Kremlis tērē pusi budžeta karam Ukrainā
Pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā karam jātērē katrs otrais Krievijas budžeta rublis.
Kara izdevumu īpatsvars Krievijas valsts kases ieņēmumos 2025. gada pirmajā ceturksnī bijis 50,1%, bet otrā ceturkšņa beigās - 48,2%, liecina Vācijas Starptautiskās drošības pētījumu institūta pētnieka Jāņa Kluges aprēķini, kas pamatoti ar Krievijas sistēmas "Digitālais budžets" datiem. Kara izdevumu slogs kļūst arvien lielāks: 2022. gadā Kremļa militārā mašīna sadedzināja 24,4% iekasēto nodokļu; 2023. gadā - 32,05%, 2024. gadā - jau 39,05%. Iepriekšējais rekords tika sasniegts 2023. gada pirmajā ceturksnī - 45,4 %. Militāro tēriņu īpatsvars kopējos izdevumos šķietami samazinās, jo tie pārsniedz ieņēmumus, un budžetā ir deficīts. Tādējādi 2025. gada janvārī-jūnijā Krievijas Finanšu ministrija, iekasējot 17,584 triljonus rubļu (~220 mljrd. USD), iztērēja 21,278 triljonus (~266 mljrd. USD). No kopējiem budžeta izdevumiem pusgadā karadarbībai tika novirzīti 39,9%, pirmajā ceturksnī - 41,2%. Šie skaitļi ir absolūti rekordi Krievijas mūsdienu vēsturē un pārsniedz pat Padomju Savienības pēdējo gadu līmeni: pirms PSRS sabrukuma 1990. gadā no 241,3 miljardu tā laika rubļu "militāriem mērķiem" tika piešķirts 71 miljards - 29,4% budžeta.
Krievijā ir neizbēgama nodokļu paaugstināšana, ziņo aģentūra “Reuters”, atsaucoties uz anonīmu avotu Krievijas valdībā.
"Pretējā gadījumā mēs vienkārši nevarēsim savilkt kopā galus, pat samazinot aizsardzības izdevumus. Naftas un gāzes ieņēmumi samazinās, un ekonomika to nespēj pilnībā kompensēt,"
apgalvo avots. Analītiķi uzskata, ka Krievijas budžeta deficīts, kas janvārī-jūlijā pārsniegts par vairāk nekā 1 triljonu rubļu (~12,5 mljrd. USD), būs daudz lielāks, nekā plānots. Valdības avots lēš, ka šī gada deficīts būs aptuveni 5 triljoni rubļu (~62,5 mljrd. USD) jeb 2,5% no IKP. “CentroCredit Bank” ekonomists Jevgēņijs Suvorovs prognozē, ka budžeta deficīts varētu pieaugt līdz 8 triljoniem rubļu (~100 mljrd. USD), jo Kremļa izdevumi augustā-decembrī reālā izteiksmē ir jāsamazina par gandrīz 20% salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, lai spētu nodrošināt 2025. gadā plānotos Krievijas budžeta izdevumus 42,3 triljonu rubļu (~529 mljrd. USD) apmērā.
Energoresursu eksportētājvalsts Krievijas galvenā problēma ir tās ekonomika un finanses. Kopš 2025. gada ekonomikas izaugsme apstājusies. Budžetā - milzīgs iztrūkums, līdz gada beigām tas kļūs vēl lielāks. Lai decembrī šo “caurumu” aizlāpītu, Kremlis tērēs atlikušos Nacionālā labklājības fonda likvīdos aktīvus un pārdos sev aizņēmuma obligācijas, kas pielīdzināms naudas "drukāšanai". 2026. gadā Kremlim būs jāturpina palielināt militāros izdevumus - to nosaka kara loģika, jo, kamēr griežas agresijas spararats, ietaupīt nebūs iespējams. Bet kā to paveikt, ja ekonomika nespēj maksāt par kara izdevumiem, kamēr daudzu gadu laikā uzkrātie naftas un gāzes eksporta ieņēmumu uzkrājumi izsīkst? Lai turpinātu karu 2026. gadā, Putinam atliek nodokļu paaugstināšana, nacionalizācija un naudas drukāšana.
