Ukrainas dronu triecienu stratēģija atmaksājas: Krievijas naftas plūsma izsīkst
Ukrainas triecieni Krievijas naftas un gāzes infrastruktūrai Krievijas ekonomikai izrādījušies vissāpīgākie
“Ukrainas kaujas bezpilota lidaparāti kļūst arvien efektīvāki cīņā pret Krievijas naftas un gāzes nozares industriju”, secināts laikraksta “The Wall Street Journal” publikācijā. "Ukraina tagad spēj veikt dronu triecienus nepārtraukti. Pagājušajā gadā bija līdzīgi mēģinājumi, taču tolaik dronu celtspēja bija mazāka, munīcija vieglāka un veiksmīgu uzbrukumu varbūtība daudz zemāka. Tagad, tiklīdz kārtējā trieciena sekas ir novērstas, seko jauns uzbrukums. Un, ja Ukraina spēs šādu spiedienu uzturēt, nodarot kaitējumu naftas pārstrādes rūpnīcām ātrāk nekā Krievija to varēs novērst, situācija pilnībā mainīsies," izdevumam skaidro Serhijs Vakuļenko, kurš līdz 2022. gadam vadīja Krievijas uzņēmuma “Gazprom Ņeftj” (“Газпром нефть”) stratēģijas un inovāciju struktūrvienību.
Nikolajs Beļeskovs no Kijivas Nacionālā stratēģisko pētījumu institūta:
Mēs izmantojam pret Krieviju tās milzīgās teritorijas faktoru, jo lai to pasargātu no gaisa triecieniem, tai nekad nepietiks pretgaisa aizsardzības bruņojuma sistēmu. Atšķirībā no iepriekšējiem kariem Krievijas lielums un stratēģiskais dziļums faktiski kļūst par tās trūkumu.
“The Wall Street Journal” savā publikācijā pievērsis uzmanību jaunai Ukrainas stratēģijai, kas pakāpeniski maina situāciju Krievijas enerģētikā. Ukrainas kaujas dronu darbības rādiuss palielinās, tie kļūst efektīvāki un precīzāki, kas ļauj Kijivai regulāri uzbrukt Krievijas naftas un gāzes infrastruktūras objektiem. Ukrainas uzbrukumi tagad ir sērijveida: tiklīdz vienas uzbrukuma operācijas sekas ir novērstas, nekavējoties seko jaunas, radot slogu Krievijas ekonomikai. Naftas pārstrādes nozares objekti kļuvuši par pastāvīgu mērķi. Krievijas ģeogrāfiskais mērogs, ko iepriekš uzskatīja par priekšrocību, sāk izraisīt pretēju efektu. Plašā teritorija, sarežģītā infrastruktūra un stratēģiski svarīgo enerģētikas objektu lielais skaits apgrūtina to aizsardzību. Tas sniedz Ukrainai iespējas pastiprināt spiedienu un efektu palielināt: ja uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām un uzglabāšanas iekārtām notiks ātrāk, nekā Krievija būs spējīga tās atjaunot, tas nopietni kaitēs energoresursu eksporta ieņēmumiem un loģistikai.
Lai gan “WSJ” publikācijā nav tieši apgalvots, ka Ukrainas triecieni būtu nopietni iedragājuši Krievijas ekonomiku, starp rindām lasāms vēstījums: sākas Ukrainas un Krievijas sacensība līdz spēku izsīkumam. Krievija aktīvi bruņojas un atjauno savas kaujas spējas, stiprina pretgaisa aizsardzības sistēmas un pielāgo loģistiku, taču saskaras ar problēmu - stratēģiskās stabilitātes uzturēšana kļūst arvien dārgāka. Ukrainas triecieni nav vērsti tikai pret naftas pārstrādes rūpnīcām, kas ražo degvielu un citus produktus - tie ir instruments, lai stiprinātu savas pozīcijas un paaugstinātu likmes turpmākajās miera sarunās. “WSJ” publikācijā akcentēts: Ukrainas sērijveida uzbrukumu stratēģija Krievijas enerģētikas infrastruktūrai liecina, ka karš neaprobežosies tikai ar konvencionālo karadarbību frontē, bet pakāpeniski pāraugs valstu ekonomiku un tehnoloģiju karā. Krievijai joprojām ir pieejami milzu resursi un aizsardzības spējas, taču tās ievainojamība palielinās. Ja Ukraina spēs saglabāt uzbrukumu dinamiku, tās pozīcijas mierizlīguma sarunās varētu krasi uzlaboties.
Starptautiskās ziņu aģentūras “Reuters” aprēķini rāda, ka Krievija šobrīd zaudējusi vismaz 17% naftas pārstrādes uzņēmumu jaudu - tie ir aptuveni 1,1 miljoni barelu naftas dienā. Sevišķi smagas sekas bija naftas cauruļvada "Družba" bojājumiem un triecieniem terminālim Ļeņingradas apgabala Ustjlugā. Krievijas naftas eksports tagad varētu samazināties gandrīz uz pusi - līdz 500 000 bareliem dienā. Ustjlugas osta, kas agrāk pārkrāva līdz 700 000 bareliem, tagad darbojas tikai ar pusi jaudas un neviens neuzņemas prognozēt, kad varētu to atjaunot. Daļa kravu jau ir novirzītas uz Novorosijsku un Primorsku, taču tas ir tikai pagaidu pasākums: infrastruktūra ir pārslogota, bet kuģu pieejamība līdz augusta beigām joprojām ir ierobežota. Situācija parāda, cik neaizsargāta ir Krievijas naftas loģistika un cik ātri militāri triecieni var izraisīt problēmas ekonomikā.
