Krievijas Valsts domē sāk apspriest nodokļu sloga palielinājumu pēc Krievijas energoresursu eksporta ieņēmumu samazinājuma. Izdevums “The Moscow Times” raksta: Valsts domes deputāti atkal izskata nodokļu palielināšanas scenārijus, lai kompensētu budžeta iztrūkumu pēc naftas un gāzes ieņēmumu krituma, kas sasniedzis divciparu skaitli.
Domes budžeta komitejas sanāksmes laikā 26. maijā tika saņemti priekšlikumi paaugstināt nodokļus gan bankām, gan naftas kompānijām, aģentūrai “Interfax” sacīja komitejas priekšsēdētājs Andrejs Makarovs. Taču, pēc Makarova domām, abi priekšlikumi vienlaikus nav realizējami. Naftas kompānijas vairs nespēj maksāt, jo pret tām darbojas ieviestās sankcijas: "Tagad mēs redzam problēmas, ar kurām saskaras visi mūsu uzņēmumi un valsts, lai jau iegūto naftu pārdotu. Runājot par bankām, tās kļuva par Rietumu sankciju mērķi, un no to stabilitātes ir atkarīga valsts ekonomikas drošība.” Makarovs arī atzina, ka pat atjauninātās budžeta prognozes ar samazinātu ieņēmumu plānu tagad izskatās “pārāk optimistiski”. Krievijas Finanšu ministrija uzskata, ka 2025. gada nogalē Valsts kase no naftas un gāzes nodokļiem savāks RUR 8,3 trilj. (~USD 104 mljrd.) - tas ir par RUR 2,6 trilj. (~USD 32,5 mljrd.) mazāk, nekā plānots. Paredzams, ka kopējo budžeta ieņēmumu iztrūkums līdz sākotnēji plānotajiem RUR 40,3 trilj. (~USD 504 mljrd.) būs RUR 1,8 trilj. (~USD 23 mljrd.). Krievijas budžeta ieņēmumi samazināsies līdz RUR 38,5 trilj. (~USD 481 mljrd.), tā deficīts sasniegs jaunu rekordu kopš pandēmijas laikiem - RUR 3,8 trilj. (~USD 47,5 mljrd.).
Par riskiem Krievijas ekonomikai ziņo aģentūra “China Chengxin International” (CCXI), pirmo reizi kopš Ukrainas kara sākuma piešķirot Krievijai kredītreitinga kodu BBB+g. Ziņojumā teikts: “Ukrainas kara eskalācija var izraisīt finanšu rezervju kritumu, valsts parāda līmeņa kontroles vājināšanos līdz pat saistību neizpildei - defoltam.” Tomēr novērtējums izrādījies augstāks nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad tas bija BBB-g līmenī - tas liecina par vidēja līmeņa ekonomisko un finansiālo stabilitāti un vidējiem saistību neizpildes riskiem. CCXI pamatojumā minēts, ka “Krievijas ekonomika pielāgojas sankcijām, jo ģeopolitiskie riski stabilizējas. Krievijas ārējā parāda apkalpošanu nodrošina valsts finanšu un monetārā politika, pietiekamas starptautiskās rezerves un Nacionālais labklājības fonds (FNB)”. Aģentūra secina, ka “straujais ražošanas tempa pieaugums Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākotnēji mazināja Krievijas ekonomisko atkarību. Tomēr, ņemot vērā augstos valdības izdevumus, darbaspēka trūkumu un pieaugošo inflāciju, ekonomikā pastāv pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara zudums. 2025. gadā CCXI Krievijā prognozē nelielu inflācijas palēnināšanos un mērenu ekonomisko izaugsmi augstās KF Centrālās bankas likmes dēļ (21%). Faktori, kas nākotnē varētu paaugstināt Krievijas reitinga vērtējumu, ir tikai sankciju spiediena un ģeopolitisko risku mazināšanās”.
