Krievijas augsta ranga amatpersona aicina gatavoties totāliem budžeta taupības pasākumiem
Par Krievijas 2026. gada budžeta devīzi ir jākļūst "nežēlīgiem budžeta taupības pasākumiem", trešdien Federācijas padomes sēdē paziņoja Krievijas likumdevēja augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko.
"Nākamo budžetu moto ir visskarbākā naudas līdzekļu taupība, katra rubļa efektivitāte, katra rubļa un reģionālo budžetu kontrole,"
Matvijenko aicinājumu citē Krievijas ziņu aģentūra “Interfax”.
Krievijas reģionu varas iestādēm ir jātaupa un racionālāk jāsadala budžeta līdzekļi "sarežģītās situācijas" dēļ, piebilda Matvijenko.
Daži prezidenta Putina izsludinātie “Nacionālie prioritārie projekti” ("Нацпроекты") Krievijas ilgtermiņa attīstībai var tikt "samazināti". Tiem paredzētos izdevumus "būtu pareizi uz pāris gadiem novirzīt citur", sēdes laikā klāstīja Federācijas padomes Budžeta un finanšu tirgu komitejas vadītājs Anatolijs Artamonovs. Viņš mudināja "steidzami" sākt budžeta konsolidāciju, jo ekonomikas stāvokļa novērtējumi ir kļuvuši "pesimistiskāki" un naftas un gāzes ieņēmumi samazinās. Vienlaikus gandrīz trešdaļa Krievijas Federācijas budžeta tiks tērēta milzīgiem militārajiem izdevumiem.
“Budžeta prioritātes joprojām būs "speciālā militārā operācija" un "tiesībaizsardzības iestāžu vajadzības",
Artamonovam atbildēja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs. 2025. gada budžetā armijai un bruņojuma iegādei paredzēti 13,2 triljoni rubļu (apmēram 145 miljardi eiro), bet vēl 3,45 triljoni (38 miljardi eiro) piešķirti "nacionālajai drošībai", kur iekļauti Iekšlietu ministrijas, Krievijas Nacionālās gvardes, Izmeklēšanas komitejas un specdienestu budžeti. "Pirmkārt, mums jāveic uzdevumi, ar kuriem saskaras valsts," Artamonovam oponēja Siluanovs, piebilstot, ka “varas iestādes koncentrēsies "budžeta izdevumu prioritāšu noteikšanai". Tulkojot saprotamā valodā, tas nozīmē izdevumu samazinājumu ekonomikas attīstībai. Kopumā spēka struktūru jeb “siloviku” izdevumu īpatsvars Krievijas budžetā sasniedz teju 40%.
Acīmredzot Krievijas 2026. gada budžetu nevarēs glābt, taupot tikai reģionālā līmenī. Krievijas varas iestādes ir kārtējo reizi atzinušas, ka nauda izsīkst. Taču vissvarīgākā izdevumu pozīcija paliek nemainīga, kaut nav nekādu Krievijas ekonomikas situācijas uzlabošanās pazīmju.
Rodas iespaids, ka ne Siluanovs, ne Matvijenko ar Krievijas “parlamenta” augšpalātas senatori vispār neklausās prezidenta Putina vārdos, kurš katrā runā skaidri un gaiši runā par to, ka Krievijas ekonomika strauji aug, kamēr Eiropas ekonomika neglābjami stagnē un atpaliek.
Pat Putina līdzgaitnieki un atbalstītāji saprot, ka, turpinot karu Ukrainā, nav sagaidāma Krievijas budžeta situācijas uzlabošanās un tā izpildes progress, bet ir neizbēgams deficīta pieaugums un arvien jaunu civilās ekonomikas projektu iesaldēšana.
