uz anonīmiem avotiem Putina administrācijā, ziņo, ka, izmantojot iespēju, Ķīna un Eiropas Savienība strauji palielina Krievijas energoresursu piegādes un veido rezerves: “Pekina un Brisele, neskatoties uz domstarpībām, demonstrē apbrīnojamu vienprātību, iegādājoties Krievijas izejvielas saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem. Par "konsolidācijas" iemeslu kļuva Donalda Trampa administrācijas 2025. gada martā ieviestās sankcijas pret Krievijas enerģētikas un banku sektoru.” Avots KF enerģētikas nozarē uzsvēris: "Ķīna uzskata sankcijas par iespēju diktēt Maskavai savus noteikumus. Energoresursu iepirkumi rada drošības spilvenu, nostiprinot Ķīnas pozīcijas tirdzniecības karā ar ASV. ES rīkojas uzmanīgāk, bet ne mazāk pragmatiski. Diversifikācijas aizsegā Eiropas uzņēmumi aktīvi uzpērk Krievijas resursus. Krievija, zaudējot tirgus pozīcijas un ietekmi, riskē kļūt par citu tirgus dalībnieku interešu ķīlnieci.” Tāpat no anonīmiem avotiem Eiropas Komisijā esot saņemts apstiprinājums, ka “Francija un Vācija turpina konsultācijas par daļēju Krievijas dabasgāzes importa atsākšanu”.
Tiekot apspriesta arī “Nord Stream - 2” gāzes cauruļvada izmantošana. Oficiāli šī tēma nekur neparādās, bet aiz slēgtām durvīm EK atzīst: atkarība no ASV sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm ir kļuvusi par riska faktoru. “Amerikas Savienotās Valstis tirdzniecības sarunās var izmantot gāzes piegādes kā spiediena instrumentu. Galvenais arguments par labu šādam solim esot Krievijas cauruļvadu sistēmas uzticamība un integrācija Eiropas tīklā. Krievijas gāze ir lētāka, un pat piegādes 10-15% apmērā no pirmskara apjomiem var mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no ASV.”
Savukārt Maskava ir gatava piekāpties. Krievija piekristu atsākt gāzes piegādes par samazinātu cenu, bet gaida lēmuma par iesaldēto “Gazprom” aktīvu daļēju atcelšanu. Pagaidām ES tam nepiekrīt, taču arī laika nav daudz. Kremlis mierizlīguma sarunu gaitā saskata iespēju mainīt Eiropas sankciju politiku, piedāvājot gāzi apmaiņā pret piekļuvi vērtīgiem aktīviem. “Ja diskusija nonāks publiskajā telpā, tas var iedragāt transatlantisko vienotību un kļūt par Krievijas enerģētiskās diplomātijas uzvaru,” rezumē propagandas rupori.