Ķīna kara laikā ir trīs reizes samazinājusi investīcijas Krievijā - neskatoties uz dāsnajām naftas un gāzes cenu atlaidēm
Pretēji Putina paziņojumiem par vēl nepieredzētu (“bezprecedenta”) partnerību ar Ķīnu un tās “bezgalīgajām iespējām”, Ķīnas ieguldījumi Krievijā kara gados strauji samazinājās. Pat nesamērīgās naftas un gāzes cenu atlaides situāciju nemainīja: 2022.-2023. gadā Ķīnas investīcijas samazinājās līdz 400 milj. USD gadā, salīdzinot ar caurmērā 1,2 mljrd. USD 2011.-2018. gadā. Tas norādīts Somijas Bankas Pārejas ekonomikas institūta (BOFIT) ziņojumā.
Ķīniešu investori rīkojās līdzīgi pārējiem: Krievijas Bankas dati liecina, ka vairāk nekā trīs kara gados nerezidentu ieguldījumi Krievijas ekonomikas reālajā sektorā samazinājušies par 57%. No USD 497,7 mljrd. tiešajām ārvalstu investīcijām 2022. gada sākumā 2025. gadā atlikuši vien USD 216 mljrd. - minimums kopš 2009. gada. Tātad Kremļa aprēķins par Rietumu kapitāla aizvietošanu uz “draudzīgo” valstu rēķina bijis veltīgs.
Putina Ministru kabinets strauji samazina Krievijas rūpniecības atbalsta programmu izmaksas, ko jau tāpat nomoka augstā Krievijas Centrālās bankas procentu likme. Naftas cenu krituma dēļ Krievijas federālais budžets turpmāk būs jāplāno stingras taupības režīmā.
Pēc straujā naftas un gāzes ieņēmumu krituma Kremlis uzsācis 2025. gada budžeta taupības pasākumus, vispirms par apmēram trešdaļu samazinot finansējumu lielākajiem attīstības projektiem. Samazināts finansējums civilās aviācijas nozares attīstības programmai, kuras ietvaros Putina režīms cerēja aizstāt Rietumu aviācijas lainerus ar Krievijā ražotajiem. Atbilstoši grozījumiem KF budžeta likumā, sākotnējo RUR 101,2 mljrd. (~ USD 8 mljrd.) vietā programmas kopējais budžets tiks samazināts par 22% - līdz RUR 78,8 mljrd. (~ USD 6,2 mljrd.), apstiprināja KF Valsts domes rūpniecības komiteja. Valsts programma “Rūpniecības attīstība un tās konkurētspējas palielināšana”, kas paredzēja līdz 2030. gadam palielināt “plaša patēriņa preču” ražošanu par 40%, 2025. gadā zaudēs RUR 66,9 mljrd. (~ USD 5,4 mljrd.) no kopējā finansējuma. Samazinājums arī citām nozarēm: autorūpniecībai par RUR 35 mljrd. (~ USD 2,8 mljrd.), “augsto tehnoloģiju” nozarēm - par RUR 46 mljrd. (~ USD 3,7 mljrd.), “inovatīva transporta ražošanai” - par RUR 25 mljrd. (~ USD 2 mljrd.), kuģubūvei - par RUR 12,6 mljrd. (~ USD 1 mljrd.), pētniecībai un projektēšanai civilajās nozarēs - par RUR 9 mljrd. (~ USD 0,7 mljrd.). Gandrīz trešdaļu finansējuma jeb RUR 1,7 mljrd. (~ USD 0,14 mljrd.) no 5,6 mljrd. (~ USD 0,5 mljrd.) zaudēs rūpniecisko robotu ražošanas projekts, kura ietvaros Putins savulaik pieprasīja panākt Krievijas robotizāciju pasaules 25 visvairāk attīstīto valstu līmenī.
Par to ziņo KF Centrālā banka (Krievijas banka), izvērtējot 78 uzņēmumu ar visaugstāko tirgus kapitalizāciju finansiālo stāvokli. Uzņēmumu kopējie parādi (ne tikai bankām) ir RUR 43 trilj. (~USD 537 mljrd.) - gandrīz puse no visiem ražošanas un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu parādiem, kas darbojas ārpus finanšu sektora. Uzņēmumu parādi, kas ņēma kredītus ar paaugstinātu procentu likmi, 2024. gadā veidoja 32% no kopējā tirgus dalībnieku kredītportfeļa salīdzinājumā ar 7% pirms gada. Regulators apgalvo, ka tuvākajā nākotnē var sākties parādnieku bankrota procedūras. Lai gan kopumā korporatīvais sektors joprojām esot “vairāk vai mazāk stabils un liela mēroga krīze pagaidām nedraud”, atslēgas vārds šeit ir "pagaidām". Uzņēmumu likteni nosaka Krievijas banka, kas joprojām pieturas pie augstās bāzes procentu likmes.
