Krievijas naftas eksporta ekonomikai tuvojas beigas
Krievijas naftas rezerves tuvojas izsīkumam.
Naftas ieguves vidējās izmaksas Krievijā kopš kara sākuma Ukrainā ir pārsniegušas 45 USD par barelu, atsaucoties uz starptautisko kredītreitingu aģentūru “Standard & Poor`s”, raksta “The Wall Street Journal”. Izmaksu pieaugums ir saistīts ar Rietumu sankciju ietekmi, kas ir sarežģījušas naftas ieguvi un tradicionālo atradņu rezervju izsīkumu. Prognozē, ka jēlnaftas ieguve Krievijā līdz desmitgades beigām varētu samazināties vismaz par 10%, apdraudot Kremļa kara ekonomiku. Naftas un gāzes sektors nodrošina turpat trešdaļu no Krievijas federālā budžeta ieņēmumiem, un tie samazināsies līdz ar naftas ieguves kritumu, norāda “WSJ”.
Kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā Maskavai ir izdevies saglabāt relatīvi stabilu ražošanas un eksporta līmeni, izmantojot esošās, nevis pievēršoties jaunu atradņu izpētei un apguvei. Tomēr naftas rezerves galvenajos Krievijas naftas ieguves reģionos Rietumsibīrijā, Urālos un Pievolgas reģionā strauji samazinās. Krievija cer uz Arktikas atradnēm, lai saglabātu ieguves apjomus, taču to jaunu atradņu attīstību kavē sankcijas, skarbais klimats un sarežģītā ģeoloģija.
"Tās izsīks: atlikušās Krievijas naftas rezerves pietiks tikai nedaudz vairāk kā 20 gadiem,"
situāciju komentē "Telegram" kanāls “Запретное мнение”. Krievijas "melnā zelta" eksporta ekonomika, kas balstīta naftas ieņēmumu apmaiņā pret tehnoloģijām un patēriņa precēm, tuvojas savām beigām.
“Atlikušo krājumu bāzes ieguvei Krievijas rentablajās pierādītajās jēlnaftas atradnēs pietiks aptuveni 25 tuvākajiem gadiem,” Krievijas “Valsts padomes” (“Госсовет”) Enerģētikas komitejas sanāksmē paziņoja federālās aģentūras “Rosņedra” (“Роснедра”) vadītājs Oļegs Kazanovs.
“Rosņedra” aplēses rāda, ka no kopējā naftas resursu potenciāla, ko Krievijas Dabas resursu un ekoloģijas ministrija (“Минприроды”) lēš 81,6 miljardu tonnu apmērā, tikai 13,2 miljardi tonnu jeb aptuveni 16% ir rentabli. Turklāt ierēdnis norādīja, ka gandrīz visas viegli pieejamās atklātās jēlnaftas atradnes, kas pašlaik veido 96% no Krievijas zemes dzīļu fonda, ieguvei jau tiek izmantotas.
"Atklāti sakot, mēs esam gandrīz visus rezervju aktīvus nodevuši zemes dzīļu lietotājiem," ar nožēlu secināja Kazanovs. "Lai cik ļoti mēs stimulētu ieguvi esošajās atradnēs, agrāk vai vēlāk tās izsīks." Mēģinājumi atrast jaunas lielas naftas atradnes Krievijā gadu no gada ir bijuši neauglīgi. Pagājušajā gadā tika atklātas 39 atradnes, bet to kopējās rezerves ir tikai 21 miljons tonnu.
"Tur pat kaķim jāsmejas," konstatē Krievijas naftas un gāzes nozares eksperts Mihails Krutihins: “...ar pašreizējo ieguves apjomu, kas ir aptuveni 520 miljoni tonnu gadā, Krievija 20 miljonus tonnu izsūknē aptuveni divu nedēļu laikā.”
"Izejvielu krājumu samazināšanās naftas eksporta nozarē, ko pie pašreizējām eksporta cenām un nodokļiem vēl var uzskatīt par ienesīgu, drīzumā varētu piespiest Kremli veikt sarežģītu izvēli: nespējot pārdot naftu par cenām, kas pārsniedz tās ieguves pašizmaksu, vērot, kā krītas naftas ieņēmumi budžetā, vai arī subsidēt naftas uzņēmumus, samazinot nodokļus - kas atkal nozīmētu triecienu budžetam," brīdina Krutihins.