Krievijas banka katram sestajam uzņēmumam konstatē problēmas ar apgrozāmajiem līdzekļiem, lielie uzņēmumi neizmaksā dividendes
Krievijas bankas maija monitorings atklāj, ka augstā bāzes likme arvien vairāk negatīvi ietekmē apmēram 12 tūkst. lielo Krievijas uzņēmumu darbu. To darbību apgrūtina un ierobežo izmaksu pieaugums (to apliecina 30% aptaujāto), kadru un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Tas nozīmē, ka aptuveni katram sestajam uzņēmumam Krievijā ir problēmas ar naudas līdzekļiem ražošanas vai tirdzniecības cikla nodrošināšanai. Tīrā apgrozāmā kapitāla struktūra ir svarīga bankām, izskatot aizdevumu pieteikumus. Monitorings parādīja, ka piesaistīt kredītus kļūst arvien grūtāk. Uzņēmumu kopējā peļņa joprojām ir salīdzinoši augsta, taču kopš 2024. gada tā samazinās, pieaugot nerentablu uzņēmumu īpatsvaram. Saistībā ar zaudējumiem 2024. gadā 2025. gada sākumā virkne lielāko Krievijas uzņēmumu nolēma neizmaksāt dividendes, piemēram: “Gazprom”, “Norņikeļ”, “NLMK”, “Severstaļ”, “EN+ Group”, “Rusal”, “Rosseti” u.c.
Krievijas rubļa valūtas kurss oficiāli nostiprinājies RUR 80 par ASV dolāru robežās. Varētu šķist, ka Krievijas banka tandēmā ar valdības atbildīgām amatpersonām var plūkt uzvaras laurus. Tomēr ekonomisti tā neuzskata: kad 2024. gada vasaras sākumā ASV piemēroja sankcijas pret Maskavas biržu un Krievijas Nacionālo klīringa centru, tas ticis darīts ar nodomu Krievijas rubli stiprināt, lai ilgtermiņā izraisītu KF ekonomikai nelabvēlīgas sekas. Kopš 2023. gada amerikāņi saprata, ka Krievijas ekonomikai graujošs ir nevis 200 rubļu kurss par dolāru, bet tieši pretēji - RUR 50 robežās. Ka sankcijas pret Maskavas biržu rubli nevis novājinās, bet stiprinās. Ar vienu mērķi - kaitējot eksportētāju interesēm un samazinot viņu ienākumus, samazināt Krievijas federālā budžeta ieņēmumus. Amerikāņi to centušies panākt jau kopš 2022. gada.
Krievijas ārējās tirdzniecības bilances dati ASV dolāros 2025. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2024. gadu uzrāda 33,2 mljrd. (-2,6%) eksportu, 24,2 mljrd. (+8,5%) importu un pozitīvu tirdzniecības bilances saldo 9 mljrd. apmērā - acīmredzams importa pieaugums. Aprīlī valūtas pieprasījums sasniedza minimumu kopš 2024. gada jūlija. Līdz aprīļa beigām ASV dolāra vērtība attiecībā pret rubli ik mēnesi kritās par 2,5%, Ķīnas juaņas - par 2,2%. Tas nozīmē, ka importa aprēķini tika veikti galvenokārt rubļos, kas netieši apstiprina, ka rubļa kursa kritumu gaidīt nav vērts.
Pagājis gads, un sācies otrais mēģinājums - pagaidām ASV plāns tiek veiksmīgi realizēts. No vienas puses - sankcijas, no otras - Krievijas bankas augstā likme un devalutizācijas politika, kas ievērojami samazina ārvalstu valūtas pieprasījumu Krievijas ekonomikā. Finanšu eksperti pat pieļauj, ka rublis tiks nostiprināts vēl vairāk, ar korekciju, bet tas notiks. Visā šajā stāstā pārsteidz Krievijas valdības pasīvā pozīcija, bet šādas rīcības iemeslus var tikai nojaust.
Nākamās sankciju paketes ietvaros ES vēlas samazināt Krievijas naftas cenu griestus līdz USD 45 un atvienot vairāk nekā 20 Krievijas bankas no starptautisko norēķinu un banku informācijas apmaiņas tīkla SWIFT.
Kremlim lojālie Krievijas ekonomisti ES sankcijās problēmas nesaskata. Krievijas plašsaziņas līdzekļos dominē viedoklis, ka jaunās Eiropas sankcijas kaut arī radīs neērtības Krievijas bankām un enerģētikas nozarei, tomēr Krievijas ekonomika ir pietiekami stabila, lai sankciju spiedienu izturētu. Krievija izmanto nacionālo maksājumu sistēmu, un tai ir milzīgs naftas noieta tirgus Austrumos, tāpēc jaunu sankciju negatīvās sekas nevajadzētu pārspīlēt. Maz ticams, ka Krievijas naftas cenu griestu samazinājums no USD 60 par barelu līdz USD 50 USD vai pat 45 USD spēs ko ievērojami mainīt. Pagājušajā gadā un šī gada sākumā Krievijas nafta tika pārdota virs USD 60, uzņēmumi pielāgojās un iztika bez rietumvalstu infrastruktūras. Ja globālās naftas cenas atkal pieaugs, tad neatkarīgi no cenu griestiem ierobežojumi nedarbosies. Sliktākajā gadījumā griestu samazināšanai līdz 45 USD par barelu var sekot minimāls atlaides palielinājums Krievijas eksporta naftas markām. Kremlī vairāk satraucas par ASV Kongresa draudiem apstiprināt sekundārās sankcijas, bet nav skaidrs, vai Krievijas naftas dēļ ASV ir gatavas nostāties pret Indiju un Ķīnu.
Krievijas Stolipina vārdā nosauktā Ekonomikas izaugsmes institūta pētnieks Boriss Kopeikins: “Papildu ierobežojumi Krievijas naftai var palielināt loģistikas izmaksas. Protams, Krievijas ekonomikai no tiem nekāda labuma nebūs. Bet līdzšinējā prakse rāda, ka sankcijas nav neatrisināma problēma. Krievijas naftas pārdevējiem un pircējiem daudz svarīgāks ir naftas cenu līmenis pasaules tirgū. Abpusēji izdevīga tirdzniecība turpināsies, lai gan pircēji Ķīnā, Indijā un citās valstīs mēģinās izmantot situāciju, lai panāktu lielākas atlaides. Jaunas sankcijas pret Krievijas banku sektoru palielinās Krievijas rubļu, Ķīnas juaņu un citu Krievijai “draudzīgo valstu” valūtu īpatsvaru ārējās tirdzniecības darījumos, ilgtermiņā stimulēs Krieviju un tās partnervalstis mazināt atkarību no Rietumu finanšu infrastruktūras. Krievijas sankciju un to apiešanas mehānismu evolūcijai īpaši rūpīgi tiek sekots Ķīnā un daudzās citās valstīs.”
Komunikāciju aģentūras “Actor” ģenerāldirektors Dmitrijs Jelovskis: “Būtu muļķīgi uzskatīt, ka sankcijas neietekmēs Krievijas ekonomiku. Protams, Krievijas naftas eksportētāji un bankas saskarsies ar grūtībām, kuru pārvarēšanai būs jātērē resursi, bet tas nebūs kritiski. Indija un Ķīna nepārstās iepirkt Krievijas naftu un gāzi - to apstiprina līdzšinējā prakse. Arī Eiropa iepirkumus turpinās, un diezin vai par USD 45, pretējā gadījumā pati saskarsies ar nopietnu energoresursu deficītu. Tā rezultātā nākamā sankciju pakete tiks pildīta tikai formāli.”
Aģentūras “ASP” (“АСП”) direktors Iļja Gambašidze: “Ar sankcijām ES ļoti cenšas nodarīt maksimālu kaitējumu Krievijai. Un ja Eiropas Savienības līderu vēlmes atbilstu viņu iespējām, kaitējums noteikti būtu nodarīts. Mēs esam liecinieki Eiropas sankciju pret Krievijas “ēnu floti” mazspējai. Un atkal par to pārliecināsimies, kad ES mēģinās pazemināt Krievijas naftas cenas. Visi Rietumu centieni rezultēsies ar to, ka pasaules tirgū šī nafta tiks pārdota par biržas cenu. Tas pat būtu Eiropai vislabvēlīgākais scenārijs, ja reiz tā nespēj diktēt izejvielu cenas, kas tai nepieder. Arī ASV ar saviem izejvielu resursiem vēlas tirgot naftu noteiktā cenu koridorā un nav ieinteresētas turpināt cenu karu ar Krieviju. Papildus tam cīņa pret Krievijas “ēnu floti” veicinās energoresursu cenu pieaugumu, galvenokārt pašai Eiropai. Un jūs iegūsiet šādu ainu: nav tā, ka Krievija vispār neizjūt ekonomiskā kara sekas, bet kopumā par sankcijām var atļauties pasmieties.”
Investīciju kompānijas "Rikom-Trast" analītiskā departamenta vadītājs Oļegs Abeļevs: “Krievijas vadošās bankas, kas ir sankciju sarakstā, jau ir atvienotas no SWIFT. Atlikušo banku kredītportfeļa īpatsvars nav lielāks par 10-12% no kopējā Krievijas banku sistēmas apjoma. Es nedomāju, ka jaunie ierobežojumi ievērojami ietekmēs ekonomiku.”
Finanšu analītiķis Jurijs Lilovs: “Ja runājam par 20 Krievijas banku atvienošanu no SWIFT - tas ir patiešām nepatīkami. Krievijas banku sistēma nav piemērota starptautiskiem pārskaitījumiem - tā ir pārāk fragmentēta, bet sankciju dēļ šī fragmentācija turpināsies. Pirms 2022. gada sankcijām apmēram 300 Krievijas bankas bija savienotas ar SWIFT sistēmu. Tagad apmēram 130 finanšu organizācijas ir no SWIFT atvienotas, ieskaitot Krievijas desmit lielākās bankas. Izņēmums ir bankas, kas apkalpo maksājumus par enerģijas piegādēm, galvenā no tām - “Gazprombank” (“Газпромбанк”) - spiesta darboties ar milzīgiem ierobežojumiem. Piemēram, tai nav atļautas operācijas ar dolāriem ASV Valsts kases departamenta Ārvalstu kapitāla kontroles biroja (OFAC) sankciju dēļ. Neskatoties uz ASV sankcijām, “Gazprombank” turpina veikt maksājumus eiro. Un, visticamāk, turpinās, kamēr ES pirks energoresursus no Krievijas. Saskaņā ar 2025. gada pirmā ceturkšņa statistiku, Krievijas gāzes īpatsvars ES importā bija 18,2%, tāpat arī, piemēram, niķelis (18,9%) un minerālmēslojums (25,6%).
Dati par Krievijas bankām, kurām joprojām ir piekļuve SWIFT, nav sabiedrībai pieejami. Jaunu banku atvienošana no SWIFT palielinās slodzi sistēmā palikušajām bankām, kas izraisīs novēlotus maksājumus un komisijas maksas pieaugumu.”
Krievijas Tautsaimniecības un valsts pārvaldes akadēmijas (РАНХиГС) Reģionālās politikas centra direktors, ekonomikas doktors Vladimirs Klimanovs: “Krievija jau ir pielāgojusies “nedraudzīgo valstu” sankcijām, lai gan ekonomiku tās joprojām ietekmē vairāk negatīvi, nevis pozitīvi. Tāpēc pat esošās sankcijas ir nevēlamas, it īpaši to pastiprināšana. Sekundārās sankcijas Krievijas enerģētikas nozarei būs mazāk sāpīgas nekā primārās, jo nafta jau tā ir lēta un Krievijas federālā budžeta ieņēmumu kritums jau noticis. Grūtāk būs, ja notiks Krievijas banku atslēgšana no globālās finanšu sistēmas komunikācijas kanāliem. Tomēr jaunas sankcijas kļūst par apgrūtinājumu arī pašām rietumvalstīm, tāpēc to ieviešana ir zem lielas jautājuma zīmes.”
